Baraks Obama paziņojis, ka ir dziļi sarūgtināts par tiesas lēmumu
ASV Augstākā tiesa otrdien atzinusi par antikonstitucionālu daļu no vēlēšanu likuma, kas vairākumu dienvidu štatu ierobežo, lai tajos nepieļautu rasu diskriminācijas atdzimšanu, vēsta LETA/AFP.
Tiesa nolēma, ka 1965.gadā pieņemtā likuma ceturtā nodaļa ir pretrunā konstitūcijai, un aicināja Kongresu no jauna izvērtēt, kurām pavalstīm nepieciešama federālās valdības piekrišana pirms grozījumu izdarīšanas savos vēlēšanu likumos.
“Mūsu lēmums nekādā ziņā neietekmē pastāvošo valsts mēroga aizliegumu rasistiskai diskriminācijai vēlēšanās,” uzsvēra ASV augstākais tiesnesis Džons Robertss.
1965.gada likuma piektā nodaļa pieprasa deviņiem dienvidu štatiem, kā arī vietējām pašvaldībām septiņās citās pavalstīs saņemt Tieslietu ministrijas apstiprinājumu jebkuriem grozījumiem to vietējos vēlēšanu likumos.
Šī norma attiecas uz tiem štatiem, kuros vēsturiski pastāvējusi rasu segregācija, un tās mērķis ir nepieļaut tādas vēlēšanu likumu izmaiņas, kas varētu atsevišķas vēlētāju grupas pakļaut diskriminācijai.
Likuma ceturtajā nodaļā uzskaitīti kritēriji, pēc kuriem noteikts, kuriem štatiem nepieciešamas federālais apstiprinājumus vēlēšanu likumu grozījumiem.
Lai gan tiesa ir atstājusi spēkā likuma piekto nodaļu, analītiķi norāda, ka ceturtās nodaļas atzīšana par antikonstitucionālu padara arī piekto nodaļu par spēkā neesošu.
Pret 1965.gada likumu iebildumi ir vairākiem štatiem, kuri to uzskata par novecojušu, taču vairākas pilsoņtiesību aizstāvju organizācijas apgalvo, ka tas joprojām ir nepieciešams.
ASV prezidents Baraks Obama – pirmais melnādainais Baltā nama saimnieks ASV vēsturē – paziņojis, ka ir dziļi sarūgtināts par tiesas lēmumu, un aicinājis Kongresu pieņemt jaunu likumu, kas garantētu vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības visiem.
Komentāri (22)
ligakalnina 26.06.2013. 08.52
Manuprāt, tas ir izcils un drosmīgs lēmums.
Ja ASV patreiz vispār var runāt par diskrimināciju, tad, drīzāk, par balto heteroseksuālo vīriešu diskrimināciju.
Vispār, arī daudzi afroamerikāņi uzskata, ka tas “pozitīvās diskriminācijas” likums, kas patreiz darbojas, un kas nosaka dažādas priekšrocības etniskām minoritāstēm, ir pazemojošs tām pašām minoritātēm, jo, pēc noklusējuma, liek domāt, ka brīvās konkurences apstākļos šie cilvēki nav konkurentspējīgi, tātad, īstenībā, tā ir cīņa pret rasismu ar rasistiskām metodēm un vadoties no rasistiskiem priekštatiem, ka kāda viena etniskā grupa ir pārāka par citu.
0
nefratete 26.06.2013. 13.36
Lēmums ir drosmīgs, bet tas nav tik viennozīmīgs, kā varētu likties. Ja nekļūdos tiesnešu balsis dalījās 5/4.
Kā saprotu no angļu valodā rakstošajiem protāliem, tad par antikonstitucionālu ir atzīta nevis federālās varas piekrišanas nepieciešamība vietējo vēlēšanu likumu maiņai konkrētos štatos (dienvidu štati ar dziļu segregācijas vēsturi), bet gan tas, ka likumā ietvertie kritēriji šai piekrišanai ir tiktāl novecojuši, ka daļa no tiem vispār nevar tikt piemēroti – proti, tie netiek atspoguļoti nacionālajā statistikā, atsevišķi kritēriji paši par sevi šo gadu laikā atzīti par antikonstitucionāliem, utt. Proti kongress varētu pārskatīt kritērijus un uzlabot 1965.gada vēlēšanu likumu, bet tā kā šobrīd Pārstāvju palātu kontrolē republikāņi, tas praktiski nav iespējams.
0