Vēstures eksāmena sliktie rezultāti – nopietns signāls

Mācībspēki: centralizēto eksāmenu rezultāti šogad atbilst vidējās izglītības līmenim

Valsts izglītības satura centra publicētie centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka vidusskolām viszemākie vidējie rezultāti šogad bijuši matemātikā un vēsturē, abos nesasniedzot 40% līmeni. Ir.lv uzrunātie eksperti šo situāciju neuzskata par nopietnu, savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) atzīst, ka nepieciešams pārskatīt mācību priekšmetu pasniegšanas metodiku un saturu.

Arodskolēniem nav vienlīdzīgu nosacījumu

Vēstures skolotājs un vidusskolas mācību grāmatu autors Valdis Klišāns pauž pārliecību, ka vēstures eksāmens ir „pilnībā adekvāts” un tā zemo vidējo rezultātu rada arodskolu skolēni, kas eksāmenus liek, būdami divus gadus jaunāki par divpadsmitklasniekiem. „Eksāmens ir veidots 12. klasēm, ņemot vērā, ka vidusskolas standarts ir 210 mācībstundas. Arodskolā vēsturi izmācās viena gada laikā 100-110 stundās. Pirmkārt, viņi mācās divreiz mazāk, otrkārt, ir divus gadus jaunāki, treškārt, uz arodskolām iet tie, kuri nevēlas vispārējo izglītību un kuriem ir zemāka motivācija. Ja atstāj vispārējās skolas un ģimnāzijas, tad statistika būtu pilnīgi normāla,” uzskata Klišāns.

Viņš teic, ka pagājušajā gadā veidojās līdzīga tendence, un, atņemot arodskolu rezultātus, vidējais līmenis bijis 55%-60% robežās, kas ir atbilstoši pareizi veidota eksāmena principiem. Augstāka statistika, viņaprāt, norādītu tikai par to, ka eksāmens bijis par vieglu.

Tāpēc Klišāns pauž bažas, ka tiks „sacelta politiskā jezga” un galu galā eksāmenu varētu atvieglot, lai ļautu uzlabot statistiku. Tādā gadījumā cietēji būšot vispārējo izglītības iestāžu skolēni.

Klišāns neredz iemeslu kaut ko mainīt, jo „arodskolēni nestāsies ne juristos, ne vēsturniekos. Ja kāds pēkšņi arodskolā tapa gudrs un saprata, ka grib studēt, tad neviens neliedz pamācīties vairāk un nokārtot to pašu eksāmenu uz augstāku procentu”, saka Klišāns.

“Augstais gals” matemātikā ir spēcīgs

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns, profesors Juris Borzovs Ir.lv teic, ka viņam ir grūti komentēt eksāmenu rezultātus, taču sliktajiem rezultātiem matemātikā viņš izvirza divus iespējamos iemeslus – vai nu gadījušies grūtāki uzdevumi, vai „patiešām zināšanas kļūst vājākas”. Fakultātes ietvaros veiktajā pētījumā Borzovs noskaidroja, ka centralizēto eksāmenu rezultāti gan ietekmē, gan neietekmē tālākās gaitas augstskolā. Viņš skaidro, ka studentiem jābūt ne tikai vieglai galvai, bet arī disciplīnai un neatlaidībai.

Skolēnu līmeni, iestājoties augstskolā, Datorikas fakultātē vērtē ar diagnosticējošo kontroldarbu studiju pirmajā nedēļā. No 260 studētgribētājiem ir vairāki desmiti, kuri to nokārto nesekmīgi.

Taču Borzovu uztrauc cita tendence – pirmajos divos mēnešos aiziet aptuveni trešdaļa studentu, kam viņš neredz izskaidrojumu. „Kādas atzīmes? Daļai jauniešu ir ieskats, ka studēt ir prestiži. Viņi iestājas tur, kur vieglāk iestāties, saņem attiecīgu apliecību un ar to pietiek. Kāda velna pēc tad jāstājas, ja 20-25 vispār neatnāk pat pēc studentu apliecībām? Smieklīgi taču, bet tāpēc mēs apzināti pieņemam vairāk cilvēku, jo zinām, ka daļa atbirs.”

Tomēr fakultātē studē arī ļoti labi studenti. „Piemēram, divi pagājušā gada bakalaura studiju absolventi tagad studē Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā. Mums ir ļoti spēcīgs “augšējais gals”. Tie daži desmiti labākie ir patiešām ļoti labi. Tas tikai liecina, ka skolas spēj sagatavot. Jautājums ir par pašu jauniešu vēlmi apgūt mācību priekšmetus.”

Zināšanu līmenis valstī ir neviendabīgs

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete norāda, ka matemātikas eksāmenā „jau gadiem skolēnu rezultāti bijuši viszemākie”, tādēļ viņa aicina aktualizēt diskusiju par eksakto priekšmetu pasniegšanas metodiku un satura atbilstību. Viņa teic, ka šajā gadījumā nav runa par prasību atvieglošanu, bet mācību satura precizēšanu. Viņasprāt, nedrīkst nolaist latiņas augstumu, ja vēlamies būt konkurētspējīgi un neatpalikt no pasaules un Eiropas.

„Pašreiz zināšanu līmenis ir ārkārtīgi neviendabīgs. Vēl pagājušajā nedēļā, kad sveicām olimpiāžu uzvarētājus, izraisījās domu apmaiņa, kas jādara, lai noturētu vidējo līmeni, vienlaicīgi attīstot talantus. Jo nedrīkstam pārvērsties par valsti, kur būtu tikai daži izcilnieki un pārējie būtu zemā līmenī,” saka Druviete.

Par vēstures eksāmenu Druviete domā, ka tā rezultāti neietekmēs skolēnu izredzes darba tirgū un profesijas ieguvē, taču rezultātiem ir liela nozīme uz sabiedrības vērtību sistēmas veidošanu. Viņa atzīmē, ka attieksme pret vēsturi nevar veidoties, ja nav zināmi fakti. Ja faktu pārzināšanu skola nenodrošina, ko daļēji rāda arī eksāmena rezultāti, tad „signāls ir visai nopietns”.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) publicēja datus par 2012./2013. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem. Šogad tika izsniegti 24 222 sertifikāti par vispārējo valsts izglītību. Kā ziņo VISC, pirmajā nedēļā saņemtas 79 apelācijas.

Viszemākie vidusskolēnu rezultāti bija Latvijas un pasaules vēsturē (37,16%) un obligātajā eksāmenā matemātikā (37,26%). Pēdējo nav nokārtojuši 132 skolēni. Vislabākie vidējie rezultāti sasniegti franču (66,12%) un vācu (65,92%) valodā. Tālāk seko eksāmens bioloģijā (65,55%), krievu valodā (64,17%) un ķīmijā (63,73%). Latviešu valodas eksāmena vidējais rezultāts ir 55,71%, savukārt angļu valodas eksāmenā – 54,71%. Fizikas eksāmena vidējais vērtējums ir 53,78%.