Ministre: Maskats bija piekritis vadīt operu bez Žagara valdē (papildin.)

Maskats atsakās no LNO vadīšanas, Žagars – no padomnieka amata

Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, kurš konkursa kārtībā tika izraudzīts par LNO jaunās valdes priekšsēdētāju, pārrunās ar kultūras ministri un konkursa komisiju, apstiprināja, ka spēšot vadīt jauno operas valdi arī bez līdzšinējā operas direktora Andreja Žagara. Savukārt Žagars LTV noliedza šos ministres izteikumus – tie esot absolūti meli, jo Maskatam neesot bijusi iespēja pat tikties ar jauno valdi.

Raidījumam “Rīta Panorāma” kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) otrdien apstiprināja, ka šāda saruna ar Maskatu ir bijusi, tāpēc, jo vairāk izbrīna fakts, ka pēc lēmuma paziņošanas Maskats mainījis domas un paziņojis, ka bez Žagara jaunās valdes vadīšanu neuzņemsies, ziņo LETA.

“Tā kā valdē Žagaram vietu neredzējām, bet novērtējot Žagara ieguldījumu operā, tika pieņemts lēmums piedāvāt viņam padomnieka vietu, ko iespējams apvienot ar radošo darbu, ne vien operā, bet arī ārpus tās, tādējādi nesot Latvijas Nacionālās operas vārdu starptautiskā vidē,” stāstīja ministre.

Uz jautājumu, kāpēc vieta valdē neatradās Žagaram ministre stingri noteica, ka operas darbā, it sevišķi tās vadīšanā bija nepieciešamas pārmaiņas, jo valsts nevar nemitīgi ar nodokļu maksātāju naudas glābt operas namu no bankrota.

“Žagars ir izcila radoša personība, bet ar izteiktu finanšu disciplīnas trūkumu. Tāpat labam vadītājam ir jāspēj sastrādāties un komunicēt ar visiem darbiniekiem un nevis tikai ar pusi, ko apliecināja viņa nespēja pusgada laikā panākt kompromisu ar arodbiedrībām,” sacīja ministre.

Jau ziņots, ka komponists un Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par operas valdes priekšsēdētāju, ir publiski paziņojis par atteikšanos no šā amata. Kultūras ministrija tagad apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Vienlaikus tiek apsvērta iespēja vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā, aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Ja Kultūras ministrija izsludinās konkursu uz LNO mākslinieciskā vadītāja amatu, tad, iespējams, tajā piedalīsies arī operas direktors Andrejs Žagars un operas direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, kurš nupat atteicies no piedāvātā LNO valdes priekšsēdētāja amata. Žagars un Maskats pirmdien preses konferencē gan nesniedza skaidru atbildi, vai būtu gatavi piedalīties jaunajā konkursā, taču minēja, ka šādu iespēju apsvērs.

Lai nodrošinātu sekmīgāku operas administratīvo pārvaldību, pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums LNO valdes vadību turpmāk uzticēt pieredzējušajam operas darbiniekam, komponistam Maskatam. Valdē darbosies arī vairāku lielu uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras Eiropas Saviernības padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Ņemot vērā to, ka Žagars vairākkārt publiski bija uzsvēris, ka viņu vairāk saista radošā darbība, kā arī faktu, ka viņš ļoti bieži uzturas ārpus Latvijas, bet darbs operas valdē prasa ikdienas darbu un arī operatīvo darbību, padomnieka amats Žagaram ļautu viņa talantu koncentrēt uz māksliniecisko jautājumu risināšanu. Šādā veidā Žagars arī vairāk laika varētu veltīt operas un tādējādi arī Latvijas tēla popularizēšanai ārvalstīs, klāstīja Līne.

Lēmuma pieņemšanas gaitā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzklausīja dažādus, tai skaitā operu pārstāvošo arodbiedrību, viedokļus, jo bija saņēmusi vairāku operas arodbiedrību parakstītu vēstuli ar lūgumu Žagaru valdē neapstiprināt. Pagājušo ceturtdien ministre arī tikās ar arodbiedrību pārstāvjiem, lai viņu viedokli uzklausītu klātienē.

Savukārt piektdien ministre uz sarunu klātienē bija aicinājusi visus konkursa komisijas valdei izvirzītos pārstāvjus, lai klātienē pārrunātu katra kandidāta redzējumu, arī sadarbību ar operas darbiniekiem un arodbiedrībām. Žagars uz sarunu neieradās, telefoniski informējot, ka neatrodas Latvijā. Patlaban Kultūras ministrija gaida Žagara paskaidrojumu.

LNO arodbiedrības mudina ministri nepieļaut Žagara iecelšanu operas valdē

LNO skatuves mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrība vērsusies pie kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) un Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gunta Puķīša, mudinot nepieļaut līdzšinējā LNO direktora Andreja Žagara iecelšanu LNO valdē, liecina medijiem izplatītais LNO arodbiedrību paziņojums.

Vēstulē LNO arodbiedrības, kas pārstāv operas solistus, kora un orķestra māksliniekus, uzsver Žagara nepiemērotību LNO valdes locekļa amatam, kritizē viņa vadības stilu, attieksmi pret operas darbiniekiem un apšauba viņa kā režisora prestižu, norādot, ka kopš 2012.gadā arodbiedrību izteiktās prasības par Žagara atcelšanu no valdes locekļa amata operas darbībā nekas nav mainījies.

Kā uzsver LNO arodbiedrību pārstāvji, 2012./2013.gada sezonas laikā Žagars ilgstoši ir atradies atvaļinājumos bez darba algas saglabāšanas, kuru laikā realizējis savus radošos projektus citos operteātros pasaulē. Viņa prombūtnē LNO darbu ir vadījušas citas personas, kas nav veicinājis radošā darba organizāciju un tā kvalitāti.

“Žagara vadības stils nav mainījies. Arvien turpinās necienīgā izturēšanās pret solistiem un kora māksliniekiem. Žagars izmanto un pieļauj LNO administrācijas attiecībās ar LNO māksliniekiem mobingu un bosingu, proti, darba līgumi netiek slēgti pēc vienotiem principiem – terminēto un neterminēto līgumu slēgšana notiek pēc Žagara vienpersoniskiem un subjektīviem apsvērumiem, vokālo nodarbību pieejamība netiek nodrošināta visiem pēc vienādiem kritērijiem, bet gan atbilstoši Žagara personiskām simpātijām, lomu sadale notiek pēc Žagara subjektīviem apsvērumiem un personiskām simpātijām, disciplinārie sodi tiek izmantoti kā ietekmēšanas līdzeklis, kā sistēma tiek izmantoti atlaišanas draudi situācijās, kad darbinieks labprātīgi nepiekrīt algas samazinājumam vai citiem rīkojumiem un/vai lēmumiem, kas nav viņa interesēs, nav nodrošināti pienācīgi darba apstākļi kora māksliniekiem, piemēram, vietas ģērbtuvēs, neskatoties uz finanšu trūkumu, tiek palielināts administratīvais aparāts, piemēram, ieviests kora administratora amats, u.c.

Netiek risināti jautājumi, kas attiecas uz mākslinieku darba samaksu viesizrāžu laikā – honorāriem kora un orķestra māksliniekiem. Viesizrāžu laikā gan 2011.gadā Spānijā, gan 2013.gadā Krievijas Federācijā Maskavā sarunās ar attiecīgās valsts māksliniekiem tika konstatēts, ka šo valstu mākslinieki viesizrāžu laikā saņem ne tikai konstantās algu likmes un komandējuma dienas naudas, bet arī honorārus par katru izrādi. LNO šādu apmaksas kārtību neparedz. Līdz ar to ekonomiski šādas viesizrādes nav izdevīgas, jo dienas naudas nesedz izdevumus.

Iestudējumi, kas tiek piedāvāti viesizrādēs, ir diskutabli. Tā viesizrādēs Maskavā tiek izrādītas Žagara režisētās izrādes – Pētera Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins” un Gaetāno Doniceti “Lucia di Lammermoor”. Profesionālo kritiķu atsauksmes Krievijas presē par šo iestudējumu režiju bija ļoti kritiskas, lai neteiktu – negatīvas,” pauž arodbiedrību pārstāvji.

“Uzskatām, ka Žagars ir tieši atbildīgs par finansiālo stāvokli – operas faktisko maksātnespēju un kritisko finansiālo situāciju, kādai viņš ir pakļāvis LNO māksliniekus. Darba samaksas pieaugums nedaudz skāris tikai zemāk apmaksātos darbiniekus. Kā reakcija uz neadekvāto samaksu par darbu 2012.gadā tika pieteikts LNO kora streiks, kas gan tika atzīts par neatbilstošu likumam (kas ir diskusijas vērts jautājums), gan arī LNO Simfoniskā orķestra akcija – donora diena. Abas šīs akcijas lielā mērā ir kolektīvu pretdarbība Žagara attieksmei pret kolektīvu un māksliniekiem,” ir norādīts vēstulē, piebilstot, ka Žagars ir zaudējis uzticību un cieņu savu darbinieku acīs.

LNO skatuves mākslinieku un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrību ieskatā, LNO repertuārs tiek sastādīts Žagara savtīgās interesēs un mantkārīgos nolūkos, par ko liecina lielais Žagara režisēto izrāžu skaits attiecībā pret citu režisoru iestudējumiem. Jāmin, ka Žagars ne reizi nav atteicies no autoratlīdzības jeb honorāra par paša režisētām izrādēm.

“Līdz ar to uzskatām, ka apšaubāms ir Žagara iestudējumu izdevīgums operai, domājams, ka citu režisoru algošana un, iespējams, jauno režisoru piesaiste šajā krīzes situācijā būtu LNO daudz izdevīgāka. Latvijas Nacionālajā operā steidzami ir nepieciešamas pārmaiņas kā administratīvajā, tā radošajā procesā,” pauž LNO skatuves mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība un LNO Simfoniskā orķestra arodbiedrība.

Konkurss uz LNO valdes locekļa amatiem notika vairākās kārtās. Pretendentus vērtēja Kultūras ministrijas izveidota īpaša komisija.

LNO valdes locekļu pretendentus vērtēja Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne, Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras menedžmenta profesors Ivars Bērziņš, Kultūras alianses pārstāvis Juris Dambis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters un Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieks Juris Šumeiko. Komisiju vadīja kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe.

(papildināta ar LNO arodbiedrības vēstules saturu)