Par ātruma fiksēšanas radaru darbības nodrošināšanu atbildēs CSDD
Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā izstrādāto informatīvo ziņojumu par fotoradaru ieviešanu uz Latvijas ceļiem un uzdeva sagatavot plašāku informāciju par fotoradaru tehnoloģijām, proti, kāda ir atšķirība starp lāzera un doplera tehnoloģiju fotoradariem, kādas ir to izmaksas un kā tie darbojas, vēsta aģentūra LETA.
Valdība atbalstīja fotoradaru ieviešanas risinājuma otro variantu, proti, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir atbildīga par fotoradaru iegādes un darbības nodrošināšanu. Premjerministru Valdi Dombrovski (V) gan neapmierināja, ka IeM protokollēmumā ir jau paredzējusi CSDD peļņas sadali, vēl pirms vispār ir apstiprināti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Viņš aicināja vispirms sagatavot un iesniegt grozījumus likumā, kas paredz CSDD peļņas sadali, lai Saeima tos var apstiprināt un tikai tad nodarboties ar CSDD peļņas dalīšanu. Par CSDD peļņas un budžeta sadali lems pēc tam, kad Saeimā būs pieņemti grozījumi likumā.
Saskaņā ar ziņojumu Finanšu ministrijai (FM) jāparedz valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu no fotoradaru naudas sodiem prognoze. No ziņojuma izriet, ka 2014.gadā valsts plāno iekasēt 810 000 latu, 2015.gadā – 3 834 000 latu, 2016.gadā – 7 236 000 latu, 2017.gadā – 9 396 000 latu, 2018.gadā – 11 124 000 latu par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem.
FM arī IeM budžetā būs jāparedz papildu resursi izdevumu segšanai. 2014.gadā tie būtu 442 945 lati, tajā skaitā 136 385 lati – Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 lati – samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu. Laika gaitā summa augtu, un 2018.gadā šim mērķim abām iestādēm būs nepieciešami 2 549 798 lati.
IeM izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus par tehnisko līdzekļu – fotoiekārtu un videoiekārtu – izmantošanas kārtību, ko pagājušā nedēļā skatīja valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar noteikumiem tehnisko līdzekļu izvietošanas vietas nosaka, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaitu un ceļa posma stāvokli un tā infrastruktūru. Turklāt projekts paredz, ka radaru izvietošanas vietas noteikšanā ņem vērā arī ceļu satiksmes negadījumu analīzes un ceļu drošības audita rezultātus, kā arī uzklausa attiecīgās pašvaldības, ceļa pārvaldītāja un nevalstisko organizāciju viedokli. Pašreiz spēkā esošajos noteikumos izvietošanas kritēriji vispār nav minēti.
Iepazīstoties ar IeM sagatavoto MK noteikumu projektu, TV raidījuma “Zebra” veidotājs Pauls Timrotu paudis vilšanos par to, ka izpildvara ignorējusi sabiedrības viedokli. 11 805 iedzīvotāju atbalstījuši priekšlikumu “Fotoradari 15+”, kura ideja ir Ceļu policijai atvēlēt ”cilvēcisko un smalko darbu” fiksēt pārkāpumus, kad par 1-15 km/h pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, un, izvērtējot objektīvos apstākļus, lemt par sodu transportlīdzekļa vadītājam. Savukārt fotoradariem iniciatīvas autori iesaka atļaut fiksēt tikai tos pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. “Jānodala atbildība – kas cilvēka darbam, kas – automātiem,” norāda Timrots.
Ar iniciatīvu “Fotoradari 15+” braukšanas ātruma kontrole netiktu atcelta. “Rosinām vienkārši sistēmu padarīt cilvēciskāku, visiem saprotamu, un, pats galvenais, lai tā uzlabotu satiksmes drošību. Pieņemot minēto iniciatīvu, mēs panāktu, ka vairākums sabiedrības ir par fotoradaru ieviešanu, nevis kā pašlaik – ir negatīvi noskaņota,” uzsver Timrots.
Komentāri (15)
lailabidzane 14.08.2013. 09.49
.
Izskatās, ka šājā jautājumā nezināšana visiem joprojām ir izdevīgāka par zināšanu.
Sāksim ar ministru Kozlovski, kurš vāvuļo par digitāliem un analogiem procesiem. Visi procesi dabā, ministra kungs, ir analogi (pareizāk, nepārtraukti), pat tie, kurus ērtākai apstrādei “digitalizējam”.
Gadījumā, kuru sauc par mērīšanu ar lāzera staru, tiek mērīta signālu ceļā pavādītā laika diference, kura ļauj aprēķināt signāla atstarotāja (transporta līdzekļa) pārvietošanās ātrumu. Ja ierīces darbība ir balstīta uz Doplera efektu, tad transporta līdzekļa ātruma noteikšanai mēra signāla frekvences izmaiņu.
Par odometru rādījumiem un patieso transportlīdzekļu ātrumu.
Odometrs patiesībā mēra pārnesumu kārbas izejošās vārpstas griešanās frekvenci.
Tāpēc ir taisnība, ka faktiskais pārvietošanas ātrums, atkarībā no izmantoto riteņu izmēra, spiediena riepās un to nodiluma, var atšķirties.
Te gan ir jāzina, ka pastāv nerakstīta auto ražotāju vienošanās – odometrs pie pareizām riepām rādīs ap 8% lielāku ātrumu, nekā tas ir patiesībā. Var strīdēties – tā tas ir mārketinga vai drošības apsvērumu dēļ.
Par 15+.
Nopienāk šo toleranci ir noteikt procentos. Bet tolerancei vajadzētu būt. Visticamāk dažādās situācijās dažādai, bet skaidri deklarētai.
Patieso transportlīdzekļa ātrumu visprecīzāk šobrīd ļauj uzzināt GPS iekārtas. Iegaumēt GPS un odometra rādījumu korelāciju nav īpaši sarežģīti.
P.S.
Patiesībā nezinu, kāpēc kādam valdībā vajadzētu zināt ātruma mērīšanas metožu fineses. Uztveru to kā laika vilcināšanu, kāmēr tiks sakārtots jautājums par to, kuram no šī pasākuma piepildīsies kabatas vai konti.
3
janis17 > lailabidzane 14.08.2013. 16.12
par riepām jau arī ir runa. Nu nevienā normālā valstī fotoradari nesoda no +4 vai + 5 km/h, jo:
1) vadītāja rīcībā nav TIK precīzu verificētu instrumentu
2) bailes no radara rada stresu un avārijas situācijas,
3) plūsmas ātruma samazināšana zem atļautā max. ātruma rada liekas apdzīšanas, lieku degvielas patēriņu, CO2 utt.
4) pie apdzīšanas, lielāks ātrums ir ātrāk pabeigts manevrs.
Svarīgi būtu lietot radarus bīstamās vietās ar vispārzināmu tolerances robežu, lai nav bremzēšanu no 90 uz 65 pirms radariem. Lai radari iztver agresīvos, nevis čakarē normālos braucējus.
0
lailabidzane > lailabidzane 14.08.2013. 12.44
.
Pienākums veikt pētījumus nav.
Tas tikai tā, pašu informētībai. Kā jau ir vispārzināms – likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, šajā gadījumā ir vērojama līdzība.
Par ražotāju “pārkāpumiem” ir grūti spriest. Ātruma precīzāku atbilstību auto mērinstrumenta rādītājam var “uzlabot” arī riepu nomaiņa. Piemēram, no 195/55R16 uz 215/60R16. Starpība, braucot ar 100 km/h, šajā gadījumā ir 7 km/h.
0
janis17 > lailabidzane 14.08.2013. 10.52
Kāds pienākums gan būtu jebkuram autovadītājam , mājsaimniecei vai pensionāram veikt pētījumu par odometra, spidometra kolerāciju ar GPS?
Attiecībā uz autoražotāju “nerakstīto vienošanos” – tad manas škodas ražotāji ir pārkāpuši šo vienošanos, jo spidometrs ir samērā precīzs. Būtiskāka ir nedrošība, ko rada pārspīlēta cenšanās to precīzi ievērot, nerēķinoties ar reālo situāciju uz ceļa.
90-60-90 rada lielāku bīstamību, nekā vienmērīgs 100 km/h
0
janis17 14.08.2013. 02.51
Pilnībā atbalstu iniciatīvu 15+, taču valsts pārvaldē trenētie demogogi un daži dīvaiņi rada iespaidu, ka šāda iniciatīvu ir kaut kas par traku, itkā par daudz liela vaļa tiek ļauta autobraucējiem. Liekas, ka nekādu citu problēmu uz ceļiem Latvijā vairs nav, kā tikai kārtējā SODĪŠANA. Nevis ekstrēmistu un agresīvo izķeršana, bet totāla vispārēja piekasīšanās un naudas nokāšana par + 5 km/h
Nez cik daudz piaši pie stūres ikdienā nobrauc lēmēji? Piedāvāju veikt uzskatāmu eksperimentu – Godmaņa kundzi, Kazlovski, Lukstiņu vai kādu citu sprukstiņu nosēdināt pie auto stūres un uzdot nobraukt teiksim 100 km vienā virzienā ar auto, kas aprīkots ar parastu spidometru un maziem diskiem un zemām riepām un atpakaļ ar lielākajiem diskiem,augstākajām riepām ko pieļauj auto izgatavotājs. Uzdevums braucējam braukt precīzi ar atļauto ātrumu. Ceļā ar GPS fiksēt – cik reizes ātrums tiek pārsniegts +/- 5 km/h robežās, saskaitīt rezultātu. Arī lēnāk nav atļauts braukt, jo tas var radīt bīstamas situācijas. 10 km/h ir pietiekams intervāls.
Puiši no Top Gear vadītājam ap kaklu droši vien uzliktu suņu dresūras elektrosiksnu, kas dotu strāvas triecienu ikkreiz, kad ātrums izkrīt no “koridora”, lai padarītu atrakciju jautrāku un tikpat stresainu, kā to padarīja fotoradari krūmos, taču mēs varam arī nebūt tik ļauni.
http://www.laneks.lv/lv/tyre-calculator/
Automašīnā nav kosmisko tehnoloģiju ātruma fiksēšanas ierīces, atšķirībā no fotoradariem.
0
Kristīne 14.08.2013. 02.22
? Nekā nejēdz?
Ja nopietni – šābrīža attieksme nav korekta. jo no pilsoņiem tiek prasīta pārlieka precizitāte, neņemot vērā dažādu riepu un riteņu un to spiediena radītās novirzes, kuras ļautiņi nevar novērtēt. + 15 varbūt ir pārspīlējums,bet tehnikas neprecizitāšu tīša ignorēšana ir cūcība.
1
+1
0
Atbildēt
@piziks > Kristīne 14.08.2013. 19.13
-> Kristaps Freimanis
Pirmajā brīdī Paula Timrota prasītie 15+ izskatās it kā pārspīlēti, it kā aizsargājot vienīgi un tikai jestros ātrummīļus.
Tomēr — izskatās, ka tikai it kā.
Jo = VKT minētajā piemērā (tas būtu vēl korektāks, ja būtu rēķināts no oficiālā ātrummaksimuma, 90 km/h) riepu nomaiņa vien ir 7 km/h vērta!
Pat, ja atļauti būtu + 10 km/h, atlikusī starpība līdz sodam paliek tikai ļoti šaubīgie 3 km/h!
Šobrīd, īpaši jau vērojot, kā tiek rēķinātas iekasējamās naudas un cīņas par nemedīta dzīvnieka gaļu un ādu… īpaši, paklausoties LTV dzirdētos oficālo vīru sapņojumus par kalkulatora metodi, sodot no pirmā pārsnieguma km.h, nav ilūziju, ka vienus “bandītus” — teilānistus — vēlas nomainīt citi — “lukstiņisti”.
Ja soda uzskrūvēšana notiek, pamatojoties nevis uz prevenciju, bet gan uz matemātiski tīši aprēķinātu/modelētu kāšanu un nerēķinoties ar Varbūt, ka tā precīzi uzskaitītajiem inženiertehniskajiem iemesliem, tad atliek 2 varbūtības:
1. Valdību, solot lielus ienākumus, mēģina apmuļķot inženiertehniski konsultēti blēži, lai autolietotājus vienkārši dīrātu.
Aivarsk minētā ironija tomēr konstruktīvi parāda, cik vienkārši ir spekulēt ar sodīšanu, — ir iespējams arī tālāk degradēt visu sodu sistēmu, prevenciju, cerēt uz premjera un finanšu ministra izglītības trūkumu, jo tiem abiem jau vienīgi solītie budžeta papildinājumi interesē, un tikpat labi cerēt, ka tiks labi nogrābts un sadīrāts, kamēr kāda nākamā valdība attapsies, ka šoreiz atkal pietuvinātie nekompetento valdību veiksmīgi “apjājuši”, jo auto ikdienas izmantotājiem jau nekādu iespēju strauji labot situāciju nebūs.
Pretīgas izredzes.
Labā ziņa, = (pat) premjera Dombrovska valdība sākusi šaubīties un vismaz grib vairāk zināt. Kaut kādas cerības vēl pārpaliek.
(Varbūt, ka tā: “Piemēram, no 195/55R16 uz 215/60R16. Starpība, braucot ar 100 km/h, šajā gadījumā ir 7 km/h …”)
0