Bijušais ierēdnis aicina padarīt elastīgāku valsts darbinieku atalgošanu
Iemesls asajām diskusijām par 2014.gada budžetu ir partiju vēlme pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām parādīt sabiedrībai, ka katra no tām ir tā labā, kas pilda solījumus un par kuru nākamreiz jābalso, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 vērtēja bijušais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Šogad budžeta veidošanas process tikai un vienīgi ir saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, tiek aizmirsti iepriekšējie solījumi un likumi, bet partijas vēro, ko sabiedrība vēlas un cenšas to pildīt, secināja bijušais ierēdnis. Kā piemēru viņš min diskusiju par ienākumu nevienlīdzību, kas ir aktuāla sabiedrībā.
Publiskajā vidē parādās ministriju infografikas par to, kas notiks, ja ceļiem neiedos naudu, vai – ja zinātnei ntiks palielināts finansējums, visi jaunie zinātnieki aizbrauks, cīniņu raksturo Krieviņš. ”Pēc tam katras partijas ministri varēs teikt, ka ir prasījuši naudu labajām idejām, bet sliktais Ministru prezidents un sliktais finanšu ministrs nav devuši,” secina Krieviņš, kurš iepriekš vadīja Nacionālā attīstības plāna veidošanu.
Slikti, ka netiek ievērotas pērn apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnes, vairāku ekspertu norādītajam piekrīt Krieviņš. Viņaprāt, to varētu novērst, apstiprinot četru gadu budžeta rāmi, ko valdība var mainīt tikai pie ļoti nopietniem apstākļiem, kā tas ir Igaunijā un Somijā.
Krieviņš atgādina, ka nākamā gada budžets būs ļoti ”saspringts”, un Latvija nevar pārkāpt rāmjus, ko iepriekš definējusi, piemēram, turpmāku deficīta samazinājumu. ”Pēc iestāšanās eirozonā uz mums ļoti skatīsies, vai nekļūstam pār nākamo Grieķiju vai Kipru,” sacīja bijušais valsts darbinieks.
Viņš piekrīt, ka nodokļu jomā ar lielākām nodevām jāapliek patēriņš un jāsamazina darbaspēka nodokļi, ko norādījusi jau Pasaules Banka. Taču pastāv bažas, ka pēc nākamajām vēlēšanām kaut kas mainīsies politiskajā spektrā, ”un atkal celsim sociālā nodokļa likmi, ko tagad plāno samazināt”. ”Tas rada lielu nestabilitāti uzņēmējiem un iedzīvotājiem,” norāda Krieviņš, pieļaujot, ka nāksies atgriezties pie augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes, kas nesen samazināta, kā arī celt nekustamā īpašuma nodokli.
Krieviņš stāsta, ka būtiska ir valsts iestāžu darbinieku atalgojuma celšana, jo tas kopš krīzes gadiem bijis iesaldēts. Jāpiebilst gan, ka dažādas ministrijas pamanījušās dažādi papildus atalgot savus darbiniekus, apejot ”iesaldēšanu”. Bijušais valsts amata vīrs iesaka valsts darbinieku atalgojuma kopējo apjomu nepalielināt, bet ļaut valsts sekretāriem kā ministriju administratīvajiem vadītājiem ļaut ar to daudz elastīgāk rīkoties, proti, ”atbrīvoties no cilvēkiem, kas darba laikā dzer kafiju un ēd bulciņas, bet vairāk samaksāt tiem, kas strāda efektīvi un produktīvi”, velta darbam arī brīvdienas. ”Redzu, ka ir valsts darbinieki, kas ar lielu prieku ikdienā dodas uz darbu, viņiem ir misijas apziņa, viņi vēlas, lai sabiedrība dzīvotu labāk, tomēr zems atalgojums neveicina motivāciju palikt valsts sektorā,” stāsta bijusī amatpersona.
Komentāri (32)
ekmanis 16.08.2013. 12.01
No malas tā “asā diskusija par budžetu” izskatās šāda: ministri un pārējie diskutanti pieņem par pašsaprotamu, ka budžeta nauda guļ bankā uzzīmēta un uzkalta lielās ķīpās un kaudzēs nobērta. Pēkšņi uzradies kaut kāds nelietis, kas negrib to naudas lērumu nevienam dot. Sēž virsū un nedod. Tāpēc ministri pieprasa savām ministrijām par kārtu vairāk, kā sazīmēts un uzkalts. Sak’gan jau piezīmēs un piekals klāt, jo nauda taču vajadzīga. Tad vēl nākamgad pa burzmu tā jaunā nauda. Viens otrs pat pamanās to naudas nedevēju nosaukt par valdību. Šai nodarbei tiek tērēts milzum daudz enerģijas un prāta spēju. Ja kaut viens būtu iedomājies vismaz pusi no tām izlietot naudas pelnīšanai, resp. ražošanas attīstībai! Bet nekā, un diskusijas turpinās.
0
Ieva 16.08.2013. 11.29
Diference ienākumos ir jāmazina, bet nabagam ir jādod makšķere, ne zivs. Mazo pensiju indeksācija, piemēram, ir zivs, ne makšķere, jo nenodala darbarūķus no bomžiem, bet veic mehānisku pārrēķinu.
Daudzi aizmirst, ka starpība ienākumos pati par sevi nav nekas slikts (ASV, piemēram, tā ir pat vēl lielāka) un nepiemin to , ka pirmskrīzes gados Latvijā tā bija krasāka. Te daudz svarīgāk ir radīt ceļu, kā no nabadzības tikt ārā. Investīcijām būtu jābūt tur, ne mehāniskā mazo ienākumu pacelšanā, jo tā nestimulē vēlmi censties, strādāt (kāpēc man strādāt, ja sliņķis saņem gandrīz tik pat?). Ienākumu dažādība tieši rada vēlmi no nabadzības izrauties. Tāpēc būtu jāstimulē lietas saistītas ar izglītību, darba atrašanu (piemēram, nemaksāt par bezdarbu, bet par faktu, ka jauns darbs ir atrasts, citādi visi pilnībā grib izmantot visu bezdarba pabalstu), piemaksāt jauniešiem karjeru uzsākot,stimulēt uzņēmējdarbības uzsākšanu, atvieglot kredītus jaunajām ģimenēm, kompensēt bērnu audzināšanas izmaksas…
Stimulēt darbošanos, nevis palielināt pabalstus profesionālajiem bomžiem, vai ģimenēm, kuru profesija ir būt mazturīgām. Politikai ir jāstimulē čaklums, ne slinkums, kā tas ir tagad.
2
Ieva Aile > Ieva 17.08.2013. 01.21
12. Dažreiz inženieri aizmirsa aizvērt ārējos vārtus uz saldētavu. Tie palika vaļā no piektdienas, un pirmdien ieiet cehā bija praktiski nereāli. Vairākas tonnas zivju sasmaka, asinis bija iztecējušas uz grīdas, un smaka bija tāda, ka gribējās vemt. Taču vajadzēja strādāt. Bet administrācija drudžaini domāja, ko iesākt. Rezultātā visas šīs zivis nonāca žāvētavā. Ir daudzas receptes ar dažādām garšvielām un vircēm, kas glāba produktu. Tad degunus sāka raukt procesa meitenes, kuras šīs zivis grieza filejās. Interesantākais, ka viņas pat nenojauta, kāpēc valda tāda smirdoņa. Taču mēs pārtraukumos viņas apgaismojām, un pēc tam viņas rauca degunus vēl vairāk. Bet inženieri, it kā nekas nebūtu noticis, turpināja strādāt tālāk.
13. Vispār sistēma, kad jāstrādā pa stundām, ir ļoti piemērota pieredzējušiem strādniekiem, kuri to izmanto, lai uzdotu savu bezdarbību par pilnvērtīgu darbu. Mūsu pārvaldnieks, vientuļš vīrietis, kuram nebija neviena, pie kā steigties mājās, sēdēja kabinetā līdz deviņiem vakarā. Pat ja mēs beidzām darbu piecos. Dažreiz viņš atstāja kādu kopā ar sevi, lai tie staigātu pa cehu, apslaucītu robotus, pārnēsātu paletes no vienas vietas uz otru, bet tas notika ļoti reti un tikai ar ļoti pietuvinātiem darbiniekiem. Turklāt cehā atradās kameras, un ilgi ākstīties neizdevās. Toties kabinetā kameru nebija. Pārvaldnieks aizsedza kabineta logus ar tukšu kastu vākiem un skatījās porno. Vispār viņš to skatījās visu laiku. Bet interesantākās ainas nesa apskatīt darbiniekiem ar savu iPhone. Man viņš porno nerādīja nekad. Laikam nosprieda, ka manu hobiju sarakstā ir citas prioritātes. Starp citu, dažreiz, ja Deivids noliecās, lai kaut ko paceltu, pārvaldnieks momentā nostājās puisim aiz muguras un tēloja, ka viņu drāž. Visi vietējie šajā brīdī ļoti smējās.
http://www.freecity.lv/bestsellers/61/
0
Ieva Aile > Ieva 16.08.2013. 18.24
Kārtējā demagoģija.Vispirms ir vajadzīga daudzmaz taisnīga atalgojuma sistēma,lai būtu stimuls censties.Ne jau pēc centības vai rezultātiem tagad maksā algas.Ja tā būtu,tad kaut kādi rungaiņi nesaņemtu desmitiem un simtiem reižu lielāku atalgojumu kā,teiksim,labākie skolotāji,ārsti,ugunsdzēsēji vai policisti.Algas maksā pēc darbošanās nozares,profesijas, nevis centības vai darba nozīmīguma un rezultātiem.Tas izkropļo darba tirgu,liek cilvēkiem izvēlēties strādāt profesijās,kurās tiem varbūt nav ne spēju,ne intereses,lai tikai varētu sev nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci.
0
inta_s 16.08.2013. 11.06
Tāpēc vajag tiešo e-demokrātiju ar nosacījumu ka ievēlētais sastāvs var strādāt tikai vienu termiņu 5 gadus. Tas ir, pēc 5 gadiem neviens no tiem nevar vairs pretendēt uz darbu saeimā un valdībā. Nebūtu nekāda populisma.
Ir variants ar tiešās demokrātijas ieviešanu izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.
Iedomājaties Saeimu kas sastāv no 10 nozarēm, katrā nozarē darbojas 10 tautas pārstāvji, šie tautas pārstāvji tiek ievēlēti izmantojot e-vēlēšanas un tās izveidoto portālu. Šai portālā piesaka savu kandidatūru jebkurš pilsonis norādot informāciju par sevi (izglītība, darba pieredze, sasniegumi, reģions no kura nāk, utt.),kandidēt var uz vienu nozari. Vēlētāji balso par 1 pārstāvi katrā no nozarēm, tā kā 10 nozares tad kopā par 10 kandidātiem. Rezultāta tiek ievēlēti 100 gudrās galvas + 10 ministri katrā nozarē + 1 premjers.Premjers ir tas kas saņēmis visvairāk balsu, 10 ministri seko kurš visvairak balsu saņēmis savā nozarē kur pretendēja, un nākošie 10 pārstāvji Saeimā ir tie kas nākošie saņēma visvairāk balsu savā nozarē pēc savas nozares ministra.
Tādā veidā tiek ievēlēti profesionāļi savā nozarē, kas nav savā starpā saistīti un tātad nekalpo kāda oligarha interesēs, bet patiešām tautas interesēs. Ministri tad organizē un izstrādā attīstības plānus, kurus izskata un balso vai iesniedz savus ierosinājumus Saeimas pārstāvji.
Partijas ir slēgts, partiju kases ir slēgtas, partiju reklāmas ir slēgtas.
Nekas tāds nebūtu iespējams pirms interneta tehnoloģijas attīstības jo kurš gan varētu salīdzināt 50 000 kandidātus uz lapiņām? Bet mūsdienās kad viss tiek meklēt un salīzināt interneta kā ebay vai ss.lv – tas ir iespējams. Atlasi labāko, salīdzini ar citiem un nobalso.
4
+1
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Inese > inta_s 16.08.2013. 12.16
Visiem ne, ierēdņiem, protams, algas nevajag celt. Un nevajag domāt, ka tauta ir tupa.
0
Ieva > inta_s 16.08.2013. 12.50
Pēc tam, kad tauta pārvēlēja Ameriku, Cauni un Lembergu- sāku par to šaubīties. Arī tad, kad kad 7 mēnešus pēc vēlēšanām, tauta atsauca pašu ievēlētos deputātus, sāku domāt, ka, ja tas būtu cilvēks, tad dēļ uzskatu maiņas tādā īsā periodā, pārējie to uzskatītu to vismaz par nenopietnu, ja ne krasāk…
0
Ieva > inta_s 16.08.2013. 11.15
Ielieciet portāļā jautājumu – vai vajag visiem pacelt algas? Un kā domājat, kāda būs atbilde?
Tiešā demokrātija īstenībā ir ohlokrātija – pūļa vara.
Un kā tā izpaužas, bija labi redzams, kad demolēja Doma laukumu, vai kad atkal ievēlēja Ziedoni Cauni.
0
Ojārs > inta_s 16.08.2013. 14.33
Ķīps Pēc tam, kad tauta pārvēlēja Ameriku, Cauni un Lembergu
—————–
Ameriku savēlēja neookupanti. Viņiem bija dots norādījums šoreiz nesvītrot no saraksta visus ar latviskiem uzvārdiem. Lai radītu ilūziju, ka par Sc Rīgā bijis “neetnisks” balsojums… :)))
0