Kāpēc valsts tajā nav ieinteresēta?
Izvirzot neizpildāmus un absurdus nosacījumus Jūrmalas pašvaldībai, kas šobrīd ir vienīgais pretendents, kurš vēlas un spēj uzņemties atbildību par nacionālās kultūrvēsturiskās vērtības – Ķemeru sanatorijas – glābšanu, valsts faktiski demonstrē atklātu bezatbildību.
Izcilākie Latvijas kultūrvēsturiskie objekti ir nacionālās pašapziņas pamats. To sabrukums mūsu acu priekšā simbolizē arī nacionālo pamatvērtību izzušanu. Ar to mēs nevaram un negribam samierināties. Ķemeru sanatorijas stāsts daudzu gadu garumā nu jau kļuvis par spilgtu piemēru tam, kā greizs privatizācijas process ir ļāvis nogremdēt nacionālo lepnumu, Latvijas kurortoloģijas simbolu. Ķemeru sanatorija šobrīd ir kļuvusi, kā to precīzi dēvē prese, par grimstošu Titāniku. Latvijas valdībai tieši tagad ir vēsturiska iespēja izlabot haotiskā privatizācijas laikmeta kļūdas un ļaut Ķemeriem atdzimt no jauna.
Trešdien Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome it kā pieņēma pozitīvu lēmumu atļaut Jūrmalas pilsētas domei ņemt aizņēmumu Valsts kasē vai citā kredītiestādē Ķemeru sanatorijas iegādei. Arī Jūrmalas pašvaldības pārstāvji sēdes laikā guva pārliecību, ka no valsts puses nekādi šķēršļi nepastāv. Tāpēc bijām pilnīgā neizpratnē, kad pēc padomes sēdes Finanšu ministrija, kuras pārraudzībā ir šī padome, izplatīja informāciju par papildu nosacījumiem aizdevuma saņemšanai (dēvējot tos par Jūrmalas domes ”mājasdarbiem”), kas faktiski ir nekas cits kā birokrātiski formulēts atteikums, jo uzliek par pienākumu Jūrmalas pašvaldībai izpildīt neizpildāmus un pat absurdus nosacījumus, par kuru atrisināšanu atbildība ir jāuzņemas pašai valstij.
Ministrijas izvirzītie nosacījumi skaidri norāda uz valsts neizdarītiem vai apzināti nepamanītajiem ”mājasdarbiem”, uz valsts institūciju nespēju ilgstoši atrisināt pašradītas juridiskās un saimnieciskās problēmas, kas Ķemeru sanatorijas iegādi padara nepievilcīgu jebkuram investoram. Galvenā problēma, kas nepārprotami ietekmē valsts lēmumus šobrīd, ir Saūda Arābijas investoru intereses, kuru līdzšinējā Ķemeru atdzimšanas projekta realizācija ir vērtējama kā nolaidīga un haotiska. Un valsts ierēdņi atkal nostājas pasīvā pozīcijā, tādējādi ļaujoties šo investoru noalgoto ietekmīgo advokātu īstenotajam spiedienam. Sekas ir acīmredzamas – nav potenciālo investoru, nav līdzekļu ēkas uzturēšanai un apsardzei, nav neviena priekšlikuma par reāliem rīcības modeļiem.
Toties ir jau ilgstošas maksātnespējīgā uzņēmuma mantinieku savstarpējās nesaskaņas, investoru un to pārstāvju alkatīga interese iegūt iespējami vairāk līdzekļu iespējamajā (!) ūtrupē. Un vienalga, par kādu cenu, – vai tā būtu jāgaida gads vai pieci, vai ēka šajā laikā būs sagruvusi un izdemolēta, vai unikālās nacionālās vērtības būs saglabātas vai būs bez pēdām pazudušas! Un paliek neatbildēts jautājums: kāpēc šajā cīņā valdības pārstāvjiem nerūp Latvijas kultūras vēstures mantojuma un unikālas nozares saglabāšana un attīstība?
Taču līdz ar šīm spēlēm tiek zaudēts laiks, – tuvojas ziemas sezona, kas šim valsts nozīmes piemineklim nodarīs neatgriezeniskus bojājumus, pazeminot tā finansiālo un kultūrvēsturisko vērtību. Ēka ne tikai turpinās ciest no saimnieka trūkuma, bet arī kļūs par potenciālu marodierisma upuri un pārvērtīsies par vēl vienu graustu.
Ķemeru sanatorijas iegāde nav Jūrmalas domes pašmērķis. Mūsu interese par Ķemeru sanatoriju sakņojas vīzijā par nacionālās kūrorta pērles atdzimšanu, kas sekmētu Jūrmalas kā galvenā Baltijas kūrorta attīstību. Ķemeri ir unikāli Latvijas un visa reģiona kontekstā – bagātīgi un dziedinoši dabas resursi un tradīcijām bagāta kurortoloģijas pieredze ir izcils pamats vēl vienam Latvijas veiksmes stāstam. Jūrmalas pilsēta jau tagad veic plānveidīgas investīcijas Ķemeru nākotnē – paredzot teritorijas attīstību un jaunu darba vietu izveidi, jau šoruden tiks atvērts viens no modernākajiem bērnudārziem Latvijā.
Ķemeru sanatorijas pārdomāta attīstība, ņemot vērā visa reģiona intereses, ir šo ieceru stūrakmens. Jūrmalas pašvaldība neprasa no valsts nekādas dāvanas vai ziedojumus – Jūrmalas dome nāk ar izsvērtu piedāvājumu un apņemšanos Ķemeru sanatorijas iegādei nepieciešamo aizdevumu ar visiem aizdevuma procentiem pilnībā segt no finansiāli stabila pašvaldības budžeta, neprasot par to no valsts ne santīma. Ja valsts šobrīd liek šķēršļus pašvaldībai Ķemeru sanatorijas problēmas risināšanai, tad valsts atbildīgajām institūcijām nekavējoties jānāk klajā ar reāliem priekšlikumiem un rīcības modeļiem, kā saglābt šo nacionālās nozīmes vērtību. Bezatbildībai ir jābeidzas!
* Vēstule adresēta Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju. Tā nosūtīta plašsaziņas līdzekļiem 2013.gada 16.augustā un publicēta pašvaldības mājaslapā jurmala.lv.
Komentāri (28)
andris902 19.08.2013. 11.36
…Trukšņa vaimanas atgādina notikumus ar galvojuma pieprasīšanu Liepājas metalurgam – ieinteresēto politiķu kaismīgās runas, pārmetumus valdībai par nozares izputināšanu, neieinteresētību utt. …
…arī tagad – dodiet tik naudu un mēs parādīsim, ja nedosiet – uh, ļaunprāši!…garantijas ir Trukšņa vārds!…kur tāds Truksnis būs atrodams pēc gada vai diviem un kāda būs viņa atbildība – tas tāds nieks….nu, gluži kā Liepājas Sesks…
10
oskaar > andris902 20.08.2013. 02.03
>zanE
Ēka ir puslīdz atjaunota. Cik lielas investīcijas būs vajadzīgas, lai visu pabeigtu- grūti teikt.
Bet man šķiet, ka pārdošana izsolē vēl kādam ārzemju investoram var būt tikai pārdošana kādam, kuram Ķemeru dūņas ir konkurents. Lai viņš to visu nolaistu uz grunti. Nezinu- varbūt kļūdos.
Ja tas viss būtu tikai pašapziņas celšanai, tad tur nebūtu tik lielu politisko cīņu. Manuprāt- politiskās cīņas norisinās tikai ap objektiem, kuros var grozīties liela nauda. Par netālu esošajām divām soc. laiku būvēm (neatceros- kā to kompleksu sauca), kas šobrīd vienkārši sabrūk- neviens taču nav cīnījies nekad! Savulaik tās piedāvāja iegādāties par Ls 1, bet neviens tā arī nenopirka.
0
dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 13.09
Bet, mēs taču neļāvām sabrukt Rundāles pilij, tāpēc, ka tur bija un ir šādi pat jautājumi. Kam mēs tos jau gandrīz atjaunotos Ķemerus atdosim – Jaunpupa bandai, Prudentia, krievu uzturēšanās atļauju pircējiem, kāds ir mērķis?
———————————————-
Partiju cīniņi, objekts jāatdod Vienotībai, ja gribat, lai valsts atļauj to atjaunot, pie tam no pašvaldību naudas, nevis valsts?
0
oskaar > andris902 21.08.2013. 02.59
zanE
… esmu redzējis. Un īsti nesaprotu- ko Tu sauc par “vairs nevar saukt par puslīdz atjaunotu”.
“Nopērk tikai sienas”- nu, apmēram tieši tā. Jebkurš var pārliecināties, ka īpašums ir ēka un aptuveni pārdesmit metru zemes ap to. Nekā vairāk.
Par dūņām- interesanti, vai dūņu īpašnieks tās varēs pārdot kādam citam? Nu- teiksim- uz Poliju, Ukrainu? Kaut kā neticās. Būs vien jāpārdod tiem pašiem Ķemeriem. Par to naudiņu- par kādu nu viņi būs gatavi pirkt. :)
0
andris902 > andris902 19.08.2013. 12.57
….jauki, ka atradi laiku, lai iepazīstinātu ar Ķemeru vēsturi….taču…sanatorijas ēkas iegūšana pašvaldības īpašumā ir tikai viens no niecīgākajiem soļiem un var noderēt tikai pašapziņas celšanai….cik lielas investīcijas būs nepieciešamas, lai ēku atjaunotu, savestu kārtībā degradēto vidi, atjaunotu komunikācijas un…cik ilgā laikā tas atmaksāsies, kādas būs uzturēšanas izmaksas – vai uz to ir atbilde?….
0
andris902 > andris902 20.08.2013. 02.44
….ar atziņu – puslīdz atjaunota – būs par maz….ja esi redzējis šīs ēkas pašreizējo stāvokli – to vairs nevar saukt par puslīdz atjaunotu…tie ir maldi…
…varbūt kļūdos, bet Ķemeru dūņām ir cits īpašnieks un, ja ir doma par kompleksa atjaunošanu – var nākties dūņas un pakalpojumus pirkt par nesamērīgi augstu cenu no pavisam cita īpašnieka….kam tur kas pieder – to gan derētu vispirms noskaidrot, lai nesanāk, ka nopērk tikai Ķemeru sanatorijas sienas….
0
dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.26
http://3.bp.blogspot.com/-wFCQEuuj_Zc/UIlW_YSzXkI/AAAAAAAAAXA/WCAtQJr_uvc/s1600/1656-3.jpg
0
dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.22
http://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/05/29/%C4%B6emeru_sanatorija_30.gados_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
0
dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.27
Kūrorta darba pamats ir uz zinātnisku pētījumu bāzes veikta ārstniecība un rehabilitācija. Jau no pašiem dziedniecības attīstības pirmsākumiem tika veikta Ķemeru sērūdeņu un dūņu sastāva un ārstnieciskās iedarbības izpēte. Pirmos pētījumus 18.gs. beigās uzsāka Pēterburgas galma aptiekārs akadēmiķis T.Lovics, pēc tam pētījumus turpināja Rīgas aptiekārs D.Grindels. Turpmākajos gados lielu ieguldījumu Ķemeru kūrorta attīstībā deva LU profesora J.Kupča pētījumi, jāmin arī profesors Maliva, profesors Čižs, balneologs A.Lozinskis. Pakāpeniski veidojās un attīstījās Ķemeru sanatorijas zinātniskā bibliotēka, kurā bija ap 19 tūkst. grāmatu deviņās pasaules valodās, to skaitā daudz bibliogrāfisku retumu. Lielu ieguldījumu kurortoloģijas attīstībā ir devis Ķemeru sanatorijas direktors Jānis Lībietis (1885.-1946.), pēc kura iniciatīvas 1928.gadā regulāri sāka iznākt kūrorta laikraksts “Ķemeru Ziņas”. Dr.J.Lībietis pats uzņēmās avīzes redaktora pienākumus un bieži populāri zinātniskā valodā publicēja savus, citu ārstu un zinātnieku pētījumus balneoloģijā un kurortoloģijā.
Neskatoties uz kara postījumiem, mazo iedzīvotāju skaitu Latvijā, valsts budžeta ierobežotajām iespējām, Ķemeru kūrorts starpkaru periodā atdzima kā Fēnikss no pelniem. Tikai, diemžēl, šo attīstības procesu pārtrauca 1940.gada padomju okupācija un Otrais pasaules karš.
0
dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.25
1933.gadā Ķemeru kūrortā sākas jaunas modernas viesnīcas celtniecība pēc pazīstamā arhitekta Eižena Laubes (1880.-1967.) projekta. E.Laube ir baltvācu arhitekts, kurš projektus izstrādāja nacionālā romantisma stilā. Arhitekts ir projektējis Latviešu biedrības namu, Rīgas pils svētku zāli, Triju zvaigžņu torni, pavisam ap 200 sabiedrisko celtņu Latvijā celtas vai pārbūvētas pēc E.Laubes projektiem. Viesnīcas celtniecība valsts budžetam izmaksāja ap 2.5 milj. latu.1936.gadā Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis svinīgi atklāja vienu no tā laika prestižākajām celtnēm Latvijā – viesnīcu “Ķemeri” ar 100 komfortablām istabām un greznu Ludviķa XIV stilā iekārtotu halli un rožu istabu. Viesnīca projektēta neoklasicisma stilā. Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Celtnes efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Sava baltā majestātiskā veidola dēļ viesnīca tautā ir nodēvēta par Balto kuģi. Greznā viesnīca deva iespēju Ķemeru kūrortam piesaistīt bagātus klientus no Vācijas, Anglijas, Francijas un citām Rietumeiropas valstīm. Trīsdesmito gadu otrajā pusē Ķemeru kūrorts kļūst par nozīmīgu balneoloģisko ārstniecības centru Eiropā.
0
dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.30
Eižens Laube (dzimis 1880. gada 25. maijā Rīgā, miris 1967. gada 21. jūlijā Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā. Rīgas Politehniskā institūta, Baltijas Tehniskās augstskolas, Latvijas Universitātes un Baltijas Universitātes mācībspēks. Latvijas Augstskolas rektors (1922), LU Goda doktors (1930).
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ei%C5%BEens_Laube
0
janazakovica 19.08.2013. 12.25
katrtejais truksna parex
1
dzerkaleliva > janazakovica 19.08.2013. 12.30
Tieši tā Latvijas valstij tuvāki ir parex, metalurgs, baltvācu pilis, baltiki, latviešu tautai absolūti naidīgais melngalvju nams un pieminekļi un dziesmas pirmajiem kolonizatoriem bīskapiem albertiem, tikai ne dziļi nacionāli un kultūrvēsturiski objekti. Nedaudz tomēr savas tautas vēsturi vajag zināt un cienīt.
0
dro 19.08.2013. 22.42
Kur Vienotība, kur NA? Tādēļ būsim pateicīgi Truksnim, ka viņš aktualizējis jautājumu par Ķemeru snatorijas ēkas glābšanu. Neesam taču vēl tik tālu nonākuši, lai paši realizētu izdedzinātas zemes taktiku, pietiks jau ar Rīgas pili.
0