Labāk atalgotie iedzīvotāji vairāk ievēro pārmaiņas pašvaldībā
Iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās vēsturiski bijusi zemāka nekā Saeimas vēlēšanās, tomēr vienlaikus tās līmenis ir sarucis mazākā mērā.
1.Saeimu vēlēja 82,2% balsstiesīgo iedzīvotāju, 11.Saeimu – vairs tikai 59,5%. Pašvaldību vēlēšanās 1994.gadā vēlētāju līdzdalība bija 58,5%, savukārt 2009.gadā – 53,7%. Tikmēr jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā krietni lielāka daļa respondentu pauž pārliecību, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās – 50% (2009.gadā – 36%).
Iepretim minētajiem rezultātiem gandrīz identiski samazinājies atbilžu “vairāk ticams, ka piedalīšos” īpatsvars. Tādēļ nav īsti pārliecības, ka vēlētāju aktivitāte tik tiešām būs augstāka. Interesanti, ka pārliecību par piedalīšanos vēlēšanās visbiežāk pauž rīdzinieki (64%), savukārt vērtējot pēc respondentu pamatnodarbošanās – vadītāji (68%) un pensionāri (63%).
Neskatoties uz pārliecinošo aptaujāto pausto pārliecību par piedalīšanos vēlēšanās, es tomēr prognozētu zemāku vēlētāju aktivitāti. Kādēļ? Manuprāt, vēlētāju līdzdalību ietekmē tautsaimniecības attīstības dinamika – palielinoties iedzīvotāju labklājībai, interese par vēlēšanām (lasi – pārmaiņām) mazinās. Šādu pieņēmumu apliecina arī neliels vēlētāju aktivitātes kāpums krīzes laikā rīkotajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Savukārt pēdējos gados vērojamā tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās ir uzlabojusi daudzu mājsaimniecību rocību, tāpēc vēlme mainīt valdību vai pašvaldības domi varētu būt mazāk izteikta.
Līdzšinējo savas pašvaldības domi iedzīvotāji vērtē pozitīvi – 41% aptaujāto uzskata, ka dzīve pašvaldībā ir uzlabojusies, bet uz pasliktināšanos norādīts daudz retāk (7%). Pirms četriem gadiem tikai 10% aptaujāto uzskatīja, ka pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām dzīve viņu pašvaldībā uzlabosies. Tomēr jāņem vērā, ka pētījums un vēlēšanas notika laikā, kad bija vērojama strauja ekonomiskā lejupslīde. Tāpēc pesimismam par nākotni bija objektīvs pamats.
Patlaban situācija ir uzlabojusies, un arī gaidas attiecībā uz pašvaldības sniegumu ir optimistiskākas – 21% aptaujāto domā, ka dzīve viņu pašvaldībā pēc šā gada vēlēšanām uzlabosies, un tikai 2% domā, ka pasliktināsies (2009.gadā – 13%).
Runājot par esošās pašvaldības domes sasaukuma snieguma izvērtējumu, atkal jau atklājas interesanti rezultāti. 54,9% rīdzinieku uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā dzīve Rīgā ir uzlabojusies, otrs labākais rezultāts ir vien 44,8% – Zemgalē. Tomēr pārsteidzoši, ka šos pozitīvos vērtējumus sniedz ne tik daudz pensionāri, kuri vismaz Rīgā varētu izteikt atzinību par ieviesto bezmaksas sabiedrisko transportu, bet speciālisti/ierēdņi, individuālā darba veicēji un mājsaimnieces.
Tiesa, tas var būt skaidrojams ar “vidējo pacientu temperatūru slimnīcā” – pētījumā nevar redzēt detalizētu dalījumu katram reģionam, tāpēc nevar izslēgt, ka pensionāri Rīgā krietni pozitīvāk vērtējuši pašvaldības darbu, bet kopējo pensionāru vērtējumu pazeminājuši negatīvi uzskati citos reģionos.
Vēl ir kāds interesants fakts – jo augstāki ir ģimenes ienākumi, jo biežāk izteikts vai nu pozitīvs vai kritisks (ne mērens) vērtējums par pašvaldības darbu. Tātad labāk atalgotie iedzīvotāji vairāk ievēro pārmaiņas pašvaldībā. Jautājums vien par interpretāciju – vai šīs pārmaiņas uzskata par pozitīvām vai negatīvām.
Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste
Komentāri (23)
ligakalnina 01.06.2013. 10.39
Īstenībā, pašvaldības ir ļoti dažādas, nevar salīdzināt Rīgu ar kādu, piem., Aizputi.
Ja tā parunā ar cilvēkiem, praktiski, visiem ir pretenzijas pret to sistēmu, ka jābalso par partijām un sarakstiem, nevis konkrētiem cilvēkiem, kaut vai tai pašā Aizputē, kur es patreiz uzturos – esot trīs saraksti – ZZS, V un NA, katrā no tiem ir gan sakarīgi cilvēki, gan tādi, par kuriem neviens balsot negrib, un ko darīt?
Nez kāpēc ir tā, ka tie sakarīgākie ir saraksta lejasdaļā, un nesakarīgākie – augšā, un pat plusi – mīnusi tur neko daudz mainīt nespēs.
Un tā, cik zinu, notiek ne tikai Aizputē, vai tanīs pašvaldību vēlēšanās nevajadzētu, tomēr, kaut kā to sistēmu mainīt?
Principā, mazpilsētās, pagastos, jau balso nevis par politiķiem, bet, saimniekiem, nav jau Saeimas vēlēšanas.
3
Kristine > ligakalnina 03.06.2013. 15.12
es jau sen gaidu, kad vismaz pašvaldību vēlēšanās, kur tiešām jāievēl nevis idejas vai valstiskās attīstīvas virzieni, bet pragmatiski strādātāji, ieviesīs “balto lapu” apm. 10 vietu garumā, – raksti tur iekšā uzvārdus no visiem sarakstiem.
Šāda lapa papildus punktus nevienai partijai nedotu, bet būtu līdzvērtīga plusiņam kandidātu listē.
Vai arī – šāda lapa dotu 1 punktu visām tām partijām, no kuru sarakstiem ir “baltās lapas saturs”.
0
ligakalnina > ligakalnina 01.06.2013. 11.09
Tas ir pareizi, bet, tā var nobalsot tikai par tiem “sakarīgajiem” no viena saraksta, pārējie izpaliek, kaut, gribētos paņemt dažus no visiem sarakstiem, un tas, tomēr, kaut kā īsti pareizi nav.
0
aivarstraidass > ligakalnina 01.06.2013. 11.02
Ja sakarīgie kandidāti ir sastopami dažādos sarakstos, tad pastāv risks nobalsot par kādu sarakstu, kurš nesaņems nevienu deputātu vietu (vai arī nobalsot par tādu, kurš saņems pārāk daudz – un līdzās sakarīgajiem ievilks domē arī “nesakarīgos”). Bet ja cilvēks daudzmaz var paredzēt, cik vietu tiks katram sarakstam, tad neviens neliedz izvēlēties vienu no tiem un atbalstīt sakarīgos kandidātus. Ļoti vienkārši.
Kandidātu secība sarakstā varētu būt būtiska tikai lielās pašvaldībās, kur saraksts ir garš, vairumu kandidātu cilvēki nepazīst – un vēlētāja slinkuma dēļ viņš ar plusošanu nemaz netiek līdz saraksta beigām; līdz ar to lielākas izredzes savākt plusus (tiesa gan, arī svītrojumus) ir cilvēkam saraksta galvgalī.
Nelielās pašvaldībās, kur balso par konkrētiem cilvēkiem, tur arī saraksta beigās cilvēka vārdu atradīs un atbalstīs. Un pašvaldību vēlēšanas reiz ir tā vieta, kur nereti 1 vai 2 punktu atšķirība nosaka, kurš tiek ievēlēts, kurš netiek. (Tā bija, teiksim, Ādažu domes vēlēšanās 2009.g. kur no TB/LNNK ievēlēja domē blondīņu biedrības vadītāju Mariku Ģederti, bet pirmais aiz svītras palika Arnis Ločmelis – abiem bija vienāds punktu skaits, bet M.Ģederte sarakstā bija augstākā vietā. Tomēr pēc kāda laika M.Ģederte no mandāta atteicās un domē sāka strādāt pirmais kandidāts aiz svītras. Tas laikam ir vienīgais gadījums, kad viena pati kandidātu secība sagadīšanās dēļ iespaidoja mana balsojuma rezultātu. 2013.g. pašvaldību vēlēšanās NA Ādažos sakārtoja kandidātus pēc viņu vārdiem – alfabētiskā secībā; vienīgi nodaļas vadītāju ielika pirmo.)
0
grislits 01.06.2013. 10.33
Pagaidām aktivitāte, vismaz Rīgā, ir augstāka kā 2009. gada vēlēšanās.
Trijās dienās pirms vēlēšanu dienas 2009. gadā Rīgā nobalsoja 11.59% vēlētāju, bet šoreiz 12.78.
Savukārt šodien līdz 8:00 Rīgā ir nobalsojuši 1.22% vēlētāju, bet 2009. gadā – tikai 0.89%.
Tā kā es ceru uz to labāko, jo augstāka aktivitāte papildus Ušakovam neko nedos, jo viņa elektorāts ir stabils un faktiski nemainīgs, bet tas varētu dot nepieciešamo pienesumu latvisko partiju uzvarai Rīgā.
Labi, es ar dodos vēlēt par NA, bet diemžēl, ne Rīgā.
3
ilvijaz > grislits 01.06.2013. 16.26
lūk, tev atšķirīga interpretācija- SC Rīgas elektorāts ir pilsoniski(un ne tikai) mazizglītotākais un bezatbildīgākais, tādēļ arī grūti izdabūjams ārā no mājas novēlēt.
“ārā smuks laiks, aiziešu pēc aliņa. nu pie reizes arī par Ņilu nobalsošu”
:)
0
grislits > grislits 01.06.2013. 21.48
Ja no rīta aktivitāte bija lielāka, tad tagad tā ir mazāka, un kopējā aktivitāte arī būs mazāka kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.
Tā kā būs kā būs Rīgā, bet jācer uz to labāko.
0
grislits > grislits 01.06.2013. 22.04
Nu ko, pēc Exit poll izskatās, ka daudz ir idiotu – 6,5% atdoti ZZS un RP, un daudzi nav aizgājuši vēlēt.
0
piziks 01.06.2013. 15.56
Beidzot viena tante — zimigi, no Latvijas bankas! — Latvija turīgos atradusi! Nu gan! Nuja, no Latvijas bankas ari Veiksmes stāsta lidzautors nācis… Latvijas banka tādus brīnumdarus ražo.
0