Baltieši Baltajā namā

 

Baltijas valstu prezidentu Andra Bērziņa, Daļas Grībauskaites un Tomasa Hendrika Ilvesa tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu 30.augustā, par ko Baltais nams paziņoja pirmdien, būs pirmās šo četru valstu vadītāju kopīgās sarunas kopš ASV prezidenta Džordža Buša vizītes Rīgā 2005.gadā. Tāpat kā toreiz, arī tagad tas nenotiek pēkšņi, nejauši un ārpus starptautiskās politikas konteksta.

ASV prezidents Bušs vizītē Latvijā 2005.gada 6. un 7.maijā bija pirms došanās uz 9.maija svinībām Maskavā, pēc kurām apmeklēja arī Gruziju. (Buša lēmums iekļaut Eiropas brauciena programmā Rīgas apmeklējumu lielā mērā bija arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas nopelns.) Maskavas ierāmēšana starp Rīgu un Tbilisi tolaik ne pa jokam aizkaitināja Kremli.

Arī šoreiz scenārijā ir Krievija, un varbūt vēl dramatiskāk.

Pirms pusgada kļuva zināms, ka Obama plāno piedalīties G – 20 valstu sanāksmē Sanktpēterburgā 5. un 6.septembrī. Kopš tā laika diplomātisko kuluāru darba kārtībā bijusi iespēja, ka ASV prezidents reģiona apmeklējuma maršrutā varētu iekļaut arī Baltiju. G – 8 sanāksmes laikā Ziemeļīrijā 17.jūnijā Obama vienojās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka pirms G – 20 sanāksmes Sanktpēterburgā ieradīsies vizītē Maskavā. Eiropas brauciena maršruta papildināšana ar citiem pieturas punktiem kļuva vēl reālāka.

Taču pašlaik arvien vairāk izskatās, ka Obama atcels plānoto vizīti Maskavā. Pēdējā laika norises Krievijā, no kurām skaļākā ir Kremļa nevēlēšanās izdot bijušo CIP darbinieku Edvardu Snoudenu, Baltā nama ieskatā varētu būt padarījusi nelietderīgu Maskavas apmeklēšanu. Tāpēc ASV prezidenta brauciens uz Eiropu šoreiz varētu aprobežoties ar tikai piedalīšanos G – 20 sanāksmē. Tāpēc ar Baltijas valstu prezidentiem viņš tiksies Vašingtonā.

Simboliski un aktuāli

ASV un Baltijas valstu vadītāju apspriedei būs gan simboliska, gan svarīga praktiska nozīme. Šogad aprit 25 gadi kopš dziesmoto revolūciju sākuma Baltijā un 15 gadi kopš ASV un Baltijas sadarbības hartas parakstīšanas. Jācer, ka Grībauskaites, Bērziņa un Ilvesa vizīte kliedēs bažas, ka ASV stratēģisko interešu pārbīde no Eiropas uz Āziju un Obamas iepriekšējās administrācijas mēģinātā attiecību “restartēšana” ar Krieviju nozīmē Baltijas valstu galvenā stratēģiskā drošības partnera intereses mazināšanos par mūsu reģionu.

Sarunu dienaskārtība ne tuvu nav ceremoniāli dekoratīva. Tajā ir virkne Baltijas valstīm tieši pašlaik svarīgu jautājumu.

Igaunijas prezidents Ilvess plāno runāt par sadarbību ar ASV kiberdrošības jomā, kas kļūst par vienu no svarīgākajiem starptautiskās drošības aspektiem. Lietuvas prezidente Grībauskaite ir paziņojusi, ka tās prioritāte sarunās būs enerģētiskā drošība un konkrēti – slānekļa gāzes imports no ASV. Starp Latvijas prezidenta Bērziņa rosinātajiem varētu būt jautājumi par NATO sadarbību pēc 2014.gada, kad paredzēts aiziet no Afganistānas, un par tā dēvēto Ziemeļu distribūcijas tīklu – ASV stratēģisko kravu tranzītu caur Latviju. Par Latvijas “lauciņu” pēdējā laikā kļūst arī attiecības ar Centrālāzijas valstīm.

Visām trim Baltijas valstīm, tāpat kā citām Eiropas Savienības valstīm un ASV, ir svarīga transatlantiskā vienošanās par tirdzniecību un ieguldījumiem, par ko jūnijā sāktas sarunas. Savukārt ASV ir ieinteresēta sekmīgā ES Austrumu partnerības attīstībā.

ES partnervalstu vadītāju sanāksmē novembrī Viļņā paredzēts parafēt asociācijas līgumus ar Armēniju, Gruziju un Moldovu. Taču par Viļņas sanāksmes ģeopolitiski īsti tektonisku notikumu varētu kļūt ES asociācijas līguma parakstīšana ar Ukrainu. Ukrainas centieni parakstīt šo līgumu ir jūtami saasinājuši Kijevas attiecības ar Maskavu. Krievija netaupa pūliņus, lai šāda līguma nebūtu.

(Svētdien Putins vizītes laikā Kijevā brīdināja Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču no šāda soļa un ieteica tā vietā pievienoties “krievu reģionālajam tirdzniecības blokam”. Draudzīgais ieteikums laikam netika pienācīgi novērtēts, un jau pirmdien Krievija aizliedza ukraiņu šokolādes importu. Politikas eksperti Maskavā runā par “grandiozu ģeopolitisku dueli”, ko sākuši Ukrainas un Krievijas prezidenti.)

Baltijas prezidentu vizīte Vašingtonā notiks īsi pirms septembrī plānotajām vērienīgajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad 2013”. (To scenārijs netiek atklāts, taču, kā apgalvo Krievijas militāristi, viņi trenēšoties atvairīt ienaidnieka iebrukumu Baltkrievijā, tai skaitā, kā ziņo Rietumu militārie avoti, arī simulēdami kodoltriecienu Varšavai.) Bet novembrī Baltijas valstīs un Polijā notiks plašas NATO mācības “Steadfast Jazz 2013”, kurās tiks pārbaudīta alianses gatavība atvairīt uzbrukumu tās dalībvalstij.

Dubulta pļauka?

Obamas Maskavas vizītes atcelšanu Kremlis varētu novērtēt kā pļauku Putinam, kurš pēdējā laikā acīmredzot bija sācis pierast, ka amerikāņi viņam piedod teju jebko – no plašām represijām pret nevalstiskajām organizācijām jeb “ārvalstu aģentiem” Krievijā, kā tās oficiāli nodēvējis Kremlis, līdz pat rupjiem diplomātiskās pieklājības normu pārkāpumiem, kā kad ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam maijā bija trīs stundas jāgaida Kremlī audience pie Krievijas valdnieka.

ASV nav saņēmušas no Krievijas cerēto sadarbību ne Sīrijas krīzes, ne Irānas kodolprogrammas problēmas risināšanā, un ir iestrēgušas arī sarunas par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu, kas bija viens no galvenajiem Obamas mērķiem, mēģinot uzlabot attiecības ar Krieviju. Atsvešināšanos starp abām valstīm nupat pastiprināja opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija notiesāšana un nedēļu pirms tam ciniskais tiesas spriedums, ar kuru pēc nāves tika atzīts par vainīgu cietumā Maskavā mirušais korupcijas atmaskotājs Sergejs Magņitskis. Un Putins izrādās esam nespējīgs tikt klāt Snoudenam, kurš jau vairāk nekā mēnesi dzīvo Šeremetjevas lidostā un kura izdošanu prasa Savienotās Valstis.

Obamas Maskavas vizītes atcelšana varētu būt divtik nepatīkama Kremļa saimniekam, jo tās vietā ASV prezidents tiksies ar Baltijas valstu vadītājiem.

Kad 2005.gadā Baltais nams bija paziņojis par prezidenta Buša plāniem paplašināt Eiropas vizīti un apmeklēt arī Latviju un Gruziju, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosūtīja toreizējai Valsts sekretārei Kondolīzai Raisai vēstuli, kuras saturu ASV amatpersonas raksturoja kā “asu un nekaunīgu demaršu”.

Lai arī kāda tagad būtu Kremļa reakcija, ja ASV prezidents izlemtu nebraukt uz Maskavu, Baltijas valstu prezidentu vizīte Vašingtonā notiks. Varēsim pārliecināties, ka mūsu attiecības ar ASV paliek nemainīgi draudzīgas un kļūst arvien ciešākas.