Viņķele pensiju indeksācijas prasību līdz Ls 250 sauc par šantāžu

Pensionāru federācija: indeksējamo pensiju slieksnis jāpaaugstina līdz Ls 250

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde pirmdien nolēma atbalstīt pensiju indeksāciju ar indeksu 1,04 ar nosacījumu, ka tiek indeksētas visas pensijas līdz 250 latiem, nevis Ls 200, kā tika runāts iepriekš, ziņo LETA.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo federācija ir nobažījusies par to pensionāru labklājību, kuriem pensijas kaut par latu pārsniedz 200 latus. Šis variants no valsts budžeta 2013.gadā prasītu 12,3 miljonus latu, bet 2014.gadā – 37,2 miljonus latu, skaidroja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Kā sacīja LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš, federācija adresēs šo lūgumu Saeimai. Viņš gan piebilda: “Ja naudas nebūs, atgriezīsimies pie zemākā varianta.”

Prasība indeksēt pensijas līdz 250 latiem ir pielīdzināma šantāžai, uzskata labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” ministre skaidroja, ka pensiju indeksācijas atsākšana šogad jau ir kompromiss, ko šāgada valsts budžets neparedz. “Ja vidējā pensija ir 168 lati, tad, pēc elementāras loģikas, mazs ir kaut kas, kas ir mazāks par vidējo,” skaidroja ministre.

Viņķele uzsvēra, ka minimālā alga valstī ir 200 lati, tādēļ ļoti grūti argumentēt, ka maza pensija ir 250 latu. “Ir cilvēki, kas strādā par minimālo algu, kura ir mazāka par 250 latiem. Līdz ar to prasīt indeksēt šīs pensijas ir mazliet šantāža,” teica ministre.

Diskusiju ceļā LPF valde nonāca pie trīs iespējamiem pensiju indeksācijas variantiem. Pirmais paredzēja piekrist Senioru konsultatīvajā padomē nolemtajam, kam piekrita divi federācijas valdes locekļi no 15 klātesošajiem. Otrs variants paredzēja pastāvēt uz iepriekšējā LPF valdes sēdē nolemto – indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 300 latu diferencētā veidā ar indeksu 1,07. Šo modeli atbalstīja četri LPF valdes pārstāvji. Savukārt trešais, kā minēts, paredzēja piekrist indeksēt pensijas ar indeksu 1,04, bet paaugstināt pensiju slieksni līdz 250 latiem, par ko nobalsoja deviņi LPF valdes locekļi.

LPF valdes vidū bija daudz pretinieku Senioru konsultatīvajā padomē pieņemtajam risinājumam indeksēt visas pensijas līdz 200 latiem ar indeksu 1,04. Daži klātesošie sadusmoti vaicāja Siliņam, kas viņam deva tiesības piekrist šādam variantam visu LPF biedru vārdā. Tikmēr Siliņš atbildēja, ka negribēja “noštopēt” indeksācijas jautājumu, atstājot to bez virzības.

Kāds Jelgavas Pensionāru biedrības pārstāvis norādīja, ka viņa biedrība kategoriski aizliegusi viņam kā tās pārstāvim piekrist jebkuram indeksācijas variantam, kas atšķiras no biedrībā sākotnēji nolemtā.

Savukārt bijusī LPF priekšsēdētāja Aina Verze teica, ka LPF varētu piekāpties visu pensiju līdz 200 latiem indeksācijai, bet ar koeficientu 1,05%, lai pieaugums būtu vismaz deviņu latu apmērā.

Tikmēr Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa informēja LPF valdi, ka sociālās apdrošināšanas sistēmai jāpāriet uz jaunu valūtu – eiro -, tādēļ lēmumam par pensiju indeksāciju obligāti jābūt pieņemtam līdz jūnija beigām. Viņa teica, ka Senioru konsultatīvās padomes piedāvātais risinājums ir vienkāršākais variants, ko iespējams īstenot, ņemot vērā sistēmas pāreju uz eiro. Vērienīgāku izmaiņu veikšanai nepietiekot laika. Tieši VSAA esot mudinājusi Labklājības ministriju pārcelt indeksācijas termiņu no oktobra uz septembri, jo jau oktobrī jāsāk sistēmas testēšana uz jauno valūtu. “Negribam riskēt, ka gada sākumā tiek kļūdīgi izmaksātas pensijas. Ja nebūtu eiro, būtu cita runa,” izteicās Šmitiņa.

LPF valde pirmdien apsprieda 5.jūnijā ar Labklājības ministriju (LM) panākto vienošanos, ka šogad ar indeksu 1,04 tiks indeksētas tās pensijas, kas nepārsniedz 200 latus.

Kā iepriekš skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildu nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

(papildināta ar labklājības ministres viedokli)