Koalīcijas deputāti piedāvā variantu apsūdzētu deputātu pilnvaru ierobežošanai

To varētu darīt pēc ģenerālprokurora informācijas saņemšanas; priekšlikumu parakstījis 21 deputāts

Vairāki koalīcijas deputāti iesnieguši priekšlikumu grozījumiem pašvaldību deputātu statusa likumā, paredzot, ka smagā vai sevišķi smagā noziegumā apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaras ierobežos pēc tam, kad ģenerālprokurors būs informējis pašvaldību par to, ka ir sākta kriminālvajāšana, ziņo LETA.

Koalīcijas ierosinājums paredz: ja pret deputātu būs sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts ar dienu, kad pašvaldībā būs saņemta ģenerālprokurora apstiprināta procesa virzītāja informācija vai arī tiesneša informācija par kriminālvajāšanas faktu, ja lieta nodota tiesai, zaudēs tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz gala nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

Pilnvaru ierobežošanas laikā, skaitot no dienas, kad pašvaldībā saņemta minētā informācija, deputāts, kurš ieņem algotu amatu domē, saņems 50% no amata mēnešalgas, bet deputāts, kura mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam, – 50% no vidējās pēdējo trīs mēnešu mēnešalgas, izņemot gadījumus, kad deputāts atrodas apcietinājumā.

Ja kriminālvajāšana būs izbeigta, pamatojoties uz reabilitējošiem apstākļiem, vai arī deputāts tiks attaisnots, viņš saņems visu par pilnvaru ierobežošanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, paredz deputātu iesniegtais priekšlikums.

Priekšlikumu ir parakstījis 21 deputāts, kas pārstāv visus valdošās koalīcijas politiskos spēkus, tostarp arī trīs Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, kā arī Romāns Naudiņš un Ilmārs Latkovskis.

Kā skaidroja deputāts Andrejs Judins (Vienotība), prokurori pauduši viedokli, ka būs pietiekami ar grozījumiem šajā likumā, lai kriminālvajāšanas gadījumā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu varētu informēt pašvaldību. Nevienā citā likumā šo jautājumu varētu atsevišķi neatrunāt, tomēr netiek izslēgta iespēja, ka attiecīgas izmaiņas varētu noteikt arī Kriminālprocesa likumā, pie kura izmaiņām tagad arī strādā Saeima. Judins skaidroja, ka diskusija par šo jautājumu varētu norisināties atbildīgajā komisijā, tomēr izšķirošs būšot prokuroru viedoklis.

Iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, – ja šāda politiskā griba par pašvaldību deputātu tiesību ierobežošanu tiks izrādīta un šādi grozījumi tiks pieņemti, tad viņš ir piekritis, ka pirms informācijas nosūtīšanas pašvaldībai Ģenerālprokuratūra veiks kriminālprocesa pārbaudi. Ģenerālprokuratūrai tādā gadījumā būs jāpārbauda procesa virzītāja pieņemtā lēmuma par deputāta saukšanu pie kriminālatbildības pamatotība un likumība. Kalnmeiers iepriekš arī norādīja, ka nav noteikts, kādā laika posmā Ģenerālprokuratūrai būs jāpārbauda minētā likumība, taču likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā tas būs jādara saprātīgā termiņā.

Sākotnēji priekšlikumu vērtēs atbildīgajā Saeimas komisijā, tad deputātiem būs iespēja balstot par to parlamenta plenārsēdē. Patlaban grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek vērtēti pirms galīgā trešā lasījuma.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 9.maija sēdē noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.