Valdība akcionāriem ierosina pārdot uzņēmuma akcijas vai ieguldīt līdzekļus
Līdz 31.maijam a/s “Liepājas metalurgs” akcionāriem ir vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi, vēsta “Nozare.lv”.
Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi no esošajām “Liepājas metalurga” parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.
Kā otrdien pēc Ministru kabineta sēdes teica uzņēmuma kreditoru kluba konsultanta “Prudentia” partneris Kārlis Krastiņš, uzņēmuma akcionāriem kreditoru klubam ir vai nu par vienu latu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai katram jāiegulda “Liepājas metalurgā” pa desmit miljoniem latu, un viņi varēs palikt uzņēmumā, būt tā akcionāri kopā ar kreditoriem un turpināt atbalstīt un stabilizēt uzņēmumu.
“Pagājušajā nedēļā kreditoru klubs konceptuāli izskatījis esošo situāciju “Liepājas metalurgā”. Ir scenārijs, pēc kura esošās uzņēmumu parādu saistības tiktu daļēji restrukturizētas un daļēji kapitalizētas. Kreditoru klubs arī izskata varbūtību ieguldīt jaunus līdzekļus uzņēmumā – noteiktā apmērā un uz noteiktiem nosacījumiem, bet kā priekšnoteikums tam ir izvirzītas šīs prasības trīs lielākajiem uzņēmuma akcionāriem, jo bez šo cilvēku līdzdalības kreditoru kluba scenārijs juridiski korekti nav realizējams,” sacīja Krastiņš.
Viņš piebilda, ka par šo scenāriju ir informēta arī valdība, kas ir viens no kreditoru kluba dalībniekiem, un valdība konceptuāli šo scenāriju ir izskatījusi un arī atbalstījusi.
Krastiņš sacīja, ka patlaban kopējās “Liepājas metalurga” parādu saistības ir aptuveni 125 miljoni latu, no tām paredzēts kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu, tādējādi stiprinot uzņēmuma kapitāla bāzi.
Kapitalizācijas scenārijs vēl ir detalizēti un juridiski jāizstrādā, un, ja tas viss tiks saskaņots, tad tiesa būs tā, kas apstiprinās restrukturizācijas plānu tiesiskās aizsardzības procesa gaitā, taču skaidrs, ka aptuveni puse no parāda kreditoriem būs jākapitalizē, ieguldot šos līdzekļus uzņēmuma pamatkapitālā, norādīja Krastiņš.
“Tāpat noteikti līdzekļi uzņēmumam ir nepieciešami apgrozāmā kapitāla veidā, lai uzņēmums varētu sākt strādāt. Kopā ar kreditoriem redzam, ka uzņēmums var būt rentabls divu-trīs gadu laikā. Tās ir slikta menedžmenta problēmas, kas līdz šim nav ļāvušas uzņēmumam strādāt ar peļņu,” piebilda Krastiņš.
“Prudentia” pārstāvis sacīja, ka ar katru no trīs akcionāriem turpinās sarunas, katram no viņiem ir savs redzējums, taču jāpanāk konceptuāls kopīgs risinājums, jo tikai tādā veidā uzņēmums var turpināt strādāt. “Katram no savām individuālajām interesēm ir jānolaižas līdz “Liepājas metalurga” interesēm, kas ir nepieciešamas uzņēmumam, darbiniekiem un valstij,” sacīja Krastiņš.
“Liepājas metalurga” lielākie kreditori ir a/s “Latvenergo”, a/s “Citadele banka”, a/s “SEB banka”, tērauda tirgotājs “Stemcor” un Valsts kase.
Komentāri (24)
peerku 21.05.2013. 16.27
Prudentia padoms valstij nopirkt akcijas par 3 ls liekas bīstams, jo pat nav vēl apzinātas visas zemūdens problēmas līdzīgi kā K&K gadījumā.
Ceru tikai uz K.Lipmanu, kas varētu valdībai uzrādīt reālu investoru, no kura nebūtu iespējams atteikties, tad arī izbeigtos naudas bērshana dziļā Prudentia akā, bet galvenais,- sāktos jauna ēra “Liepājas Metalurā”.
3
Sandris Maziks > peerku 21.05.2013. 21.32
DD1
“bet galvenais,- sāktos jauna ēra “Liepājas Metalurā”.
Ļipman ēra LM jau bija, domā vajag atkal pamēģināt? Es domāju, ka jāizmaksā rublīši, cik viņam bija, ierodoties Latvijā un lielu pendeli. Gana ilgi tas blēdis Latvijā dzīvojis kā karalis
0
Ansis > peerku 21.05.2013. 20.07
Ja valsts neiesaistās un LM aiziet uz maksātnespeju, tad pastāv iespēja valstij palikt ar -64miljoni un lielu baru bezdarbniekiem.
Protams – arī maksātnespejas gadījuma ir cerība, ka LM ka vienotu veselumu noperk kāds, kurš grib ražot – tad valsts paliek ar -64miljoniem, bet bez bezdarbniekiem.
Savukart – ja kreditori iesaistās un saglaba LM kā ražojosu uzņēmumu, tad pēc dažiem gadiem varētu atgūt rentabilitati un valsts savas akcijas pārdot par pieklājīgu summu un beigas tikt cauri ar nelieliem zaudējumiem.
Protams, pastav risks, ka LM ir vēl nezināmas saistības un jaunie akcionari nespēs tik daudz ieguldīt, lai saglabatu LM darbību.
Jebkurā gadījumā – jadabū Zaharjins un co prom no lūžņu iepirkšanas un preču pārdošanas un lemšanas par savu algu – citādi šie noshemos arī visu papildus ieguldīto naudu, tā pat kā noshēmoja 125 miljonus.
0
Sandris Maziks > peerku 21.05.2013. 20.54
edgarsav
“Jebkurā gadījumā – jadabū Zaharjins un co prom no lūžņu iepirkšanas un preču pārdošanas un lemšanas par savu algu”
Būtu tik valstiska attieksme, līdz nedēļas beigām jau tas krievu mēsls būtu atdevis salaupīto, sniedzis liecības par visiem saviem paģeļņikiem: čekistiem un banģjugām un maitām politiķiem, kas ēda no viņa rokas un pirmdien ar visu ģimeni doties pie Staļina.
0
austrisv 21.05.2013. 18.27
Smags gadījums, jo kā izskatās tad lielākie LM kreditori ir valsts uzņēmumi, un tas jau ir slikti, jo cietīs uzņēmumu peļņa, kura dažiem šiem A/s ir maza vai nav nekāda. Vienkārši ir jātiek vaļā no tiem zagļiem Zaharina&co. priekš kam mums otru Pareks par 1 Ls, kas izrādīsies simtiem miljonu vērtībā.
Tā it ar to Krievijas biznesu: visu savās kabatās.
3
inesite15 > austrisv 21.05.2013. 20.03
Zdrasstje !
Mērkaķu cirks .
………………..”Vienkārši ir jātiek vaļā no tiem zagļiem Zaharina&co”
“Vienkārši” – :))) – a varbūt divkārši ?
……………………………………………………………….
KURI ZAGĻI LIKUMUS TAISĪJA ?
Pēc kuru zagļu ( vai tomēr pat īsti PAŠI zagt pat i nemākoši caur valdēm un padumēm, un vēl un vēl … suuduādinju nokopēju ) likumiem VISSSSSSSSSSSSSS NOTIEK ?
Pričom tur kādi brigadieri ?
Un PRIČOM TEEEEEEEEEEEEEEE KRIEVI ???????????????
0
Ieva Priedenfelde > austrisv 21.05.2013. 22.29
nav!
0
austrisv > austrisv 21.05.2013. 21.53
Laikam neproti lasīt, jo rakstīts nav krievi, bet Krievijas bizness. Starpība taču ir.
0
ineta_rr 21.05.2013. 17.09
Kāpēc uzņēmums pastāv? PSRS laikos skaidrs – integrētā ekonomika, lai brālīgās republikas nemēģinātu aizbēgt, bet kāpēc Latvijas Republikai ir šāds uzņēmums? Lēti metāllūžņi? JO MĒS TIK SLIKTI DZĪVOJAM, KA NOLIETOJAM AUTO LĪDZ KLIŅĶIM. Būtu mums Vācijas dzīves līmeni, uz ko mēs taču ejam, vai ne, būtu mums tas, vecos auto eksportēt uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un tā tālāk, lai tie tur ņemās ar lūžņiem.
Patlaban, cik saprotu, ražoti tiek tikai armatūras stieņi – ne tas ir kaut kas unikāls, ne pašiem uz vietas ļauj radīt ievērojamu pievienoto vērtību. Ja vismaz būtu kāds autoražotājs, varbūt būtu cita lieta.
Neesam mēs arī ne Norvēģija, ne Francija, kur lēta enerģija, kas ļautu importēt lūžņus un tos pārkausēt, radot pievienoto vērtību.
Protams, vēl kādu laiku mēs būsim valsts, kas importē lietotus auto un tad tos nolieto līdz galam, bet, ja LV grib turpināt pārkausēt metālu, līdz brīdim, kad Latvija kļūst kaut cik pārtikusi, tai jāspēj saražot daudz elektrības ļoti lēti. Tas ir, mums vajag savu AES, iespējams, pat vairākas. Tāpat nav skaidrs, kas notiek tirgus liberalizācijas gadījumā, jo sanāk, ka elektrību uzņēmuma nāktos iepirkt par tirgus cenu, kas nozīmē, ka, ja arī mēs ražojam lētu elektrību, to pirktu ne tikai mūsu uzņēmumi, bet arī kaimiņu. Jebšu es kaut ko esmu palaidis garām un tas nemaz nav atvērtais tirgus?
4
+1
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
@Sandris Maziks > ineta_rr 21.05.2013. 20.42
edgarsav
“1) patreiz ir metaluŗģijas nozares krīze visā Pasaulē – bet ta nebūs mūžīga”
OIK komponente ir visur, tik neremdināma utubungu alkatība, kāda pie mums citur nav sastopama. Var apstāties rūdas metalurģija bet lūžņu, nekad.
0
ineta_rr > ineta_rr 21.05.2013. 21.38
Varbūt kļūdos, bet Francijā elektrība maksā ap 6 santīmiem par kWh, ja ne mazāk, jo AES elektrības pašizmaksa ir kaut kur ap 2-3 santīmiem uz kWh, neeksistējošā Nord Pool* cena ir ap 10-12 santīmiem par kWh.
Norvēģiem ir gan nafta, gan ūdenskritumu HES, kas atšķirībā no upju HES spēj elektrību ražot lielāko daļu gada. Tieši tādēļ Norvēģija vismaz agrāk bija galvenie deiterija ražotāji pasaulē, jo deiteriju var iegūt nepārtraukti veicot ūdens elektrolīzi – deitērijs reaģē lēnāk nekā protijs un beigās pāri palicis ir vienīgi smagais ūdeņraža izotops.
Protams, neviens neliedz pārkausēt metālu Latvijā, tāpat kā neviens neliedz uzbūvēt gigantiskas siltumnīcas un audzēt kokospalmas, tikai vai vajag, ja tepat netālu Francijā, Norvēģijā un Somijā to var izdarīt lētāk? Kā smejies, konkurence un tirgus neredzamā roka visu saliks pa plauktiņiem.
Un veco PSRS būvju nojaukšana, cik nu viņu atlicis, ir ļoti ilgtspējīgs biznesa plāns,vai ne? Un pēc tam vajag atkal vainot valdību, ka privātie sagriezuši zvejas kuģus un nojaukuši cukura fabrikas. Lai slava populismam!
* Oi, http://en.wikipedia.org/wiki/NASDAQ_OMX_Commodities_Europe
http://en.wikipedia.org/wiki/Nord_Pool_Spot
Tad kur Latvija ir iestājusies?!!! Jo tāda Nord Pool jau sen nav!
0
Ieva Priedenfelde > ineta_rr 21.05.2013. 22.26
Elektrība iekš Eiropas savienības ZA stūra visiem maksā apmēram vienadi – Nordpool cena + piegades tarifs
=======
a nafig mums tāds nordpool?
0
Ansis > ineta_rr 21.05.2013. 20.14
Lūžņi rodas ne tikai no automašīnām. Diezgan daudz no dažādu būvju nojaukšanas – vecas dzelžceļa sliedes, kolhoza graudu kaltes, dažāda tehnika, metālapstrades atgriezumi, būvniecības atgriezumi utt.
Elektrība iekš Eiropas savienības ZA stūra visiem maksā apmēram vienadi – Nordpool cena + piegades tarifs. Starpība rodas no OIK komponentes. Ja Pavļutam izdosies normalizēt OIK pieaugumu, tad tāds metalurgs šeit normāli varēs stradāt.
Jāņem vērā, ka:
1) patreiz ir metaluŗģijas nozares krīze visā Pasaulē – bet ta nebūs mūžīga
2) no pieejamās informācijas izriet, ka LM patreizējā vadība pumpē naudu ārā gan algās, gan iepirkumos, gan produkcijas pārdošanā – ja šos caurumus likvidēs, tad uzņēmums nebūs nerentabls.
0