Atklāta vēstule: Jūrmala ir gatava Ķemeru atdzimšanai

28
⟵ Uz rakstu

Komentāri (28)

oskaar 20.08.2013. 01.13

Un paliek neatbildēts jautājums: kāpēc šajā cīņā valdības pārstāvjiem nerūp Latvijas kultūras vēstures mantojuma un unikālas nozares saglabāšana un attīstība?
Ja valsts šobrīd liek šķēršļus pašvaldībai Ķemeru sanatorijas problēmas risināšanai, tad valsts atbildīgajām institūcijām nekavējoties jānāk klajā ar reāliem priekšlikumiem un rīcības modeļiem, kā saglābt šo nacionālās nozīmes vērtību. Bezatbildībai ir jābeidzas!
———————
Tik tiešām- beidzot taču kādam vajadzētu tikt skaidrībā un paskaidrot publikai- kas īsti notika ar to Ķemeru sanatoriju. Lai pēc tam tie, kuriem šis skaidrojums šķitīs apmelojošs, paši pierāda pretējo.
Cik atceros- vēl tajos laikos, kad PA vadīja J.Naglis, bija ļoti ilga cīņa par šo pieminekli. Kas ar ko cīnījās, acīmredzot zināja PA pietuvinātie cilvēki, bet cīņa bija ilga un grūta, līdz beidzot Ķemeru sanatoriju privatizēja kaut kāds Latvijai gluži nepiederošs biznesmenis ar nosaukumu “Ominasis Latvia”.
Kas bija pārējie cīnītāji, un kādēļ tie tika atraidīti? Neatceros kaut cik izsmeļošus skaidrojumus par šo tēmu- bija jaušama tikai kaut kādas miglas pūšana mediju telpā.
Pēc kāda laika ik pa laikam parādījās informācija par to, ka Ominasis nepilda privatizācijas līgumā ietvertos nosacījumus par investīciju apjomu noteiktajos termiņos, un ka teju teju privatizācijas līgums tiks lauzts un objekts atgriezts PA valdījumā. Garas runas, bet darbības nekādas.
Tagad vienīgais Ominasis īpašnieks ir miris, ir secināts, ka viņš tomēr ir veicis ievērojamus ieguldījumus Ķemeru sanatorijas atjaunošanā, nevienam no viņa radiniekiem nav ne mazākās intereses par šo objektu, un tie vēlas saņemt pēc iespējas lielāku mantojumu.
Ominasis īpašnieka mantiniekiem ir pilnīgi pie kājas- kas notiek ar kaut kādu tur Latvijā atrodošos kultūrvēsturisku pieminekli. Viņi grib pēc iespējas vairāk naudas. Un es nebūt neņemos viņus par to nosodīt. Nesaprotu tikai- kā te atkal iesaistīta mūsu valdība?
Šobrīd ir tikai viens reāls šī objekta potenciālais pircējs- Jūrmalas pašvaldība.
Mani interesē- kurš tiem Ominasis īpašnieka mantiniekiem ir ieborējis, ka vairāk naudas viņi varēs iegūt tad, ja Ķemeru sanatorija, gaidot izsoli, šajā ziemas sezonā izsals (cik saprotu- radinieki dzīvo tur, kur nekad un nekas sala dēļ nemēdz zaudēt savu vērtību un vienkārši nesaprot- ko nozīmē sals) un zaudēs ievērojamu daļu tās vērtības, ko Ominasis tomēr tur paspēja ieguldīt? Un kurš valdībā dara visu iespējamo, lai šo sanatoriju tomēr nogremdētu, un kādēļ to dara?
————————–
Man kaut kā šķiet, ka raksta autoram vai nu ir zināmas, vai arī viņš nojauš iespējamās atbildes uz šiem jautājumiem. Tikai ir kaut kādi mistiski spēki, kuru ietekmē šos jautājumus viņš uzdot tā “caur puķēm”, un runā nevis konkrēti, bet lietojot tādus nebūt ne sliktus, bet tomēr likumdošanā neietvertus jēdzienus kā “nerūp Latvijas kultūras vēstures mantojuma un unikālas nozares saglabāšana un attīstība” un “saglabāt šo nacionālās nozīmes vērtību”.

0
0
Atbildēt

1

    andris902 > oskaar 20.08.2013. 02.40

    ….atbildes varētu sniegt nacionāļu Baiba Broka, kura ilgus gadus pārstāvēja Ominasis intereses, kura – neapšaubāmi, bija lietas kursā par Latvijas “specifisko” likumdošanu un rūpējās, lai Ominasis neapmaldītos valsts radītajos likumu džungļos….
    ….tikai….pastāv varbūtība, ka Baiba Broka negribēs ne to atcerēties, ne arī atbildēt uz konkrētiem jautājumiem….

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Eleonora Maisaka 19.08.2013. 23.14

Iedomājoties Ķemeru sanatoriju, uzreiz nāk prātā Baden-baden. Ja valstī likvidētu visus kazino un spēļu zāles un atstātu vienu kazino tikai Ķemeros, tā būtu viena no izcilākām, līdzīgām vietām ES. Tam protams būtu jābūt valsts īpašumā un bez kādiem tur trukšņiem, munkeviciem un hlevickiem.

+1
-2
Atbildēt

0

dro 19.08.2013. 22.42

Kur Vienotība, kur NA? Tādēļ būsim pateicīgi Truksnim, ka viņš aktualizējis jautājumu par Ķemeru snatorijas ēkas glābšanu. Neesam taču vēl tik tālu nonākuši, lai paši realizētu izdedzinātas zemes taktiku, pietiks jau ar Rīgas pili.

+4
-1
Atbildēt

0

Aldīna 19.08.2013. 21.59

Es, protams, gribētu lai Ķemeri nonāk valsts vai pašvaldības īpašumā, taču šai gadījumā pārliecības par nodomu tīrību nav, kaut vai dēļ balsojuma pareizticīgo baznīcas jautājumā.

+3
0
Atbildēt

0

dzerkaleliva 19.08.2013. 17.49

Vilk, tu esi tas, kas vīriem starp kājām. Latvijas un latviešu tautas kapracis, sliktāks par Pelši.
—————————————
Finanšu ministrijas (FM) izvirzītie nosacījumi Jūrmalas domei, lai saņemtu aizņēmumu Ķemeru sanatorijas iegādei, praktiski nav izpildāmi, uzskata pērn par maksātnespējīgu atzītās SIA “Ominasis Latvija” administrators Ainars Kreics. Tāpēc viņš nolēmis nepārdot sanatoriju pašvaldībai, bet gan rīkot izsoli.
Kreics uzsver, ka, cenšoties nepieļaut “Ominasis Latvia” mantas stāvokļa pasliktināšanos, un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes izvirzīto priekšnosacījumu dēļ SIA “Ominasis Latvia” administrators rīkos izsoli.

Tiks izsolīta kustamā manta, kā arī četri nekustamie īpašumi Jūrmalā. Izsoles sākuma cena tiks noteikta 4 671 540 latu. Izsole paredzēta septembra beigās un tuvākajā laikā tiks noteikts tās datums, piebilda Kreics.

+1
-3
Atbildēt

2

    dzerkaleliva > dzerkaleliva 19.08.2013. 17.57

    Tik neaizmirsti rīt atskaitīt kārtējos citronus Prudentia un simtus mijonus par metalurgiem. Bet izcilākos latviešu! latviešu nevis vācu, arhitektūras pieminekļus uzdāvini arābiem vai krieviem, ja nevarat savākt izpārdošanai sev.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    oskaar > dzerkaleliva 20.08.2013. 02.25

    Nevajag nosodīt adminisratoru. Viņa pienākums ir kreditoru interešu pārstāvība.
    Ja Latvijas valsts nevēlas atbalstīt Ķemeru sanatoriju, tad administrators tur neko izmainīt nevar.
    Nevar gribēt, lai administrators no savas kabatas neprognozējami ilgi algo apsardzi, apmaksā apkuri u.t.t.. Tas arī nav viņa pienākums.
    Jūs varat ieteikt administratoram kaut kādu citu rīcību- kas, Jūsuprāt, būtu pareizāka?

    0
    0
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 19.08.2013. 12.48

Jūrmalas dome nāk ar izsvērtu piedāvājumu un apņemšanos Ķemeru sanatorijas iegādei nepieciešamo aizdevumu ar visiem aizdevuma procentiem pilnībā segt no finansiāli stabila pašvaldības budžeta, neprasot par to no valsts ne santīma. Ja valsts šobrīd liek šķēršļus pašvaldībai Ķemeru sanatorijas problēmas risināšanai, tad valsts atbildīgajām institūcijām nekavējoties jānāk klajā ar reāliem priekšlikumiem un rīcības modeļiem, kā saglābt šo nacionālās nozīmes vērtību. Bezatbildībai ir jābeidzas!

+2
-4
Atbildēt

1

    dzerkaleliva > dzerkaleliva 19.08.2013. 12.51

    Ja valsts šobrīd liek šķēršļus pašvaldībai Ķemeru sanatorijas problēmas risināšanai, tad valsts atbildīgajām institūcijām nekavējoties jānāk klajā ar reāliem priekšlikumiem un rīcības modeļiem, kā saglābt šo nacionālās nozīmes vērtību. Bezatbildībai ir jābeidzas!

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

janazakovica 19.08.2013. 12.25

katrtejais truksna parex

+4
0
Atbildēt

1

    dzerkaleliva > janazakovica 19.08.2013. 12.30

    Tieši tā Latvijas valstij tuvāki ir parex, metalurgs, baltvācu pilis, baltiki, latviešu tautai absolūti naidīgais melngalvju nams un pieminekļi un dziesmas pirmajiem kolonizatoriem bīskapiem albertiem, tikai ne dziļi nacionāli un kultūrvēsturiski objekti. Nedaudz tomēr savas tautas vēsturi vajag zināt un cienīt.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

andris902 19.08.2013. 11.36

…Trukšņa vaimanas atgādina notikumus ar galvojuma pieprasīšanu Liepājas metalurgam – ieinteresēto politiķu kaismīgās runas, pārmetumus valdībai par nozares izputināšanu, neieinteresētību utt. …
…arī tagad – dodiet tik naudu un mēs parādīsim, ja nedosiet – uh, ļaunprāši!…garantijas ir Trukšņa vārds!…kur tāds Truksnis būs atrodams pēc gada vai diviem un kāda būs viņa atbildība – tas tāds nieks….nu, gluži kā Liepājas Sesks…

+12
-3
Atbildēt

10

    dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.22

    http://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/05/29/%C4%B6emeru_sanatorija_30.gados_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.25

    1933.gadā Ķemeru kūrortā sākas jaunas modernas viesnīcas celtniecība pēc pazīstamā arhitekta Eižena Laubes (1880.-1967.) projekta. E.Laube ir baltvācu arhitekts, kurš projektus izstrādāja nacionālā romantisma stilā. Arhitekts ir projektējis Latviešu biedrības namu, Rīgas pils svētku zāli, Triju zvaigžņu torni, pavisam ap 200 sabiedrisko celtņu Latvijā celtas vai pārbūvētas pēc E.Laubes projektiem. Viesnīcas celtniecība valsts budžetam izmaksāja ap 2.5 milj. latu.1936.gadā Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis svinīgi atklāja vienu no tā laika prestižākajām celtnēm Latvijā – viesnīcu “Ķemeri” ar 100 komfortablām istabām un greznu Ludviķa XIV stilā iekārtotu halli un rožu istabu. Viesnīca projektēta neoklasicisma stilā. Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Celtnes efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Sava baltā majestātiskā veidola dēļ viesnīca tautā ir nodēvēta par Balto kuģi. Greznā viesnīca deva iespēju Ķemeru kūrortam piesaistīt bagātus klientus no Vācijas, Anglijas, Francijas un citām Rietumeiropas valstīm. Trīsdesmito gadu otrajā pusē Ķemeru kūrorts kļūst par nozīmīgu balneoloģisko ārstniecības centru Eiropā.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.26

    http://3.bp.blogspot.com/-wFCQEuuj_Zc/UIlW_YSzXkI/AAAAAAAAAXA/WCAtQJr_uvc/s1600/1656-3.jpg

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.27

    Kūrorta darba pamats ir uz zinātnisku pētījumu bāzes veikta ārstniecība un rehabilitācija. Jau no pašiem dziedniecības attīstības pirmsākumiem tika veikta Ķemeru sērūdeņu un dūņu sastāva un ārstnieciskās iedarbības izpēte. Pirmos pētījumus 18.gs. beigās uzsāka Pēterburgas galma aptiekārs akadēmiķis T.Lovics, pēc tam pētījumus turpināja Rīgas aptiekārs D.Grindels. Turpmākajos gados lielu ieguldījumu Ķemeru kūrorta attīstībā deva LU profesora J.Kupča pētījumi, jāmin arī profesors Maliva, profesors Čižs, balneologs A.Lozinskis. Pakāpeniski veidojās un attīstījās Ķemeru sanatorijas zinātniskā bibliotēka, kurā bija ap 19 tūkst. grāmatu deviņās pasaules valodās, to skaitā daudz bibliogrāfisku retumu. Lielu ieguldījumu kurortoloģijas attīstībā ir devis Ķemeru sanatorijas direktors Jānis Lībietis (1885.-1946.), pēc kura iniciatīvas 1928.gadā regulāri sāka iznākt kūrorta laikraksts “Ķemeru Ziņas”. Dr.J.Lībietis pats uzņēmās avīzes redaktora pienākumus un bieži populāri zinātniskā valodā publicēja savus, citu ārstu un zinātnieku pētījumus balneoloģijā un kurortoloģijā.
    Neskatoties uz kara postījumiem, mazo iedzīvotāju skaitu Latvijā, valsts budžeta ierobežotajām iespējām, Ķemeru kūrorts starpkaru periodā atdzima kā Fēnikss no pelniem. Tikai, diemžēl, šo attīstības procesu pārtrauca 1940.gada padomju okupācija un Otrais pasaules karš.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 12.30

    Eižens Laube (dzimis 1880. gada 25. maijā Rīgā, miris 1967. gada 21. jūlijā Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā. Rīgas Politehniskā institūta, Baltijas Tehniskās augstskolas, Latvijas Universitātes un Baltijas Universitātes mācībspēks. Latvijas Augstskolas rektors (1922), LU Goda doktors (1930).
    http://lv.wikipedia.org/wiki/Ei%C5%BEens_Laube

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 19.08.2013. 12.57

    ….jauki, ka atradi laiku, lai iepazīstinātu ar Ķemeru vēsturi….taču…sanatorijas ēkas iegūšana pašvaldības īpašumā ir tikai viens no niecīgākajiem soļiem un var noderēt tikai pašapziņas celšanai….cik lielas investīcijas būs nepieciešamas, lai ēku atjaunotu, savestu kārtībā degradēto vidi, atjaunotu komunikācijas un…cik ilgā laikā tas atmaksāsies, kādas būs uzturēšanas izmaksas – vai uz to ir atbilde?….

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > andris902 19.08.2013. 13.09

    Bet, mēs taču neļāvām sabrukt Rundāles pilij, tāpēc, ka tur bija un ir šādi pat jautājumi. Kam mēs tos jau gandrīz atjaunotos Ķemerus atdosim – Jaunpupa bandai, Prudentia, krievu uzturēšanās atļauju pircējiem, kāds ir mērķis?
    ———————————————-
    Partiju cīniņi, objekts jāatdod Vienotībai, ja gribat, lai valsts atļauj to atjaunot, pie tam no pašvaldību naudas, nevis valsts?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    oskaar > andris902 20.08.2013. 02.03

    >zanE
    Ēka ir puslīdz atjaunota. Cik lielas investīcijas būs vajadzīgas, lai visu pabeigtu- grūti teikt.
    Bet man šķiet, ka pārdošana izsolē vēl kādam ārzemju investoram var būt tikai pārdošana kādam, kuram Ķemeru dūņas ir konkurents. Lai viņš to visu nolaistu uz grunti. Nezinu- varbūt kļūdos.
    Ja tas viss būtu tikai pašapziņas celšanai, tad tur nebūtu tik lielu politisko cīņu. Manuprāt- politiskās cīņas norisinās tikai ap objektiem, kuros var grozīties liela nauda. Par netālu esošajām divām soc. laiku būvēm (neatceros- kā to kompleksu sauca), kas šobrīd vienkārši sabrūk- neviens taču nav cīnījies nekad! Savulaik tās piedāvāja iegādāties par Ls 1, bet neviens tā arī nenopirka.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 20.08.2013. 02.44

    ….ar atziņu – puslīdz atjaunota – būs par maz….ja esi redzējis šīs ēkas pašreizējo stāvokli – to vairs nevar saukt par puslīdz atjaunotu…tie ir maldi…

    …varbūt kļūdos, bet Ķemeru dūņām ir cits īpašnieks un, ja ir doma par kompleksa atjaunošanu – var nākties dūņas un pakalpojumus pirkt par nesamērīgi augstu cenu no pavisam cita īpašnieka….kam tur kas pieder – to gan derētu vispirms noskaidrot, lai nesanāk, ka nopērk tikai Ķemeru sanatorijas sienas….

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    oskaar > andris902 21.08.2013. 02.59

    zanE
    … esmu redzējis. Un īsti nesaprotu- ko Tu sauc par “vairs nevar saukt par puslīdz atjaunotu”.
    “Nopērk tikai sienas”- nu, apmēram tieši tā. Jebkurš var pārliecināties, ka īpašums ir ēka un aptuveni pārdesmit metru zemes ap to. Nekā vairāk.
    Par dūņām- interesanti, vai dūņu īpašnieks tās varēs pārdot kādam citam? Nu- teiksim- uz Poliju, Ukrainu? Kaut kā neticās. Būs vien jāpārdod tiem pašiem Ķemeriem. Par to naudiņu- par kādu nu viņi būs gatavi pirkt. :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

dace_roze_lmt_lv 19.08.2013. 11.25

Ka parasti tiem ierēdņiem, galvainais nav pateikts: kas tad ir tie papildus nosacījumi, kurus izvrizīja finanšu ministrija.

+3
-3
Atbildēt

2

    lismanis > dace_roze_lmt_lv 19.08.2013. 13.17

    dīvainā kārtā šoreiz man ir tieši tāds pats jautājums: kas tie ir par papildus nosacījumiem? viss pārējais ir vienkārši ūdens.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Pēterītis > dace_roze_lmt_lv 19.08.2013. 14.47

    Tā ir pirmā reize, kad super_eye gandrīz piekrītu. Tikai Trusnis šoreiz nerunā kā ierēdnis, bet kā Šlesera paveida SC demagogs.

    +6
    0
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 20. novembris
Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu
Tēma / 13. novembris
Viss neriņķo ap Rīgu
Viedoklis / 12. novembris
Ārvalstu investoru interese par Latviju ir pozitīva – kā nodrošināt tās ilgtspēju?
Analīze / 3. novembris
Milzu peļņa vai milzu zaudējumi
Aktuāli / 31. oktobris
Tehnoloģiju investīciju eksperts: Latvijai ir jāfokusējas