LNO solisti neatbalsta arodbiedrību konfliktā par Operas vadību

Opolais protestam gatava atcelt savu uzstāšanos LNO jubilejas koncertos

Vairāki Latvijas Nacionālās operas (LNO) solisti nepiekrīt operas arodbiedrību izteikumiem un arodbiedrību aktivitātes, tai skaitā pirmdien izsūtītā atklātā vēstule, solistos raisījušas sašutumu, informē LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena.

Savukārt starptautiski pazīstamie operas solisti Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš un Kristīne Opolais ir neizpratnē par līdzšinējā Operas vadītāja Andreja Žagara atstumšanu no LNO vadības. Protestējot pret Kultūras ministrijas lēmumu LNO valdē neiekļaut Žagaru, Opolais pat gatava radikālam solim – atcelt savu uzstāšanos Operas ēkas jubilejas koncertos, „jo dziedāšana man nozīmē būt laimīgai, priecīgai, pateicīgai par to, ko Andrejs Žagars tik daudz bija ielicis, iemācījis”. „Dziedāt, asarām birstot, nevēlos,” paziņojusi operas dīva.

Antoņenko situāciju ar jauno Operas valdi vērtē kā smieklīgu un absurdu. „Esmu šokā. Varētu smieties, ja situācija nebūtu tik traģiska. Kā mūsu Operas valdē var apstiprināt cilvēkus, kuri līdz saknei nepārzina Operas specifiku!?” saka Antoņenko par Kultūras ministrijas publiskoto jaunās LNO valdes sastāvu.

Slavenais tenors vienu no ministrijas LNO valdē apstiprinātajām kandidātēm – Dainu Markovu – pazīst no Mediņskolas laikiem. Savukārt par otru – Inesi Eglīti – viņš var izteikt vien minējumus. „Vai biznesa lēdija, kura saistīta ar lauksaimniecību un dažādās firmās bijusi mārketinga vadītāja, spēs prasmīgi vadīt Latvijas Nacionālo operu,” pārdomās dalās izcilais dziedātājs. 

Dziedātājs uzskata, ka ir neprāts no valdes izslēgt Žagaru, kurš Latvijas opernamam 20 gadu laikā pakāpeniski radījis starptautisku atpazīstamību, vienlaikus ar direktora amatu pilda arī menedžera funkcijas. „Kā zināms, jebkurā nozarē izšķirošās ir tieši personīgās attiecības un cilvēciskais kontakts, un formāls telefonu saraksts, ko viņš atstās uz sava darbgalda, vēl nenodrošinās tikpat radošus kontaktus viņa pēctečiem,” saka Antoņenko.

Dziedātājs Egils Siliņš ir vēl kategoriskāks šajā situācijā: „Tikpat labi arī es varētu vadīt “Liepājas metalurgu”!” Arī viņš uzsver, ka jaunās valdes locekles Markovu un Eglīti nepazīst, tāpēc lēmums, ka kāds no malas visus darbus Operā spēs organizēt labāk, „ir birokrātiski nepilnīgs un nepārdomāts no to cilvēku puses, kas šo valdi izlēmis iecelt”. Siliņš teic, ka ir dziedājis 40 opernamos visā pasaulē, un parasti tajos ir tikai viens intendants, kas lemj par mākslinieciskajiem procesiem. „Valdes vairāk asociējas ar futbola klubiem,” vērtē dziedātājs.

Tikmēr Operas solistes Liene Kinča, Ilona Bagele un Inga Šļubovska paziņojušas, ka neatbalsta Operas arodbiedrības vēstuli, bet tas „nekādā gadījumā nav visu Operas mākslinieku viedoklis”. Dziedātāja Kinča uzsver: lai gan daudziem darbiniekiem ir sasāpējušas problēmas, tas, ka tiek meklēts viens „grēkāzis”, kuram uzkraut atbildību par negācijām, kas kopīgas visā valstī, ir absurds.

„Cienu mūsu kora un orķestra mūziķu izturību, jo pati nāku no kora rindām un labi zinu ikdienas darba slodzi. Tāpat orķestris – kaut vai tas, ko mūziķi paveica „Nībelunga gredzena” izrādēs, – cepuri nost! Bet vai pie negācijām, kas skārušas visu valsti, var vainot vienu cilvēku? Un vai cilvēks, kurš pārstāv neatkarīgās arodbiedrības, var un drīkst paust visa kolektīva noskaņojumu?” tā Liene Kinča, kura pēc izcili veiksmīgās debijas „Nībelunga gredzena” cikla iestudējumos pakāpeniski sākusi starptautisku karjeru.

Līdzīgās domās ir arī Ilona Bagele: „Nevaru iedomāties Operas vadību bez Andreja Žagara, un esmu sašutusi par to, kas šajās dienās notiek. Kāpēc cilvēks ar tik pamatīgu darba pieredzi mūsu opernamā nav pat uzaicināts valdes sastāvā.”

Arī dziedātāja Inga Šļubovska uzskata, ka tieši Žagara vadībā nesalīdzināmi cēlies LNO prestižs, turklāt nenovērtējams ir LNO ieguldījums, pamanot jaunos talantus un izaudzinot tos par jaunām zvaigznēm.

Jau ziņots, ka komponists un Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par operas valdes priekšsēdētāju, ir publiski paziņojis par atteikšanos no šā amata, jo neredz iespēju strādāt valdē bez Žagara. Savukārt valdē Žagaram vietu kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) nav saskatījusi, bet „novērtējot Žagara ieguldījumu operā, tika pieņemts lēmums piedāvāt viņam padomnieka vietu, ko iespējams apvienot ar radošo darbu, ne vien operā, bet arī ārpus tās”. Žagars no padomnieka amata ir atteicies. Kultūras ministrija tagad apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.