Spānija atver savu gaisa telpu Bolīvijas prezidenta lidmašīnai (papild.)

Snoudena dēļ Vīnē piespiež nosēsties Bolīvijas prezidenta lidmašīnu

Spānijas valdība trešdien devusi atļauju Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīnai izmantot Spānijas gaisa telpu un nosēsties Spānijā. “Bolīvija no jauna lūgusi atļauju pārlidot [Spānijas gaisa telpu] un veikt nosēšanos, un mēs plkst. 9.30 to atļāvām,” apliecināja Spānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Pastāvot aizdomām, ka lidaparātā varētu atrasties bēguļojošais bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens, Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīna otrdien bijusi spiesta veikt piespiedu nosēšanos Vīnē.

Incidents noticis vien dažas stundas pēc Moralesa paziņojuma, ka Bolīvija izskatītu Snoudena politiskā patvēruma lūgumu, ja tāds tiktu izteikts, ziņo LETA/AFP.

Kā paziņoja Bolīvijas ārlietu ministrs Dāvids Čokvejuanka, Francija, Itālija un Portugāle nav ļāvušas no Maskavas lidojošajai prezidenta lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, liekot mainīt lidaparātu maršrutu. “Prezidents bija spiests piezemēties Vīnē,” skaidroja ministrs, norādot, ka Moralesa dzīvība bijusi apdraudēta, jo bijusi jāveic piespiedu nosēšanās.

“Bija nepamatotas baumas, ka lidaparātā varētu atrasties Snoudena kungs,” sacīja ministrs. “Mums nav ne jausmas, kas izgudroja šos milzīgos melus.”

Austrijas Ārlietu ministrijas pārstāvis apstiprināja, ka Moralesa lidmašīna piezemējusies Vīnē un ka lidaparātā Snoudens nav atradies. Plānots, ka trešdienas rītā Moralesa lidmašīna dosies ceļā uz Bolīvijas galvaspilsētu.

Tikmēr Francijas Ārlietu ministrijas un premjerministra biroja pārstāvji norādījuši, ka nav informēti par incidentu ar Moralesa lidmašīnu.

Kā pavēstījis tīmekļa medijs “WikiLeaks,” Bolīvija ir viena no 21 valsts, kurai Snoudens lūdzis politisko patvērumu.

Jau ziņots, ka par slepenas ASV izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais Snoudens lūdzis patvērumu vēl 19 valstīm, tostarp Kubai, Venecuēlai, Brazīlijai, Indijai, Ķīnai, Francijai un Vācijai. Snoudens ar līdzīgu lūgumu iepriekš vērsies arī pie Ekvadoras un Islandes, līdz ar to viņa vārdā patvēruma lūgumi iesniegti kopumā 21 valstij.

Tikmēr Krievijai iesniegto patvēruma lūgumu Snoudens jau ir atsaucis. Snoudens šādu lēmumu pieņēmis, jo Maskava darījusi viņam zināmu, ka viņam būs jāpārtrauc nopludināt slepeno ASV izlūkdienestu informāciju, kas ir viņa rīcībā.

Snoudena patvēruma lūgumu jau noraidījusi Vācija, Nīderlande, Polija un Indija, savukārt Brazīlija paziņojusi, ka tā negrasās atbildēt. Austrija, Somija, Islande un Norvēģija tikmēr norādījušas, ka Snoudena lūgums nav uzskatāms par spēkā esošu, jo tas nav saņemts attiecīgās valsts teritorijā. Līdzīgus paziņojumus izplatījusi arī Īrija un Spānija.

Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis norādījis, ka par patvēruma lūgumu zinot tikai no mediju vēstītā, bet Francija un Šveice atklājušas, ka tās Snoudena lūgumu nav saņēmušas. Itālija tikmēr paziņojusi, ka tā izvērtē saņemto lūgumu.

Šāds situācijas pavērsiens nozīmē, ka galvenās Snoudena cerības tagad gulstas uz Latīņamerikas valstīm.

Bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieks un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Snoudens Maskavā ieradās 23.jūnijā ar reisu no Honkongas, un sākotnēji tika uzskatīts, ka viņš tālāk dosies uz Kubu, lai no turienes mērotu ceļu uz Ekvadoru. Taču Snoudens uz Kubu neizlidoja un joprojām atrodas Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā.

Krievijai un ASV nav līguma par personu izdošanu, un Maskava līdz šim atteikusies izdot Snoudenu, cenšoties no šīs lietas distancēties.

Snoudens pirmdien pārmeta ASV prezidentam Barakam Obamam, ka viņš izdara spiedienu uz to valstu līderiem, kurām viņš lūdzis palīdzību. Snoudens arī uzrakstījis vēstuli Ekvadoras prezidentam Rafaelam Korrea, lai pateiktos par atbalstu viņa centieniem izvairīties no izdošanas ASV. “Ir tikai daži pasaules līderi, kas riskētu iestāties par indivīda cilvēktiesībām pret spēcīgāko valdību uz zemes, un Ekvadoras un tās tautas drosme ir piemērs visai pasaulei,” vēstulē norādīja Snoudens.

Korrea atklāja, ka sarunās nedēļas nogalē ASV viceprezidents Džo Baidens ir pievērsies Snoudena lietai un lūdzis viņu noraidīt bijušā spiega patvēruma lūgumu.

Snoudens nodeva britu laikrakstam “The Guardian” informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. “The Guardian” norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.

(papildināta ar jaunāko informāciju)