Kāpēc nacionālās ražošanas atbalstītāji neapsveic lēmumu samaksāt LM parādus?
Valsts kases pagājušonedēļ veiktais 47,4 miljonu latu pārskaitījums Itālijas bankai UniCredit uzņēmuma Liepājas metalurgs parāda nomaksai ir politekonomiskas katarses brīdis. Piepeši jūk un brūk šķietami pašsaprotamu un neapstrīdamu priekšstatu, pieņēmumu un ideoloģisku konstrukciju mitoloģijas ēka. Varbūt uzņēmumu vēl var saglabāt, taču būs grūti turpināt atražot klišejas par to, kas ir «nacionālā rūpniecība un ražošana» un ko nozīmē tās «atbalstīšana». Jo šīm frāzēm nu ir ļoti konkrēts, naudas izteiksmē novērtējams saturs.
Klišeju atduršanos pret skaudro īstenību vislabāk parādīja kontrasts starp LTV ziņu sižetu 25.jūlijā, kura beigās mūs informēja, ka Valsts kases maksājumu atteicies komentēt bijušais finanšu ministrs Einars Repše (kurš 2009.gadā apstiprināja galvojumu uzņēmumam), un uzreiz pēc ziņu raidījuma atkal palaisto biedrības Latvijas attīstībai reklāmas rullīti, kurā Repše ar līdzgaitniekiem to netieši komentēja pat ļoti daiļrunīgi.
«Pastāvošajai videi ir jāveicina tautsaimniecība,» Repše turpina mūs katru vakaru pamācīt televīzijā. «Mūsu veiksme atkarīga no uzņēmumu un valsts pārvaldes sadarbības visos līmeņos,» norāda Par labu Latviju! ekonomiskās programmas veidotājs Uldis Osis. «Pat daži veiksmīgi uzņēmumi var pacelt veselus reģionus,» zina stāstīt partiju apstaigātājs Mārtiņš Bondars.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.