Gunāra Astras konkursu pagarina – jauniešiem pamaz zināšanu

Konkursa organizatori: Jaunieši neprot strādāt ar informācijas avotiem, paļaujas uz Vikipēdiju

Jauniešiem skolās par maz māca vēsturi, internets nonivelējis viņu spēju strādāt ar dažādiem informācijas avotiem. Šādus secinājumus izdarījuši „Daugavas vanagu” (DV) rīkotā radošo darbu konkursa, kas veltīts brīvības cīnītājam Gunāram Astram, organizatori. Savukārt Astram veltīto pētniecisko darbu konkursu nācies pagarināt, jo pieteikušies pārāk maz dalībnieku.

Ir.lv jau ziņoja par DV izsludinātajiem konkursiem – radošo darbu konkursu „Vēstule Gunāram Astram” un Astram veltīto pētniecisko darbu konkursu. Pieteikšanās pētniecisko darbu konkursa „Gunāra Astras un viņa līdzgaitnieku/laikabiedru loma Latvijas neatkarības atjaunošanā” otrajai kārtai izsludināta līdz šā gada 1. septembrim cerībā, ka tēma ieinteresēs, piemēram, arī studentus no līdz šim konkursā nepārstāvētās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Ir.lv stāsta konkursa organizators Imants Balodis.

Konkursa pirmā kārta jau ir noslēgusies un sākta iesniegto darbu izvērtēšana. Iesniegtas aptuveni 20 pieteikuma anketas un septiņi apjomīgi pētnieciskie darbi, Ir.lv stāsta DV pārstāve Laura Millere. Viņa pieļauj, ka mazā atsaucība varētu būt saistīta ar konkursa pārāk šauro tēmu. 

Runājot par šajā un iepriekšējā DV organizētajā konkursā „Vēstule Gunāram Astram” atklātajām problēmām jauniešu vēstures zināšanās, Millere saka, ka jauniešiem trūkst prasmju izmantot avotus un apkopot informāciju. “Diemžēl jaunatne joprojām vairāk paļaujas uz Vikipēdiju, nevis uz muzejā, arhīvā vai bibliotēkā atrastu informāciju,” Millere komentē.

DV valdes loceklis Ivars Švānfelds pieļauj, ka jaunajai paaudzei skolās par Latvijas vēsturi ir mācīts tik maz, ka pašreizējā konkursa temati vienkārši šķituši pārāk sarežģīti: „Jauniešiem tomēr ir [jūtams] tas vēstures trūkums un tāpēc varbūt, ja kāds grib iesaistīties, tad ar nulle zināšanām darbs kļūst grūtāks… Jauniešiem vajadzēja mācīt Latvijas vēsturi jau no pirmajām neatkarības dienām.”

„Veicot aptauju, secināju, ka manu vienaudžu vidū zināšanas par Gunāru Astru ir ļoti mazas. No 30 apjautātajiem cilvēkiem tikai divi zināja par Gunāru Astru kaut ko tādu, kas atbilst patiesībai. (..) Bija skaidrs, ka lielākajai daļai no respondentiem nebūs tiešām objektīva personiska viedokļa par Gunāru Astru, jo vienkārši nav zināšanu par viņu,” raksta viens no konkursa pirmās kārtas dalībniekiem Kristaps Zīvers no Valmieras Valsts ģimnāzijas.

Zīvera pētījumā arī minēti aptaujāto vidusskolēnu ieteikumi, kā informēt jauniešus par Gunāru Astru – vairāk vajadzētu stāstīt vēstures stundās, Barikāžu laika pasākumos, izveidot īsu informatīvu rakstu internetā vai iekļaut tematu par Astru valsts vēstures eksāmenos, informē konkursa organizators Balodis.

Millerei īpaši interesants šķitis pētnieciskais darbs, kurā Astras „Pēdējais vārds” analizēts no strukturālā un žurnālistikas viedokļa. Savukārt Švānfeldam uzmanību piesaistījis pētījums, kura autors gan sazinājies ar Astras brāli Leonu, gan vēstures arhīvā meklējis līdz šim nepubliskotas fotogrāfijas.

Projektā piedalījies viens vidusskolēns un seši jaunāko kursu studenti vecumā no 18 līdz 21 gadam. Studējošie mācās vēsturi, filozofiju, mājturību un kultūras vēstures pedagoģiju. „Kopumā pārstāvēta pilna Latvijas ģeogrāfija,” saka Millere. Dalībnieki ir no Rēzeknes, Daugavpils, Jelgavas, Rīgas un citām Latvijas pilsētām.

Tagad tiek domāts arī par nākamo konkursu, kas norisināsies pēc pētniecisko darbu konkursa. Tajā paredzēts no zinātniskā virzīties uz vairāk personisku, „patriotiski vēsturisku” izpēti un aicināt piedalīties jaunāka vecuma skolēnus no 7. līdz 9. klasei.

Pētniecisko darbu konkurss noslēgsies ar labāko apbalvošanu 14. vai 15. decembrī, kad Astras „Pēdējam vārdam” apritēs 30 gadi.

Konkursu rīko Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Okupācijas muzejs, „Daugavas vanagi” un citas organizācijas. Tā mērķis ir apkopot un izdot rakstu krājumu, kas atspoguļotu Astras un viņa laikabiedru lomu nevardarbīgās pretošanās kustībā okupācijas varai Latvijā. Krājumā paredzēts iekļaut arī konkursa dalībnieku labākos stāstus, norāda Balodis.

Jau iepriekš rakstīts, ka pirmo trīs vietu ieguvēji saņems DV Kanādā Toronto nodaļas naudas balvas: 1. vieta – 250 latus, 2. vieta – 150 latus un 3. vieta – 100 latus. Latvijas Nacionālais arhīvs dod iespēju pasūtīt arhīva dokumentus – to kopijas 100 latu apmērā, kā arī arhīva grāmatu iegādei. Paredzētas arī citas speciālās, pārsteiguma un atzinības balvas.

Lai pieteiktos konkursa otrajā kārtā, līdz 1.septembrim jāizpilda pieteikuma anketa, kuru var atrast konkursa mājas lapā, un jāiesūta tā uz e-pastu: [email protected]. Pētniecisko darbu iesūtīšanas termiņš ir 1.novembris. Papildus informāciju par Gunāru Astru var iegūt gan konkursa mājas lapā, gan nesen atklātā virtuālajā izstādē „Tiesas procesi pret Gunāru Astru“.

Gunārs Astra bija viens no tiem Latvijas brīvības cīnītājiem, kurš nebaidījās runāt par Latvijas okupāciju, rusifikāciju, komunistu režīma noziegumiem vēl tad, kad par šāda veida sarunām draudēja ilgi ieslodzījuma gadi padomju cietumos, tā sauktajās labošanas darbu nometnēs vai psihiatriskajās slimnīcās. Savu uzskatu un pārliecības dēļ viņš PSRS ieslodzījuma vietās pavadīja gandrīz 20 gadus un divas reizes tika tiesāts.

Astras „Pēdējais vārds” bija runa poliskajā tiesas prāvā, ko uzskata par latviešu nevardarbīgās pretošanās manifestu. Jau pāris dienas pēc tiesas tā tika atskaņota „Brīvās Eiropas” un „Amerikas Balss” raidījumos, kopumā tikusi tulkota 16 valodās.