Kāpēc jāstreiko? • IR.lv

Kāpēc jāstreiko?

8
Ilustratīvs foto: Reinis Hofmanis, F64
Vineta Kalniņa

Skolotāji neapmierināti gan ar algām, gan attieksmi

Pēdējo gadu laikā, vērojot notiekošo izglītības jomā, īpaši jau pēdējā mēneša laikā, rodas dažādas pārdomas par prioritātēm mūsu valstī. Protams, labi, ka risinās jautājums par mācību līdzekļu nodrošinājumu skolās, ir bijušas reformas, kas ir labas un loģiskas. Tomēr, tuvojoties jaunam mācību gadam, jau par nepatīkamu tradīciju ir kļuvušas runas par un ap pedagogu algām.

Vilks pret nozari
Ne vien Latvijā, arī citās Eiropas valstīs pedagogi nav apmierināti ar algu apmēru. Protams, ikvienam ir skaidrs, ka vidēji pedagoga alga Rietumeiropā rakstāma ar četrciparu skaitli. Tāpat nav noslēpums, ka Latvijā skolotāju algas dažādās skolās arī ir krietni atšķirīgas.

Taču, kā pauduši paši pedagogi sarunās un sociālajos tīklos internetā – skumji ir gan par algas apmēru vienam normālu slodzi strādājošam pedagogam, gan par attieksmi pret pedagogiem. Finanšu ministra Andra Vilka izteikumi tviterī vien jau pauž pietiekami skaidru attieksmi pret izglītības nozari kā tādu, un tas izskaidro Finanšu ministrijas lēmumus par finansējumu izglītībai un zinātnei.

Skumjākais visā šajā epopejā ap algām ir Izglītības un zinātnes ministrijas izgudrojums ”Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana”.

Ieraugot dokumentus par pedagogu novērtēšanu 2013./2014.mācību gadā, nevaru palikt vienaldzīga. Plaši tiek runāts par algu paaugstinājumu pedagogiem, bet reāli runa ir par vienu daļu pedagogu, kam laimīgā kārtā ir izdevies iekļūt projekta kombinācijā, lai novērtēšanā pieteiktos divreiz, kā tas sākotnēji bija atļauts, un nokļūtu līdz 3.pakāpei, vai tiem, kas ar pirmo reizi pieteicās 3.kvalitātes pakāpei.

Tālāk netiek
Arī šogad tie pedagogi, kas līdz šim ieguvuši 1. vai 2.kvalitātes pakāpi, nemaz nedrīkst pieteikties 3.kvalitātes pakāpei, kam tiek solīts algas pieaugums. Līdz šim 1. un 2.pakāpi ieguvušie drīkst pieteikties 4. vai 5.kvalitātes pakāpei. Tikai, lai pieteiktos, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
4.kvalitātes pakāpes pretendentiem – mentora / prakses vadītāja / lektora / multiplikatora / meistarklases vadītāja darbība;
5.kvalitātes pakāpes pretendentiem – mentora / prakses vadītāja / lektora / multiplikatora / meistarklases vadītāja darbība.

Jāpierāda sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā, tostarp sadarbībai ar Valsts izglītības satura centru (VISC; ISEC), Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru (VIKNVA), Profesionālās izglītības centru (PIC), Valsts jaunatnes iniciatīvu centru (VJIC), Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļu.

Jāpiebilst, ka 2012.gada 4.oktobrī valstī 1581 pedagogs bija ieguvis 4.kvalitātes pakāpi un 174 pedagogi bija ieguvuši 5.kvalitātes pakāpi. Tā liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ekspertes Ilzes Priževoites pētījums ”Pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori vispārējās izglītības iestādēs Latvijā”.

Visi – par lektoriem?
Izlasot 3.kvalitātes pakāpes aprakstu, ir skaidrs, ka tam atbilst praktiski lielākā daļa pedagogu, jo gandrīz katrs pedagogs ”nodrošina kvalitatīvu pedagoģiskā procesa vadīšanu, izmantojot plānotu metodisku pieeju, īstenojot metodisko daudzveidību pedagoģiskajā darbā un alternatīvas pieejas problēmsituāciju risināšanā, kā arī pieņemot adekvātus lēmumus; pedagogs izglītības iestādes līmenī aktīvi iesaistās izglītības stratēģijas īstenošanā, izglītības sistēmas darbības nodrošināšanā, metodikas un pieredzes nodošanā”.

Rodas jautājums – vai visiem pedagogiem būtu jākļūst par lektoriem / multiplikatoriem utt., lai cerētu uz algu, kas kaut drusku izlīdzinātu līdz ar eiro ieviešanu radīto cenu kāpumu? Minēšu tikai vienu piemēru ar medicīnas sabiedrības ARS cenām.

Šobrīd pilnīgi visiem pedagogiem NAV vienlīdzīgu iespēju iegūt savai darba kvalitātei atbilstīgu pakāpi.

Pats novērtēšanas process tiek ”izstiepts” gandrīz visa mācību gada garumā, un tas nozīmē, ka jauniegūtā pakāpe naudas izteiksmē sevi attaisnos tikai jaunā mācību gada beigās, protams, ja valdībai labpatiksies piešķirt papildu finasējumu.

Vēl tāda emocionāla atkāpe – nule ar savu kolēģi un draudzeni, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā, runājām par jaunumiem izglītības jomā. Secinājām, ka jaunajai māmiņai, kam ir 15 gadu pedagoģiskais stāžs, atgriežoties darbā, nebūs iespējas pieteikties augstākai darba kvalitātes pakāpei, jo viņa nav nostrādājusi pilnu pēdējo mācību gadu skolā…

Vineta Kalniņa ir portāla for-skola.lv vadītāja.

Komentāri (8)

Ieva 30.08.2013. 13.02

Vēl viens sauciens tam, ka IZM “rosās”, ne strādā. Interesējies par ko gribi, lasi par ko gribi- IZM vienas vienīgas problēmas. Tā nezin skolnieku skaitu, nespēj iesniegt budžetu bez aritmētiskām kļūdām, nezin vai 6 miljoni ir pazuduši vai nav, atlaiž skolotājus bez pedagoģiskās izglītības, un vietā ņem tādus pašus. Pārceļ valodu eksāmenu uz martu, neatbildot uz jautājumu, ko darīt aprīlī, maijā, skolotājiem nenodrošina vienlīdzīgas izaugsmes iespējas, kā te rakstā minēts. Izskatās, ka IZM ierēdņi nezin, kas ir skola, skolā nav strādājuši, un skolu darbā neorientējas. Augstākajā izglītībā nu ir panākts tādas līmenis, ka tie talanti, kas kaut ko grib iemācīties, izbrauc uz ārzemju augstskolām. Tepat IRā bija prognoze, ka tuvākajā laikā Latvijas AĪ diplomus varēs kārt uz nagliņas. IZM visus šos gadus ir darbojusies pret skolu, kā rezultātā izglītības līmenis Latvijā ir stipri krities. 30 000 jauniešu ir bez profesijas, nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Īstenībā līmeni nosaka tas, cik stipri IZM darboņi izglītības sistēmu ir spējuši sačakarēt, jeb tik, cik ierindas skolotāji ir spējuši “reformām” pretī turēties.

Skolotāji ir apzinīgākā iedzīvotāju daļa. No masveida streika nekas nesanāks. Skolotāji neies pret valsti. Drīzāk tas būtu iespējams, ja streiks būtu pret IZM.

+3
0
Atbildēt

0

kristrun 30.08.2013. 19.57

Ja civilizētās zemēs cilvēki nestreikotu, viņi tāpat joprojām rautos par 200 latiem mēnesī.

+1
0
Atbildēt

1

    Eleonora Maisaka > kristrun 31.08.2013. 00.38

    valdemir
    Kas ir “civilizētas” zemes? Iemesli streikam Somijā vai Norvēģijā būtiski atšķirās no iemesliem Francijā vai Itālijā, kur var sarīkot streiku tikai tāpēc, ka iestājies pavasaris un uz darbu, ai kā negribās.
    Kādus epitetus es veltīju CNCF, kad pusotras stundas neziņā nogaidīju Gare du Nord, lai dotos uz priekšpilsētu, bet simtiem cilvēku netika uz lidostu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Marta Zariņa 30.08.2013. 14.09

Nesaucot vārdā skolas un cilvēkus, taču mana paziņa, kas nebūtu nav saistīta ar pedagoģiju, savu vecāku, kuri savukārt ir pedagogi, skolai, kas savukārt ir ap 20 cilvēku liels kolektīvs, sacerēja dažādus papīrus, kas vai nu ienesa kādas naudiņas, vai arī producēja pakāpes.

Viens secinājums – ne visi pedagogi ir kaut vai tik spējīgi, lai aizpildītu paši viņiem nepieciešamos papīrus.

Varbūt nav relevanti, taču man likās pieminēšanas vērts.

+2
-1
Atbildēt

2

    Anna > Marta Zariņa 01.09.2013. 20.37

    Lūk, šis piemērs arī atspoguļo kvalitātes pakāpju subjektivitāti.
    Diemžēl nav tā, ka katrā profesijā pilnīgi visi tās pārstāvji būtu 100% perfekti. Arī pedagogu vidū ir tādi, kam labāk vajadzētu nodarboties ar ko citu. Bet šoreiz stāsts ir par to, ka IZM ir izveidojusi šo pakāpju sistēmu, kas ir samērā subjektīva, līdz nelabumam sabiedrībai stāsta par algu paaugstināšanas plāniem, kaut patiesībā tas skars tikai kādu daļu skolotāju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Līga Lētiņa > Marta Zariņa 30.08.2013. 20.16

    spriežot pēc tava teksta tu neesi vecis, bet prasta bāba, kas izplata baumas par lietām , kurām nav pat mazākās sapratnes.
    Bāba!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu