Politiķe: Daži NEPLP locekļi var turēt vārdu un atkāpties

NEPLP uzskata, ka Nacionālā apvienība kavē vienotā sabiedriskā medija koncepcijas apstiprināšanu

Iebilstot pret vienotā sabiedriskā medija koncepciju, politiķi faktiski ir izteikuši neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), trešdienas rītā Latvijas Radio atzina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Savukārt NEPLP pārstāvji domā, ka koncepcijas virzīšanu kavē Nacionālā apvienība (NA), kurai varētu būt sava politiskā dienaskārtība par vienoto sabiedrisko mediju. Tāpat kavē arī Latvijas Radio (LR) vadības un daļas darbinieku bažas un iebildumi pret pasākumu, kas prasītu LR pārcelšanu no nama Doma laukumā Vecrīgā uz Zaķusalu.

Mūrniece uzsvēra, ka politiķi padomi atlaist nevar, taču daži NEPLP locekļi ir izteikušies, ka varētu atkāpties, ja netiek apstiprināta vienotā sabiedriskā medija koncepcija. Tad nu tagad viņiem esot iespēja šo vārdu turēt, vēsta LETA.

Vaicāta, kā viņa vērtē NEPLP darbu, Mūrniece tieši neatbildēja, vien piekrita NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniecei Ditai Arājai, ka padomei faktiski ir izteikta neuzticība. Mūrniece īpaši pārmeta NEPLP atkāpšanos no atklātības principa, kas spilgti esot izpaudusies Latvijas Televīzijas (LTV) jaunās vadības vēlēšanās.

Politiķes vērtējumā, veidojot vienotu sabiedrisko mediju, nepieciešams nopietni stiprināt viedokļu daudzveidību, jo jau pašlaik LTV parādoties padomju laikam raksturīgi sižeti ar vienu pareizo viedokli. Šādos apstākļos esot jādomā, kā ļaut izteikties visiem sabiedrības locekļiem.

Kā citu koncepcijas trūkumu Mūrniece nosauca finanšu ilgtspējas problēmas, proti, LTV un Latvijas Radio apvienošanas projekts var tikt sākts, bet pēc tam var būt nepieciešami nepārtraukti jauni ieguldījumi, tāpēc politiķiem vēl jāpārliecinās, lai izvirzīto mērķu sasniegšanai tiešām būtu finansējums.

Pēc Mūrnieces teiktā, vienotā sabiedriskā medija koncepcijā esot arī dažas labas idejas, piemēram, plāns par auditorijas padomes veidošanu, satura paplašināšanas ieceres, ombuda veidošanas iecere u.tml.

Valdošā koalīcija ir apturējusi vienotā sabiedriskā medija koncepcijas virzību, novirzot to apspriešanai Saeimā. Mūrniece solīja, ka politiķi varētu runāt “par principiem, par riskiem, par finanšu ilgtspēju”, bet nejaukšoties iekšā sabiedrisko mediju un NEPLP darbā.

Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants uzskata, ka koalīcijas padomes lēmums ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) priekšgalā, ka jādibina īpaša Saeimas apakškomisija jautājumā par vienotā sabiedriskā medija koncepciju un izveides gaitu, ir apzināta un kaitīga jaunā medija bremzēšana.

“Tas ir kaitīgs un nožēlojams lēmums,” Dimants teica, norādot, ka sagadīšanās pēc tas pieņemts Latvijas 1940.gada okupācijas gadadienā – 17.jūnijā. Viņš neseniem notikumiem par vienotā sabiedriskā medija koncepciju veltīja skarbus vārdus, tajos pat saskatot centienus sagraut tagadējo NEPLP sastāvu.

Dimants tomēr Saeimas apakškomisijas veidošanā saredz zināmu jēgu, “ja tā nodarbosies ar likumu grozījumu rakstīšanu, kas būs nepieciešami vienotā medija izveidei”. Apakškomisijā varētu arī iekļautu to citu komisiju locekļus, kurās šādi likumu grozījumi būtu jāizskata.

Neizpratni arī izteica NEPLP loceklis Gints Grūbe, kas bija galvenais jaunā vienotā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes virzītājs no padomes puses. “Nav saprotams, kas ir šīs apakškomisijas mērķis,” Grūbe teica.

Grūbe uzskata, ka kavēšanās ar koncepcijas virzīšanu valdībā arī var apdraudēt abu sabiedrisko mediju – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) – 2014.gada budžetus, kur bija paredzēts vienoto mediju prezentēt kā jaunu politisku iniciatīvi un iegūt papildu finansējumu jauna satura veidošanai.

Kā skaidroja Grūbe, šādas jaunas iniciatīvas bija jāiesniedz līdz 3.jūnijam, taču par abiem elektroniskiem medijiem bija sarunāts īslaicīgs termiņa pagarinājums, kas zaudēs jēgu, ja koncepcijas apspriešana apakškomisijā tikai sāksies un ievilksies rudenī.

Grūbe arī bija pārsteigts, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurai regulāri skaidrota vienotā sabiedriskā medija koncepcija, tās tapšanas gaitā varētu vēl būt īpaši jautājumi vai neskaidrības, kādēļ jāveido speciāla apakškomisija.

Viņš norādīja, ka kavēšanās ar vienotā sabiedriskā medija virzīšanu arī kaitē komerctelevīzijām, kuras vēlas zināt, kādi būs tirgus spēles noteikumi jauna medija veidošanas procesā.

Gan Dimants, gan Grūbe teica, ka, viņuprāt, koncepcijas virzīšanu kavē Nacionālā apvienība (NA), kurai varētu būt sava politiskā dienaskārtība par vienoto sabiedrisko mediju, kā arī LR vadības un daļas darbinieku bažas un iebildumi pret radio pārcelšanu uz Zaķusalu.

LR vadītājs Jānis Siksnis kategoriski noliedza, ka viņam būtu kāds “dīls” (darījums – no angliskā “deal”) ar NA. Tieši pretēji, LR cenšas ieturēt politisko neitralitāti un viedokļu daudzpusību. “Vienotā sabiedriskā medija koncepcijai varu piekrist par 90%,” Siksnis teica.

Viņš sacīja, ka LR galvenās bažas esot par vienotā medija finansējuma stabilitāti. Iespējamais finansējums jau esot samazināts no koncepcijā minētajiem skaitļiem, un tāds faktors kā Eiropas Savienības līdzfinansējums arī “nav garantēts”.

Siksnis uzsvēra, ka LR un LTV jau sadarbojoties vairākos projektos, un pieļāva, ka šādā ceļā abas organizācijas varētu saaugt kopā. Vairs neesot šaubu, ka vajadzīgs kopējs interneta portāls “www.lsm.lv” un bijusi tikšanās ar LTV vadību par sadarbību jauniešiem domāta satura veidošanā.