Dimants: Vērojami mēģinājumi politiski ietekmēt sabiedriskā medija veidošanu

NA nobloķē valdības lēmumu vienotā sabiedriskā medija izveidei

Vērojamā politiskā ažiotāža ap Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) veidošanu liecina par atsevišķu politisko spēku vēlmi ietekmēt sabiedriskos medijus Latvijā, uzskata Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viņš norāda, ka vai ik dienu atsevišķi politiskie spēki nāk klajā ar jauniem ieganstiem, lai LSM koncepcijas pieņemšanu atliktu un nodotu to “uzlabošanai” īpašā Saeimas apakškomisijā, ziņo LETA.

“Diemžēl ir pamats aizdomām, ka aiz mainīgajiem politiķu lozungiem par atbalstu viedokļu daudzveidībai, politiskajai neatkarībai vai kultūrai patiesībā slēpjas vēlme pakļaut LSM veidošanas procesu politiskai kontrolei,” saka Dimants.

NEPLP priekšsēdētājs atgādina, ka vienotā medija koncepcijas veidošana notika vairāk nekā pusgadu un tās izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti, tostarp no Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV)) un akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām. Par vienbalsīgi nobalsojuši visi NEPLP locekļi, tā ir saskaņota gan ar Finanšu un Tieslietu ministriju, gan Pārresoru koordinācijas centru. Vienotā sabiedriskā medija koncepciju atzinīgi vērtē ārvalstu eksperti, tostarp Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas prezidents profesors Gregorijs Lovs.

NEPLP jau ir norādījusi, ka LSM politisko neatkarību nodrošinās trīs galvenie faktori – politiski neatkarīga Sabiedriskā medija padome, nodalīta programmu plānošana (administrācija) un satura veidošana (redakcionālā neatkarība), kā arī pakāpeniska pāreja uz no politiskās varas neatkarīgu LSM finansējuma modeli. Šie trīs mehānismi jau ir ietverti LSM koncepcijā.

Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri otrdien nobloķēja valdības lēmumu par atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei. Saskaņā ar koalīcijas līgumu koncepcija tika novirzīta papildus saskaņošanai koalīcijas partiju sadarbības padomē, ziņo LETA.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredzēja atbalstīt Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.

Ja vienotā elektroniskā medija koncepcija netiks atbalstīta koalīcijā, Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) var iesniegt budžeta pieprasījumus nākamajam gadam, teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Vienotā medija koncepcijā nākamajam gadam bija prasīti papildu 2,3 miljoni latu, kas bija paredzēti sabiedriskajiem medijiem satura uzlabošanai. Šo jautājumu bija plānots skatīt kopā ar citām jaunās politikas iniciatīvām, lemjot par nākamā gada budžetu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) valdības sēdē paziņoja, ka Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) janvārī pēdējo reizi lēma par vienotā medija koncepciju. Taču tā koncepcija, kas ir iesniegta valdībā, ir ļoti atšķirīga. Ja sākotnēji koncepcijas īstenošanai bija nepieciešami 90 miljoni latu, tad tagad tiek prasīts par 40 miljoniem latu mazāk.

Bordāns uzskata, ka lēmums par Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio likvidēšanu un jaunas juridiskas personas izveidošanu ir Saeimas kompetence. Viņam nav pārliecības, ka mediju apvienošana pašlaik nav vienīgais solis, kas tiks paveikts, un citi soļi nesekos. Līdz ar to sabiedriskie mediji tiks nevis stiprināti, bet gan vājināti.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende teica, ka NEPLP joprojām nav atbildējusi uz visiem jautājumiem, kas izskanēja, gan tiekoties ar nacionālo apvienību, gan valdības sēdē. Ja jau pašā sākumā ir tik daudz jautājumu, tad nedrīkstot pieņemt sasteigtus lēmumus, bet ir jānāk vēlreiz kopā un visas neskaidrības rūpīgi jāizdiskutē.

Kā atzina NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, jautājums par vienotā medija koncepciju ir politizējies. Līdz ar to koalīcijai ir jāpieņem lēmums par tālāko virzību. NEPLP ir lēmusi par to, kādam ir jābūt vienotajam medijam.

Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis teica, ka, viņaprāt, nav jēgas apvienot radio un televīziju, ja netiek piešķirti nepieciešamie līdzekļi un ierīkotas vajadzīgās studijas. Viņaprāt, koncepciju varētu pieņemt, ja no lēmumprojekta izņemtu punktu par mediju apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.

Pirmdien pēc valdības koalīcijas padomes sēdes Nacionālās apvienības deputāte Ināra Mūrniece uzsvēra, ka VL-TB/LNNK “pilnīgi noteikti vēlas, ka tiktu veidots vienots sabiedriskais medijs”, bet koncepcijā joprojām nav atrisināti ļoti fundamentālie riski – viedokļu daudzveidības nodrošināšana, politiskā neitralitāte un neietekmēšanās, kā arī saturiskie jautājumi.

Arī Reformu partijas (RP) frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka atsevišķos jautājumos būtu nepieciešami precizējumi, tomēr RP atbalsta koncepcijas virzību uz priekšu.

Dimants pirmdien paziņoja, ka viņa darbs pie koncepcijas ir beidzies un viņš turpmāk strādās tikai pie tās īstenošanas.

Mūrniece portālam “Diena.lv” otrdien pēc valdības sēdes teikusi, ka koncepcijā esot nepietiekama sabiedrisko grupu iesaiste sabiedriskā medija darbā. “Tieši plaša sabiedrības grupu pārstāvniecība sabiedriskajā medijā var nodrošināt reālu politisko neitralitāti un viedokļu daudzveidību. Koncepcijā pašlaik dominē vertikālas hierarhijas pārvaldes modelis, kas nav pareizi, jo pieļauj diktātu “no augšas”,” saka NA pārstāve. Viņa to uzskata par vienu no koncepcijas vājakajiem punktiem.

Mūrniecei neesot kļuvis skaidrs no sarunām ar NEPLP, kā tiks nodrošināta Ziņu dienesta neatkarība.

NEPLP vadītājs uzsvēra – ja koncepcija netiek atbalstīta, sabiedriskie mediji Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) trīs gadus paliks bez papildus finansējuma, kas nepieciešams satura uzlabošanai. To noliedza Mūrniece, sakot, ka nākamā gada budžeta pieprasījumā ir 2,3 miljoni papildus līdzekļu satura uzlabošanai. Saeimas komisijas vadītāja uzskata, ka šī nauda ir jādod gan LR gan LTV.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.

Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.

Saskaņā ar koncepciju jaunā sabiedriskā medija uzdevums būtu kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.

Jaunajam sabiedriskajam medijam paredzēts būtiski palielināt auditoriju gan televīzijai, gan radio, gan internetam, lai 2018.gadā tas ik dienas sasniegtu 70% Latvijas iedzīvotāju.

Sabiedriskā medija stratēģiskais uzdevums ir ar multimediju satura piedāvājumu aktīvāk piesaistīt ekonomiski aktīvo cilvēku un jauniešu auditoriju, piedāvājot dinamisku un modernu saturu gan internetā, gan televīzijā, gan radio.

Saturiskā ziņā par prioritātēm bija iecerēts noteikt ziņas un informatīvi dokumentālās programmas, izglītība un zinātne, bērnu un pusaudžu raidījumi un kultūras programmas. Šo tēmu īpatsvaram piecu gadu laikā būtu jādubultojas. Koncepcija paredz, ka medijs saražotu par 35% vairāk oriģinālsatura, 2018.gadā piedāvājot vidēji dienā televīzijā, radio un internetā 48 oriģinālstundas.

Kā svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas koncepcijā minēta konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, satura kvalitātes un apjomu pieaugums, labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība u.c.

(papildināta ar Aināra Dimanta un Valda Dombrovska viedokli)