Eiropā strauji sarūk tauriņu populācijas
22Saistītie raksti
Ārpolitika /
4. novembris
VIDEO: Krievijas centieni destabilizēt Eiropu
Viedoklis /
1. novembris
Brauc, bet ar cieņu un atbildību
Ārpolitika /
28. oktobris
VIDEO: Kā atrisināt Eiropas mājokļu krīzi?
Ārpolitika /
21. oktobris
VIDEO: Vai Eiropas cietumi atrodas kritiskā punktā?
Komentāri (22)
ilmisimo 24.07.2013. 14.16
Eiropā strauji sarūk tauriņu populācijas
_________________
pa to laiku tepat pie mums:
Anna Egliena
Yesterday
Valsts Nekustamie īpašumi lauž šķēpus ar būvniekiem, kas apmaksās ugunsgrēka seku novēršanu, bet sekas vairojas. Atsvešināti skatoties – it kā katram kaut kāds taisnības grauds, bet pārskatot spēles laukumu kopumā – absolūtā kaitniecība pilij. Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvēs sūri grūti, bez nevienas brīvdienas vai svētku dienas, izdevās novērst pelējumu, normalizēt mikroklimatu, apžāvēt salijušās telpas: ar mitruma nosūcējiem, baktericīdām lampām, dezinficējošīem šķīdumiem, attīrītām sienām – neviens neprasīja, kāpēc man tas jādara, gluži pretēji: ko vēl varu izdarīt? Un, kamēr lauž šķēpus, pagaidu jumts ir saplosīts un sitas kā karogs vējā (arī pils karogs pland ar dobju, nerimstošu skaņu), lietus ūdeņi tek – vispirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 4. un 3.stāvā, un pirmdienā arī mūsu krātuvēs vienā telpā jau sāka atkal tecēt. Ir nesaprotami šie strīdi, kad nav sarunas par būtiskāko: kā saglābt / saglabāt mantojumu, un ne tikai krājumus, arī pili kā ēku. Prezidenta kancelejas daļā ūdens krājas uz grīdas un notek arī lejup, Vēstures muzejā plūda ūdens kā pēc ugunsgrēka dzēšanas – tātad novēršamo seku daudzums vairojas. Ir pirmdiena, 23.07., pulkstens rāda 23.49. Es neizturēju un atbraucu skatīties, kas te notiek. Nu kā lai mierīgi guļu, ja zinu – te tuvu tuvumā ir krātuves ar gadsimtu mantojumu, tepat – kaut arī metāla skapjos un pārsegts – jauniegūtais, vēl paša dzejnieka nodotais Imanta Ziedoņa arhīvs, te Rozentāla un Eizenšteina kolekcijas, te Dace Akmentiņa un Smiļģis, te… jā, Latvijas kultūrvēstures koncentrāts, visi dižgari jau savu paveikuši, tagad paši sargājami. Pagaidām jaunu noplūdumu nav, bet lietus un vēji sitas logā, arī plandošais jumta pārsegums kā dobja orķestra skaņa. Vakarā promejot ar Jolantu vēl papildus sasedzām ar plēvēm, bet – nevar jau zināt, pa kuru šķirbu kas sāks sūkties. Un sajūta tāda, it kā mēs būtu paralēlā pasaulē: citi nevar izšķirties,kuram jāmaksā, rosība pilī diezgan liela – pirmajā un otrajā stāvā liekas, ka kaļ kā dzeņi, bet – sekas nevis mazinās, bet pieaug. Ir pagājis mēnesis un 2 dienas. Visi zina, bet nav neviena, kurš pasaka galavārdu. Kam vēl jānotiek, lai tā nenotiktu?
https://www.facebook.com/anna.egliena?hc_location=timeline
0
Eleonora Maisaka 24.07.2013. 11.29
j_zalitis
Tas ka baltā cilvēka neizmērojamās iecietības dēļ, Eiropas kontinentu pārņēmušas invazīvās parazītsugas no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Krievijas un Indijas, kas tagad baltam cilvēkam turklāt vēl jābaro, kāda tur sensācija?
Sensācija būs, kad visi nolādētie toļerasti: negrofīli, rusofīli un pārējie cilvēces nīdēji, būs savilkti uz āķiem un samaukti uz mietiem.
0
Janis 24.07.2013. 08.12
” Šī satraucošā parādība skaidrojama galvenokārt ar lauksaimniecības intensifikāciju un pļavu un ganību aizaugšanu.”
Tātad samazinājās šo tauriņu dabiskās vides platības.
Kur tieši ir problēma?
Ja 2x samazinātos mežu platības, arī meža zvēru kļūtu apmēram 2x mazāk.
Ziņa kā no daily mail vai tvnet – virsraksts apgalvo vienu, ziņas pirmais paragrāfs pilnīgi ko citu un iedziļinoties izrādās, ka nekādas sensācijas nav.
0