Latvijas Centrālās padomes pūles palīdzēja ASV noraidīt okupācijas likumību
Kāda vērtība ir mūsu valstij, un cik gatavi esam to aizstāvēt? Šāds jautājums, kuru der pārdomāt katram, izskanēja Latvijas Centrālajai padomei (LCP) veltītā zinātniskā konferencē Usmā 10.augustā. Tur Rubeņu fonda paspārnē ar Eiropas finansējumu atvērts muzejs, kurā apkopo Otrā pasaules kara līkločos ierauto cilvēku atmiņas.
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē rakstīts: ”…profesora Konstantīna Čakstes vadībā Rīgā, Pārdaugavā, tika dibināta Latvijas Centrālā padome – nelegāla politiska apvienība, kuras misija Otrā pasaules kara laikā bija skaidrot ārvalstu sabiedrībai, ka Latvijai nav pieņemama neviena okupācija.”
Vēsturisks fakts – 1943. gada 13. augustā Saeimā lielāko pārstāvēto partiju pārstāvji tikās Latviešu Zemnieku savienības bijušā priekšsēdētāja vietnieka Ādolfa Klīves mājā Pārdaugavā, Torņakalna ielā 15, un vienojās par jaunās organizācijas – LCP – nosaukumu un mērķiem.
Ja tagad, pēc 70 gadiem, varam objektīvāk izvērtēt LCP darbību, tad tas ne vienmēr tā bija. Mūsu valsts un tās neatkarība nav visiem pašsaprotama lieta, un vienmēr ir bijusi tendence pieslieties kādai draudzīgai lielvarai, lai mūs pasargātu no citas lielvaras.
Brīvības cīņu laika Stučka pieslējās krieviem, lai sargātu mūs no vāciešiem, Niedra pieslējās vāciešiem, lai sargātu mūs no krieviem, un Ulmanis pieslējās angļiem, lai sargātu mūs no krieviem un vāciešiem. Otrā pasaules kara laikā notika kaut kas līdzīgs – daži glābdami mūs no vāciešiem, un citi – no krieviem.
Klīves publikācijā ”Latviešu politiskie centieni vācu okupācijas laikā” nosaukti dibināšanas sanāksmē LCP programmā iekļautie mērķi:
”…5. Aktīvi pretoties katram okupantu rīkojumam, kas ir pretrunā Hāgas konvencijai (darba dienestam Vācijā, policijas pulku dibināšanai, latviešu mobilizācijai);
6. Norobežoties no katras sadarbības ar komunistu izpletņu lēcējiem. Ne tiem, ne citiem komunistiem nav sniedzams nekāds atbalsts, kaut arī tie cīnītos pret vāciešiem;
7. LCP savā darbībā iziet no pieņēmuma, ka Anglija un ASV karā uzvarēs un aizstāvēs Latvijas tiesības; [..]
10. Latvija joprojām atzīstama par neatkarīgu valsti, kura ir tikai bijusi okupēta no Padomju Savienības un tagad ir okupēta no Vācijas…”
Šie vīri saprata, kāda vērtība ir mūsu valstij, un LCP vadītājs Konstantīns Čakste, Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls, maksāja par to ar savu dzīvību. Apcietināts jau 1944.gada 29.aprīlī, no Rīgas centrālcietuma pārvietots uz Salaspils koncentrācijas nometni un vēlāk uz Štuthofas koncentrācijas nometni, viņš mira ceļā uz Lauenburgas koncentrācijas nometni, un ir apglabāts Genšā, Polijā.
LCP pūles palīdzēja pārliecināt ASV valdību visus okupācijas gadus nelokāmi noraidīt Latvijas okupācijas likumību. Katram der pārdomāt šo jautājumu: kāda vērtība ir mūsu valstij, un cik gatavi esam to aizstāvēt?
Gunārs Nāgels ir Austrālijas laikraksta ”Latvietis” redaktors.
Komentāri (158)
gliters 15.08.2013. 11.13
“Krievu karabāzu neielaišana Liepājā neko nebūtu izšķīrusi, tas neizmainītu Staļina kara, kas tika gatavots 20 gadus, plānus.”
Staļina plānos bija visa Eiropa. Oficiāla kapitulācija un trimdas valdības izveidošana padarītu neiespējamu demagoģiju par “brīvprātīgo pievienošanos” un palielinātu varbūtību, ka mēs pēc kara būtu PSRS satelītvalsts, nevis kolonija, un ja tas tā reāli notiktu, tagad mums nebūtu jācīnās par valodu utml. kā nācijai vitāli svarīgām lietām, jo vismaz kolonizācija izpaliktu. Tāpēc man ir niknums uz Ulmani – tak notinies kaut vai būtu ar atbilstošu paziņojumu, nevis “palicis savā vietā”.
Pateicību mēs esam parādā tiem, kuri abas reizes noveda Krievijas impēriju uz sabrukuma robežas, kā dēļ tā bija SPIESTA dot mums “brīvlaišanu”. Krieviem kā tādiem mums ne par ko nav jāpateicas.
17
Eleonora Maisaka > gliters 16.08.2013. 10.00
zirnekliene Šeloba
Vnk lieta tāda, ka, protams, visu cieņu Čakstem, taču tādas trimdas valdības “vilciens”
Jādomā, ka Čakstes, ne zemāk kā Sūdmaļa, Bankoviča, Skreijas un Kononova veikumu augsti novērtēja vadība Maskavā. Vismaz ar PSRS varoņa nosaukumu.
0
gliters > gliters 16.08.2013. 12.19
Putinam varēja uzdot jautājumu par 1920-to gadu miera līgumiem, kas tika noslēgti starp Krieviju un Latviju, Krieviju un Igauniju, Krieviju un Lietuvu, kādā sakarā te Brestas līgums? Bet tas nu tā.
Taču nenoliedzami ir tas, ka Staļinam 1939.g. savs tēls kaut kādu apsvērumu dēļ tomēr rūpēja, jo pretējā gadījumā viņš nekrāmētos ar bāzu līgumiem, bet gan veiktu okupāciju pa tiešo. Tāpēc Ulmanim vajadzēja darīt visu, lai Latvijas okupācija 1940.g. izskatītos tikai un vienīgi pēc okupācijas. Ulmanim neko nemaksāja sarūpēt sev iespēju aizceļot un atvadīties apm. ar tādu txt, ka “Latvijas valsts beidz pastāvēt, mūsu zemi pārņem sveša vara, gatavojaties visļaunākajam”. Visiem viss būtu skaidrs un saprotams – t.sk. armijai, kas varētu organizēt partizāņu karu tā vietā, lai ļautu sevi nomocīt un apšaut. Būtu cerība arī kavēt deportācijas un visādi citādi turēties kaut vai līdz okupācijas varas maiņai.
Starp citu, Ulmanim var pārmest arī aizliegumu rakstīt negatīvu infu par Krieviju, dēļ kā cilvēki nezināja, kas viņus reāli gaida okupācijas gadījumā un tas radīja pilnīgi nepamatotu paļāvību.
Var jau teikt, ka tā visa ir utopija, taču pēc kara situācija bija vēl bezcerīgāka, tomēr tas netraucēja mežabrāļiem noturēties līdz 1956.g.
Un vēl, runājot par “juridiskajām niansēm”, ir daudz gadījumu, kad lietu izšķir šķietami maznozīmīgi sīkumi.
0
Eleonora Maisaka > gliters 15.08.2013. 14.50
aivarsk
Vienu lietu Ulmanim var pārmest un tikai. Viņa pienākums bija paziņot, ka Latvijas armijas vairs nav un visiem izklīst. Latvijas karavīri nebūtu nokauti kā truši, tie būtu pamatīgi pabojājuši dzīvi krievu fašistiskiem okupantiem, un vismaz pusi no tiem būtu atstājuši guļam latviešu zemē, nedodami tiem iespējas evakuēties.
0
gliters > gliters 16.08.2013. 08.23
Ja Ulmanis būtu oficiāli pasludinājis Latvijas kapitulāciju un devies trimdā nekādas runas par “brīvprātīgu pievienošanos” nevarētu būt. Šī nelielā juridiskā nianse jebkurā gadījumā būtu trumpis gan cīnoties par savu vietu pēckarā pasaulē (Polija tomēr nekļuva par PSRS sastāvdaļu), gan arī mūsdienās – Krievijai būtu daudz grūtāk atrast pamatu “neatzīt okupāciju”.
Man par nožēlošanu gan Latvijā, gan pasaulē joprojām ir daudz cilvēku, kuri nesaprot, ka sadarbošanās, līgumi, saskarsmes punktu meklēšana ar krieviem ir tas pats, kas uzsākt kāršu spēli ar nelabo – būsi zaudētājs vienmēr.
Arī Ulmanim esot bijis apsolīts, ka viņam ļaus izbraukt uz Šveici, taču virziens, kurā viņš reāli devās, bija tieši pretējs.
0
Sanšains > gliters 16.08.2013. 10.43
Šeloba –
Noskatieties kaut vai šo
http://www.youtube.com/watch?v=ejxikC-hrVI
Ko šādai pozīcijai un attieksmei spētu nodarīt kaut kāda “juridiska nianse”, kas kādreiz būtu pausta milzu atvara vidū Otrā pasaules kara laikā?
Protams, nav īpaši lietderīgi aizrauties ar “kā būtu, ja būtu”, tomēr tas ir jāizrunā, lai nerastos kārdinājums bez jēgas noniecināt Ulmani, kurš tolaik, redz, neesot bijis “tālredzīgs”.
0
Sanšains > gliters 15.08.2013. 20.13
Šeloba:
pateicoties pie varas nākušā Ulmaņa netālredzīgajai ārpolitikai Latvijai nebija ne mazākās iespējas pēc kara izbēgt no kolonizācijas.
====================================
Vai vēlaties teikt, ka Ulmaņa spēkos (vai Latvijas valdības, ja būtu saglabājusies demokrātija) pirms kara bija novērst otrreizējo okupāciju un kolonizāciju pēc kara, ar “gudrāku politiku” panākot Latvijai pēckara Eiropā tādu statusu kā Somijai vai vismaz Polijai? Jūs domājat, ka Rūzvelts un Čērčils skatījās, kur tur Austrumeiropā bija demokrātija, kur autoritārisms un kur publicētas kaut kādas juridiski perfektas deklarācijas?
Manuprāt, gluži absurds pieņēmums.
Ja pārpratu, izskaidrojiet, lūdzu!
0
gliters > gliters 16.08.2013. 13.00
Zinot notikumus Krievijā, varēja gan.
Militāra pretošanās nebija iespējama, bet kaut vai aptuvenu “plānu B” ar došanos trimdā un pretošanās kustības radīšanu izstrādāt jau nu vajadzēja gan.
Katrā ziņā “palikšan savās vietās” un aicinājums “draudzīgi izturēties pret ienākošo karaspēku” bija sliktākais no iespējamiem variantiem. Radīt tautai ilūzijas, ka šāda izturēšanās garantēs civilizētu attieksmi no okupācijas varas puses, bija nepiedodami.
0
Sanšains > gliters 16.08.2013. 10.02
Šeloba:
Šī nelielā juridiskā nianse jebkurā gadījumā būtu trumpis gan cīnoties par savu vietu pēckarā pasaulē (Polija tomēr nekļuva par PSRS sastāvdaļu), gan arī mūsdienās – Krievijai būtu daudz grūtāk atrast pamatu “neatzīt okupāciju”.
==================================
Žēl, bet nespēju piekrist.
(1) KURŠ gan, izmantojot šo “juridisko niansi”, tai pēckara Eiropā būtu cīnījies un arī izcīnījis Latvijas neatkarību? Tikai tie paši, kur jau tolaik cīnījās (pīkstēja, izkaisīti Rietumos). Nekādu citu resursu jau nebūtu.
(2) Arī tagad, ja vien Krievija vēlētos būt kaut cik godprātīga, tai nāktos atzīt okupāciju (un censties novērst sekas). Kā zināms, pat daļa pašas Krievijas vēsturnieku ir par godīgiem, lai to noliegtu arī bez visām hipotētiskajām papildu niansēm. Kur nu vēl visa pārējā pasaules ieinteresētā daļa.
Manuprāt, viena nianse te nemainītu itin neko.
0
janis17 > gliters 15.08.2013. 14.24
Zirnekliene …niknums uz Ulmani….
Ulmanis ir tik pretrunīgi vērtējams 1940.g. kontekstā, ka būt niknam vai slavināt ir pārāk vienkārši.
Pasaules lielākais lops un cilvēkēdājs stāļins izsūtīja visu čečenu tautu 1944.g. Kas zina, ko un kā varētu izdarīt ar mūsu tautu.
Mēs nokļuvām sliktākā situācijā, nekā čehi vai poļi, bet līdzīgā, kā igauņi un lietuvieši, līdz ar to Ulmaņa lomai varbūt nebija primāra nozīme, situācija Baltijas valstīm bija no ārpuses noziedzīgi noteikta.
0
Kaspars Špūle > gliters 15.08.2013. 17.08
Un te – Magnusa Ilmjerva intervija “Latvijas Avīzē”
http://mod.la.lv/pg_contents2.php?id=3343922
0
janis17 > gliters 16.08.2013. 12.42
Tad tik pat labi mēs teiktu, ka Ulmanis aizbēga, bet tautu pameta baigajam gadam. Tad viņu varētu saukt par nodevēju.
Smetona aizbēga un ko tas deva Lietuvai?
Neviens nevarēja iedomāties to gaidāmo represiju apjomu un necilvēcību. Cerēja uz zināmu autonomiju, privātīpašuma daļēju saglabāšanu utt.
0
gliters > gliters 16.08.2013. 10.11
Krievija un godprātība… Ko es lasu?!
Spriedelēšana kā būtu, ja būtu, protams, ir diezgan neauglīga, taču ja ir darīšana ar melu un ļaunuma karaļvalsti, tad jo visas darbības ir viennozīmīgākas, jo labāk. Pat tādiem melu un demagoģijas ekvilibristiem kā krieviem ļoti grūti nāktos iztēlot kapitulāciju par “brīvprātīgo pievienošanos”. Staļins jau arī nebija muļķis un kaut kādu iemeslu dēļ centās, lai vismaz formāli viss izskatītos leģitīmi un te nu viņš Ulmani apspēlēja pilnībā.
0
kristaps_drone > gliters 15.08.2013. 16.41
“Petss un Smetona rīkojās tieši tāpat kā Ulmanis.” – te būs interesanta informācija un viela pārdomām par Igaunijas Petsu.
http://vip.latnet.lv/LPRA/petss.htm
0
janis17 > gliters 15.08.2013. 15.35
Dissidente, piekrītu, ka neoficiāla armija mežā nodarītu daudz lielāku kaitējumu ienaidniekam, nekā Litenes masu kapā.
Tur varēja labāku risinājumu atrast, bet sabiedrībā valdošais naivums (cik tad bija to, kas emigrēja, aizbrauca pēdējā brīdī)
ietekmēja arī politisko eliti.
Zirnekliene, Ulmani vajag pieminēt, kā valsts dibinātāju, patriotu un varoni, bet noteikti ne 15. maijā. Palasot dokumentālus faktus redzams, ka 1940. gada notikumu slogs bija daudz par lielu vienam cilvēkam…. Tas arī bija traģiskākais viņa dzīves fakts….
0
Andris > gliters 15.08.2013. 23.16
> zirnekliene Šeloba: „Vnk lieta tāda, ka, protams, visu cieņu Čakstem, taču tādas trimdas valdības “vilciens”, kuras leģitimitāti būtu grūti apšaubīt, bija aizgājis 1940.g. 17. jūnijā.”
Nav runa par trimdas valdību: labi, ka pastāvēja Latvijas vēstniecības dažas valstīs – oficiālas, pēcāk pusoficiālas vai tikai reālas, bet bija. Taču par to, cik skumja bija trimdas galotņu cīkstīšanās par iespēju „reprezentēt Latvijas tautu”, ir nepatīkami runāt. Taču zināt to vajag.
Tomēr arī Nāgela k-gam gribētos atgādināt citu vēstures niansi: LCP gan bija reprezentatīvākā pretestības kustība (un sirsnīgs paldies par laivu akciju, kas tūkstošiem latviešu izglāba no brīvbiļetes pie baltajiem lāčiem vai lodes pakausī!), taču pretstāvēšana okupācijai nesākās ar LCP. Jau pirmās okupācijas gadā piedzima „Tautas balss” – galvenokārt LU studentu kopa (kurai gan neliedza savu atbalstu arī krietni vecākā paaudze, piemēram, profesors Endzelīns), kas sāka izdot savu pagrīdes avīzīti, ko arī dēvēja par „Tautas Balsi”. Kopa bija pret JEBKURU svešu varu savā valstī, tātad turpināja darbību arī otrajā okupācija, vēlāk saplūstot ar LCP. Dažiem „TB” un LCP aktīvistiem likteņi savijās arī Salaspilī un Vācijas nometnēs, un teoloģijas students Arturs Kaminskis, „TB” redaktors, kas šodien atdusas Meža kapos, kopā ar Konst. Čaksti mēroja arī ceļu uz koncentrācijas nometni, kas atradās Lauenburgā pie Oderas, un Čakste bija pirmais viņa teologa mūžā, kuru (arī) viņam nācās aizvadīt Aizsaulē. Un, ja vēl par „Tb”, tad ir vērts pieminēt, ka LCP Memoranda oriģināls, kas tagad glabājas Kara muzejā, jau pēc Atmodas tika atrasts kopas aktīvistes, Lāčplēša kara ordeņa kavalieres Vallijas Veščūnas dzīvokļa zemgrīdē Vecrīgā.
G. Nāgels: „ir apglabāts Genšā, Polijā.” Skumji, bet laikam bija jāprecizē – „kaut kur Genšas pusē, Polijā”, jo to, kur ir K. Čakstes kaps, šodien nav iespējams pateikt. Pirms gadiem 15 bija mēģinājums to atrast, taču viņa meita piedzīvoja rūgtu vilšanos – meklējumi beidzās bez rezultāta.
Bet paldies visiem tiem, kuri smagajos okupāciju gados nenolaida rokas un reāliem darbiem piepildīja Raiņa izteiku – „mums nevajag ne Ivana, ne Johana”!
0
gliters > gliters 15.08.2013. 14.52
Petss un Smetona rīkojās tieši tāpat kā Ulmanis. Piekrītu, ka 1934.g. apvērsumam bija arī savas pozitīvās puses (kaut vai ekonomikas un labklājības jomā), taču dēļ Ulmaņa politikas 1939. un 1940.g. viņa darbības kopīgā bilance bija ar “-” zīmi, tāpēc nepiekrītu NA centieniem viņu glorificēt.
Es pat teiktu vairāk, svinēt apvērsuma gadadienu drīzāk piedienētu “profesionālajiem curikiem”, kuriem maizes darbs ir dažādu integrācijas fondu līdzekļu apgūšana, jo pateicoties pie varas nākušā Ulmaņa netālredzīgajai ārpolitikai Latvijai nebija ne mazākās iespējas pēc kara izbēgt no kolonizācijas. Ja kolonizācijas nebūtu, visa veida “curikiem” darba lauks (un tātad iespēja saņemt algu), būtu krietni trūcīgāks. Tāpēc es ieteiktu NA beigt ākstīties un ļaut svinēt 1934.g. apvērsumu kamenskām, kažokām un Co.
0
gliters > gliters 15.08.2013. 15.50
Pret vēsturi jāizturas ar cieņu, tāpēc arī es neaicinu noliegt Ulmani. Bet svinēt 15. maiju, t.i. dienu, kad Ulmanis vienpersoniski uzņēmās nest to, ko nespēja pacelt (kā to redzam ar laika distanci), tas nu ir galīgi garām.
Vnk lieta tāda, ka, protams, visu cieņu Čakstem, taču tādas trimdas valdības “vilciens”, kuras leģitimitāti būtu grūti apšaubīt, bija aizgājis 1940.g. 17. jūnijā.
0
janis17 16.08.2013. 14.58
Esot kaut kādas zāles, kas ” nešķeļ alkoholu”, izdzer aliņu, tableti pa virsu un nedēļu staigā ķīlī…
7
Signija Aizpuriete > janis17 17.08.2013. 00.01
——ciniits:”(..)
Tāda, edge_indran, ir tā „muļķa laišana”.
============================================================================
Tas tāds maigs apzīmējums tai Rīgas kafij-salonos sēdošo inteliģentu darbībai uz reāli notiekošās karadarbības fona. Lai Nāgel’ un Dr.hist., LOM pētnieks U.Neiburgs uzraksta par latviešu karavīru piedzīvoto traģēdiju kaujās pie Veļikajas upes 1944.gada 16. – 18.martā, tad tak’ arī šodienas politikāņu darbošanās kļūst vieglāk izprotama:
“(..) Arī šogad varam jautāt, vai Nacionālās apvienības priekšlikums par LCP memoranda parakstīšanas datuma atzīmēšanu un Vienotības Rīgas nodaļas vēlme atgriezties pie Čakstes pieminekļa idejas bija patiesas rūpes par pretošanās kustības piemiņu, vai tikai retorika pirms pašvaldību vēlēšanām.” http://www.ir.lv/2013/8/13/tresais-cels
0
Signija Aizpuriete > janis17 17.08.2013. 14.25
——ciniits:”(..)
Tāpat no Jūsu teksta nav saprotams,….”
============================================================================
Grupenfīrers R.Bangerskis arī nesaprata memorandā rakstīto un memoranda rakstītāju funktieri:”Kā un kur rast tā varas…” (BangerskisR.Mana mūža atmiņas,Imanta,Kopenhāgena,1959,3.sēj.,90.lpp.) – tāpēc iesniegto memoranda kopiju emigrējot “aizmirsa” rakstāmgalda atvilknē. Aizmirsīs arī šodienas politikāņi savus neskaitāmos solījumu – galu galā LCP uz notikušā 2.Pasaules kara gados pat Latvijā ir tikai viena maznozīmīga epizode, kuru par ievērojamu vēsturisku notikumu līdz 2.Pasaules kara beigu 70. gadskārtai uzpūst nevarēs pat visi nollendorfieši kopā ar visiem rukiem u.c. hermaņiem “kažokmetējiem”.
0
Signija Aizpuriete > janis17 16.08.2013. 16.01
——–
Gunārs Nāgels:”Latvijas Centrālās padomes pūles palīdzēja ASV noraidīt okupācijas likumību”.
Uldis Neiburgs:”Pateicoties LCP nodibinātajiem slepenajiem kontaktiem..(..)
un ticību Rietumu demokrātijas uzvarai karā”. http://www.ir.lv/2013/8/13/tresais-cels
============================================================================
IR te kāds IRšu kopas dalībnieks, kas lasot un pārlasot Teherānas, Jaltas, Potsdamas vienošanās, kā arī LCP memorandu atrod kādu apstiprinājumu abu kungu secinājumiem?
Manuprāt, Nāgēl’ un Neiburg’ kungi vai nu līdzīgi 1944.g. kungiem, galīgi neizprot situāciju kādā Latvija atrodas/nonākusi, vai nu vienkārši “muļķi laiž”.
============================================================================
Latvijas Centrālās Padomes memorands. [1944.gada 17.martā, Rīga]
LATVIEŠU LEĢIONA ĢENERĀLINSPEKTORAM R.BANGERSKA KUNGAM
http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1944.17.03.htm
0
Andris > janis17 17.08.2013. 11.41
> edge_indran
Tik vasarīgā dienā kā šī skābputras juridiskā adrese ir bļoda. Tikai nez kāpēc reizēm šķiet, ka tai (skābputrai) iešāvies prātā mainīt dislokācijas vietu un pārvietoties uz kāda homo smadzeņbļodu: 16. marta kaujas pie Veļikajas, kad abas divīzijas pirmo un vienīgo reizi cīnījās plecu pie pleca, ir vēsturisks fakts. Vai to kāds atceras, vai neatceras, faktu par nenotikušu tas nepadara. Un šaubos, vai Austrālijā iznākoša laikraksta redaktors vai LOM pētnieks Jūs ir pilnvarojuši noteikt viņu pētāmo jautājumu loku. Tāpat no Jūsu teksta nav saprotams, vai iebildumus izsakāt pret ideju veidot pieminekli Konst. Čakstem, vai arī vēršaties vienīgi pret rosinājuma izteicējiem. (Skalojas, skalojas skābputra bļodiņā, bet karote tā i paliek sausa…)
0
Andris > janis17 17.08.2013. 17.41
> edge_indran: „LCP uz notikušā 2.Pasaules kara gados pat Latvijā ir tikai viena maznozīmīga epizode, kuru par ievērojamu vēsturisku notikumu līdz 2.Pasaules kara beigu 70. gadskārtai uzpūst nevarēs pat visi nollendorfieši kopā ar visiem rukiem u.c. hermaņiem “kažokmetējiem”.”
Kā jau teicu, skābputra ir un paliek skābputra (vienalga – bļodā vai smadzeņbļodā): redz tikai Rūd. Bangerski, bet Memoranda būtībai met līkumu kā velns krustam. Tomēr atļaujiet atgādināt pāris 1944. gada martā rakstītā dokumenta fragmentus:
„Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kura bruņoties spēki 1940. g. 17. jūnijā militāri okupēja Latvijas Republiku. (..) Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas – Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. (..) Sacīto ievērojot, mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošo mūsu tautas vienoto gribu:
1. Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte.
2. Sastādāma, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas 1922. g. satversmi, Latvijas valdība uz koalīcijas pamatiem, kas pulcētu ap sevi visu Latvijas tautu.
3. Latvijas valdības tuvākiem galveniem uzdevumiem jābūt: valsts aparāta un Latvijas armijas atjaunošana, Latvijas valsts teritorijas aizstāvēšana pret draudošo Padomju Savienības armiju iebrukumu un – cik tālu tas kara apstākļos iespējams – diplomātisko sakaru nodibināšanu ar ārvalstīm un pirmā kārtā ar tām, kas atzītu šo mūsu deklarēto nācijas gribu un atbalstītu priekšā stāvošo militāro uzdevumu – Latvijas valsts aizsargāšanu.”
Jums kas iebilstams pret Latvijas valsts ienaidnieka definēšanu? Pret LCP mērķiem? Pret to, ka laivu akcijas (šīs pašas „nenozīmīgās epizodes” organizētas un vadītas) ļāva no nāves izglābties vairākiem tūkstošiem Latvijas pavalstnieku?
Un kādā kontekstā te piesaistāt Phil.Dr. V. Nollendorfu? Un kuru no Hermaņu dzimtas Jums labpatīk ar uzmanību pagodināt – tēvu-žurnālistu vai dēlu-režisoru? Un, starp citu, (atvainojiet par apvāršņa šaurību un totālo nekompetenci!) – kas ir Jūsu autoritāte Ruks? Vai tiešām Zīgerista izsūtāmais puišelis? Lai gan – par gaumi, protams, nemēdz strīdēties… Par skābputras kvalitāti – arī ne.
0
Andris > janis17 16.08.2013. 17.25
>edge_indran
Vai Jums gadījumā nepiemīt kaite izraut frāzi no konteksta un tad šo frāzi apspēlēt un interpretēt „pa savai vīzei”?
G. Nāgela teksts – „7. LCP savā darbībā iziet no pieņēmuma, ka Anglija un ASV karā uzvarēs un aizstāvēs Latvijas tiesības;”
Tātad primārās bija ilūzijas (ko Rietumi kvēli uzturēja arī daudzus pēckara gadus, ka „demokrātiskās valstis” nepakļausies tirāna – J. Džugašvili – diktātam, bet iestāsies par okupētu valstu un tautu tiesībām (atcerieties kaut vai ASV prezidenta tēzi par tautu tiesībām savā apdzīvotajā teritorijā veidot patstāvīgas valstis. Taču, kā, iespējams, Jūs pats lieliski zināt, vārdi pārāk bieži atšķiras no darbiem arī „Rietumu demokrātijās”. Tomēr apsmaidīt cilvēku ticību taisnīgumam nav īpaši korekti).
Bet bez ilūzijām bija arī konkrēts darbs, kas gadu gadiem un gadu desmitiem tika veikts klaidā – ne tikai vēstniecībās ASV, Lielbritānijā un citur: demonstrācijas, petīcijas, diplomātiskā sarakste, darbs ar mītneszemju politiķiem utt. deva kaut minimālus, tomēr rezultātus: vārdos (vēlreiz uzsveru – vārdos!) tās pašas ASV neatzina okupāciju par leģitīmu. Tomēr, kā, pieļauju, pats atceraties, tās pašas ASV Baltijas valstu, arī Latvijas, atjaunotni de facto atzina krietnu laiciņu pēc Islandes – tad, kad Jeļcins Krievijas vārdā jau bija spēris pirmo soli. Līdz tam Bušs, sen., centās Baltiju apvārdot, lai nešķeļot vienoto PSRS tirgu. Tiesa, viņš to formulēja politkorektāk – lai netraucējot Gorbija „pārbūvi”.
Tāda, edge_indran, ir tā „muļķa laišana”.
0
gliters > janis17 16.08.2013. 15.39
Kā viens tīmekļa asprātis teica – kad nonāku ķīlī, arī man gribas reformēt valsts iekārtu.
Kā atceros, cik nopietniem ģīmjiem te daži apsprieda Ķīļa “ģeniālās”, “progresīvās” un visādi citādi nepārspējamās AI reformu idejas, nudien smiekli nāk.
Tā paiet šīs pasaules godība…
0
Ojārs 15.08.2013. 22.24
Ievērojiet, ka TE nav ne linuxu, ne superacu. Viņiem te nav ko darīt. Viņu vietā dikti jau nu cenšas curiki.
15
+1
-12
Atbildēt
+2
-12
Atbildēt
0
-9
Atbildēt
0
-5
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
+11
-3
Atbildēt
@andris902 > Ojārs 15.08.2013. 23.05
….andrejs… “…dikti jau nu cenšas curiki.”
——————————–
…toties patisoni var uzsist cits citam uz pleca un apspriest tīrasiņu “īpašās” tiesības….
0
andris902 > Ojārs 16.08.2013. 01.46
…Haris… “Uz šo burvīgo tekstiņu reaģē “Aigars Freimanis” (manuprāt, nav īstu pierādījumu, ka sociologs Freimanis):”
—————————-
…..apsveicu, Hari!….esi ticis līdz maskačkas babuļu – soliņu deldētāju līmenim!…vī-ī-īrietis!….. :))
0
andris902 > Ojārs 16.08.2013. 16.24
…par kādām prognozēm Tu runā?….esi kaut ko prognozējis?…drūmi Tev klājas, ja nepieciešams pūļa atbalsts un saskaņošana Tavai “pārliecībai”….
….atkarīgais?….:)
0
andris902 > Ojārs 16.08.2013. 13.41
….Hari….Tu aizpildi babuļu “laukumu” ar uzviju – kam gan te tā mēlīte vairāk kā Tev lokās…oi, piedod, lno – aizmirsu Tevi priekšgalā izvirzīt….bet Jūs jau uz pjedestāla saspiedīsieties, ko, a?…. :)
0
Sanšains > Ojārs 16.08.2013. 16.47
lno –
Vai viņš pa īstam zināja, kam draud, vai arī zināja tikai šo pseidonīmu “lno”?
0
dro > Ojārs 16.08.2013. 16.53
Haris. Protams, ka tikai lno.
0
Sanšains > Ojārs 16.08.2013. 10.44
lno –
KUR tad viņam radās iespēja Jūs mīlēt?:)
0
dro > Ojārs 16.08.2013. 15.48
Haris. Precīzi nepateikšu, manuprāt Delfos, bet Dienā draudēja, ka es nožēlošot “smagi”…
0
dro > Ojārs 16.08.2013. 07.59
Haris. Pēc stila Freimanis original. Kādreiz viņš mani bija “iemīlējis”, sūtīja d….:)
0
Sanšains > Ojārs 16.08.2013. 09.50
Zane –
Labs ir, pastāstiet ko vairāk par tiem Maskačkas babuļu paradumiem! Redzu, ka ir, ko teikt, un gribas ar’.
0
Sanšains > Ojārs 16.08.2013. 00.42
lno –
Pirms dažām dienām tviterī bija lasāma amizanta čivinājumu apmaiņa.
Vispirms Ķīlis:
“Ja saskaņā ar veco labo prospect theory, tad universālam nodokļu samazinājumam vai palielinājumam vajadzētu būt jaudīgākam motivatoram, ja salīdzina ar diferencētu vai means-tested pabalstu. Drošas ‘sliktuma’ izmaiņas vs mainīgs ‘labums’.Ja protams abus vispār izjūt psiholoģiski.”
Uz šo burvīgo tekstiņu reaģē “Aigars Freimanis” (manuprāt, nav īstu pierādījumu, ka sociologs Freimanis):
“@cantab3 Piedodiet, kāds vēl gatavs dzirdēt Jūsu pseidomaģisko tukšpļurkšķēšanu? Varbūt bezkompromisu žurnāls IR? :)”
Tas diez ko nepatīk Ķīlim:
“@AigarsFr kas Jūs tāds?”
Freimanis pieliek punktu:
“@cantab3 :) Pilnīgi nekas, tāpat kā jūs.:)”
https://twitter.com/cantab3/status/365595259838799872
https://twitter.com/cantab3/status/365594516796866563
0
dro > Ojārs 16.08.2013. 15.55
zanE. Es jau nekad šeit neesmu bijis autoritāte, bet Tev droši vien sāpīgi pēc domu biedru komplimentiem tagad aizstāvēt savu īpašo viedokli lepnā vientulībā, noraugoties kā sabrūk viena prognoze pēc otras?:)
0
Sanšains > Ojārs 16.08.2013. 00.55
Kādu dienu senāks Ķīļa čivinājums savukārt izbrīna ar komisku/kosmisku apmēru iedomību un nekaunību, ņemot vērā paša haotiski destruktīvo, toties hiperaktīvo ņudzināšanos un ākstīšanos ar “oriģinālām idejām” vairāku gadu garumā:
“Agrā rīta stundā strādājot ar nodaļu par izglītības politikas lēmējiem, atskārtu, ka nevaru atcerēties NEVIENU oriģinālu Inas Druvietes ideju”
https://twitter.com/cantab3/status/365293716212170753
“Varbūt kāds var palīdzēt un atgādināt, ja tādas ir. Protams, politiķes, ne sociolingvistes karjerā. Paldies jau iepriekš.”
https://twitter.com/cantab3/status/365294027656011776
Abi šie Ķīļa čivinājumi Nellijai Ločmelei pie sirds gājuši tik ļoti, ka viņa tos retvītojusi. Tā ka varbūt “Aigaram Freimanim” ir taisnība, ironizējot, ka Ķīļa oāze (un atskurbtuve) būtu meklējama “bezkompromisu žurnālā Ir”.:)
0
janis17 > Ojārs 16.08.2013. 01.21
Tāpēc jau žurnāla portāls tik sīku “dzer un brauc” ziņu ignorē :)
– Kas tad viņš ir, tas autovadītājs?
– nekas īpašs…
0
dro > Ojārs 15.08.2013. 23.11
Ķīlis, iespējams, dzērumā izraisījis avāriju Āgenskalnā
___________________
Tavējais atkal iekritis:) Kaut nu mīļākā aiz bēdām arī nepadotos zaļajam pūķim:):):)
0