Skaistie lidoņi 20 gadu laikā samazinājušies uz pusi
Eiropā divdesmit gadu laikā gandrīz uz pusi sarukušas pļavu tauriņu populācijas, otrdien paziņojusi Eiropas Vides aģentūra (EEA). Šī satraucošā parādība skaidrojama galvenokārt ar lauksaimniecības intensifikāciju un pļavu un ganību aizaugšanu.
Tauriņu dabiskā dzīves vide strauji sarūk un, ja netiks gādāts par tās saglabāšanu, daudzas tauriņu sugas var izzust uz visiem laikiem, brīdina aģentūra. Tā aicina apzināties, ka tauriņi kā apputeksnētāji ir vienlīdz svarīgi gan dabīgajām ekosistēmām, gan lauksaimniecībai, ziņo LETA.
Dažviet Eiropas ziemeļrietumos tauriņi sastopami gandrīz vai vienīgi autoceļu un dzelzceļu malās, klinšainās vai mitrās vietās.
Šīs ziņas ir satraucošas, jo tauriņus uzskata par indikatoru, kas liecina gan par tendencēm pārējo kukaiņu populācijās, gan par ekosistēmu veselību kopumā.
Aģentūras ziņojumā apkopoti dati par novērojumiem, kas veikti 19 Eiropas valstīs, lielākoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, laikā no 1990. līdz 2011.gadam.
Šie novērojumi, kuros piedalījušies tūkstošiem profesionāļu un apmācītu brīvprātīgo, aptvēruši 17 tauriņu sugas, septiņas no tām plaši izplatītas. Astoņu sugu populācijas šai laikā būtiski samazinājušās, divas faktiski nav mainījušās un viena palielinājusies, bet par uz sešām pārējām sugām skaidra tendence nav nosakāma. Krasi samazinājušās, piemēram, Latvijā visai bieži sastopamā parastā zilenīša populācijas, tikmēr stabilas saglabājušās ķērsu balteņa pozīcijas.
Taureņu dzīves vides degradācija saistīta gan ar lauksaimniecības intensificēšanu – galvenokārt līdzenumos, kur ir relatīvi viegli apstrādājamas zemes platības, – gan ar pļavu un ganību pamešanu – galvenokārt kalnainos vai pārāk mitros rajonos, īpaši Austrumeiropā un Dienvideiropā.
Intensīvas lauksaimniecības rajonos bioloģiskā daudzveidība krasi sarūk, turklāt tauriņi ir jutīgi pret šādos tīrumos bieži lietotajiem pesticīdiem.
Savukārt vietās, kur intensīva lauksaimniecība nav iespējama un trūkst pienācīga atbalsta no Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas, cilvēki bieži pamet laukus sociāli ekonomisko apstākļu dēļ, un pļavas drīz vien aizaug ar krūmiem un vēlāk arī ar mežu.
Liela nozīme tauriņu izdzīvošanā ir rajoniem, kur joprojām turpinās tradicionālā saimniekošana lauksaimniecības zemēs ar augstu dabas vērtību.
Lai gan ziņojums aptver laiku no 1990. līdz 2011.gadam, daudzviet Eiropā pāreja uz intensīvu lauksaimniecību sākusies jau agrāk, tātad iespējams, ka šie dati atspoguļo tikai daļu no plašākām tendencēm.
ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā uzsvērta nepieciešamība pienācīgi apsaimniekot pļavas tiklab aizsargājamajās “Natura 2000” teritorijās, kā arī lauksaimniecības zemēs ar augstu dabas vērtību. Kā norādīts ziņojumā, to varētu sekmēt jauna maksājumu sistēma Eiropas kopējā lauksaimniecības politikā.
Tauriņu populāciju stāvokli var uzskatīt par rādītāju, kas apliecina, cik veselīga ir lauksaimniecības politika, uzsver Eiropas Vides aģentūra.
Komentāri (22)
ilmisimo 24.07.2013. 14.16
Eiropā strauji sarūk tauriņu populācijas
_________________
pa to laiku tepat pie mums:
Anna Egliena
Yesterday
Valsts Nekustamie īpašumi lauž šķēpus ar būvniekiem, kas apmaksās ugunsgrēka seku novēršanu, bet sekas vairojas. Atsvešināti skatoties – it kā katram kaut kāds taisnības grauds, bet pārskatot spēles laukumu kopumā – absolūtā kaitniecība pilij. Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvēs sūri grūti, bez nevienas brīvdienas vai svētku dienas, izdevās novērst pelējumu, normalizēt mikroklimatu, apžāvēt salijušās telpas: ar mitruma nosūcējiem, baktericīdām lampām, dezinficējošīem šķīdumiem, attīrītām sienām – neviens neprasīja, kāpēc man tas jādara, gluži pretēji: ko vēl varu izdarīt? Un, kamēr lauž šķēpus, pagaidu jumts ir saplosīts un sitas kā karogs vējā (arī pils karogs pland ar dobju, nerimstošu skaņu), lietus ūdeņi tek – vispirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 4. un 3.stāvā, un pirmdienā arī mūsu krātuvēs vienā telpā jau sāka atkal tecēt. Ir nesaprotami šie strīdi, kad nav sarunas par būtiskāko: kā saglābt / saglabāt mantojumu, un ne tikai krājumus, arī pili kā ēku. Prezidenta kancelejas daļā ūdens krājas uz grīdas un notek arī lejup, Vēstures muzejā plūda ūdens kā pēc ugunsgrēka dzēšanas – tātad novēršamo seku daudzums vairojas. Ir pirmdiena, 23.07., pulkstens rāda 23.49. Es neizturēju un atbraucu skatīties, kas te notiek. Nu kā lai mierīgi guļu, ja zinu – te tuvu tuvumā ir krātuves ar gadsimtu mantojumu, tepat – kaut arī metāla skapjos un pārsegts – jauniegūtais, vēl paša dzejnieka nodotais Imanta Ziedoņa arhīvs, te Rozentāla un Eizenšteina kolekcijas, te Dace Akmentiņa un Smiļģis, te… jā, Latvijas kultūrvēstures koncentrāts, visi dižgari jau savu paveikuši, tagad paši sargājami. Pagaidām jaunu noplūdumu nav, bet lietus un vēji sitas logā, arī plandošais jumta pārsegums kā dobja orķestra skaņa. Vakarā promejot ar Jolantu vēl papildus sasedzām ar plēvēm, bet – nevar jau zināt, pa kuru šķirbu kas sāks sūkties. Un sajūta tāda, it kā mēs būtu paralēlā pasaulē: citi nevar izšķirties,kuram jāmaksā, rosība pilī diezgan liela – pirmajā un otrajā stāvā liekas, ka kaļ kā dzeņi, bet – sekas nevis mazinās, bet pieaug. Ir pagājis mēnesis un 2 dienas. Visi zina, bet nav neviena, kurš pasaka galavārdu. Kam vēl jānotiek, lai tā nenotiktu?
https://www.facebook.com/anna.egliena?hc_location=timeline
0
Janis 24.07.2013. 08.12
” Šī satraucošā parādība skaidrojama galvenokārt ar lauksaimniecības intensifikāciju un pļavu un ganību aizaugšanu.”
Tātad samazinājās šo tauriņu dabiskās vides platības.
Kur tieši ir problēma?
Ja 2x samazinātos mežu platības, arī meža zvēru kļūtu apmēram 2x mazāk.
Ziņa kā no daily mail vai tvnet – virsraksts apgalvo vienu, ziņas pirmais paragrāfs pilnīgi ko citu un iedziļinoties izrādās, ka nekādas sensācijas nav.
0
Eleonora Maisaka 24.07.2013. 11.29
j_zalitis
Tas ka baltā cilvēka neizmērojamās iecietības dēļ, Eiropas kontinentu pārņēmušas invazīvās parazītsugas no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Krievijas un Indijas, kas tagad baltam cilvēkam turklāt vēl jābaro, kāda tur sensācija?
Sensācija būs, kad visi nolādētie toļerasti: negrofīli, rusofīli un pārējie cilvēces nīdēji, būs savilkti uz āķiem un samaukti uz mietiem.
0