Šādi TV un radio raidījumi ir nepieciešami visu latviešu savstarpējai saliedētībai
Nupat publicēti pētījuma secinājumi, ka gandrīz puse Latgales iedzīvotāju vēlētos raidījumus latgaliešu valodā sabiedriskajos medijos*.
Pavisam nesen tika aktualizēts arī jautājums par tautības ierakstu pasē un man vairāki kolēģi toreiz jautāja: “Vai necīnīsies par iespēju pasē ierakstīt “latgalietis”?”
Mūžīgais jautājums, gluži kā šekspīriskais “būt vai nebūt”, arvien izpeld: “Kas tad īsti ir tie latgalieši?” Tautība, noteikta latviešu valodas paveida lietotāji, reģionālā identitāte, visi attiecīgā teritorijā dzīvojošie, separātisti, bet kādam varbūt dīvainība vai medicīniska diagnoze.
Manuprāt, šim jautājumam Latvijas izglītības sistēmā būtu jābūt izskaidrotam jau pamatskolā, tomēr reālajā dzīvē redzam, ka lielai daļai visas Latvijas valsts sabiedrības ir zināmas problēmas ar savu identitāti, pārliecību par sevi, piederības sajūtu savai valstij.
Vieni uzliek sarkanbaltsarkano lentīti pie krūtīm tikai dažas dienas gadā, citi, savu lepnumu meklējot, mašīnā liek Krievijas karogu, trešie dzīvo Anglijā. Citam svarīgākais apliecinājums sevis esamībai ir ieskrāpēts vārds betona sienas apmetumā. Mūsu sabiedrībā valda TV šovi, stereotipi, aizspriedumi, es pat teiktu – mazvērtības kompleksi, kādam bailes no parādu piedziņas, bailes no krievu valodas – bailes no pilsonības eksāmena. Vieni baidās no trakajiem čangaļiem, “a cytus tracynoj īdūmeigī čiuli”.
Latgales latviešu un pārējo kultūrvēsturisko novadu iedzīvotāju izpratne par latviešu valodu (arī tās lietošanu publiskajā vidē), latviešu kultūru, pat par tautību “latvietis” ir nedaudz atšķirīga, tāpat kā atšķirības ir mūsu vēsturiskajā pieredzē, pilsoniskās sabiedrības, preses, literatūras, demokrātijas principu attīstībā un dažreiz pat likumā noteikto tiesību izpratnē.
Svarīgi ir atkal un vēlreiz atzīmēt, ka nedrīkst latviešus iedalīt pareizajos (baltiešos jeb lejaslatviešos) un nepareizajos (latgaliešos jeb augšlatviešos). Tas ir it kā tik vienkārši, bet tajā pašā laikā tik sarežģīti, ka ik uz soļa ir jāskaidro.
Galu galā gribu izteikt atbalstu pētījuma veicēju izdarītajiem secinājumiem, ka valsts apmaksātajos plašsaziņas līdzekļos sava stabila vieta jāieņem arī Latgales latviešu valodai. Jāatgādina, ka pēdējā tautas skaitīšanas reizē vairāk nekā 165 tūkstoši (tātad 8% iedzīvotāju) anketās atzīmēja, ka ikdienā lieto Latgales latviešu (latgaliešu) valodu.
Turklāt Latvijā nav tādas pašvaldības, kurā nebūtu neviena latgaliski runātāja – vismazāk ir Vaiņodes novadā (8). Latgales nevalstiskās organizācijas jau pirms gada ir prasījušas, lai vismaz (tikai) 2% valsts plašsaziņas līdzekļos apmaksātā raidlaika skanētu latgaliski.
Aicinu arī nedomāt, ka tie jāveido kā „geto” principa raidījumi – ja latgaliski, tad tikai latgaliešiem. Tieši otrādi – šādi TV un radio raidījumi ir nepieciešami visu latviešu savstarpējai saliedētībai un izpratnes veicināšanai vienam par otru.
Vai kāds celtu iebildumus, ja, piemēram, LTV „Panorāmā” viens sižets par aktuālu tēmu būtu sagatavots latgaliski? Līdzās patlaban tur nereti dzirdētai lauzītai valodai, kas skan no žurnālistiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Šeit, lūdzu, nepārprotiet – nekādā gadījumā to nenosodu, bet tikai varu piekrist, ka arī tas veicina Latvijas iedzīvotāju savstarpēju komunicēšanu.
Kā būtu, ja hokeja spēli komentētu latgaliski – vismaz viens no diviem komentētājiem runātu otrajā vēsturiski senākajā latviešu valodas paveidā?
Prieks par reģionāliem raidījumiem Latgalē, prieks par Latvijas Radio 1.programmā sestdienās skanošo raidījumu „Kolnasāta”, paldies par tuvākajā laikā (šķiet, jau jūnijā) gaidāmajiem latgaliskajiem raidījumiem LTV1 ēterā. Mums visiem ir jārūpējas, lai arī nākamajā gadā latgaliskais vārds droši un aizvien vairāk skanētu mūsu televīzijā un radio – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā jau ir skaidri ierakstīts, ka sabiedriskais pasūtījums turpmāk ietvers arī latgaliešu valodas lietošanu valsts apmaksātajos plašsaziņas līdzekļos. Likums tak’ ir jāpilda!
Runuosim latviski – lai ari kotrs sovā dzymtajā latvīšu volūdys paveidā! Nivīns Latvejis Republikys lykums tū naaizlīdz, navar i nadreikst aizlīgt.
Autors ir Reformu partijas Saeimas frakcijas deputāts
* Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) informācijas centrs ziņo: 37% aptaujāto Latgales iedzīvotāju uzskata, ka pārraides latgaliešu valodā būtu jāpiedāvā sabiedriskajai televīzijai, bet 45% domā, ka šādām pārraidēm jābūt sabiedriskajā radio, liecina uzņēmuma “Factum” pētījuma rezultāti.
Komentāri (37)
Vita Vasiļjeva 03.06.2013. 11.47
Kad koncerti “Latgales vēstniecībā “Gors”” skanēs latviski un latvietim šajos koncertos nebūs jājūtas kā krievu dzerevņā?
1.jūnijā “Latgales vēstniecībā “Gors”” notika R.Paula koncerts. Lielākā daļa uzrunu un pieteikumu bija krieviski bez tulkojuma latviešu valodā.
Laikam Pauls domā, ka Latgale ir Krievijas sastāvdaļa. Un laikam “Gora” strādnieces ar Zirniņu priekšgalā domā, ka Latgalei jābūt krieviskai.
Iesniegums par šo pārkāpumu nosūtīts Valsts valodas centram.
Jureit – suoc beidzūt dūmuot par ekonomiku. Sakuortoj ar lykumu paleidzeibu ekonomiskū vidi Latgolā! Tai ari rokstu par eiro voi pret eiro naasu sajiems i laikam nasajimšu – tovs vīneigīs juojamzirdzeņš ir tikai i vīneigi volūda i myužeiguo guoduošona par terminu – latgaļs/latvīts/latgalīts/Latgolys latvīts.
6
Kārlis > Vita Vasiļjeva 03.06.2013. 11.57
Dūmojam ari par ekonomiku. Lobs loba namaitoj. Par “eiro” rokstu nasūleju, bet apdūmuošu – izaver, ka ari par tū daīs raksteit.
0
edmunds_miluns > Vita Vasiļjeva 04.06.2013. 15.36
Mareks Gabrišs,
lielisks komentārs.
Tā vien liekas, ka raksta autoru apmaksā ‘draudzīgais’ SC. Nezinu nevienu latgalieti, kas vēlētos Panorāmas ziņas latgaliski. Šādi indivīdi, kā raksta autors, apzināti kurina naidu. Tas ir pretīgi. Bet nu pēc pašvaldības vēlēšanām mēs zinām kā tādus sauc – par lumpeņiem.
Kas latgalieti tiešām satrauc ir ekonomiskā situācija valstī.
Raksta autoram vajadzētu pieslēgties Lindermaņa partijai. Tur jūs ar plašu sirdi pieņems.
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 03.06.2013. 12.43
Par eiro beja runā e-postūs pī “Latgolys Saeimys”.
Reversū nūdūkli vajag na tikai byuvnīceibā. I VIDam juobeidz struoduot ar reketīru metodem.
Taipat ir napateikami, ka nakustamīs īpašuma nūdūklis uzjiemiejim pēc kadastra vierteibys saīt palels.
0
guncho > Vita Vasiļjeva 03.06.2013. 12.26
Runājiet savā dialektā, neviens to jums neaizliedz! Bet tiešām paralēli runāšanai latgaliski varbūt pievērsieties sociālu un ekonomisku problēmu risināšanai!
0
ineta_rr > Vita Vasiļjeva 03.06.2013. 12.15
Un tā būtu atšķirīga valoda? Nokāpiet no sava iedomības troņa! Ja Jūs rakstītu citā valodā, piemēram, lietuviešu, es varētu saprast maksimums atsevišķus vārdus, bet es nevaru atšifrēt vienīgi „daīs“, visus pārējo var saprast, neprotot to Jūsu „valodu“, tādēļ tas ir dialekts nevis valoda.
0
esmeralda_se > Vita Vasiļjeva 03.06.2013. 12.57
>>es nevaru atšifrēt vienīgi „daīs“, visus pārējo var saprast, neprotot to Jūsu „valodu“, tādēļ tas ir dialekts nevis valoda. >>>
“daīs” = nāksies.
Viss jau būtu labi, ja uzsverot savu latgaliskumu, nelietu ūdeni uz pavisam citu mērķu vadītu cilvēku dzirnavām – “breiva Latgola breivā Lotvejā”
Ir gadījies dzirdēt “latgaļu valodu”, kur katrs trešais vārds krieviski
0
aija_vecenane 03.06.2013. 09.32
Reģionālajā televīzijā – kaut vai 100% latgaļu DIALEKTĀ (nevis valodā). Valsts televīzijā – literārajā valodā.
Un tautība “latgalis”? WTF? Tad tikpat labi, teiksim, liepājnieki varētu prasīt, lai pie tautības varētu ierakstīt “liepājnieks”. Par savu dialektu ir jācīnās, un man prieks, ka tas notiek, taču jābūt arī mēra sajūtai.
2
Līga Lētiņa > aija_vecenane 03.06.2013. 10.30
mēra sajūtai? izskatas tev ušakova sajūtas netrūkst.
nav lielaku Latviešu apkarotaju par par ar mēra sajūtu apveltītiem tautas brāļiem.
0
marchaeva > aija_vecenane 03.06.2013. 15.59
Vēl tautība varētu būt, sekojot šādai loģikai, piemēram. lielsuits, mazsuits, malēnietis, ogrēnietis, utt.
Lai būtu skaidrs ir latgaliešu rakstu valoda – īpaši veidota un kopta, un ir teju desmit dialektu, kuri ir tikpat atšķirīgi viens no otra kā lielsuita runa no ogrēnieša lauziena.
Un tiešām, tā runa par latgaļu tautību vai runātu valodu (nevis kādu no daudziem dialkektiem) ir seperātistu jundīts temats, lai grautu LR. Diezgan vienkārši. Nakāmie varētu būt malēniešu tautu latgaļu tautas kaimiņi. u-hū pie Gulbenes, vai jums jau ar de-esu jau nesola kaimiņu TV?
0
Gaisma; Enģelis 03.06.2013. 13.02
Izmantojot izdevību gribētu pavaicāt deputātam, kā Latgales krieviem veicas ar latgaliešu valodas apguvi un praktisku lietošanu? Jautājums nav domāts kā provokācija – mani patiešām tas interesē, sevišķi atsevišķu krievvalodīgo bīdītās Latgales autonomijas kontekstā.
2
+11
-1
Atbildēt
+19
0
Atbildēt
@Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 03.06.2013. 14.02
:Mareks Gabrišs
Nu kā visur;) He, starp citu, arī pazīstu vienu krievvalodīgu lietuvieti – tas ir ūnikums, tik tīršķirnes sovoks būtu kādā muzejā jāievieto..
0
Vita Vasiļjeva > Gaisma; Enģelis 03.06.2013. 13.38
No savas pieredzes, lai gan neesmu deputāts.
Veicas labi, bet tikai tad, ja šie krievi ieprecas latviešos un pilnīgi asimilējas latviskajā kultūrā un valodā.
Reiz piespiedu kārta satikos ar lindermanieti Gīli (?), kurš Rēzeknes pusē bīda autonomiju. Tad viņš – krievvalodīgais lietuvietis – uzvedās kā suns, kurš visu it kā saprata, bet ne latviski, ne latgaliski nespēja parunāt.
Un atgādināšu – t.s. “īstie” Latgales krievi jeb vecticībnieki – gandrīz visi 18.februāra referendumā nobalsoja par krievu valodu kā valsts valodu. Tāda krievu vecticībnieku pateicība latviešiem, kuri vecticībniekus izglāba no cara veiktajām slepkavībām krievzemē.
0