Eiropā vāks liecības par dzelzs priekškara krišanu 1989.gadā

Projektā iesaistās arī Baltijas valstis, kurām ir jāveido īpašs stāsts par “Baltijas ceļu”

Eiropas digitālā bibliotēka “Europeana“, kas nodrošina vienotu daudzvalodu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam, sākusi vērienīgu projektu “Europeana 1989“, aicinot Eiropas iedzīvotājus iesaistīties digitālās kolekcijas veidošanā par notikumiem, kas saistīti ar dzelzs priekškara krišanu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji īpaši aicināti dalīties savos atmiņu stāstos par “Baltijas ceļa” akciju.

Projekts “Europeana 1989” tika svinīgi atklāts 8.jūnijā Varšavā ar publiskām debatēm un kolekcijas pirmo digitālo materiālu apkopošanu, informē Sanita Ozoliņa.

2014.gadā apritēs 25 gadi kopš laika, kad 1989.gadā tika sagrauti mūri un robežas, un Eiropas ļaudis atkal kļuva vienoti. “Europeana 1989” projekta mērķis ir radīt spilgtu un pilnīgu ainu par tā laika notikumiem Eiropā. Tāpēc eiropieši tiek aicināti dalīties ar saviem stāstiem, fotogrāfijām, video un skaņu ierakstiem. Projekta rezultātā tiks izveidots arhīvs, kuru varēs izmantot pētniecības, mācību vai izklaides nolūkos.

Lietuvas projekta vēstnieka lomu uzņēmies viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem Vītauts Landsberģis, Igauniju pārstāv Igaunijas neatkarības kustības līderis un politiķis Tunne Kelams, Latviju – “Vienotības” politiķe Sarmīte Ēlerte, Čehiju – tulkotājs un viens no „Samta revolūcijas” aktīvistiem Petrs Januška, Vāciju – publicists un cilvēktiesību aizstāvis Volfgangs Templins, Ungāriju – bijušais disidents un cilvēktiesību aktīvists Lāslo Rajks, Poliju – rakstnieks, publicists un politiķis, pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara Tadeušs Mazoveckis, kā arī fotožurnālists Kriss Nīdentals, kurš dokumentējis gan dzīvi aiz Dzelzs priekšskara, gan tā krišanas laikā.

Projekta vēstnieki iepazīstināja ar saviem atmiņu stāstiem un līdzpaņemtajām piemiņas lietām, tā sākot 1989.gada liecību vākšanu. Atnestās piemiņas lietas bija ļoti dažādas, sākot ar brošūrām un rotaļu lācīti, līdz pat šim brīdim lielākajam digitalizētajam objektam – pagājušā gadsimta 80.gados Polijā ražotai „Polonez” automašīnai. Projekta Latvijas vēstnieces Ēlertes līdzpaņemtā atmiņu liecība bija radioaparāts „Abava” – lieta, ko neatkarības laikā teju katrs Latvijas iedzīvotājs nēsāja sev līdzi, lai sekotu straujajai notikumu attīstībai. Radioaparāts tika nofotografēts un tā attēls augšupielādēts “Europeana 1989” tīmekļa vietnē.

Baltijas valstu kontekstā “Europeana 1989” mērķis ir elektroniski atainot vēsturiskos “Baltijas ceļa” notikumus projekta digitālajā kartē. Baltijas valstu iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties, pievienojot savu atmiņu stāstus, fotogrāfijas, video vai skaņas ierakstus un atzīmēt kartē to vietu, kur stāvējuši 1989.gada 23.augusta “Baltijas ceļa” laikā.

„Vēsture nav tikai muzejos un citās institūcijās glabātie materiāli, vēsture ir tas, ko piedzīvojuši un pieredzējuši reāli cilvēki. Mums ir jālepojas ar savu pieredzi un uzkrātajām zināšanām par valsts notikumiem, tāpēc stāstos par pagātni mums ir jādalās, lai veidotu valsts vēsturi,” saka “Europeana” izpilddirektore Džila Kazinsa. 

Liecību apkopošanas dienas Rīgā notiks no 22. līdz 24.augustam, Esplanādē nodibinājuma „Rīga 2014″ atvērtajā birojā.

Viļņā stāstu apkopošanas dienas ir paredzētas 9. un 10.augustā; Paņevēžā – 13.augustā; Tallinā no 30. līdz 31.augustam.

Projekts Baltijas valstīs tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Lietuvas Nacionālo bibliotēku un Igaunijas Nacionālo bibliotēku.