Lembergs: 1937.gadā es būtu sen pagrabā nošauts

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kam liegts pildīt amata pienākumus, intervijā par tiesāšanos, okupāciju, opiju, valdības stabilitāti un foršāko pilsētu Latvijā

Jūsu politiskajai organizācijai “Latvijai un Ventspilij” ar katrām vēlēšanām atbalsts ir samazinājies. Piemēram, 1997. gadā jūs saņēmāt visus 100% balsu, iepriekšējās vēlēšanās 2009.gadā – vairs tikai nepilni 60%. Kāpēc atbalsts samazinās?

Jā, mēs saņēmām 59,9%. Nu, simtprocentīgi – tas, protams, tāds ļoti liels izņēmums, jo šobrīd viens saraksts [vēlēšanās] ir tikai vienā pašvaldībā, pārējās visās ir vairāk. Tajā laikā tā bija diezgan izplatīta parādība, ka daudzās pašvaldībās nebija konkurences. Tas nozīmē, cilvēki palikuši aktīvāki, ko es vērtēju tikai pozitīvi. 60% atbalsts – vienmēr var vēlēties labāk, bet lai citi lielajās pilsētās uzrāda labāku. Es domāju, ka šogad varētu būt diezgan tuvu tāds rādītājs Ušakovam un Saskaņas centram [Rīgā], pārējās diez vai tā būs.

Bet kas ir iemesls, kāpēc par jums balso mazāk nekā, piemēram, pirms astoņiem gadiem?

Es jums pateikšu tā – no 1999.gada ir masveida, plānveida, labi finansēta antilemberga kampaņa, kur arī jūs abi divi intervētāji esat bijuši aktīvi dalībnieki. Protams, tas atstāj savu iespaidu, pie tam, rēķiniet, paši neatļautākie līdzekļi faktiski lietoti, izņemot fizisku izrēķināšanos. Viss pārējais pret mani lietots. Bet mani priecē tas, ka tomēr 90% ventspilnieku, vasarā – vairāk, ziemā – mazāk, pozitīvi vērtē domes darbu, mani – mazliet mazāk. Nu, vēlēšanas ir vēlēšanas. Protams, es domāju, ka iespaido arī tas, ka faktiski no 2004.gada iezīmējas skaidrs nelatviskā elektorāta atbalsts Saskaņas centram, agrāk tas nebija tik izteikts.

Tautā runā, ka Latvijā atbalstu gūst tie politiķi, kuri zog, bet dalās. Vai jūs piekrītat tam?

Jā, nu, teiksim, man grūti spriest, kuri tie politiķi, kuri zog un dalās. Es nezinu nevienu politiķi, kas būtu notiesāts par zagšanu.

Ja jūs domājat mani, man ir bijušas jau kādas desmit dažādas apsūdzības, visas esmu vinnējis. Trīs krimināllietas, jūs droši vien zināt, bet nu neviena nav bijusi par zagšanu. Tā ka es domāju tas tāds mīts, ko politiskie konkurenti cenšas kultivēt, jo viņi jau nevar vinnēt ar darbiem, viņi cenšas vinnēt, mainot speciāli likumus pret Lembergu. Jūs zināt, masveidā tāda parādība tagad [notiek]. Savā ziņā tas liels gods, vārdu sakot, izmanto jebkurus administratīvos resursus, lai ar politiskām metodēm cīnītos.

Tagad Čigānes priekšlikums [ierobežot apsūdzētu pašvaldības deputātu pilnvaras], viņa nevar vinnēt vēlēšanās, nu tad [grib] vinnēt ar rokas pacelšanu, pogas nospiešanu. Kādreiz spieda Nagāna gailīti, tagad Nagāna gailītis Čigānes rokās nav, toties poga ir viņas un kompānijas rokās. Lai nāk mačojas vēlēšanās, redzēsim, cik Čigānes partija iegūs Ventspilī balsis!

Jautājums ir, ka tas tāds uzskats, kas valda tautā. Tauta nevadās no tiesas spriedumiem, lai izteiktu šādus spriedumus. Kāpēc jūs uzreiz to attiecinājāt uz sevi?

Jūs jau runājat manā klātbūtnē, nevis kāda cita.

Jūs pieminējāt, piemēram, Ušakovu, kuram arī būs liels atbalsts Rīgas domē.

Es teicu, ka Ventspils domes darbu pozitīvi vērtē apmēram 90% ventspilnieku, un tas ir tas vērtīgākais. Savukārt runāt tautas vārdā – nu bija PSKP, kas runāja visas tautas vārdā. Jūs atceraties, kāda „tkačiha” vai kāds ogļracis, jūs arī tā kā visas tautas vārdā cenšaties runāt. Sorosiešiem tas atbalsts sabiedrībā ir ļoti mazs. Jūs zināt, Ēlerti neievēlēja par deputāti, Čigāni arī neievēlēja par deputāti, tā ka tautas vārdā vajag uzmanīgi runāt. Es domāju, runāsim katrs savā vārdā. Bet jums ir tiesības runāt, tāpat kā man ir tiesības runāt.

Paldies! Jums 25 gadus pamatdarbs ir bijis ne sevišķi lielas pilsētas pašvaldībā, bet esat kļuvis par multimiljonāru. Tajā pašā laikā nabadzība Latvijā ir ļoti izplatīta. Vai tas ir godīgi, ka jums kā valsts amatpersonai ir tik daudz naudas?

Nu, atkal, tā ir jūsu interpretācija – multimiljonārs. Es neapšaubāmi, neesmu multimiljonārs, bet es nevaru aizliegt kādiem pētniekiem vai žurnālistiem šo mītu radīt, un es arī necenšos ar šo mītu cīnīties tāpēc, ka šī cīņa ir bezjēdzīga.

No otras puses – savā laikā bija tāds žurnālists Domburs pirmajā kanālā, kurš man arī līdzīgus jautājumus uzdeva. Es teicu – zināt, pusotru stundu raidījumu runājam, kā es paliku pietiekami pārticis, teiksim tā. Bagāts, tas tāds jēdziens, katram sava sapratne par bagātību. Iziesim tam cauri, tai skaitā privatizācijai un tādām lietām, savādāk apkārt ir tik daudz mītu un stāstu, kurus viegli kultivēt, jo cilvēki jau nezina, kā tur īsti bija, nebija. Viņiem kaut ko vienreiz stāsta, otrreiz, trešoreiz, kāds arī sāk noticēt.

Tā ka es nevaru palielīties ar multimiljonāru. Bet, protams, kādas iespējas tas laiks – 80.gadu beigas, 90.gadu pirmā puse – radīja, es varu sev tikai pārmest, ka es tās esmu neefektīvi izmantojis.

Jūs 2010.gadā bijāt aizmirsis amatpersonas deklarācijā norādīt vairākus desmitus miljonus vērtu prokuratūras arestēto mantu. Vai jūs uzskatāt, ka tie miljoni nav jūsu miljoni?

Prokuratūras fantāzijas par tēmu… nu, atkal, viņiem neviens nevar aizliegt fantazēt. Prokuratūras fantāzijas par tēmu pierāda tas, ka Grinberga lietu viņi man zaudēja, KNAB man tagad maksā, valsts man samaksāja, un tūlīt prokuratūra zaudēs tiesā, par to nav ne mazāko šaubu, un es saņemšu sāpju naudu (nav svarīgi, cik lielu) par man nodarīto morālo kaitējumu. Viņi zaudēja amatpersonas deklarācijas neiesniegšanas lietu, viņi zaudēja, kā “Diena” rakstīja, spiegošanas lietu. Prokuratūrai ir liela priekšrocība, viņi var rakstīt jebkuras fantāzijas, bet viņi par to neatbild. Arī šīs trīs krimināllietas, ko esmu vinnējis, neviens no viņiem ne par ko neatbild, visu maksā vienkāršs nodokļu maksātājs, tai skaitā jūs. Ja valsts uzskata, ka tas ir normāli, es valstij to nevaru pārmest, ka tai ir viena iestāde, kas ir ārpus likuma un uzraudzības, kura var darīt principā, ko grib, kā grib, tai skaitā rakstīt jebkuras fantāzijas. Ja viņi prot rakstīt, viņi to var darīt.

Šajā sakarā es jums gribu uzdot jautājumu par tiesvedību, uz kuru jūs tagad regulāri ejat uz Rīgas apgabaltiesu. Prokuratūras apsūdzība balstās uz desmitiem cilvēku liecībām un arī dokumentiem, no kuriem izriet, ka jūs esat pastarpināti caur ārzonas firmām līdzīpašnieks virknē uzņēmumu. Ja jūs sakāt, ka tie visi ir prokuratūras izdomājumi, vai tādā gadījumā jūs apgalvojat, ka visi tie cilvēki, kuri tiesā ir snieguši liecības, melo, un visi dokumenti ir viltoti?

(Šajā prāvā apsūdzības Lembergam uzrādītas kukuļu ņemšanā un izspiešanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā – red.)

Jūs tagad uzstādāt jautājumu par abstraktu, par visu. Jūs man uzstādiet konkrēti – kur esmu īpašnieks, un mēs varam to tēmu konkretizēt.

Es, piemēram, biju tiesas sēdē, kurā tika izskatītas epizodes par to, kādā veidā jūs ieguvāt īpašumtiesības uzņēmumā “Puses”, [arī] “Multinord”, kuri pēc tam ir īpašnieki Ventspils uzņēmumos. Bet mans jautājums ir pilnīgi cits – vai visi cilvēki, kuri liecina šajā prāvā, melo?

Visi nemelo, bet viena daļa ļoti mērķtiecīgi melo. Viena daļa melo tāpēc, ka ir iebiedēti, jo viņiem prokuratūra 2006.gadā, 2007.gadā pateica – ja viņi neliecinās tā un tā, viņus ieliks cietumā. Ne visi cilvēki ir stipri, ir tādi, kas baidās par sevi, par ģimenes locekļiem, pakļaujas prokuratūras iebiedēšanai un liecina tā, kā vajag. Tas ir punkts viens.

Punkts otrais – protams, ir cilvēki, kuri liecina tā, kā vajag prokuratūrai, tāpēc, ka viņi uzskata, ka viņi kādreiz ir apdalīti vai nav līdz galam novērtēti vai arī viņi ir pazaudējuši kādu amatu, pēc viņu domām – nepelnīti, pēc citu domām – absolūti pelnīti. Tā ir iespēja atriebties, tai skaitā Lembergam. Tā tas bija Krievijā, Padomju Savienībā 37., 38.gadā, tā ir tāda normāla lieta, ka tad, kad iet represijas, denunciācijas un izdomājumi tiek plaši pielietoti.

Ir, protams, cilvēki, kas to dara aiz mantkāres, ar tādu pilnīgi skaidru mantisku interesi, utt.

Un tie dokumenti ir viltoti?

Ir viltoti dokumenti, jums ir taisnība.

Kas vilto – prokuratūra?

Prokuratūra nav viltojusi, es tā negribētu teikt. Bet tie, kas ir tos safabricējuši… šodien [tiesā] skatīja dokumentu, kas taisīts it kā 1994.gadā, bet faktiski ir tapis 2007.gadā, apmēram tā. Bet priekš tam ir tiesa. Tur man pat nedod iespēju pratināt lieciniekus, bet nu labi. Likums nosaka, ka man ir tiesības, bet man tādu iespēju nedod, līdz ar to es nevaru pārbaudīt pierādījumus. Bet nu redzēsim, tiesas process iet, es saku – esmu Ginesa rekordists, pasaulē nav otra politiķa, kurš būtu vinnējis trīs krimināllietas.

To jūs, Lemberga kungs, vairākkārt esat teicis…

Pasakiet, kurš ir vinnējis vairāk!

Tā ir tā pati lieta…

Nē, Grinberga lieta, valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanas lieta un spiegošanas lieta.

Tā jau nav pret jums.

Jūs pats, Ozoliņa kungs, “Dienā” pirmā lapā rakstījāt – Lemberga interesēs spiegoja drošības policija, bla, bla, bla.

Es nerakstīju pirmajā lapā.

Pēc tam neatsaucāt, ka tie ir meli, kad izrādījās, ka policistu attaisnoja un tas viss ir meli.

To jūs daudzreiz jau esat teicis. Bet šodien Jānis Blaževičs liecināja tiesā. Saskaņā ar viņa liecībām krimināllietā – lai firma varētu strādāt Ventspilī, tai bija jādalās ar jums, jādod daļas jums, jo citādi bizness Ventspilī nebūtu iespējams. Vai viņš arī melo?

Jā, viņš melo, bet viņš tā neteica, kā jūs. Taisni otrādi – lai krautu naftu, naftas produktus caur “Ventspils naftu”, bija zināmi nosacījumi, kā bija jādalās ar tā laika “Ventspils naftas” valdes locekļiem.

Viņš ir teicis: «Lai firma varētu strādāt Ventspilī, bija jāiesaista Lembergs, jo citādi firmas darbs nebūtu sekmīgs.» Tās ir liecības, kas ir krimināllietas materiālos.

Šodien viņš tādu liecību nesniedza, un, protams, tas ir pilnīgs blefs. Nu, ņemsim kaut vai to pašu “Ventspils naftu”. “Lat-West-East” strādāja no 1992.gada tik ilgi, cik uzskatīja par vajadzīgu, “Skonto nafta” strādāja…

Tad kaut ko nesadalīja ar jums un pazuda no Ventspils.

Tā nekur nepazuda.

To arī Blaževičs ir liecinājis.

(Fragments no liecības: «Pašlaik “Skonto nafta” nav Ventspils biznesā, jo vienā no sanāksmēm kaut ko nesadalīja Indriksons un Lembergs, līdz ar to šai kompānijai vairs netika pieļauta darbība Ventspilī.» – red.)

Nē, par “Skonto” nebija runa, es jums saku, tās ir kompānijas, kas strādāja – “Lido nafta” strādāja, “Lukoil Baltija” strādāja, “Nafta Moskva” utt. Tāpēc tās visas ir absolūtas fantāzijas.

Labi, nobeidzot par jūsu kapitāldaļām…

Ja mēs tagad sāksim iztirzāt tos vai citus krimināllietas apgalvojumus… saprotiet, tiesā jau tiek mēģināts kaut ko noskaidrot, atstāsim to tiesas ziņā. Man ir skaidra jūsu abu divu antilemberga pozīcija, un es no jums negaidu, ka jūs aizmirsīsiet tādus un līdzīgus apgalvojumus izteikt.

Mēs jums tikai uzdodam jautājumus, Lemberga kungs.

Un es cenšos atbildēt.

Arī Anglijas tiesa ir uzskatījusi, ka tās ir jūsu kapitāldaļas un tās arestējusi. Vai arī Anglijas tiesa ir kļūdījusies?

Uz Anglijas tiesu “Vitol” aizstiepa to, ko ir sarakstījusi Latvijas prokuratūra tajā arestā, un Anglijas tiesa nepārbauda. Vot, aiznesa, tāpat kā Latvijā uzliek arestu, viss. Tā ka Anglijas tiesa neko nav pārbaudījusi, tāpat kā Latvijas tiesa neko nav pārbaudījusi. Tas ir nodrošinājums, kā tas ir civilprocesā normāli.

Ko nozīmē – neko nav pārbaudījusi? Jums trīs reizes nedēļā jāiet uz Latvijas tiesu, jums regulāri bija jāiet uz tiesu Londonā. Kāpēc tad jums tur jāiet, ja viņi neko nepārbauda?

Londonas tiesā esmu bijis divas reizes divu gadu laikā. Ja to uzskatām par regulāru, tā lai paliek jūsu interpretācija. Ja runājam par Latviju, man vidēji jāiet pusotru dienu nedēļā. Tā ka to biežumu jūs mazliet pārspīlējat.

Pie jūsu amatpersonas deklarācijas [tagad] varētu pakavēties. Krīzes gados valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojums tika jūtami samazināts, tikmēr jums atalgojums no domes un pašvaldību struktūrām, ieskaitot brīvostu un Ventspils attīstības aģentūru, no 2007. līdz 2011.gadam ir četrkāršojies. Vai jūs domājat, ka tas ir pareizi, ka jums izņēmuma kārtā četrkāršo algu [laikā], kad visa tauta savelk jostu.

Ozoliņa kungs, es līdz šim domāju, ka jūs protat lasīt. Bet iznāk, ka es kļūdījos.

Kur?

Jūs paņemiet manu amatpersonas deklarāciju.

Jūs gribat teikt, ka jums alga nepieauga?

Ventspils attīstības aģentūra ir nevalstiska organizācija, tāda pati kā Sorosa fonds-Latvija. …

Kas tur jums ko drukāt, jūs jau zināt, kāda jums bija alga Ventspils domē.

Alga man tur ir pat samazinājusies, nevis palielinājusies. (Lūdz palīgiem izdrukāt savu valsts amatpersonas deklarāciju, pie šī jautājuma atgriežamies tālāk intervijas gaitā – red.)

Kāpēc partija “Latvijai un Ventspilij” un jūs mānāt vēlētājus, ka esat kandidāts uz Ventspils domes priekšsēdētāja amatu, ja jums ir drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt domes priekšsēdētāja amatu – un jūs nedrīkstat piedalīties lēmumu pieņemšanā?

Nav tāda aizlieguma.

Ir. Kāpēc tad jūs prasāt domei, lai jūs pilnvaro kā deputātu piedalīties dažādās tikšanās?

Nē, tas tā nav.

Tāpēc, ka jums ir liegums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus.

Ja jūs savā jautājumā apgalvojuma formā melojat… man nav aizliegums ieņemt amatu, man nav aizliegums piedalīties, man nav aizliegums balsot, man nav nekāda aizlieguma realizēt tiesības. Man ir ierobežojums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, un tā ir liela starpība.

Domes priekšsēdētājs ir politiska amatpersona, viņš nav administrators. Kādreiz domes priekšsēdētājs un izpilddirektors bija viena persona, jā, tad viņam bija lieli administratīvi pienākumi. Pašlaik domes priekšsēdētājam administratīvu pienākumu nav. Ko likums nosaka, kādi ir domes priekšsēdētāja pienākumi? Domes priekšsēdētāja pienākums ir sasaukt ārkārtas domes sēdes, vai to prasa ministrs vai MK, vai attiecīgs deputātu skaits. Tas viens pienākums. Tad vēl tur ir procesuāli pienākumi, kam nav nekāda praktiska nozīme. Viss pārējais ir tiesības, un tiesības nav ierobežotas.

Jums trīsreiz nedēļā [pēc tiesā plānotā grafika] jāiet uz tiesu – kā jūs varat būt domes priekšsēdētājs?

Es esmu domes priekšsēdētājs.

Bet jūs nevarat pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus.

Domes priekšsēdētāja pienākumu praktiski nav. Es esmu politiskais vadītājs, kas, pirmkārt, vada partiju, kas ir pie varas, otrkārt, frakciju. Es esmu domes priekšsēdētājs, es attiecīgi vadu finanšu komiteju, attīstības komiteju, finanšu un budžeta komisiju, marketinga padomi utt. Mēs aktīvi realizējam mūsu partijas solījumus vēlētājiem.

Ventspilī kaut kā viss ir citādi nekā citās pilsētās, kur domes priekšsēdētāji strādā melnām mutēm.

Ventspilī viss ir labāk nekā citās pilsētās, es jums piekrītu.

Kam labāk – jums?

Ventspilniekiem. Ventspils ir labāka, daudz skaistāka. Parādiet, kur ir foršāka pilsēta par Ventspili – nav tāda!

Nesen Ventspils dome secināja, ka kopš ministra Sprūdža stāšanās amatā Ventspilī ir pasliktinājusies vides situācija un kā lielākie piesārņotāji nosaukti pieci uzņēmumi – graudu terminālis, tirdzniecības osta, “Ventbunkers”, zivju konservu kombināts un “Ventspils naftas termināls”. Kā tas nākas, ka tie visi ir uzņēmumi, kuru vadītāji vai īpašnieki ir jums opozīcijā?

Nezinu nevienu no viņiem, kas man būtu kādā opozīcijā, un tam ar to nav ne mazākā sakara. Par ko iet runa? Valsts vides dienests, kas ir Sprūdža pakļautībā, izdod atļaujas piesārņojošai darbībai. Atļaujā noteikts, kā drīkst darboties, kā nedrīkst darboties, šajās atļaujās ir dažādi nosacījumi. Ņemsim Ventspils tirdzniecības ostu. Atbilstoši izsniegtajai atļaujai viņiem vajadzēja no šī gada pārtraukt ogļu pārkraušanu atklātā veidā. Diemžēl viņi to darīja, tai skaitā, viņi to darīja, kad ārā bija sals. Kad ir sals, tad ogles nevar laistīt un tās diezgan stingri put. Tas ir tas pārmetums, ka viņi nekontrolē viņu pašu izsniegtās atļaujas nosacījumu ievērošanu.

Ja runājam par “Ventspils naftu”, kopš tur saimnieko “Vitol”, viņi daudz pārkrauj aromātiskos ogļūdeņražus, dažādi tos maisot. Tas būtiski palielina preces vērtību, bet diemžēl ogļūdeņraži tāpēc ir aromātiski, ka ir ar smaku. Līdz ar to Ventspilī pēdējā laikā parādījušās diezgan nepatīkamas smakas. Pašvaldības pozīcija ir, ka šo jautājumu var risināt, pasaulē tam ir risinājums – tvaiki, kas izdalās un dod smaku, ir jāsavāc. Tā saucamās atgāzu sistēmas. Ventspilī “Ventamonjaks” tādu uzstādīja 2006.gadā, par 50% saņemot ES finansējumu. “Ventspils nafta” to nav izdarījusi līdz šai baltai dienai, uzskatot, ka te ir kaut kādi Āfrikas vai Austrālijas aborigēni, par kuru labsajūtu var uzspļaut. Angļu lordi. Mēs tādu koloniālo politiku neatzīstam, un mēs prasām, lai Valsts vides dienests piespiestu “Ventspils naftu”, lai viņi šādu darbiņu veic.

Kas attiecas uz zivju konservu kombinātu, no vienas puses – labi, viņi aktīvi strādā, bet viņi diemžēl dūmo.

Zivis kūpina.

Ja dūmi ir mazliet, tie piedod zināmu šarmu, bet, ja dūmu daudz, tad apkārtējie iedzīvotāji sūdzas. Kas jādara? Jāveic pasākumi, lai dūmi, izmeši tiktu [izdalīti] augstāk nekā tagad. [Uzņēmuma] vadītājiem ir dzirdīgas ausis, viņi ir apsolījuši, ka viņi uzbūvēs daudz garāku skursteni. Jācer, ka tas uzlabos cilvēkiem situāciju.

Par graudu putēšanu – tur ir tāda māja, pretī viņiem krauj. Vakar pie manis pieņemšanā bija četras sievietes no šīs mājas – ļoti sašutušas, jo graudi put. Kad deva atļauju būvēt, bija solījums, ka būs slēgta sistēma, tai skaitā, iekraujot kuģī. Diemžēl tās nav. Tā prasība ir vienkārša, jānodrošina, lai neputētu, šis jautājums ir tehniski risināms. Tās nav nāvīgas problēmas, bet tās ir problēmas, kas jārisina, un Valsts vides dienestam, Sprūdžam kā viņu priekšniekam, ir ar likumu uzlikts pienākums šāda veida jautājumus risināt. Pašvaldībai ir tikai tiesības aģitēt un rakstīt sūdzības. (..)

Jūs pieminējāt, ka nepieļausiet koloniālo politiku. Tas man atgādināja, ka Krievijas vēstnieks Vešņakovs nupat, viesodamies Ventspilī, pateica, ka Krievijai pašlaik attiecības ar Ventspili ir labākas nekā ar Latvijas valsti. Vai Ventspilī ir sava atsevišķa ārpolitika, kas būtu atšķirīga no Latvijas valsts ārpolitikas?

Nu, redzat, mēs realizējam tādu politiku, ka Ventspils ir valsts valstī. Jūs atceraties, ka mēs ieviesām Ventspils valūtu ventus, kad Zatlers teica, ka Drošības policijai mani jāliek cietumā. Mums šis marketinga projekts ir ieguvis daudzas starptautiskas balvas, “Grand Prix”, bet visos gadījumos tas bijis ārpus valsts un Latvijā [gadījumos], kad vērtētāji bijuši ārzemnieki. Kad vietējie, tad nē. Redzat, mana pieeja ir tāda, ka ar kaimiņiem ir jādraudzējas. Jo vairāk ar tiem kaimiņiem, kas dod darbu.

Tā ir jūsu pašreizējā [politika]? Jūsu attieksme ir diezgan krasi mainījusies. 2000.gadā jūs pasludinājāt, ka Ventspils ir viena no lielākajām Krievijas ostām. 2003.gadā Krievija jums nogrieza naftas tranzītu, un jūs devāties uz Vašingtonu, pat Balto namu, tikāties ar svarīgiem uzņēmējiem, pēc tam stāstījāt – redz, kā, Amerikā Latvijai pievērš uzmanību, un Irākas misija principā jāvērtē arī kā humāna misija. Bet 2005.gadā jums atkal kaut kas īsti nepatika un jūs rakstījāt prezidentei vēstuli ar prasību izvest Latvijas kontingentu no Irākas. Pagājušajā gadā jūs paziņojāt, ka Latvijas un Amerikas attiecības ir dziļā krīzē. Vai šīs ģeopolitiskās simpātijas mainās atkarībā no jūsu personīgā izdevīguma?

Pirmkārt, kā Roterdama ir lielākā Vācijas osta – ne Hamburga, bet Roterdama, jo apmēram 80% no Roterdamas kravām ir Vācijas -, tā Ventspils šajā izpratnē ir lielākā Krievijas osta, jo Ventspilī lielākā daļa no kravām ir Krievijas kravas. 35% no kravām ir Baltkrievijas kravas, līdz ar to Ventspils osta ir Baltkrievijas osta. Jo vairāk tā būs Baltkrievijas osta, jo labāk ventspilniekiem un Latvijai. Jo no katras tonnas apmēram 15 lati paliek Latvijā.

Ja mēs runājam par naftas cauruļvada slēgšanu, tad, protams, tas Latvijai nebija izdevīgi. Tas bija ģeopolitisks Krievijas lēmums būvēt savu ostu. (..)

Redzat, mana pieeja ir ļoti vienkārša. Latvijai draugu nav, Latvijai ir savas intereses. Un Latvijas intereses ir bāzētas uz to, lai Latvijas tauta būtu pārtikusi plašā nozīmē un ar drošu skatienu nākotnē.

Ja runājam par Irākas karu, kad ieveda [karaspēku], tad teica, ka tur ir masu iznīcināšanas ieroči, un mēs gan Blēram, gan Bušam ticējām. Tie bija tādu valstu kā ASV un Lielbritānija vadītāji, [likās], ka viņi nemelo. Bet izrādījās, ka viņi melo kā visprastākie pusaudžu puikas, kuri izsituši logu ar bumbu. Tāpēc pēc tam to lietu, protams, es neatbalstīju. Kamēr bija, piemēram, talibi, tad heroīna ražošana bija tikpat kā iznīdēta, šobrīd Afganistāna ražo apmēram 90% no pasaules heroīna, un narkomānija, es uzskatu, ir ļoti slikta parādība.

Kā – slikta? Jūs pats teicāt, vispirms par Irāku – «karojām Irākā, uzvarējām, pīrāgu sadalīja citi. Mums no naftas atradnēm netika nekas. Neveiksme – ja pie laupījuma sadales nedabū neko, tad tu esi švaks laupītājs». Par Afganistānu jūs teicāt – «tikām pie varas tur, nafta švaka, bet tur galvenais ir tas, ka 90% pasaules heroīna tiek ražots Afganistānā. Tas maksā milzu naudu. Jautājums, cik no šī laupījuma ir Latvijai».

Pareizi.

Kas ir pareizi? Tad heorīns ir labi vai slikti? Vai jūs gribat laupījuma daļu?

Heroīns ir slikti, bet ir fakts, ka tur saražo 90% no heroīna. Par cik Latvija ir viena no valstīm, kas okupējusi Afganistānu, tad loģiski, ka okupantiem pienākas sava laupījuma daļa. Tas ir no veciem laikiem. Kāpēc viss laupījums pienākas amerikāņiem, bet latviešiem nekas? Es domāju, ka mums visiem pienākas daļa no šī laupījuma gan Afganistānā, gan Irākā. Ja mēs no tā saņemam tikai pigu, trīs burtu kombināciju, nu, tad te tā lieta nav taisnīga.

Bet, Lemberga kungs, kāds tam sakars ar to, vai tur ir vai nav masu iznīcināšanas ieroči?

Nē, es tagad runāju par okupāciju. Toreiz, kad pamatoja okupāciju, bija runa, ka Irākā esot masu iznīcināšanas ieroči. Izrādījās, ka to tur nav. Ja nav, tad es neatbalstu citas valsts okupāciju. Bet, ja jau esam iesaistījušies un esam okupējuši, tad, protams, kā to dara amerikāņi, tad mums pienākas kara laupījums, ne tikai amerikāņiem. Amerikāņiem ir jādalās ar Latvijas tautu.

Un cik lielu daļu no opija jūs gribētu Latvijai?

Mums opijs nav vajadzīgs, mums vajadzīga nauda.

Bet to opiju vajag pārdot, vai ne?

Bet kāds jau to pārdod un gūst labumu.

Kas pārdod?

Es domāju, ka tie, kas šo valsti okupēja un atjaunoja, ir heroīna ražošana … tad tie ir tie, kas pelna.

Latvijai tur vajadzētu nodibināt kādu uzņēmumu?

Nē, nē, viņiem jādalās laupījumā, jūs saprotiet? Ļoti vienkārši, mēs esam kopā ar amerikāņiem okupējuši, mums pienākas sava daļa. Nevar būt tā, ka amerikāņi savāc visu un mums paliek trīs burtu kombinācija. Pareizāk sakot, mēs esam ar 12 vai 15 miljoniem mīnusā, ko katru gadu mēs tērējam šim karam Afganistānā. Tas nav taisnīgi.

Jums ir kādi skaitļi, cik ASV valdība ir savākusi opija Afganistānā?

Man nav.

Jūs sakāt – visu.

Bet, nu, kā, tā ir tikai normāla loģika. Kāpēc esat pret to, ka Latvija saņemtu savu pelnīto daļu? Paskatāties, mēs saņemam palīdzību no ES, mēs saņemam palīdzību no Norvēģijas, Šveices. No Amerikas mēs saņemam nulli. Viņi varētu mums gadā kādu miljardu atmest, teiksim, kaut vai attīstīt militāri rūpniecisko kompleksu. Kad bija Latvijas PSR, tad apmēram 7% no nacionālā kopprodukta saražoja militāri rūpnieciskais komplekss. Šobrīd tas ir nulle. Kad Latvija bija Varšavas pakta dalībniece caur PSRS – 7%, tagad ir nulle. Es saku, amerikāņi, dodiet mums piķi, dodiet mums naudu vai ieguldiet, izveidojiet te militāri rūpnieciskā kompleksa ražotnes, arī zinātni, kas to apkalpo. Tad mēs būsim pilntiesīgi NATO locekļi, ne tikai kā lielgabalu gaļa. Būsim kā pelnītāji, ražotāji, zinātnes attīstītāji.

Teiksim, cita valsts Somija, nav NATO valsts, bet NATO valstīm ražo ieročus. Kāpēc tā? Viņi nestājas, mēs stājamies, tērējam priekš NATO naudu. Mums pretī jāpelna.

Tas, protams, interesents temats, bet es mēģinu saprast jūsu filozofiju. No vienas puses jūs varat teikt, ka mēs Irākā bijām tāpēc, ka tā bija arī humānā misija, bet no otras – jūs gribat izlaupīt Afganistānu un Irāku un dabūt savu daļu no laupījuma. Kā tas iet kopā?

Es negribu neko izlaupīt, jo es tur neesmu.

Jūs neesat, bet jūs pārmetat Dombrovska valdībai, ka no Afganistānas kara laupījuma mums nav nekā. Kā jūs iedomājaties Dombrovski ejam laupīt Afganistānu?

Tas ir, kopā ar amerikāņiem. Amerikāņiem vienkārši ir jādalās ar latviešiem.

[Ar] to, ko viņi salaupa?

Lai jūs varētu labāk dzīvot, re, lai puišiem ir stipendija, piemēram, 200 latu mēnesī augstskolā. (Rāda uz video operatoriem – red.)

No opija naudas?

Amerikāņiem jādalās ar laupījumu, jūs saprotat? Valsts netiek okupēta tāpēc, ka kādam ir tāda … aiz visa ir ekonomika, tikai bizness un nauda. Un nekas cits kā tikai nauda, jūs saprotat? Tas ir jāsaprot. Ja cilvēks nesaprot, tad viņš ļoti maz ko saprot no pasaules ekonomikas un politikas. Ja mēs esam ar amerikāņiem okupējuši Irāku, tad tur ir nafta, tad daļa naftas pienākas Latvijai. Viss stāsts.

Un opijs.

Es saku – no tās naudas, ko viņi iekasē no heroīna, Latvijai pienākas, mēs esam šīs valsts saimnieki.

Bet no kurienes jums tādi fakti, ka ASV valdība tirgo Afganistānā izlaupīto opiju?

Kamēr viņi tur nebija, tikmēr ar heroīna ražošanu tur praktiski bija tikuši galā. Tie nav mani, tie ir pašu amerikāņu dati. Kad valsti okupēja amerikāņi kopā ar latviešiem un citiem, tad diemžēl šī heroīna ražošana atjaunojās. Viss stāsts, tā ir cēloņseku sakarība.

Bet varbūt mēs varam runāt par pašvaldību vēlēšanām. Jūs runājat par heroīnu.

Mani interesē arī jūsu pasaules uzskats. 2003.gadā, kad nogrieza trubu krievi, jūs teicāt, ka Latvijai pēdējais laiks rūpēties par savu drošību un ka Krievija izdara uz mums spiedienu. Bet, kad jūs runājat par to, kādas attiecības valda pasaulē, jūs sakāt – tikai nauda, tikai intereses, izlaupīt, sadalīt. Krievija līdz šim nav atzinusi Latvijas okupāciju. Vai to nevar uzskatīt par cerībām kādreiz izlaupīt Latviju? Kādā veidā jūs ar viņiem varat dibināt labas attiecības un paziņot, ka Ventspils ir Krievijas osta?

Jūs tik daudz dažādus apgalvojumus [izteicāt]. Es gribētu izlasīt, kur es to esmu teicis. Es domāju, ka jūs mani citējat, maigi izsakoties, neprecīzi. Būtu labi, ja jūs citētu precīzu citātu, datums, gads, lappuse, tad es vismaz varētu pārbaudīt, cik jūs fleitējat.

Man te ir copy/ paste…. Ja kaut kas nav precīzi, jūs varat piekoriģēt.

Var jau izraut no konteksta teikumu, pusteikumu un uztaisīt .

Vai jūsu pasaules uzskats mainās atkarībā no datuma, kurā jūs to sakāt un kam?

Pasaules uzskats man nekādā veidā nemainās. Latvijai nav draugu, Latvijai ir intereses, saprotat? Un Latvija pārāk lēti vai gandrīz par velti atdod savas intereses citu interešu vārdā.

Kā tad jūs taisāties draudzēties ar Krieviju, ja viņiem jau arī nav draugu, tikai intereses?

Nē, es ar Krieviju taisos sadarboties. Viss. Un ar Krieviju sadarboties Latvijai ir interesanti.

Ko nozīmē sadarboties ar valsti, kura nav atzinusi, ka bijusi okupante?

Ozoliņa kungs, šobrīd ir 2013.gada 9.maijs. A jūs mani gribat aizvilkt uz 1940.gada 17.jūniju. Tie, kas dzīvo šobrīd Latvijā – nu, protams, ir tādi, kas četrdesmitajā gadā dzīvoja, bet tādu ir salīdzinoši maz.

Putins, nācis pie varas, pateica, ka lielākā pagājušā gadsimta ģeopolitiskā traģēdija bija PSRS sabrukums. Tas nav četrdesmitais gads.

Tie, kas šobrīd dzīvo, tie nevar pārtikt no vēstures vērtējumiem vai pārvērtējumiem. Ja jūs vēlaties, lai ekonomiskie bēgļi no Latvijas izsīktu vai nebūtu vairāk, tad jūs viņus nevarat pabarot un samaksāt ar vēstures apcerējumiem. Šiem cilvēkiem visiem, tiem vismaz, kas ir palikuši te un kādi, kas ir palikuši, viņi vēlas darbu, labi apmaksātas darba vietas ar dzīves vietā normālu, attīstītu infrastruktūru, un jūs ar vēstures apcerējumiem pabarot nevienu nevarat. Tāpēc, zināt, vēsturi vajag atstāt vēsturniekiem un vajag domāt ar skatienu rītdienā.

Krievijas jaunajā ārpolitikas doktrīnā, kas nekāda vēsture, ir skaidri un gaiši pateikts, ka Krievijas mērķis ir ar „maigās varas” līdzekļiem atgūt ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Kā jūs to kompensēsiet ar cilvēku pabarošanu?

Jebkura valsts, jo vairāk – liela valsts -, cenšas realizēt savu ģeopolitisko ietekmi. Jūs esat lasījis Bžežinski?

Protams. Esmu viņu arī intervējis.

Pēdējo grāmatu lasījāt?

Pēdējo neesmu.

Vot, es arī neesmu izlasījis, bet iepriekšējās esmu lasījis. Man pēdējā ir, bet nav bijis laika izlasīt. Nu, tad kaut vai viņu. Nu, tur skaidri cilvēks apraksta, loģiski un saprotami – ka katrai no pasaules valstīm ir sava ģeopolitiskā interese un ietekme. Nu, Amerikas Savienotajām Valstīm ir visa zemeslode, sākot ar pingvīniem Antarktīdā un beidzot ar leduslāčiem Grenlandē. Jā. Pārējām valstīm nav tik globāli, bet, protams, viņām visām ir. Tā ir objektīvā realitāte – ķīniešiem ir, krieviem ir, ir Irānai, Vācijai ir, Lielbritānijai – visiem ir. Itālijai ir. Un ar to ir jārēķinās. Mēs dzīvojam reālā laikā un telpā, un Latvijai ir no visas šīs reālās situācijas jāprot maksimāli nopelnīt – no -pel-nīt! Nevis kalpot par velti, saprotiet. Tas kalps, kas strādā par velti, mirst badā. Un tāpēc mēs arī mirstam badā, saprotat?

Viens precizējošs jautājums – vai objektīva un saprotama, jūsuprāt, bija arī Latvijas okupācija?

Kā?

Vai Latvijas okupācija bija objektīva un saprotama, jo tā atbilda Krievijas interesēm?

Par kuru okupāciju jūs runājat?

Es domāju to, kura bija piecdesmit gadus.

Jā… Nu, tur bija vairākas okupācijas. Bija PSRS, bija Vācijas. Un tad atkal bija – sabiedroto okupācija faktiski, ne PSRS pat, bet sabiedroto okupācija. Nu, ja runājam par četrdesmito gadu, varbūt tas ir šitais stāsts… Redzat, es no vēstures jautājumiem – vienmēr ir jāskatās kompleksi. Jūs nevarat izraut vienu notikumu. Faktiski Latvijas okupācija sākās ar Minhenes vienošanos. Atceraties – Lielbritānija, Francija un Vācija fašistiskā vienojās, jūs zināt, par ko. Ar to sākās pēc būtības Otrais Pasaules karš.. Kurā, protams, visi – visi, un neapšaubāmi, starp visiem arī PSRS un Staļins, mēģināja pārdalīt pasauli. Un šo spēļu ietvaros kāds vinnēja, kāds zaudēja. Diemžēl tāda neliela valsts kā Latvija, kuras suverenitāti it kā aizsargāja Lielbritānija, it kā Vācija – nu, diemžēl neviens viņu ne aizsargāja, tāpat kā Poliju, un viņu apēda atbilstoši tam, kā sadalīja pasauli pasaules varenie. Nākošais notika Jaltā, kur citi varenie sadalīja pasauli. jūs zināt, kas tie bija, jā? ASV prezidents – pazīstat, jā? Tad bija Lielbritānijas Čērčils.

Man interesē jūsu viedoklis, nevis lekcija par vēsturi.

Nē, nē, es pabeigšu. Jūs runājat par okupāciju. Jaltā Rūzvelts ar Čērčilu un Staļinu vienojās, ka Latvija ir PSRS sastāvdaļa. Punkts! Viņi vienojās! Amerikāņi nes pilnu atbildību par šiem Jaltas rezultātiem. Rūzvelts! Viss, punkts! Un viņi trīs vienojās, un tai skaitā par Poliju un par Lietuvu, un par visu., jūs zināt, līdz kurienei. Un par visām robežām, un ka Prūsija būs Krievijai, viņa šobrīd tur arī ir, un ka Vācijas robeža atkāpsies par labu Polijai, jūs zināt, jā? Un ka Memele būs ne Vācijas, un tā tālāk, un tā tālāk.

Bet kas no tā mums jāsecina – ka Krievijas okupācija, kā jūs teicāt, bija objektīva un saprotama?

Es tā neteicu.

Jūs teicāt – valstīm ir intereses, un jebkura okupācija – Afganistānā, Irākā – ir objektīva un saprotama. Tātad arī Latvijā?

Jūs man te Afganistānu un četrdesmito gadu.

Bet jūs runājat par okupāciju, kurā izlaupīt un sadalīt.

Šaubu nav.

Bet tad Krievijas okupācija arī bija objektīva un saprotama, un labi, ka viņi atnāca un izlaupīja?

Es to neesmu teicis.

Bet tad kā jūs to vērtējat?

Es uz jūsu jautājumiem jau atbildēju.

Par Rūzveltu jau dzirdējām. 

Nē, nē, es sāku ar Daladjē, trīsdesmit astoto gadu, un izgāju ekskursu pa visiem šiem vēstures notikumiem. Un visi viņi, nevienam no viņiem, ko es pieminēju, neinteresēja Latvijas liktenis. Ne Hitleram, ne Staļinam, ne Rūzveltam, ne Čērčilam, nevienam.   

Vai Putinam interesē Latvijas liktenis?

Putinam interesē Krievijas intereses, šaubu nav, par ko tad vēl? Kuras valsts viņš prezidents ir – Latvijas, vai?

Un kas būs pamats jūsu Ventspils republikas labajām attiecībām ar Krieviju, ja Putins ir paziņojis, ka PSRS sabrukums ir bijusi lielākā ģeopolitiskā kļūda divdesmitajā gadsimtā?

Jā, nu, un, kas, viņš nedrīkst teikt? Nu, viņš saka.

Viņš pasaka, kādas ir viņa intereses.

Nu, labi, lai viņš saka. Mana pieeja ļoti vienkārša – Latvijai ir maksimāli jāizmanto savas iespējas labi nopelnīt, labi dzīvot Latvijas tautai, un nevis tādā nabadzībā, kā tagad, kad mēs atpaliekam savā attīstība no bagātākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atpaliekam – jūs saprotat? Un tas mani absolūti neapmierina. Mēs atpaliekam no Vācijas, no Zviedrijas – atpaliekam, jūs saprotat? Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā mēs atpaliekam. Mani tas neapmierina.

Un Krievija nesavtīgi padarīs mūs bagātus?

Krievija darīs to, kas viņiem izdevīgi. Mums jādara tas, kas mums izdevīgi. Jūs saprotat? Latvijai ir jā-pel-na! Jā-pel-na! Visur, kur tikai var.

Varbūt mēs varam tikt skaidrībā ar jūsu ienākumiem?

Man vajag atšifrējumu.

Es varu jums pateikt? Kamēr jūs diskutējāt par okupāciju, es apskatījos jūsu ienākumus, kādi jums ir no darba domē, Ventspils brīvostas pārvaldē un Ventspils attīstības aģentūrā. Kopējie ienākumi no šīm trim institūcijām 2007.gadā, kas bija pēdējais treknais gads, jums bija 25 tūkstoši latu, 2008.gadā – 58 tūkstoši, 2009.gadā, kas bija otrs vislielākās krīzes gads, bija 82 tūkstoši. 2010. – virs 100 tūkstošiem. Vai tas ir godīgi, kamēr visi pārējie savilka jostas?

Ventspils attīstības aģentūra – tā ir nevalstiska organizācija, tam nekāda sakara ar domi nav.

Tur arī pilsēta piedalās.

Tur viņa ir ļoti mazs dalībnieks, ja ir, es neatceros, ir vai nav. Tur ir fiziskas personas, viss tas, tam nekāda sakara ar domi nav, tā nav domes institūcija.

Bet vai tam ir sakars ar krīzi? Ar to, ka visiem pārējiem ienākumi saruka?

Tā ir nevalstiska organizācija. Biedrība, nodibinājums.

Jūsu ienākumi auga arī Ventspils brīvostas pārvaldē, kas ir publisks īpašums.

Ventspils brīvostas pārvaldē… Es nezinu, kādi tur ir tie dati?

2007.gadā kopējie gada ienākumi ir 8 tūkstoši, un, piemēram, 2009.gadā – 25 tūkstoši.

2007.gadā, kā jūs zināt, es biju apcietinājumā četrus mēnešu, un pārējo laiku es biju – bez trim mēnešiem – mājas arestā, un par to laiku man, protams, nemaksāja. Tā kā jūs septīto gadu salīdzināt nevarat.

2008.gadā bija pieci tūkstoši, mazāk nekā 2007.

Man grūti komentēt. Astotajā gadā es vienu laiku arī nedarbojos. Es nedarbojos Brīvostā līdz 2008.gada, man liekas, ka oktobrim.

Bet pamata jautājums bija – no šīm trim institūcijām jūsu kopējie ienākumi krīzes laikā ir auguši. Vai tas ir godīgi attiecībā pret pārējo sabiedrību?

Jūs salīdzināt 2007.gadu kā bāzes gadu, kad es biju apcietinājumā.

Mēs varam salīdzināt arī 2008.

Astotā gadā arī – es vairāk kā pusgadu nestrādāju.

Kas tad bija noticis?

Nu, es jums saku, nestrādāju. Es nevarēju strādāt.

Mājas arestā bijāt?

Nu, tai skaitā, jā. Jūs gribat, lai es, atrodoties cietumā, pelnītu, saņemtu algu kā Brīvostas valdes loceklis?

Vai 2009.gadā jūs jau bijāt brīvībā?

2009.gadā es jau biju.

82 tūkstoši kopā.

No kā viņi sastāv?

No šīm trim pozīcijām – domē 3 tūkstoši, Brīvostas pārvaldē 25, Ventspils Attīstības aģentūrā 54 tūkstoši.

Ventspils attīstības aģentūra ir nevalstiska organizācija, tam nav nekāda sakara.

Bet tieši tur atalgojums neko daudz nav mainījies – no 50 tikai līdz 58 tūkstošiem pieaudzis. Jums ir krietni pieaudzis atalgojums Ventspils brīvostas valdē…

Kurā gadā?

No 2008.gada.

Es jums saku – astotais gads man nebija pilna darba gads, jūs nevarat salīdzināt ar nākošo gadu.

No 2009.gada 25 tūkstošiem – Brīvostā -, līdz 34 tūkstošiem 2010.gadā.

Es nezinu, tas nozīmē, ka tur mainījušies kaut kādi… vai nu tur ir bijis vienā gadā, bijis varbūt kaut kas mainījies – ātrāk izmaksāts, vēlāk izmaksāts, vai atvaļinājuma pabalsts vienā gadā izmaksāts. Bet tur visi saņem vienādu atmaksu, visi desmit, fui, visi astoņi valdes locekļi. Tur es nesaņemu ne vairāk, ne mazāk kā visi Brīvostas valdes locekļi.

Tad tas kopsavilkums būtu tāds, ka jūs nejūtaties neērti attiecībā pret sabiedrību?

Es nejūtos neērti, jo, loģiski, laikā, kad es biju mājas arestā, es nesaņēmu, un tad, kad es sāku strādāt, es saņēmu algu. Un tas ir tikai loģiski.

Šodien Saeima noraidīja grozījumus likumā par pašvaldību deputāta statusu, kuri būtu ierobežojuši smagos kriminālnoziegumos apsūdzētu deputātu iespējas piedalīties pašvaldību darbā. Pret grozījumiem balsoja gan Zaļo un zemnieku savienība, kas izvirzījusi jūs par premjerministra amata kandidātu, gan Saskaņas centrs, gan arī daļa no valdošās koalīcijas Nacionālās apvienības. Vai jūs paredzat, ka pēc pašvaldību vēlēšanām varētu mainīties valdība?

Neparedzu.

Jūs esat paslavējis Dzintaru kā godīgu politiķi, viņš ir dēvējis vēršanos pret jums par „populismu”, bet NA ģenerālsekretārs Lūsis ir paziņojis, ka valdībā nepieciešamas pārmaiņas vai pat „apvērsums”, un ka viņš redzot ZZS kā galveno idejisko sabiedroto. Vai tas nenozīmē, ka top pamats jaunai valdībai?

Nocitējiet par Dzintaru, ka es to teicu – kurā vietā, precīzi nolasiet pilnu teikumu un pasakiet, kurā vietā es esmu tā teicis.

Ventspils pilsētas portālā, runādams par…

Kurā datumā?

Jūs gribat teikt, ka jūs to neesat teicis?

Nē, es saku – jūs it kā citējat mani, tad es esiet tik laipni un nocitējiet – jūs, Lemberg, divi tūkstoš trīspadsmitā gada tādā un tādā datumā, tur un tur teicāt sekojošo, un nocitējiet, nu? Un es pārbaudīšu, nu?

Aivars Ozoliņš pārstāstīja.

Ā, redziet! A jūs nocitējiet!

«Godīgs politiķis» – tie ir divi vārdi, kurus es liktu pēdiņās – jūs to teicāt.

Tātad citāta nav!

Bet ko tas maina?

Es vienkārši zinu, ka tā precīzi noteikti neesmu teicis, saprotiet?

Kā jūs teiktu par Raivi Dzintaru un Nacionālo apvienību?

Es par viņu esmu… Nevis par viņu, bet par Nacionālo apvienību esmu, man liekas, runājis intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” kādas nedēļas divas trīs atpakaļ. Tā ka jūs varat iepazīties. Bet tur es esmu runājis citā kontekstā un savādāk.

Nu, bet pasakiet tagad!

Es, tātad, Raivi Dzintaru neesmu nekad mūžā saticis. Un otru, ko jūs nosaucāt?

Aigars Lūsis, viņu ģenerālsekretārs.

Nē, nē, arī ne. Es zinu, ka Raivim Dzintaram bija intervija “Neatkarīgajā”, es viņu arī izlasīju. Lūsim es tā pārskrēju, man bija ļoti maz laika. Nu, es domāju, ka viņiem ir sava ideoloģiskā stāja, jauni puiši, jāsaka, es domāju, ka tādi, nu… Es domāju, ka viņi, pie varas būdami, tā neatļautu par velti kalpot Latvijai svešām varām. Man tāds iespaids. Dievs viņu zina, varbūt viņi kļūtu konformisti, ja nonāktu tādā amatā, varbūt.  Bet man izskatās, ka viņi, nu, tā… Man patīk tas, es tā atceros, pats es varbūt līdzīgs biju, kad biju jaunāks.

Komjaunatnē?

Nu, jā, komjaunatnē biju, jā. Jūs arī bijāt, nē?

Mani izslēdza par biedra naudas nemaksāšanu.

Nu, vot, redzat, jūs iestājāties!

Uzņēma visu klasi kolektīvi, Lemberga kungs.

Nē, bija, kas negribēja, tas nestājās.

Nu, jūs jau nebijāt viens no tiem.

Es nekaunos – biju Universitātes komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks, vadīju studentu celtnieku vienības, kas nodrošināja ar darbu studentus vasaras mēnešos. Studenti pelnīja mēnesi tur pa 250 – 300 rubļiem, kas atbilst apmēram 1000 latu tagad. Tā ka, es uzskatu, ļoti labu darbu darīju.

Drīkst pafantazēt – kā jūs redzētu savu karjeru, ja Latvija nebūtu atguvusi neatkarību? Jūs jau bijāt Ventspils kompartijas otrais sekretārs, pirmais?

Nebiju pirmais.

Kā jūs būtu taisījis karjeru?

Otrais arī nebiju, un Ventspilī kompartija arī nebija. Es biju Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils rajona komitejas sekretārs. Lielākais amats. Nu, un pēc tam es biju izpildkomitejas priekšsēdētājs no 88.gada. Kas esmu bijis, tas esmu bijis, man tur nav ko ne pielikt, ne atņemt. Es piedzimu Padomju savienībā, tāpat kā jūs, un augu, dzīvoju un mācījos Padomju savienībā.

Bet vai esat padomājis – kas būtu noticis, ja Latvija nebūtu atguvusi neatkarību? Kādu karjeru jūs būtu veidojis?

Bezjēdzīga tāda spriedelēšana. Es deviņdesmitajā gadā nobalsoju par Latvijas neatkarību, ļoti riskēdams ar tādu balsojumu. Ļoti riskēdams, atšķirībā no viena otra laboranta, kuriem, tā teikt, nav ko zaudēt. Bet, nu, tā bija tāda nopietna izšķiršanās, kas, protams, bija zināmā mērā tāda pārgalvība. Bet, nu, labi, to es izdarīju. Nu, tā.

Tad jūs prognozējat, ka valdība nemainīsies?

Nē.

Kas jums liek tā domāt, ja ir ļoti nopietnas pazīmes, ka Reformu partija varētu zaudēt pozīcijas pēc pašvaldību vēlēšanām…

Kā viņi var zaudēt pozīcijas? Viņiem kā bija pieci ministri valdībā, tā viņiem būs, kā viņiem ir 16 mandāti Saeimā, tā viņiem būs. Tur nekas nemainīsies. Es domāju, ka valdošā koalīcija kopumā jūtas pietiekami komfortabli, katrs no viņiem pie jebkura cita salikuma diez vai būs vinnētājs. Tāpēc tur tie strīdi un domstarpības – es uzskatu, ka strīdi, tas ir normāli. kādreiz arī „zaļajiem zemniekiem” pārmeta, ka viņiem ir kaut kāda sava pozīcija kaut kādos atsevišķos jautājumos un ka viņiem ir obligāti tur jāpakļaujas tikai un vienīgi tā, kā, piemēram, domā “Vienotība”. Es tā neuzskatu. Koalīcijas valdībā visām pusēm jāieklausās citu viedokļos. Ar laiku jau arī pieslīpējas. Tā ka es neredzu nekādus valdībai riskus nostrādāt līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām. Protams, visnervozākie būs zatleristi. Pie divu procentu atbalsta sabiedrībā, pilsoniskā sabiedrībā, viņiem jādomā, tai skaitā tiem deputātiem. Jo palicis kas tad līdz vēlēšanām – mazliet vairāk par gadu. Tā ka viņi būs arī visnervozākie.

Kas notiks ar šo partiju, jūsuprāt?

Jā, nu, būs tā kā Zatlers solīja – piectūkstoš partijas biedru, lielākā, varenākā.

Un ja nopietni?

Nu, tad nopietni – būs pagājuši divi gadi no partijas dibināšanas, un Zatlers varēs nodemonstrēt, kāds viņš ir politiskais līderis. Un kāds viņš ir organizators, un kāds vispār ir kā vadītājs. Viņš ir nulle! Tas tikai vēlreiz liek padomāt, ka mehānisms, kādā Latvijā kļūst par prezidentu, tas ir vispār nekam nederīgs. Var būt tikai tautas vēlēts prezidents. Jo šitāds, šitāda nulle…

Pag, vai tad jūs pats nebijāt tajā kompānijā zoodārzā?

Nē! Es biju cietumā tajā laikā.  Es, tā teikt, es droši vien… nu, tad viņš nebūtu bijis prezidents droši vien.

Jūs tā domājat?

Es tā domāju, jā.

Kā jūs jutāties tos četrus mēnešus cietumā?

Es jutos daudz labāk noteikti nekā tie, kurus 1941.gadā un 1949.gadā izveda uz Sibīriju no Latvijas. Noteikti daudz labāk. Un tas mani tā ļoti nostiprināja. Viņiem bija nesalīdzināmi sliktāk. Pie tam tur ģimenes ar bērniem – tās bija, neapšaubāmi, šausmas.

Bet jūs nupat teicāt, ka šeit pašlaik pret jums prokuratūra rīkojas kā 37.gada represijās. Vai nav pretruna?

Nē, es to runāju par 37.gadu un to nagānu attiecībā uz Čigāni, kurai nav tas nagans, lai mani nošautu kā politiķi. Viņi nevar mani vinnēt kā politiķi vēlēšanās, un tad viņi, tā teikt, meklē nagānu. Nagānu viņiem nedod, un tad viņa mēģina mani nošaut ar likumu.

Bet prokuratūra jūs vajājot kā 37.gadā – to gadu jūs pieminējāt prokuratūras kontekstā.

Nē, nē, es pieminēju par to nagānu. Jā, protams, tās aktivitātes gan sāktas diezgan sen, tā ir taisnība, jā.

Tad mums ir kā 37.gadā?

Attiecībā pret mani… Nu, nē, tik traki nav, trīsdesmit septītajā jau es būtu sen pagrabā nošauts. Tur nu nav šaubu nekādu, ja vara tā uzskatītu. Nu, mums vispār nāvessods ir atcelts, tā ka man šai ziņā riska nav.

Mēs runājam jau stundu, bet es tā arī joprojām neesmu sapratis, kāpēc tad jūs tā īsti vajā? Kam tad jūs esat tik bīstams?

Ozoliņa kungs, jūs mani kā žurnālists ķengājat, nu, es nezinu, gadus desmit, bet runājat ar mani pirmo reizi.

Nē, mēs esam bijuši televīzijā.

Nu, televīzijā – tas neskaitās. Bet jūs jau mani kā cilvēku absolūti nezināt, pilnīgi nemaz.

Kaut kāds priekšstats ir.

Jums šis priekšstats caur citu radītu priekšstatu. Tāpat kā jums, Braunas kundze. Es jūs uzaicinu – atbrauciet uz Ventspili! Iziesim, pastaigāsim, un es jums izstāstīšu savu redzējumu, savu filozofiju. Pie tam tā nav tāda mākoņu filozofija, ko es esmu kopā ar saviem kolēģiem – ne jau nu viens, kopā ar ventspilniekiem – divdesmit piecu gadu laikā realizējis.

Bet vai jūs nevarētu pateikt, kāpēc jūs vienīgo tik ļoti visi vajā?

Vot, kāpēc vajag speciāli likumu pieņemt pret Lembergu? Tāpēc, ka nevar uzvarēt vēlēšanās. Jūs saprotat – cik bija parādījušies uz politiskās skatuves politiķi divdesmit piecos gados, un cik viņi ir palikuši? Nav! A Lembergs, saprotiet, nu, vot, nelietis tāds, ir! Lembergs strādā. Nu, kā viņu atslēgt? Jums bija priekšniece, šitā te – Ēlerte. Nu, milzu tur, politikā. Vienās vēlēšanās ievēlēja to veco imidžu. Otrās vēlēšanas – viss, izkrita cauri. Tad viņa bija politikā – nu, legālajā politikā, kad pilsonis balso, – vienu gadu. Vienu gadu! Es divdesmit piecus gadus. Man ir bijušas kaut kas deviņas vēlēšanas.

Kāds tam sakars ar to, ka prokuratūra jūs vajā?

Tāpēc, ka mani nevar politiski vinnēt, un tāpēc vajag, mani var vinnēt, tikai izmantojot tādas represīvas administratīvas metodes.

Valdības mainās, politiskie spēki Saeimā mainās, pat ģenerālprokurori mainās, un visi turpina jūs vajāt. Kāpēc?

Nu, tāpēc, ka Lembergu savādāk nevar novākt, saprotiet.

Bet kāpēc vajag Lembergu novākt?

Nu, tāpēc, ka Lemberga reitings ir plus trīsdesmit pieci.  

Nu, un kam tad tas ir bieds?

Bieds ir tiem, kas baidās, ka, ja nu es kādu dienu startēšu Saeimas vēlēšanās, un kas tad būs?

Bet jūs tak nekad nestartēsiet, jūs jau divdesmit piecus gadus solāt.

Nekad nesaki nekad, Ozoliņa kungs. Nu, pieņemtu tagad šito likumu, kas man cits atliktu? Vai nu iet uz Eiroparlamentu, vai nu iet uz Saeimu.

Kāpēc jūs to likumu asociējat ar sevi? Munkevica kungs, piemēram, arī ir apsūdzēts.

Nu, beidziet. Mēs tak labi saprotam. Nu, pieņemsim, Grinberga lietā es biju smagos noziegumos apsūdzētais.

Tur jau jūs nebijāt smagos.

Nē, smags noziegums – saderam atkal?

Lai kā tā tiesas prāva beidzās, Lemberga kungs, fakts ir tāds, ka Grinbergs nekad nebija tajā amatā, kurā viņam vajadzēja būt.

Par to nav stāsts – bija, nebija. Mani apsūdzēja smaga nozieguma izdarīšanā. Atbilstoši likumam es pēc būtības nevarētu būt deputāts trīs gadi. Un tas būtu reāls sods, kaut gan es esmu nevainīgs, un to ir atzinusi tiesa, jūs saprotat? Un, redziet, vēl kas ir – cilvēks var būt apsūdzētā statusā, nav ierobežots termiņš, visu mūžu, simts gadus. Ideāls variants, kā nepieļaut cilvēka politisko darbību. ideāls variants. Bet – viņš neatbilst Eiropas konvencijai par cilvēktiesībām un pamattiesībām, un brīvību, un Latvijas Satversmei, ja kas.

Jūs esat tagad apsūdzēts ne jau Grinberga lietā, jūs esat apsūdzēts, pats droši vien labāk zināsiet, kā to formulēt – dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kukuļņemšanā.

Ziniet, krieviem Staļina laikā bija tāds teiciens, un tagad arī viņš ir spēkā – bil bi čelovek, statju naiģom (būtu tik cilvēks, pantu atradīsim – red.). Vot, ir Ozoliņš – atrast pantu nav problēmu.

Bet kāpēc nemeklē pantu par Ozoliņu, bet, lai cik valdības bijušas, lai cik prokurori bijuši, visi meklē pantu par Lembergu? Kur ir jūsu noslēpums, Lemberga kungs?

Ozoliņš startēs Saeimas vēlēšanās – viņu pat neievēlēs. Jūs politiski esat nulle.

Es nekad neesmu pretendējis iesaistīties politikā, atšķirībā no jums.

Tāpēc jums neviens uzmanību nepievērsīs. Vai nu jūs priecājieties – es domāju, jūs varat drīzāk priecāties – , tāpēc, ka politika ir purvs, kurā ir grūti ieiet, vēl grūtāk iziet.

Lemberga kungs, jūs 25 gadus tikai draudat – ja es startēšu, tad jūs visi redzēsiet. Nu, tad startējiet!

1990.gadā es startēju vēlēšanās, tiku ievēlēts par deputātu, nobalsoju par Latvijas neatkarību, biju deputāts līdz 1993.gadam.

Jā, Augstākajā padomē.

Nu, paga, tas nav svarīgi, tas bija parlaments – kāds parlaments bija, tāds bija un pieņēma ļoti būtiskus lēmumus.

Neviens to nevar jums atņemt, protams.

Tā ka – nevajag, es esmu parlamentā bijis un strādājis, tad, kad es uzskatīju to par vajadzīgu. Šobrīd es pagaidām darbojos Ventspilī, savā sirds pilsētā. Tā ir mana dzīve. Bet, protams, ja, atklāti sakot, jūs mani te neknābtu, tad es varbūt arī biju domājis, ka – divdesmit gadus nostrādāju, nu, pietiek, viss. Bet es tak nevaru atkāpties, tad teiks – ā, Lembergs nobijās! Nezinu, no Ozoliņa, atvainojos, no Braunas, no Čigānes – kontrabandistes, starp citu. Vot, viņa ir kontrabandiste!

Jūs ļoti nepareizi vērtējat – es uzskatītu, ka Lembergs ir izdarījis ļoti labu darbu, ja viņš noietu no politiskās skatuves.

Nu, protams, jūs esat mans politiskais konkurents.

Es neesmu politikā, es esmu žurnāliste.

Jūs esat politisks žurnālists, saprotat? Jo, ja es izlasu – „Brauna” -, es zinu, kas tur būs rakstīts. Politiski. Ja es izlasu – „Ozoliņš” -, es zinu, kas būs rakstīts. Man nevar būt pārsteiguma momentu, ka viņš varētu rakstīt kaut kā savādāk. Līdz ar to jūs esat tā kā, teiksim, nu – es nekad negaidīšu, ka, teiksim, Dzintars slavēs Saskaņu. Nu, nekad. Tāpat kā es zinu – ja Ozoliņš, es zinu, ko viņš rakstīs, Brauna – zinu, ko rakstīs. Par to nav šaubu. Par jebko – es iepriekš varu pateikt, par ko viņš rakstīs.

Lemberga kungs, pastāstiet labāk, ko jūs ar “Dienu” iesāksiet?

Es – ar “Dienu”?

Jā, ar laikrakstu “Diena”.

Vai… Es viņu būtu sen slēdzis! Ar baudu!

Kurš tad jums to neļauj?

Nevaru! (Smejas) Nevaru. Nav man tādu iespēju.

Kam ir tāda iespēja?

Nu, to es nezinu.

Nu, jūs taču zināt viskautko par tādām lietām.

Nezinu, Ozoliņa kungs, nezinu. Slēgt vajadzēja tad, kad vēl Ēlerte tur strādāja un radīja, cik es tagad zinu – [kad] aizgāja prom, “Dienai” bija parādi deviņi miljoni latu. Tik labi strādāja – deviņi miljoni latu! Noveda līdz bankrotam nabaga zviedru, kā viņiem bija – zviedram kā bija uzvārds? Radīja Bonierim deviņu miljonu latu zaudējumus un pēc tam aizmuka kokos!

Vai varam secināt, ka deviņi miljoni varētu būt pašlaik zaudējumi?

To es nezinu.

Ko tad jūsu cilvēki dara “Dienas” valdē?

Kuri mani cilvēki?  

Staņēvičs, piemēram.

Staņēvičs? Kāpēc viņš ir mans cilvēks?

Viņš ir strādājis jūsu uzņēmumos.

Kur manos uzņēmumos?

Es tagad neatceros no galvas.

Nu, redziet.

“Neatkarīgajai Rīta Avīzei” taču vēl lielāki zaudējumi – laikam katru gadu kāds miljons. Kas to uztur – jūs nezināt?

Nezinu.

Bet vai jums nešķiet jocīgi, ka viņi visu laiku pret jums tik labvēlīgi attiecas?

To jūs jautājiet, cik es zinu, tur redaktore ir Anita Daukšte. Viņa kā redaktore, loģiski, nosaka avīzes ideoloģisko seju. Tā kā Ēlerte kādreiz noteica “Dienai”, tā katrai avīzei ir redaktors, jūs jau, Ozoliņa kungs, labi zināt.

Atļaujiet atgādināt, ka krimināllietā ir daži materiāli, kas liecina, ka jūs arī šo to tur ietekmējat.

Nu, kādi?

Nu, piemēram, zvans Lilitai Seimuškānei ar lūgumu tekstiņu šādu tādu uztaisīt pēc tam, kad jums prokuratūra apsūdzību uzrādījusi.

Nē, tas bija saistībā ar televīziju.

Tas bija tajā pašā dienā – televīzijā jūs arī zvanījāt Andrejam Ēķim, bet zvanījāt arī Lilitai Seimuškānei un lūdzāt „tekstiņu” sagatavot.

Nu, kā – ja es pazītu kādu cilvēku, kuram kādi citi paziņas kaut kur ir, nu, kāpēc es viņam nevaru palūgt?

Ko tad?

Nu, vienalga, ko. Nu, teiksim, uz “Dienu” gāja Liepnieks un skaņoja ar Ēlerti, kas būs jāraksta Ozoliņam. Saprotat? Es jau nenosodu Ozoliņu, Liepnieks to liecina, es jau nenosodu. Es jau negāju ne pie viena un neteicu redaktoram – tev būs to rakstīt. Toreiz labi koordinējāties ar Šķēli, starp citu, pret mani. Tas bija deviņdesmit septītais, astotais, devītais gads.

Kāpēc jūs domājat, ka tas tā bija?

Nē, nu, Liepnieks taisnību runā, par to nav šaubu.

Vai vienmēr Jurģis Liepnieks runājis taisnību?

Nē, nē, par šo jautājumu taisnību.

Par citiem ne, par šo tikai?

Es nezinu, ko jūs domājat – par citiem, bet par šo – pilnīgi droši. Labi, kas vēl?

Var jau būt, ka ar to arī pietiks, saruna bija interesanta.

Es jūs aicinu uz Ventspili!

Es esmu bijis Ventspilī.

Jūs neesat bijis Ventspilī! Redzat, jūs varat domāt, ka jūs esat bijis, bet faktiski jūs neesat bijis. Nu, tāda īpatnība.

Bet vai tie ventspilnieki, kas tur dzīvo – vai viņi tur ir bijuši?

Viņi? Tie, kas dzīvo, tie ir. Redzat, lai justu Ventspils smeķi, tā teikt.

Bet jūs jau atkal piedāvāsiet apmesties kaut kur starp morgu un ātro palīdzību droši vien, vai ne?

Nu, to jūs pats izvēlēsities, kura vieta jums tuvāka. Tā vieta ir ļoti laba, tur ir kādi 300 metri līdz jūrai. Tā ir Vasarnīcu iela.

Bet līdz morgam – 150?

Nu, ko darīt, katrā pilsētā ir morgs. Visi mēs tur nokļūsim, un ar to jārēķinās. Šodien, rīt, parīt – to lems citi. (Smejas) Tāda ir realitāte! Uz dzīvi vajag skatīties ar atvērtām acīm.