Krievija pati spiež Ukrainu kļūt par ES asociēto partnervalsti
Krievija uzvedas kā līgavainis, kas sācis izvarot līgavu, pirms tā piekritusi precībām. Tā Ukrainas politiķi un politikas vērotāji nupat raksturo Maskavas sākto tirdzniecības karu pret viņu valsti, lai piespiestu to atteikties no tuvināšanās Eiropas Savienībai (ES) un tā vietā doties Krievijas veidotās Eirāzijas savienības apkampienos.
Jūlija beigās Krievija sāka vērienīgus Ukrainas preču importa ierobežojumus. Tie tagad attiecoties uz “visiem bez izņēmuma Ukrainas eksportētājiem”, Ukrainas Darba devēju federācija paziņoja 14.augustā. “Runa ir par pilnīgu Ukrainas eksporta apturēšanu.”
Krievijas valdība sākotnēji apgalvoja, ka nekādus lēmumus par Ukrainas preču importu neesot pieņēmusi un viss uz robežas notiekošais esot tikai muitnieku lēmums. Citi politiķi Maskavā gan norādīja, ka birokrātiski sarežģījumi Ukrainas ražojumiem Krievijas muitā radušies tāpēc, ka Ukraina nav Krievijas veidotajā muitas savienībā.
Taču 21.augustā Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Sergejs Glazjevs jau izteicās pavisam nepārprotami – pašreizējais “pagaidu administrēšanas režīms”, kas ieviests uz robežas, kļūšot pastāvīgs “gadījumā, ja Ukraina parakstīt asociācijas vienošanos ar Eiropas Savienību”.
“Piespiešana laulībām ar izvarošanas palīdzību,” Krievijas taktiku raksturojis Ukrainas parlamenta deputāts Anatolijs Gricenko. Viņš secina: “Tuvredzīga politika, kas ir tālu no stratēģiskās partnerības un vispār no jebkādas partnerības.”
Gan Gricenko, gan daudzi citi Ukrainā uzsver, ka ar šādu rīcību Krievija pati spiež Ukrainu kļūt par ES asociēto partnervalsti.
Kremļa benzopirēns
Tirdzniecības karu Kremlis sāka 29.jūlijā. Dienu iepriekš prezidents Putins vizītes laikā Kijevā bija stingri ieteicis Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam neparakstīt novembrī līgumu ar ES, kā to Ukraina plāno darīt, un tā vietā pievienoties “krievu reģionālajam tirdzniecības blokam” – Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijai.
Janukovičs atrunājās ar frāzēm par “stratēģisko partnerību” ar Krieviju, taču palika pie sava – ka Ukrainas prioritāte ir Eiropas Savienība. Līdzko valdnieks atgriezās Maskavā, Krievijas sanitārais dienests atrada benzopirēnu Ukrainā ražotā šokolādē un aizliedza tās importu. Sekoja muitas lēmumi pastiprināt arī citu Ukrainas ražojumu kontroli.
Teju visos komentāros par Krievijas pašreizējām sankcijām ukraiņi piemin līdzīgu Baltijas valstu un Gruzijas pieredzi. Nudien, kā lai neatceras, piemēram, divus gadus ilgušo bēdīgi slaveno “šprotu karu” – Krievijas lēmumu 2006.gadā apturēt Latvijā ražotu zivju konservu ievešanu, jo tajos arī bija pēkšņi uzradies pārāk daudz benzopirēna.
Krievija regulāri izmantojusi lielākoties nedeklarētas ekonomiskas sankcijas politiska spiediena izdarīšanai uz kaimiņvalstīm. Bet reizēm, kā tas bija, piemēram, 2003.gadā, kad Latvija gatavojās pievienoties Eiropas Savienībai, ekonomisku sankciju jautājums pat bija nonācis likumdevēju dienas kārtībā. Tolaik ieviest šādas sankcijas pret “cilvēktiesību pārkāpēju” Latviju piedāvāja Krievijas Valsts domes Ārlietu komiteja.
Taču ar deklarētiem vai nedeklarētiem tirdzniecības ierobežojumiem Maskava vismaz Baltijas valstu gadījumā vienmēr bija panākusi tieši pretējo gribētajam – arvien apņēmīgāku ekonomikas pārorientēšanu projām no Krievijas.
Ražotāji atrada jaunus eksporta tirgus gan bijušās PSRS valstīs, gan arī – un lielākoties – Eiropā. Pat zivju eksportētāji nebūt nebankrotēja, kaut gan “šprotu kara” sākumā bija spiesti krasi samazināt ražošanu un palaikam paniski brīdināja, ka visai Latvijas zivjrūpniecībai tūlīt pienākšot gals. (Un arī tirgus slēgšana Gruzijas vīnu un minerālūdens ražotājiem 2006.gadā lika tiem vienkārši uzlabot ražojumu kvalitāti un pārorientēties uz citiem tirgiem.)
Toties pēc katra no kārtējiem Krievijas tirgus ierobežošanas pasākumiem vai tādu draudiem Latvijā arvien vairāk pieklusa deviņdesmitajos gados tik skaļā daļas politiķu sajūsma par “Krievijas neierobežoto tirgu” kā Latvijas ekonomiskā uzplaukuma pamatu. Līdzīgi rezultāti tagad var būt arī Krievijas tirdzniecības karam ar Ukrainu.
Sīks burkāns, liela pātaga
Pēc uzvaras Ukrainas prezidenta vēlēšanās 2010.gadā Kremļa atbalstītais Janukovičs uzņēma kursu uz attiecību strauju uzlabošanu ar Krieviju. Taču vienlaikus turpināja attīstīt iepriekšējā prezidenta Viktora Juščenko laikā intensīvi koptās attiecības ar Rietumiem. Kijevas attiecības ar Briseli arvien apēno bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko turēšana cietumā un virkne citu politisku un ekonomisku sarežģījumu. Taču Ukraina šķiet esam apņēmības pilna līdz novembrī paredzētajai ES partnerības valstu vadītāju sanāksmei Viļņā izdarīt visu nepieciešamo, lai varētu parakstīt asociācijas līgumu ar ES.
Tiesa, Ukraina ekonomiski daudz ciešāk un daudz lielākā apjomā saistīta ar Krieviju, nekā Latvija bija pat pirms desmit gadiem, kad pievienojās Eiropas Savienībai. Jau tolaik vairāk nekā 60% Latvijas tirdzniecības apgrozījuma bija ar Eiropas valstīm.
Ukrainas eksportētāju zaudējumi no Krievijas ieviestajiem ierobežojumiem līdz šā gada beigām vien varot sasniegt 2,5 miljardus ASV dolāru, brīdina Ukrainas darba devēju organizācija.
Taču, pirmkārt, tas nozīmēs zaudējumus arī Ukrainas ražojumu importētājiem un patērētajiem Krievijā. Otrkārt, tas var nozīmēt stratēģisku politisku zaudējumu Kremlim. Pat promaskaviskie spēki Ukrainā nu bažījas, ka Krievija riskē pazaudēt arī līdz šim tai labvēlīgi noskaņotās Ukrainas sabiedrības daļas atbalstu.
“Tās ir prokrieviskās orientācijas beigas Ukrainā, tas ir fināls,” secina politikas pētnieks Staņislavs Fedorčuks. “Krievija provocē un grūž Ukrainu Eirosavienības apkampienos.” Turklāt arī citiem parādot, kas notiks ar jebkuru “brālīgu valsti”, kura neklausa Kremļa diktātam.
Paradoksāli, taču šis konflikts īpaši labi parāda, ka tieši Maskavai patiesībā nav rīcības izvēles.
Ekonomisko un politisko labumu “burkāns”, ko Krievija var piedāvāt pat tai politiski un ekonomiski svarīgākajai no kaimiņvalstīm, ir pārāk sīks un nepievilcīgs, un atliek vien kārtējo reizi likt lietā pātagu. Un ar to spiest Kijevu, kurai gan ir izvēle atteikties no neiespējamās iešanas uzreiz abos virzienos – gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem.
Tāpat kā ukraiņi tagad raugās pēc baltiešu padoma attiecībām ar tirdzniecības karu sākušo Krieviju, notiekošajam vajadzētu būt brīdinājumam tiem Latvijā, kuri arvien sapņo par “plašajām iespējām” Krievijā un priecājas par strauji augošo tirdzniecības apgrozījumu ar Putina vadīto valsti. Jo lielāka atkarība no austrumu “burkāniem”, jo smagāka agrāk vai vēlāk būs Kremļa pātaga.
Komentāri (119)
boss 24.08.2013. 09.59
“Taču ar deklarētiem vai nedeklarētiem tirdzniecības ierobežojumiem Maskava vismaz Baltijas valstu gadījumā vienmēr bija panākusi tieši pretējo gribētajam – arvien apņēmīgāku ekonomikas pārorientēšanu projām no Krievijas.”
===
Manā atmiņā palicis, ka tajā laikā (2003.g.) eksporta apjoms uz Krieviju nebija tik nozīmīgs, lai smagi atsauktos Latvijas ekonomikā.
“Toties pēc katra no kārtējiem Krievijas tirgus ierobežošanas pasākumiem vai tādu draudiem Latvijā arvien vairāk pieklusa deviņdesmitajos gados tik skaļā daļas politiķu sajūsma par “Krievijas neierobežoto tirgu” kā Latvijas ekonomiskā uzplaukuma pamatu.”
===
Toties tagad šī dziesma jaunās skaņās sāk skanēt atkal.
0
Jānis Derkusovs 24.08.2013. 17.59
Nu Latvija pēc 1998.gada Krievijas defolta savu eksportu pārorientēja uz citiem tirgiem. Vairāk paredzamiem. Un tur nav nekādas valdības politikas, tīras biznesa intereses. Krievijas tirgus ar vājprātīgo korupciju, organizēto noziedzību un bardaku nav gluži sadarbības sapnis. Tie ir milzīgi un pilnīgi nevadāmi riski.
Tā kā nekādi eksporti pieaugumi uz Krieviju nav gaidāmi.
Ko apliecina kaut vai Latgales reģions, kurš ir visnabadzīgākais, lai gan etniskās un ultūras saiknes ar etnisko dzimteni kā tauvas.
Bet attiecībā uz gāzi un citiem stratēģiskajiem resursiem, Latvija atšķirībā no Ukrainas un Gruzijas ir ES. Līdz ar to Krievijai mūs vienus šantažēt ir daudz grūtāk
36
andris902 > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 16.38
4.pants. Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas
(1) Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības Latvijas teritorijā saskaņā ar šo likumu.
0
andris902 > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 23.56
….Hari…kurš bāleliņus ietekmēja pirms uzturēšanās atļauju izsniegšanas savus īpašumus un zemi iztirgot ārzemniekiem ar puslegālām un legālām metodēm?…kāds labums/nelabums no tā tika valstij?….kāpēc tas Tevi agrāk nesatrauca?…
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 00.29
klusais. Oho, kādas autoritātes Šlesers un Suharenko:)))
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 21.07
jautajums – kas tad Tev ? Uzturēšanās atļaujas uztrauc ? :)
0
andris902 > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 11.36
…lno…. ” Kam domāta tava tabuliņa, sliņķiem, kuri neatvērs piedāvāto saiti?”
—————————
…piedod, pārvērtēju Tavas prāta spējas….
0
andris902 > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 10.24
….lno…..nav gan labi – pieņemt vēlamo par esošo….
….ir arī tādi dati:
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html
0
andris902 > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 16.22
…pa sektoriem vari paskatīt un papētīt…loti interesanti dati:
http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Krievija/
P.S. …mums nav informācijas kādi dati ir ņemti vērā lno pieminētajā saitē, jo…skaidrojums par atšķirībām atrodams šeit:
http://www.csb.gov.lv/notikumi/par-atskiribam-arejas-tirdzniecibas-datos-ar-krieviju-34786.html
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 23.49
Haris – ja Jūs varētu sasniegt vairāk par minetajiem personažiem ,tad Jūsu pašapziņa noteikti būtu augstāka :)
0
Sanšains > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 00.13
Zane –
Satrauca jau satrauca. Acīmredzot man nav izdevies šo satraukumu novadīt līdz Jums.
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 07.09
klusais. Es apjautājos pirmais. Vai klusie uz jautājumu mēdz atbildēt ar jautājumu? Neteikšu, ka mani uztrauc, vairāk izbrīna, ka klusie atgādina pērtiķus, kuri nevar izšķirties – izlaist no rokas banānu vai izvilkt roku no burkas…
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 20.24
>Ino
Nū…Čalovski drīz būs palaist no būra, jo termiņi…Un tad čalis noplauks Tevi uztraucošā eksporta virzienā…Uz neatgriešanos.
Bet tā vai savādāk mēs no vena zagļa būsim vaļā tikuši.
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 22.12
pirožkovs – labvakar ! Un kas uztrauc Tevi ? :)
0
Sanšains > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 21.43
klusais –
Un kā ar Jums? Atļaujas uztrauc? Neuztrauc? Patīk/nepatīk?
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 21.53
Haris – man tas pilnīgi neuztrauc, jo neredzu problēmu :) Tiesa tēma pavarkšķēt ir :)
P.S. Mazs piemērs no man tuvas tēmas – šodien smējos ar kolēģiem ,ka sāk trūkt jahtām kapteiņi …. alga ap 100 EUR dienā :)
0
dro > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 14.21
jautājums_4. Pieaugums IR, pie tam ievērojams, , protams, ja vēstniecība ielikusi korektus ciparus. 12% no kopīgā eksporta apjoma ir pamatīgs. Vācija tagad ieņem tikai 4. vietu.
0
Sanšains > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 23.17
Klusais –
Man tā, piemēram, šķiet problēma un droši vien nav pat vērts skaidrot, kāpēc.
Bet kāpēc Jums ne? Vai tāpēc, ka uzskatāt, ka tur neko nav iespējams mainīt? Vai tāpēc, ka “latviešu lieta” Jūsuprāt ir nolemta un nekad vairs nespēs būt cieta?
Vai varbūt tāpēc, ka Jūsu dzīvē viss norit šādi:
no paša izvēlēta punkta A paša izraudzītā veidā pārvietojaties uz paša izvēlētu punktu B, un saskarsme Jums ir tikai ar paša izvēlētiem ļaudīm – un tāpēc viss, kas ārpus šīs konstrukcijas, Jums ir (pragmatiski, mietpilsoniski, utt.) vienaldzīgs?
P.S.
Un kāpēc tad trūkst to kapteiņu? Jahtu par daudz?
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 23.27
Haris – redziet , es varbūt skatos uz visu to nedaudz savādāk… un proti – ne jau atļauju došana vai nedošana ietekmēs lietu norisi, bet mūsu pašapziņa … Atļaujas atnes naudu ,kas ir instruments , lai celtu pašapziņu… , tikai to vajag pareizi pielietot… Un te ir galvenais jautājums – kā izmantot dotās iespējas ….
Par P.S. – ierobežots resurss :)
0
Signija Aizpuriete > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 10.20
———lno:”(..)
Nav labi vēlamo pieņemt par realitāti un otrādi:)”
============================================================================
Labi gan, ka savulaik latviešu nācijas tēvi realitāti apjēdza, reālus mērķus nosprauda – un diženus darbus spēja paveikt. Domāšanas treniņam, lai šodienas realitāti apjēgtu – noder vēsturiskā atmiņa:
“Jaunlatvieši saprata, ka Latvija var saimnieciski uzzelt tikai tad, ja Baltijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis – izeja uz jūru – saistīts ar Krieviju kā tās plašo aizmuguri. Bez vienotas ekonomikas ar Krieviju Latvija turpmāk paliktu no Rietumu iekarotājiem atkarīga, atpalikusi zeme. Tālab jaunlatvieši mudināja tautu tuvināties Krievijai, saimnieciski ar to sadarboties.”
http://hnu.docdat.com/docs/index-189908.html
Liberāl-nacionālisma ideoloģijas veidotājiem:
http://ejournals.pp.net.ua/_ld/1/135_kirchanavs_book.pdf
0
Signija Aizpuriete > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 11.14
——-
Draudzīgā izvarošana
============================================================================
Komentārus pēc raksta IMHO Club arī der izlasīt:
“Либерал-национализм — то, что нам нужно”
Лиана Ланга, поэт и публицист, Янис Вадонс, языковед,
Рудите Калпиня, публицист
http://www.imhoclub.lv/material/liberal-nacionalizm_-_to_chto_nam_nuzhno
Латыши задумались. Что делать с русскими
“Как снести нашу «Берлинскую стену»?” Эдвин Раупс, поэт и переводчик
http://www.imhoclub.lv/material/latishi_zadumalis/c/453378
0
dro > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 10.30
zanE. Kam domāta tava tabuliņa, sliņķiem, kuri neatvērs piedāvāto saiti?:):):)
0
Eleonora Maisaka > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 23.16
pirozkovs
Varbūt padomā par to, kā Krievijas nauda kropļo LV NĪ tirgu.
Kas labi šļeseriem, magoņiem, loginoviem, labs ir klusajam, jo bez tiem viņš(šofera dēlēns), ir nulle. Ietupinās vai nožmiegs tos maitas, kas kluso vēl aicinās uz pirti muguru paberzt?
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 21.50
>klusais
Visu laiku neuztrauca, bet Zane re kur apgalvo, ka tos ar uzturēšanās atļaujām mēs arī nevienam izdod nedrīkstam.
Un paskatoties uz to kompāniju no Krievijas…paliek neomulīgi, ja mums dēļ viņiem ar Putinu būs jālecās. Un tas var jebkurā brīdī iestāties.
0
andris902 > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 21.56
….nū, tad jau pēc nacionālistu loģikas sanāk, ka Grende, kura izmanto uzturēšanās atļauju priekšrocības un balsojumā par Čalovski atturās – ir tautas ienaidnieks….neesat vēl lēmuši par viņas izslēgšanu no partijas?… :)
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 09.52
pirozkovs – redz mani uztrauc tas , ka latvieši nespēj paši sakārtot tā lietas , lai pelnītu paši pietiekami . Tā vietā lai paši apsaimniekotu savus laukus tos izpārdod un pēc tam gaužas , ka apkārt vieni ārzemnieki. Es uzskatu ,ka pie situācijas, kad pats nespēj neko sakarīgu saveidot ir jābūt apmierinātam ,ka atrodas kāds kurš Tev dod labi apmaksātu darbu … Un attieksme ir noteikti labāka kā pret sēņu lasītājiem Īrijā. Par to kapteiņu lietu – konkrēti man blakus stāv Maskavas krieva motorjahta . Ir sanācis gan ar to krievu pakomunicēt gan arī ar kapteini regulāri . No krieva puses pilnīgi normala un adekvāta attieksme , kapteinis arī ir apmierināts gan ar atalgojumu gan attieksmi . Plus visi ekspluatācijas izdevumi paliek te Latvijā … Es neredzu te nekādu problēmu . Problēma ir mūsos , ka paši nespējam to visu pacelt …
P.S. Jahtošana ir mans hobijs un pats to visu apmaksāju jau gandrīz 20 gadus :)
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 15.53
>Ino
Nu tad ir jaskatās, kur un kāpēc ir pieaugums, kādos sektoros.
Bet arī tad viņiem pret Latviju vērst kādas sankcijas ir daudz grūtāk. To jau pierāda precedenti ar Poliju, kad Krievija mēģināja’bloķēt poļu produkciju, tad skaidroties vajadzēja ar visu ES.
Bet par to pieaugumu interesanti…Ja tie tikai nav kādi reeksporti, vai citas PVN izkrāpšanas shēmas. Nū…Analogi, par kādām Jezdakovu paņēma…
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 22.08
klusais…man tas pilnīgi neuztrauc, jo neredzu problēmu
__________________
Nav jau pirmā reize. Vai Tevi bez sava maka vēl kas uztrauc?:)
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 12.42
>Ino
Tur ir jāskatās struktūra, kādos sektoros ir pieaugums.Tranzīts ir tradicionāli, varētu būt pārtikas rūpniecība, jo Krievijā bija neražas gadi, anomālais sausums (2010), tūrisms, bet pa lielam tas nav nekas ekstremāls. Bet potenciāla pieaugumam nav, ko pierāda kaut vai tas, ka visdepresīvākā ekonomika ir tieši krievu apdzīvotajos reģionos un pilsētās -Latgale, Daugavpils.
0
Sanšains > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 23.41
klusais –
Piekrītu. Ja es spētu kontrolēt Šīnu, Šleseru un Suharenko, tad mana pašapziņa noteikti kļūtu stiprāka.
Nāksies beidzot ķerties pie lietas.:)
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 21.56
jautājums – ne jau mums būs ar Putinu jālecas… sen jau par mums citi doma … teiksim Obama pasludina restartu un vēstnieks brauc pie Urbja uz Latgali :) , neesi tak mazais bērns :)
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 14.44
klusais. Tātad uzturēšanās atļaujas vairo pieprasījumu pēc jahtu kapteiņiem. Vai tā turpmāk būs viena no galvenajām LV ekonomikas nozarēm? Varbūt padomā par to, kā Krievijas nauda kropļo LV NĪ tirgu. Vai nerezidentu nauda un jauna NĪ burbuļa pūšana neovedīs pie kārtējās katastrofas? Ja nespējam neko mācīties no Kipras pieredzes, varbūt atcerēsimies ar ko beidzās mūsu treknie gadi?
0
dro > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 10.39
zanE. varu piedāvāt vēl vienu saistīti Tavam sirdsmieram http://www.csb.gov.lv/notikumi/krievijas-ipatsvars-latvijas-eksporta-samazinas-36367.html, bet arī tā rāda tikai sezonas svārstības, bet ne īsto ainu. Kāda tā ir, katrs var pārliecināties pabraukājot pa Jūrmalu vai palasot zanes domubiedru komentārus:))))
0
dro > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 16.30
jautājums_4. ES un NATO ir labi, diemžēl ES ir spiesta aizrādīt, ka Latvijai jāliberalizē gāzes tirgus, bet zaķīši ni un ni, tas pats ar aizsardzības budžetu, bet zanes aizstāvot Čalovski, jau stājas vienā ierindā ar citiem bļāvējiem par cittautiešu tiesību neievērošanu LV.
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 00.58
pirožkovs – heijā , neatbildeji uz iepriekšējo jautājumu :)
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 26.08.2013. 01.00
disidente – Jūs neesat mainijusi dzimumu ? Pirms kāda laika tā rakstīja komentos kāds komentētājs ar vīriešu dzimtes niku
0
dro > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 09.58
jautājums_4. Tā kā nekādi eksporti pieaugumi uz Krieviju nav gaidāmi.
______________________
Būtu jau jauki, bet cipari rāda pavisam citu ainu:
Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Krievija ar 2 307,4 MEUR kopējo tirdzniecības apjomu ieņem 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.
Kopējais Latvijas – Krievijas preču tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir palielinājies par +25,1% jeb +462,8 MEUR.
Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamiku laika posmā no 2003.gada līdz 2012.gadam, EUR skat. http://www.mfa.gov.lv/lv/moscow/sadarbiba-ekonomika/
Nav labi vēlamo pieņemt par realitāti un otrādi:)
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.08.2013. 20.32
>Zane
Nū…Ar uzturēšanās atļaujām arī? Tad ir skaidrs, kāpēc NA bļauj, ka steidzīgi jāaptur uzturēšanās atļauju izsniegšana…Ar tādām biogrāfijām tie “investori” iekšā… Latvijas tiesu sistēma vienkārši uzkārsies …
Un tad jau arī ir skaidrs, kāpēc tās uzturēšanās atļaujas tik populāraspie krieviem un citiem no NVS…
Un ko? Tiešām Putinam neizdosim Krievijas pilsoni, ja viņam ir Latvijas uzturēšanās atļauja? Nu jūs, zatleristi, dodat?
Bet ja nopietni, Zane…Pasaki, kas Tavi draugi…
0
jmaklakovs 24.08.2013. 11.28
Ir taču PTO, par kuras biedru tik kvēli vēlējās kļūt Krievija. Tai taču būtu jāiegrožo šādi izgājieni.
Vispār izskatās, ka vienīgā vajadzība iestāties PTO bija nevis panākt labākus tirdzniecības nosacījumus, bet gan kārtējo reizi pasaulei parādīt, ka Putinam uz visiem starptautiskajiem līgumiem nospļauties.
Tipa – Krievija būs tā, kas diktēs pasaulei noteikumus un pasaule bezpalīdzīgi mās ar galvu!
Bet risinājums šai problēmai ir pavisam vienkāršs – PTO ir parasta abreviatūra. Var vienkārši nodibināt jaunu pasaules tirdzniecības organizaciju, kurā jau uzmanīgāk pieņemt jaunos biedrus.
Lai jau skaistais burtu salikums – PTO paliek Putinam ar ko vientulībā paspēlēties.
1
+2
-5
Atbildēt
@Eleonora Maisaka > jmaklakovs 24.08.2013. 17.02
nomale
Lai jau skaistais burtu salikums – PTO paliek Putinam ar ko vientulībā paspēlēties.
Dēļ paranoidālā, atriebīgā un alkatīgā sadista un pederasta Puķina, nav jataisa jauna tirdzniecības organizācija. Cita lieta, NATO jākļūst par starptautisko militāri politisko organizāciju, kas pieņem visus lēmumus, jābeidz finansēt un jāpadzen no Ņujorkas ANO, lai pasaules izstumtie lasās Maskavā
0