NEPLP: IZM līgumi ar medijiem ir sodāma prakse (papild.)

Premjers uzdod izglītības ministram sniegt informāciju par IZM reklāmas līgumiem

Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas slēgtie līgumi ar komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, tai skaitā ar “Radio SWH”, kas paredz par samaksu veidot ziņu raidījumus un autorraidījumus par izglītības procesiem Latvijā, nav laba prakse, norāda Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien uzdevis izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP) sniegt paskaidrojumus par IZM noslēgtajiem reklāmas līgumiem par sava darba popularizēšanu vairākos masu medijos.

IZM nesaskata pārkāpumus, pērkot reklāmas rakstus un sižetus masu medijos, un norāda, ka līdzīgi esot rīkojušās arī citas ministrijas. Ministrija vērš uzmanību, ka “Vienotības” kontrolētā Finanšu ministrija, lai informētu par eiro ieviešanu Latvijā, pašlaik veic kampaņu, kurai no valsts budžeta ir atvēlēti 170 000 latu, informēšanai par Dziesmu un deju svētku tradīcijām veidotas 50 informatīvas filmas, kas nacionālās apvienības kontrolētajai Kultūras ministrijai no Dziesmu un deju svētkiem atvēlētajiem valsts līdzekļiem izmaksāja 300 000 latu, savukārt “Vienotības” kontrolētā Labklājības ministrija, lai informētu par sociālo atstumtību, vardarbību un dzimumu līdztiesību, regulāri veidojot informatīvās kampaņas.

IZM skatījumā, tās noslēgtie līgumi ar masu medijiem atbilst radio pakalpojumu iepirkumam un informatīvai publicitātei drukātajos medijos, kuru mērķis ir informatīvi izglītojošu materiālu izplatīšana, nevis pašreklāma. Ministrija pārmet, ka eksperti, kuri izteikušies par IZM reklāmas rakstu iepirkumu, neizprot, ar ko atšķiras reklāma no informācijas un ar ko atšķiras politika no nozares aktualitātēm.

Raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka Vjačeslava Dombrovska (RP) vadītā Izglītības un zinātnes ministrija nopirkusi reklāmas četros masu medijos uz četriem mēnešiem, šim nolūkam tērējot nepilnus 22 000 latu.

Pirms divām nedēļām slēgts pakalpojumu līgums ar “Latvijas Avīzi”. Līguma summa ir 6050 lati. Laikraksts apņemas publicēt sešus rakstus, ministrija – sniegt savus norādījumus, par ko šīs publikācijas būs. Līdzīgs darījums slēgts ar interneta portālu “Sportacentrs” par vairāk nekā 3000 latu. Reklāmu ministrija publicējusi laikrakstā “Neatkarīgā”. Apjomīgākais līgums ministrijai ir ar “Radio SWH”, kurā radio apņemas veidot 24 ziņu raidījumus un 24 autorraidījumus par izglītības procesiem Latvijā. Ministrija dos priekšlikumus par saturu un dalībniekiem, un radio pretī sola nodrošināt augstu žurnālistisko līmeni.

NEPLP norāda, ka informāciju un diskusijas par izglītības procesiem ir jāveicina nevis valsts institūcijām, slēdzot tiešus līgumus ar medijiem, bet gan izvēršot un papildinot sabiedrisko pasūtījumu sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants teic, ka “vienīgais labai praksei atbilstošais veids, kā valsts var veicināt informāciju un diskusijas plašsaziņas līdzekļos par sabiedrībai būtiskām tēmām, ir sabiedriskais pasūtījums”.

Viņš arī norāda, ka jau otro gadu pēc kārtas valsts budžeta veidošanas procesā NEPLP oficiāli prasa Finanšu ministrijai citu resoru finanšu līdzekļus, kas tiek izmantoti televīzijas un radio raidījumu finansēšanai, novirzīt sabiedriskajam pasūtījumam. Tomēr resoriem trūkst labās gribas to darīt, tāpēc Dimants uzskata, ka to var izlabot Saeimas deputāti. „Sabiedriskais pasūtījums gan sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio), gan komerciāliem medijiem (piemēram, veidot diskusijas reģionālajos medijos pirms vēlēšanām) ir valsts un sabiedrības pārstāvju ikgadējs uzdevums pievērsties sabiedrībai būtiskām tēmām. (..) Ja nepieciešams, daļu sabiedriskā pasūtījuma iespējams piešķirt arī komerciālajiem medijiem, taču tas jādara atklāta konkursa kārtībā, ļaujot piedalīties plašam pretendentu lokam.”

Tāpat NEPLP uzskata, ka situācija, kad valsts institūcija slēdz līgumu ar komerciālu mediju par noteikta satura raidījumu veidošanu, satur risku nonākt pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta 4. daļu. Tajā noteikts uzdevums plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt, lai “fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem”.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 39.panta piektā daļa aizliedz “sponsorēt ziņu raidījumus un raidījumus par politiskajām aktualitātēm. Šis aizliegums neattiecas uz laika prognozēm, finanšu tirgus informāciju, sporta apskatiem un tamlīdzīgiem šauri tematiskiem raidījumiem, kuri skaidri atdalīti no ziņu un politisko aktualitāšu raidījumiem”.

NEPLP Monitoringa centrs arī šajā gadījumā sekos likuma izpildei, pieprasot no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumu ierakstus un iepazīstoties ar tiem, un pārkāpumu pazīmju gadījumā NEPLP uzsāks administratīvo lietvedību.

Savukārt premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA pavēstīja, ka ministram pieprasīti skaidrojumi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par valsts budžeta līdzekļu tērēšanu apmaksāta mediju satura pirkšanai plašsaziņas līdzekļos. Rezolūcijā valdības vadītājs ir uzdevis sniegt detalizētu informāciju par iemesliem un argumentiem, kādēļ pieņemts šāds lēmums, kā arī par sasniegt iecerētajiem mērķiem, lai būtu pamats izvērtēt šādu līgumu lietderību.

Premjers no ministra atbildes gaida līdz 27.septembrim. Izglītības un zinātnes ministram ir jāsniedz informācija par visiem IZM, tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību noslēgtajiem reklāmas līgumiem ar masu medijiem, par līdzekļu avotiem pakalpojumu apmaksai, kā arī jāskaidro iepirkumu veikšanai piemērotā procedūra, stāstīja Panke.

Šādu ministrijas rīcību nosodījusi arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, norādot, ka līgumu slēgšana ar medijiem par reklāmu izvietošanu veicina neuzticību visu valsts iestāžu komunikācijas praksei, kā arī kopumā grauj valsts pārvaldes reputāciju un uzticamību sabiedrības acīs.

(papildināta ar IZM viedokli)