Nerezidentu nauda nepazudīs no Latvijas arī pēc iestāšanās eirozonā
Iestāšanās eirozonā ir būtisks solis uz finanšu stabilitātes nostiprināšanu Latvijā, it īpaši, ja notiek plānotā virzība uz pilnvērtīgu banku savienību ar vienota eirozonas banku problēmu risināšanas mehānisma un kopēja depozītu garantiju fonda izveidi.
Tomēr iestāšanās eirozonā pati par sevi nelikvidē ģeopolitiskos riskus, ko Latvijai rada pārlieku liela trešo valstu investīciju pieplūde Latvijā, it īpaši, ja šīs investīcijas nāk pieprasījuma noguldījumu veidā, kurus var ātri izņemt, radot lielu finanšu satricinājumu, vai arī ir saistītas ar naudas atmazgāšanas operācijām.
Es varu tikai izteikt nožēlu, ka šā jautājuma nopietnību acīmredzot līdz galam neizprot arī latviešu deputāti Eiropas Parlamentā. Lai gan apspriežot ziņojumu [par Latvijas uzņemšanu eirozonā] iepriekš starp politiskajām grupām tika panākta vienošanās par manis pārstāvētās ECR grupas priekšlikumu norādīt uz nerezidentu noguldījumu riska ģeopolitisko, ne tikai finanšu dimensiju, šis labojums gala balsojumā tika noraidīts, pret balsojot arī citiem latviešu deputātiem.*
Lielais nerezidentu noguldījumu īpatsvars, no kuriem 80-90% nāk no NVS valstīm, Latvijai rada būtisku risku pamatā divos veidos.
Pirmkārt, ātri izņemamie pieprasījuma noguldījumi, kas kopumā veido ap 85% no šīs naudas, rada finanšu šoka risku bankām, kurās tie glabājas, un saistībā ar obligāto depozītu garantēšanu var radīt problēmas arī valsts budžetam.
Otrkārt, bažas rada iespējamā trešo valstu naudas atmazgāšana caur t.s. “čaulu bankām”, uz ko Latvijai norāda arī starptautiskie eksperti.
Taču manis pieminētajam ģeopolitiskajam riskam ir arī plašāka dimensija. Ienākošo investīciju ziņā ES ekonomisko sarežģījumu dēļ Latvijā šobrīd notiek liela pārbīde no Rietumiem uz Austrumiem.
NVS izcelsmes investīcijas patlaban ieplūst daudzās nozarēs – nekustamajā īpašumā, pārtikas rūpniecībā, mašīnbūvē, faktiski visā nozaru spektrā. Pats par sevi tas nav slikti, taču nākotnē, kad Rietumu investoriem atjaunosies vēlme ieguldīt, izrādīsies, ka vietu Latvijā jau ir aizņēmis NVS bizness. Šī situācija Latvijai ir būtisks izaicinājums, ņemot vērā, ka ekonomiskajai ietekmei vienmēr nāk līdzi arī politiskā ietekme.
* Pagājušajā nedēļā, kad par šo pašu ziņojumu balsoja komitejas līmenī, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti atbalstīja kompromisu, kurā tika iestrādāti Roberta Zīles priekšlikumi par to, ka banku uzraugiem banku sektors jāuzrauga vēl stingrāk un atbildīgajām iestādēm jāuzmanās no banku aktīvu un pasīvu termiņstruktūras nesabalansētības, kas var radīt riskus finanšu stabilitātei. Tomēr komiteja noraidīja R.Zīles mutisko likumdošanas labojumu, kas paredzēja papildināt kompromisu, norādot arī uz nerezidentu noguldījumu ģeopolitisko dimensiju.
Par šādu pašu likumdošanas labojumu ziņojumam par Latvijas iestāšanos eirozonā – kas norāda uz nerezidentu noguldījumu ģeopolitisko dimensiju – trešdien balsoja arī Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Attiecīgais priekšlikums tika noraidīts, un zīmīgi, ka daļa Latvijas deputātu arī balsoja pret to.
Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālā apvienība
Komentāri (65)
janis17 03.07.2013. 18.02
Jā, iespēja ar valūtas sistēmas satricināšanu un mākslīgas devalvācijas izraisīšanu Latvijā, kurai sekotu “aizdevumi” no kremlistiem ir ļoti mazinājies, tāpēc IR figurējošie urlas tā trako :)
Tomēr Zīlem taisnība, jo citu risku vēl ir daudz. Principā ir labi, ka šie Antonijas ielas algādži tik atklāti demonstrējās. Tas daudziem atgādinās, ka “cīņa nav galā un nebeigsies”. Ja vēlamies savu Latviju, tad vienmēr nāksies par to cīnīties, pastāvīgi, visu laiku!
4
dzerkaleliva > janis17 03.07.2013. 18.32
Edgars Liepiņš – Ja es būtu bagāts vīrs
http://www.youtube.com/watch?v=m38tRi3eUxk
0
dzerkaleliva > janis17 03.07.2013. 18.27
Ak saulveži, ak labieši! Ak cīnītāji, ak brīvļaudis, kur mums antonijas ielas lumpeņiem līdz jūsu diženumam!
Bagāts un nabags – brāļi laivinieki
http://www.youtube.com/watch?v=QGfFFK4K-x4
0
dzintarz > janis17 06.07.2013. 19.41
Nevienu normālu cilvēku neintereē Entonijas ielas masveidīgie (p)eža ežu, viedokļu u.c “uzlidojumi..
Redakcijas politika vienkārši uzrāda nepatīkamu tendeci.
0
Aivars Krauklis > janis17 03.07.2013. 18.12
Nāksies gan, pat neklausoties uz grūtdienīšu gaudām. Tā nu iekārtots zem saules, ka riski diemžēl ir dzīvības pazīme. Neatņemama, kaut reizēm mazināma un pārgrozāma, bet tikai tad, ja pats kustās un, vēlams, arī piedomā.
0
dzintarz 03.07.2013. 18.29
Laba bilde! Urlas, par pēdējo Entonijas ielas rubli iepirkuši setiņreiz sistu šrotu, kas reiz, pagājušā gadsimta pēdējā ceturksnī ražots Vācu Autorūpniecības Gigantā, iesēžas šai šrotā, izrotā ar karogiem un iztēlojas, ka brauc ar krievurlu tanku uz Berlīni!
Perfekta un lakoniska ilustrācija “divgalvainās vārnas” valsts būtībai..
7
Sanšains > dzintarz 03.07.2013. 23.04
aivarsk –
Jā, daudz ko mēs iepērkam, tomēr šis konkrētais uzņēmums, šķiet, ar pievienoto vērtību apveltī galvenokārt koksni, kas taču acīmredzot ir mūsu pašu resurss.
Manuprāt, šis uzņēmums tikai iegūtu no tās pašas biedējošās lata devalvācijas – varētu eksportēt vairāk, akumulēt līdzekļus, attīstīt ražošanu, veidot to zināšanu ietilpīgāku, radītu vairāk augstvērtīgu darba vietu.
0
Sanšains > dzintarz 03.07.2013. 23.36
aivarsk –
Tiešām gribu atgādināt, ka neesmu ne finansists, ne ekonomists. Bet, cik esmu lasījis un licis kopā, saprotu, ka devalvācijas (ne jau katastrofālas) gadījumā, vienkārši ar VĀJĀKU latu paveras daudz priekšrocību eksportam/līdzekļu uzkrāšanai/ražošanas bāzes paplašināšanai un arī iekšējais tirgus, piemēram, pārtikas tirgus varētu vieglāk konkurēt ar ārvalstu produkciju un atdzīvotos, uzplauktu.
Augstvērtīgu darba vietu – biju domājis tādā nozīmē, ka tā ir tāda darba vieta, kas varētu būt stabila un ar perspektīvu, jo prasītu pieaudzēt arvien jaunas zināšanas un prasmes, kas ilgākā laika posmā sniegtu arvien lielāku atdevi, jo spētu saražot produkciju ar aizvien augstāku pievienoto vērtību.
0
Sanšains > dzintarz 03.07.2013. 22.28
Un arī mēs tagad, beidzot nonākot pavisam nešķirami vienotā asinsritē ar hiperattīstīto Vāciju, Austriju, Nīderlandi, zaudējam cerības uzaudzēt muskuļus, lai konkurētu un uzbūvētu kādu vismaz Latvijas potenciālajām iespējām un mērogam atbilstošu “Autorūpniecības Gigantu”, t.i., kaut ko, kas spēj RAŽOT ar augstu pievienoto vērtību.
Līdz šim vismaz teorētiski mums bija saglabājušās iespējas kaut kad uzsākt veidot SAVU ekonomisko politiku.
0
janis17 > dzintarz 03.07.2013. 19.02
Ha, ha, precīzi :))
0
ilmisimo > dzintarz 03.07.2013. 23.55
Perfekta un lakoniska ilustrācija “divgalvainās vārnas” valsts būtībai..
_________________________________________
“‘diwgalvainā tītara”.- -pārējais kā tekstā.
Vārnas tomēr ir gudri putni.
0
janis17 > dzintarz 03.07.2013. 22.47
Hari, es nedomāju, ka spēlēšanās ar mākslīgām valūtas kursa svārstībām ir kāda īpaši vajadzīga un nepieciešama EKONOMISKĀS POLITIKAS sastāvdaļa.
Mūsu ekonomikai periodiskā devalvācija nav un nevar būt veselīga, jo praktiski visas izejvielas jāiepērk (enerģija, degviela utt.). Tātad vienīgais, ko paši varētu devalvēt eksporta attīstībai ir darbaspēka cena.
Mīts, ka Latvijā nav ražošanas, šķiet īpaši tiek kultivēts Antonijas ielas kantorī…
Atbrauc uz Lizumu, apskati SIA „Avoti SWF”.
http://www.avoti.lv/lv/
0
janis17 > dzintarz 03.07.2013. 23.26
Augstvērtīgu darba vietu ar devalvētu algu??????
Koku jau īsti nevar devalvēt, tas maksā tik cik maksā…
Algu (valūtu) gan var…
Vienīgais ietaupījums uz darbaspēka rēķina, kurš mums ir tāpat jau 2-3 zemākais Eiropā
0
gundega_heiberga 03.07.2013. 17.23
Linux nav vienīgais mēslu ārdītājs – Eroparlamentā mums ir vēl 67 ždanokas.
0