Latviska nosaukuma šai spārei pagaidām nav, bet to var dēvēt par zaļo zaigspāri
Augustā Latvijā novērota jauna spāru suga, kurai nosaukums latviešu valodā gan vēl nav piemērots, taču atbilstoši zinātniskajam nosaukumam un spāres izskatam to var dēvēt par zaļo zaigspāri, liecina informācija portālā “dabasdati.lv”.
Kā vēsta dabas pētnieks Uģis Piterāns, augusta sākumā viņš devies uz Ķengaragu, lai Elles dīķī un Kojusalas līcī dabā apskatītu, kāds īsti izskatās mazo sarkanaču apdzīvotais biotops. Ne vienā, ne otrā vietā viņam neizdevās ieraudzīt nevienu pašu sarkanaci, taču Kojusalas līča krastā izdevās novērot un arī sekmīgi nofotografēt aizdomīgu zaigspāri (Lestes sp.), kas piesaistīja uzmanību ar salīdzinoši lielo izmēru un vienmērīgi zaļo krāsojumu.
Iegūtos attēlus Piterāns nosūtīja spāru ekspertam Mārtiņam Kalniņam, kurš tālāk tos nosūtīja poļu kolēģiem, līdz augusta beigās tika saņemts apliecinājums tam, ka novērotā spāre tik tiešām ir “Chalcolestes viridis”, kas Latvijai ir jauna spāru suga.
Zaļā zaigspāre, kurai citi alternatīvi nosaukumu varianti varētu būt lielā zaigspāre vai krūmu zaigspāre, ir 61.konstatētā spāru sugu Latvijā, un tās atrašana tikusi prognozēta jau iepriekš.
Šī spāru suga ir plaši izplatīta Centrālajā un Rietumeiropā. Tuvākās atradnes Latvijai līdz šim bijušas Lietuvā un Baltkrievijā. Suga apdzīvo stāvošas vai lēni tekošas ūdenstilpes ar krūmiem vai kokiem apaugušiem krastiem. Ar kokiem vai krūmiem apauguši krasti ir īpaši nozīmīgs apstāklis, jo šī suga ar tai ļoti līdzīgo “Chalcolestes parvidens”, kas sastopama Dienvideiropā, ir vienīgās Eiropā sastopamās spāres, kas olas dēj dzīvā koksnē – galvenokārt tievos, virs ūdens pārkārušos krūmu vai koku zaros. Ar to saistās arī cita spāres uzvedības īpatnība – tās bieži vien esot novērojamas, sēžot tieši krūmos, nevis citur krastmalas veģetācijā.
“Chalcolestes viridis” ir viena no vēlākajām zaigspārēm, jo izlidošana vidēji sākas tikai no jūlija vidus un pieaugušas spāres var novērot līdz septembrim vai pat nedaudz vēlāk.
Sugas tēviņu atšķiršana no citu zaigspāru tēviņiem ir samērā vienkārša – ar nosacījumu, ja izdodas spāri labi apskatīt vai iegūt normālas kvalitātes fotoattēlus, bet mātīšu atšķiršana ir daudz sarežģītāka un pilnīgai pārliecībai nepieciešami ļoti labas kvalitātes attēli vai arī eksemplārs jānoķer smalkāku pazīmju pārbaudei. Viena no sugas atšķiršanas pazīmēm ir krūšu sānu zīmējums – “Chalcolestes viridis” izteikts piesis, kamēr citām zaigspāru sugām, piemēram, rudens zaigspārei (Lestes sponsa) šī robežjosla starp zaļo un gaišo krūšu daļu ir praktiski gluda vai ar nelielu, neizteiktu izaugumu.
“Chalcolestes viridis” īpatņiem necaurspīdīgā šūna spārnu galos ir izteikti gaiša ar nedaudz tumšākām malām, bet citām zaigspāru sugām tas var būt tikai nesen izlidojušiem, nenobridušiem īpatņiem.
Tēviņu vēdera pēdējā posma piedevas “Chalcolestes viridis” ir vairāk vai mazāk gaišas, kā arī apakšējais piedevu pāris krietni īsāks par augšējo. Biežāk sastopamajām vasaras un rudens zaigspārēm šīs piedevas ir izteikti melnas un apakšējais piedevu pāris gandrīz tikpat garš, cik augšējais pāris.
Komentāri (7)