EK un ECB dod zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā
Eiro ieviešana Latvijai ir smagi izcīnīts sasniegums, taču tās vēl nebūs ceļa beigas, šodien, paziņojot par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.
“Latvija ir panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu, un ar prieku varu paziņot, ka esam secinājuši, ka Latvija ir gatava pāriet uz eiro no nākamā gada 1.janvāra,” paziņoja komisārs. Tāpēc viņš sagaida, ka Eiropas Padome un Eiropas Parlaments šo ieteikumu par eiro ieviešanu Latvijā apspriedīs un gala lēmums tiks pieņemts jau 9.jūlijā.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāturpina tāda makroekonomiskā politika, kas nodrošina turpmāku stabilitāti un arī lai monetārā savienība gūtu labumu. “Latvijas pievienošanās eirozonai ir spēcīgs signāls reģionam, eirozonai un pasaules tirgiem kopumā Tas akcentē eirozonas integritāti un parāda, ka regulāra ilgtspējīga uz stabilitāti orientēta politika nodrošina rezultātus un reformas atmaksājas,” pauda Rēns.
Viņš uzmanību vērsa uz ekonomisko krīzi, kas Latviju skāra 2008.-2009.gadā, tās īstenoto taupības politiku, starptautiskā aizdevuma saņemšanu, lai šo krīzi pārvarētu un atgūtu ekonomikas konkurētspēju. “Un tas ir atmaksājies – Latvija ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā,” pauda Rēns.
Latvijas vēlme pievienoties eirozonai parāda uzticību mūsu kopējai valūtai un to, ka prognozes par eirozonas sabrukšanu bija nepareizas, uzsvēra Rēns.
Rēns teica, ka Eiropas Komisija ir izvērtējusi visas bažas un sasniegumus saistībā ar Latviju, tāpēc arī nonākusi pie secinājuma, ka Latvija ir sasniegusi pietiekami labu un ilgtspējīgu konverģences līmeni, lai iestātos eirozonā. “Tas gan nenozīmē, ka komisija tagad būs apmierināta ar sasniegto. Latvijai ir jāturpina strādāt, ir jāuztur sava reālā ekonomikas spēja,” uzsvēra Rēns.
Viņš norādīja – ja Latvija negādās par savu ekonomisko politiku pietiekami labi, tā var nonākt grūtā situācijā. Tas gan attiecas arī uz citām eirozonas dalībvalstīm – tām ir jābūt ilgtspējīgām konkurētspējas un publisko finanšu ziņā.
Skaidrojot Eiropas Centrālās bankas veltītos pārmetumus Latvijai, komisārs norādīja, ka komisija ir tā, kas pieņem lēmumu. “Salieciet kopā piecus ekonomistus, jūs dabūsiet sešus viedokļus,” jokoja Rēns.
ES komisārs Andris Piebalgs norāda, ka Latvija, pēc EK domām, ir gatava pievienoties eirozonai 2014. gada 1. janvārī. “To mēs, komisijas locekļi, rakstīsim arī savā ieteikumā Eiropas Savienības dalībvalstīm. Finanšu ministri, protams, vēl lems un gala lēmumu pieņems jūlijā, kad būs uzklausījuši Eiropas Parlamenta viedokli, eirozonas finanšu ministru ieteikumu un Eiropas Savienības valstu vadītāju atzinumu,” saka Piebalgs.
“Saņemot starptautisko aizdevumu, Latvija paveica milzīgu darbu, lai sakārtotu savu ekonomiku, un tas ir izdevies. Eiropas Komisija uzskata, ka šogad Latvijā būs visstraujāk augošā tautsaimniecība Eiropas Savienībā,” saka Piebalgs. Viņš norāda, ka inflācija, valsts parāds, budžeta deficīts, ilgtermiņa kredītlikmes – Latvija ir tiešām izpildījusi visus eiro ieviešanai būtiskos kritērijus.
“Īstenībā Latvija ir tomēr piemērs visai Eiropai, kā pārvarēt arī vissmagākās ekonomiskās grūtības un kļūt spēcīgākai. Latvijas vēlme ieviest eiro ir arī uzticības apliecinājums kopīgai valūtai. Un īstenībā vēl viena vilšanās tiem, kas paredzēja eirozonas sabrukumu. Tā kā mums ir tiešām jāapsveic Latvija ar lielu panākumu,” saka Piebalgs.
Briselē noslēgusies Eiropas Savienības (ES) komisāru apspriede, kurā tika spriests par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Eiropas Komisija (EK) devusi zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) šodien publicētais konverģences ziņojums ir Latvijai pozitīvs un apliecina, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro. Ziņojumā norādīts, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai, tomēr arī atzīst, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas.
Ziņojumā secināts, ka Latvija ir izpildījusi kritēriju par cenu stabilitāti. Vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. Sagaidāms, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugs līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.
Latvija izpildījusi kritērijus attiecībā uz nacionālā budžeta deficītu un valsts parāda apmēru. Budžeta deficīts 2012.gadā samazināts līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013.gadā budžeta deficīts sagaidāms 1,2% apmērā no IKP, kas ir zemāks par noteikto kritēriju līdz 3% no IKP. 2014.gada Latvijas budžeta deficītu EK prognozē 0,9% apmērā, ja pašreizējais politikas kurss netiks mainīts.
Valsts parāda apmērs 2012.gadā samazināts līdz 40,7% no IKP, bet līdz 2014.gada beigām tas sagaidāms 40,1% apmērā, kas iekļaujas EK noteiktajā valsts parāda ierobežojumā līdz 60% no IKP. Latvija izpildījusi kritērijus par valūtas kursa stabilitāti.
Atbilstoši procedūrai izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņem ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK konverģences ziņojumu, kā arī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Eiropadomē, kas pulcē visu ES dalībvalstu valdību vadītājus. Plānots, ka pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, bet rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam.
ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā. Sagaidāms, ka Latvija eiro ieviesīs nākamā gada 1.janvārī.
(papildināta ar Oli Rēna un Andra Piebalga viedokli)
Komentāri (139)
austrisv 05.06.2013. 15.06
Ļoti jauka, ļoti jauka un laba ziņa tiem, kuri ir par tālāku integrāciju ES, bet tiem, kam griba smūsu valsti ieraut rbļ zonā, protams, ka tās ir lielas ciešanas!
Pagaidām ir labi un par spīti visiem provokatoriem , uz dziļāku integrāciju Eiropā!
9
andris > austrisv 05.06.2013. 15.14
esi galīga aita,ja neredzi tālāk par rubli jeb eiro.
0
Ieva Priedenfelde > austrisv 05.06.2013. 15.52
Degvielas cena ir ap 31-35 santīmi litrā, pārējais akcīze un PVN, ja akcīzi neceļ, degvielas cenu kāpums nav būtisks, ja devalvācija sastāda 15-20% apmērā, kā tas bija nepieciešams Latvijas gadījumā. Bet pats galvenais – cilvēki nezaudē darbu un var izdzīvot, uzlabojas eksporta – importa bilance.
0
Ieva Priedenfelde > austrisv 05.06.2013. 15.29
Bet, melo! No devalvācijas vismazāk zaudētu tie, kuriem nav uzkrājumu latos, tātad mazo algu saņēmēji un reālā ekonomika, iepretim milzu bezdarba pieaugumam un IKP kritumam pa 20 %, zaudētāji būtu finanšu sektors, bankas, Rungainis.
0
Ojārs > austrisv 05.06.2013. 15.50
Bet: ietaupīsim 900 00o miljoni EURO
———————-
Cik tad liels ir parāds, ja var ietaupīt 900 000 000 000 eUro?
0
Ieva Priedenfelde > austrisv 05.06.2013. 15.54
Andrej, bet kā daudziem jenotiem ir problēmas ar nullēm. Bet, cik nulles ir miljonam? :D
0
andris902 > austrisv 05.06.2013. 20.03
…S&M…aizņemties vajag arī uzņēmējam, kurš grib investēt ražošanā, attīstīt savu uzņēmumu….ieskaties Valsts kases mājaslapā, lai saprastu, kā Latvijā sadalās kredītņēmēju grupas un kā izveidojies valsts parāds….
0
gliters > austrisv 05.06.2013. 15.13
Dombrovskis izskatās tīri apmierināts, ka varēs integrēties eirozonā ar visu krievu žuļiku naudu Latvijas bankās:
http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/premjers-ek-bazas-par-krievijas-noguldijumiem-neietekmes-latvijas-uzaicinasanu-eiro-zona.d?id=43376449
Ja kas, Krievijai mūs rubļa zonā nevajag, bet gan kā priekšposteni ES.
0
austrisv > austrisv 05.06.2013. 15.35
Zviedrija jau nesen piedzīvoja devalvāciju un pēc tam bija strauja inflācija, kuras rezultātā cenas auga mežonīgā ātrumā, kamēr algas nespēja tikt inflācijai līdzi.
Man nav vajadzīga Ls devalvācija,jo zinu, ka devalvācijai sekos strauja inflācija, jo dzīvojam uz ievestām izejvielām gan lauksaimniecībā(minerālmēsli , sēklas , gan rūpniecībai(degviela, izejmateriāli)- tātad izejmateriāli būs jāiepērk tāpat par dārgām cenām un preces eksportam lētākas nekļūs.
Vai pat pārtika mums nav ievestā?
0
austrisv > austrisv 05.06.2013. 15.22
Pats esi auns, jo redzu tālākus labumus, kāpēc mums jābūt EUro zonā. kaut vai Latvijas EURo parāda atdošana, jo pelnam Ls , bet jākovertē uz EURo , jo parāds jāatdod EUR un tas ko ietaupīsim esot 900 00o miljoni EURO.
Bez tam ES fondu nauda arī mums jākonvertē līdz šim uz Ls, kas pelna no tā???
Bez tam man apriebies bija klausīties Kalvīša laikā par milzu spiedienu un vēlmi devalvēt LS!! Kas ciestu no Ls devalvācijas, ja ne nabadzīgākais un mazo algu saņēmējs, bet tie, kam joprojām bankās Ls kredītu tikai vinnētu.
Bez tam braucu ciemos pie draugiem un radiem uz ES un man nevajadzēs konvertēt Ls uz EURo utt un kur tad vēl kredītkartes bankās no kurām tik ļoti pelna bankas pārejā no Ls uz EURo vai otrādi! vai vēl kādu labumu …
Ak, jā un mūs vairāk kontrolēs ES banku uzraugi un tas ir labi, pat super priekš rezidentiem, jo arī par Pareksu mums nevajadzētu maksāt no nodokļu maksātāju naudas, ja mēs jau sen būtu EUR zonā.
Patiesi priecīga ziņa beidzot pēc SC un 20% uzvaras Rīgā!
0
oktanvis 05.06.2013. 15.10
Prieks, ka naudas maiņas kantoriem skābekļa pieplūde mazināsies.
9
Ieva Priedenfelde > oktanvis 05.06.2013. 15.23
Mazināsies gan, bet ne pavisam, jo 60% apgrozījums Latvijai ir ar neeiro valstīm.
0
Ieva Priedenfelde > oktanvis 05.06.2013. 16.06
Ja agrāk maksāja tikai biezie, kas devās uz ārzemēm, tad tagad maksās katrs pensionārs ar 100 latu pensiju.
0
Ojārs > oktanvis 05.06.2013. 15.44
Bet Nu un labi, jo turēšu naudu zeķē
——————
Pensiju jau Tev zeķē neizmaksās.
0
Ieva Priedenfelde > oktanvis 05.06.2013. 15.31
Ko tad mēs vinnēsim, ja bankas jau tagad paaugstina visas komisijas. Varēsi tos eiro turēt zeķē.
0
Ojārs > oktanvis 05.06.2013. 16.01
Bet tas nekas, jo izmaksās EURo un es tos izņemšu un ielikšu Eirozeķē!
——
Būs jāmaksā par izņemšanu. Tur jau tas joks.
Gan jau, ka pacels arī maksu par karšu izmantošanu veikalos utt.
0
austrisv > oktanvis 05.06.2013. 15.36
Nu un labi, jo turēšu naudu zeķē, jo procentus banka stāpat nemaksā!
0
Ojārs > oktanvis 05.06.2013. 15.43
Kaspars Prieks, ka naudas maiņas kantoriem skābekļa pieplūde mazināsies
—————-
bankas jau tagad ir pacēlušas tarifus visiem pakalpojumiem. Gatavošanās eiro notiek laicīgi.
skatīt Swedbankas jauno Cenrādi
0
austrisv > oktanvis 05.06.2013. 15.51
tas nekas, jo izmaksās EURo un es tos izņemšu un ielikšu Eirozeķē!
0
austrisv > oktanvis 05.06.2013. 15.28
Tad jau matemātiski iznāk pēc tevis, ka vismaz tos 40 % vinnēsim, jo līdz šim tad zaudējām 100%, jo Ls kā nauda ir tikai mums.
0
oktanvis 05.06.2013. 15.52
Būtu interesanti uzzināt kādā valūtā Euro pretinieki uzglabā savus uzkrājumus. Nez vai izvēlas Krievijas rubļus, vai tomēr drošības labad pietur Euro?
14
inta_s > oktanvis 05.06.2013. 15.58
Laikā kad gan Latvijas Bankas prezidents, gan Latvijas Republikas prezidents, gan Latvijas Republikas ministru prezidents, gan Latvijas Republikas Finanšu ministrs atklāti darbojas lai grautu uzticību Latvijas Republikas latam deklarējot ka vienīgā nākotne ir aizstātu to ar citu valūtu – jābrīnās vispār ka kāds vēl turās pie lata. Bet turās.
0
Sanšains > oktanvis 05.06.2013. 15.56
Kritizēt sasteigtu pievienošanos euro drīkst tikai tie, kuriem rubļi?
Piedāvāt samazināt deputātu algas drīkst tikai tāds deputāts, kurš pats priekšlikuma izteikšanas brīdī jau brīvprātīgi ir atteicies no daļas savas algas? Mudināt diversificēt gāzes tirgu drīkst tikai tāds cilvēks, kurš nedz tieši, nedz netieši neizmanto Krievijas gāzi?
Utt.
0
Sanšains > oktanvis 05.06.2013. 16.37
Kaspars –
Neredzu pretrunas. Ja pašlaik lats ar savu stingro piesaisti euro faktiski IR euro, tad vienīgais iemesls neturēt naudu euro būtu kāda īpaša uzticība mūsu banku vadītājiem un pārraugiem.:):)
Jebkurā gadījumā man kaut vai “status quo” šķiet labāks par niršanu tumšos ūdeņos ar izredzēm lauzt sprandu. Nu, nepavisam taču nav skaidrs, cik ilgi turpināsies un ar ko beigsies tās eurozonas valstu krīzes.
0
Sanšains > oktanvis 05.06.2013. 16.56
Svins –
Tāpēc, ka mūsu finanšu sistēmu diriģē Frankfurtes ieliktenis un tā gandrīz, gandrīz ir jau daļa no euro zonas. Tātad PAŠLAIK vienkārši nav starpības, vai arī – atceroties arī FKTK sarūpētos piedzīvojumus – varbūt varētu būt pat sliktāk.
Euro kritiķi kā iespējamību piedāvā vai nu saglabāt šo “gandrīz, gandrīz” atšķirību vai arī tomēr pat uzdrīkstēties reiz sākt stāvēt uz savām kājām.
0
efeja60 > oktanvis 05.06.2013. 18.31
Man nav uzkrājumu, visus uzkrājumus noēd Dombrovskis caur nodokļiem.
0
Sanšains > oktanvis 05.06.2013. 16.40
Svins:
Variants “Latvijas interesēs” neeksistē
======================================
Jā… Arī 1988., 1989., 1990. gadā bija ļaudis, kuri teica tā. Ka pietiekami un laba galvenais – reāla – esot “autonomija PSRS sastāvā”.
0
Sanšains > oktanvis 05.06.2013. 16.19
Nasing Spešal –
Visa elite ar Rimševicu un Dombrovski kā ar buldozeru jau gadiem stūrē uz euro. Lats ir absolūti rigidi piesaistīts euro. Kā gan šādos apstākļos prasīt kaut ko līdzīgu atbildībai no kritiķiem, kuri naudu glabā euro valūtā? Ja mainītos “spēles noteikumi”, tad glabātu.
Ja Rimševicu nomainītu pret cilvēku, kurš strādātu Latvijas interesēs, nevis ir tikai Frankfurtes ieliktenis, veidotos jau cita situācija un perspektīva.
0
Una Grinberga > oktanvis 05.06.2013. 16.03
@Haris
Pats saprati, ko pateici? – Cilvēki glabā savus mūža uzkrājumus valūtā, kurai neuzticas un paredz, ka drīz pazudīs no zemes virsus!
0
lismanis > oktanvis 05.06.2013. 17.13
Haris,
es domāju, ka par neatkarību (jeb precīzāk – suverenitāti) mēs varam arī vairs nerunāt. Nedaudz šaubos, ka mums vispār tā kādreiz ir reāli bijusi. Varbūt izklausās nedaudz nihilistiski, bet domāju, ka tāda diemžēl ir realā situācija. Šajā globālajā pasaulē Latvijas neatkarība ir ilūzija. Mēs dzīvojam Eiropā (par laimi). Un mūsu vienīgā izvēle ir vai nu dzīvot Eiropā vai Krievijā.
0
Sanšains > oktanvis 05.06.2013. 16.54
Svins –
OK, tad pēc analoģijas sanāk: atkal par neatkarību mēs varēsim runāt vien tad, kad euro projekts būs parādījis savu īsto dabu tā, ka vairs nebūs, kur sprukt. Līdz tam cerēsim, ticēsim un mīlēsim.
0
lismanis > oktanvis 05.06.2013. 16.49
Haris,
ja jau mēs tik tālu esam aizrunājušies, tad arī vēl 19.gs. sākumā, 20.gs. beigās, ļoti maz kam šķita nopietna Latvijas neatkarības ideja. Sauklis toreiz bija “Par brīvu Latviju brīvā Krievijā”. Tikai vēlāk, kad Padomju Krievija parādīja savu patieso seju, tika nopietni uzņemta ideja, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai. Bet manā skatījumā tas nepadara šo ideju nopietnāku pēc būtības, vienkārši nebija citas izejas.
0
lismanis > oktanvis 05.06.2013. 16.28
Haris,
Principā manā skatījumā mums ir izvēle starp Frankfurtes vai Maskavas ielikteni. Es izvēlos Fraknfurtes. Variants “Latvijas interesēs” neeksistē. Jeb drīzāk – Latvijas interesēs ir Fraknfurtes ieliktenis.
0
lismanis > oktanvis 05.06.2013. 16.55
Haris, bet ja reiz “nepavisam taču nav skaidrs, cik ilgi turpināsies un ar ko beigsies tās eurozonas valstu krīzes”, tad kāpēc Tu tomēr turi savus uzkrājumus eiro? (jeb precīzāk – kāpēc “Kritizēt sasteigtu pievienošanos euro drīkst tikai tie, kuriem rubļi?”)
0
oktanvis > oktanvis 05.06.2013. 16.20
Haris Runa ir par to, ka lielākā daļa LV iedzīvotāju savus uzkrājumus veido tieši Euro, tātad savā “individuālajā krekla” līmenī atzīstot Euro priekšrocības, bet aptaujās, dažādu apsvērumu vadīti , pauž kaut ko citu.
0