Teju pusi no trūkstošajiem miljoniem IZM plāno segt no RIGIBOR likmju svārstībām

Izglītības ministrs premjera solījumu pedagogu algu jautājumā dēvē par konstruktīvu pagriezienu

Lai segtu iztrūkumu mērķdotācijām pedagogu atalgojumā, gandrīz puse no nepieciešamajiem līdzekļiem tiks iegūti RIGIBOR likmju svārstību rezultātā, aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministra padomniece Una Ahuna-Ozola. Pusi no nepieciešamās summas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās, pārplānojot budžetu un pārvirzot ieekonomēto finansējumu no citām budžeta programmām.

Paredzēts, ka 2,5 miljonus varēs iegūt no apakšprogrammas “Studējošo un studiju kreditēšana”, jo šādas summas ekonomija radusies, samazinoties sešu mēnešu RIGIBOR likmei. Proti, šā gada laikā ir samazinājusies procentu starpībakredītiestādēm par izsniegto studiju un studējošo kredītu, ko sedz students un ko – Studiju un zinātnes administrācija. Vēl 0,5 miljonus latu ministrija plāno iegūt, izvērtējot 2013.gada apstiprinātā budžeta izpildes rādītājus.

Tomēr ministrijai nepieciešami vēl trīs miljoni latu, lai segtu radušos iztrūkumu. Tāpēc IZM virza izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un lūdz piešķirt papildu finansējumu mērķdotācijai no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) solījumu risināt pedagogu algu jautājumu dēvē par konstruktīvu pagriezienu pēdējo dienu diskusijās. Pēc ministra domām, ir svarīgi maksimāli ātri viest skaidrību vairāk nekā 32 000 pedagogu, ka samaksa par darbu tiks nodrošināta gan šogad, gan arī turpmākajos gados. Tāpēc ministrs otrdien valdības sēdē uzstājis uz jautājuma skatīšanu steidzamības kārtā, jo nākamā valdības sēde notiks tikai 30.jūlijā.

Tomēr joprojām neesot skaidrs jautājums par mācību līdzekļu iegādei nepieciešamo finansējumu pusmiljona latu apmērā. “Šajā gadījumā Saeima ir pieņēmusi likuma grozījumus, bet Finanšu ministrija atsakās piešķirt attiecīgu finansējumu, lai likums tiktu pildīts. Šajā situācijā IZM un pašvaldības ir kā ķīlnieki starp valdību un Saeimu,” saka ministrs. Viņš atgādina, ka lielākie cietēji ir vecāki, kuri gaida Satversmes un likuma normu izpildi. Saeima grozījumus Izglītības likumā apstiprināja, un tie stājas spēkā ar šā gada 1.septembri. Lai nodrošinātu likuma izpildi, IZM ir vajadzīgs papildu finansējums 537 112 latu apmērā.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis konstatējia, ka iepriekšējos gados IZM budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums 6 042 100 latu apmērā mērķdotācijās pedagogu atalgojumam. Iztrūkums esot izveidojies nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas dēļ, pildot IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sadarbības memoranda nosacījumus.

Valdošās koalīcijas pārstāvji pagaidām nav vienojušies par risinājumu saistībā ar IZM budžeta iztrūkumu. Viens no iespējamiem risinājumiem, par ko lems valdība, varētu būt līdzekļu pārdale, tāpat nevarot izslēgt budžeta grozījumus.