Kārļa Ulmaņa dzimšanas diena ir 4.septembris. Tas būtu īstais datums, kad pieminēt ievērojamā latviešu politiķa nenoliedzamos nopelnus Latvijas valsts tapšanā un veidošanā. Taču partija Visu Latvijai! (VL!) izvēlējusies svinēt Latvijas valsts gala sākumu 1934.gada 15.maijā, kad Ministru prezidents Ulmanis veica vardarbīgu valsts apvērsumu.
VL! vadonis Raivis Dzintars trešdien Tviterī ierakstīja: “1934. g. 15. maijs – sākums Kārļa Ulmaņa valdīšanai. Apsveicu visus, kam tas šķiet nozīmīgi!”
Sak, savējie sapratīs, kāpēc brīvās un demokrātiskās vēlēšanās Saeimā ievēlētai un Latvijas valdībā pārstāvētai partijai ir “nozīmīgi” svinēt Satversmes apturēšanu, Saeimas padzīšanu, partiju aizliegšanu, cenzūras ieviešanu un politisko pretinieku ieslodzīšanu koncentrācijas nometnē.
Citi laiki
Partijas mājaslapā gan varam lasīt par “garīgu apvērsumu”, kas nupat esot vajadzīgs Latvijā. Taču ideoloģizētu vārdu plāksteri nepadara Ulmaņa visnotaļ fizisko apvērsumu par garīgu.
Tāpat arī VL! atsaukšanās uz “tautas atmiņu”, kurā Ulmaņlaiki esot palikuši kā Latvijas uzplaukuma gadi, neatceļ vadoņa Ulmaņa vienpersonisko lēmumu 1939.gadā ļaut ierīkot Latvijā padomju Krievijas karabāzes, bet 1940.gada 17.jūnijā Latvijas Radiofonā pavēstīt pilsoņiem un pilsonēm: “Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību.”
Vēsturei nav pieļāvuma izteiksmes, un diezin vai ir jēga zīlēt, vai būtu bijis 1940.gada 17.jūnijs, ja nebūtu bijis 1934.gada 15.maija un uz Maskavas ultimātu būtu jāatbild Saeimai, nevis vadonim vienam pašam. (Somijā, kas tolaik arvien bija demokrātiska republika, parlaments 1939.gadā noraidīja Maskavas piedāvājumu noslēgt “militārās sadarbības līgumu”, un somi ar ieročiem rokās nosargāja savu valsti.) Latvija droši vien tiktu okupēta tā kā tā, tikai tagad, kad valsts ir atjaunota, varbūt nebūtu jādiskutē, vai okupācija vispār ir bijusi.
Vēl VL! gribot atgādināt, ka “arī mūslaikos iespējama latviešu nacionālā vienotība”, kāda esot bijusi Ulmaņlaikos.
Vai vienotība tiešām bija, par to gan arī “tautas atmiņā” nav vienprātības. Ulmaņa biogrāfs Edgars Dunsdorfs diezin vai šajā jautājumā ir mazāk zinošs nekā VL! ideologi. Viņš raksta: “Ar bardzību vēršoties pret jaunā režīma kritiku, Ulmanis Latvijas atjaunošanu nevis veicināja, bet gan gremdēja. Vienotās tautas ideāls palika nesasniegts – 15.maijs sašķēla tautu daudz vairāk nekā jebkurš cits notikums valsts neilgajā pastāvēšanas laikā.”
Ciniķi aiz Brīvības pieminekļa
Bet VL!–TB/LNNK vadoņiem diezin vai vajag diskusijas patiesības noskaidrošanai. Viņus diemžēl vada nevis godīgi maldi vai labdabīgas ilūzijas, bet gan rūpīgi kopti autoritāri instinkti kopā ar merkantilu aprēķinu, ko tie slēpj aiz patriotiskiem saukļiem un iemudžina ideoloģiskās klišejās.
Cinisms ir mūsmāju “nacionāli konservatīvo” politiķu tradīcija kopš Latvijas atjaunošanas. Deviņdesmito gadu sākumā viņi metās veikli šiverēt mežonīgās privatizācijas džungļos rokrokā ar čekas stukačiem un jukjukām ar bandītiem treniņtērpos, tikai vienmēr bīdīdami pa priekšu latviešiem svēto Brīvības pieminekli – “Tēvzemei un brīvībai”. Partijas vecāko brāļu tradīcijas turpina “dedzīgais jauneklis ar Latviju sirdī” Raivis Dzintars, kurš nu arī “visu Latvijai” kārto atbilstoši politiskajai konjunktūrai.
VL! svin 15.maiju kopš 2005.gada, kad tā bija vēl tikai “jauniešu organizācija”. 2008.gadā, kad patriotisko lāpnešu partija vēl nebija apvienojusies ar oligarhu darījumos rūdītajiem TB/LNNK veterāniem, Dzintars 15.maijā vēstīja, ka svinot nevis apvērsumu, bet gan to, ka Ulmanis daudz devis “kultūras, tautiskuma un Latvijas labā”. “Toreiz bija citi apstākļi,” viņš skaidroja un partijas vārdā paziņoja, ka pašlaik Latvijā demokrātija esot tikai formāla, bet patiesībā valdot “oligarhu diktatūra”.
Tagad Saeimas deputāts Dzintars dēvē par “populismu” vēršanos pret oligarhu patriarhu Aivaru Lembergu – valdības koalīcijas partneru mēģinājumus ierobežot smagos kriminālnoziegumos apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaras. Savukārt Lembergs nu slavē “politiķi Dzintaru” par “godīgumu un atklātumu” un drošina Krievijas vēstnieku, ka ar “nacionāļiem” varot “vest konstruktīvas sarunas”.
Konstruktīvas sarunas Dzintars savulaik acīmredzot risinājis arī ar Jevgeņiju Osipovu, ko Drošības policija klasificējusi par ekstrēmistu. Viņš pats skaidrojis šo fotogrāfijās iemūžināto bēdīgi slaveno tikšanos gan kā žurnālista darbu, gan kā izlūkgājienu pie ienaidnieka. Saprotamāka tomēr šķiet versija, ka “Raivis un Žeņa tolaik abi dibināja partijas, kurām pamatā nacionālā ideja”, kā nācies dzirdēt no partijas ļaužu aprindām.
Pret to, iespējams, neiebilstu arī komponists un ilggadējs TB/LNNK deputāts Imants Kalniņš, kam sirds tik pilna, ka janvārī atklātā vēstulē avīzei NRA novēlēja Latvijai tādus “valstsvīrus” kā Krievijas valdnieks Vladimirs Putins (kas “neļauj savu valsti pārvērst par iebraucamo vietu”) un Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, kurš arī sargājot savu tautu un valsti no “bankrotējušās Rietumu “demokrātijas” šakāļiem”.
Brīvība ir smaga, demokrātija – piņķerīga. “Viens vadonis, viena tauta” dažiem joprojām šķiet vienkāršāks risinājums, un ne jau tikai latviešu, krievu vai baltkrievu tautai. Taču laiki tik tiešām ir citi nekā pirms kara. Ulmanis nezināja nākotni, un mēs nevaram zināt, kā viņš būtu rīkojies, ja būtu zinājis, kāds liktenis sagaida latviešu tautu. Toties Dzintars zina pagātni un totalitāro režīmu nodarīto postu latviešu un citām Eiropas tautām. Tad ko īsti viņa partija svin 15.maijā un novēl mums visiem?
Tomēr ir arī labā ziņa – VL!–TB/LNNK pasākumu pie Ulmaņa pieminekļa trešdienas vakarā apmeklēja tikai apmēram simts cilvēku.
Komentāri (190)
maija_ancite 19.05.2013. 06.26
VL! svin 15.maiju kopš 2005.gada, kad tā bija vēl tikai “jauniešu organizācija”. 2008.gadā, kad patriotisko lāpnešu partija vēl nebija apvienojusies ar oligarhu darījumos rūdītajiem TB/LNNK veterāniem, Dzintars 15.maijā vēstīja, ka svinot nevis apvērsumu, bet gan to, ka Ulmanis daudz devis “kultūras, tautiskuma un Latvijas labā”. “Toreiz bija citi apstākļi,” viņš skaidroja un partijas vārdā paziņoja, ka pašlaik Latvijā demokrātija esot tikai formāla, bet patiesībā valdot “oligarhu diktatūra”.
Atceroties TB/LLNK darbošanos pagātnē un šodienas VL balsojumu sakarā ar likumu pret kriminālnoziedzniekiem – deputātiem valsts pārvaldes institūcijās, varu tikai secināt to pašu, ko ir secinājis Ozoliņa k-gs, ka faktiski visa tā Dzintara banda ir divkosīgi blēži, kuri zemiski izmanto tautas patriotismu savu personīgo mērķu sasniegšanai un būšanai pie “siles”.
9
Sandris Maziks > maija_ancite 19.05.2013. 12.49
lno
“..ja pēc strādnieku – zemnieku frakcijas “nomierināšanas” Ulmanis būtu turējis solījumu un atjaunojis saeimas darbību.”
Melis melis melis melis.
Cik ilgus gadus vajadzēja Augusto Pinočetam, līdz Čīle vairs nebūtu apdraudēta un varētu atjaunot demokrātiskos institūtus? Ulmaņa “diktatūras”, kādas pārsvarā bija visā Eiropā, laikā netika nokauts neviens valsts ienaidnieks, bet pats “diktators” vaļējā mašīnā apbraukāja lauku skoliņas.
Būtu atjaunojis Saeimas darbu, tā Staļinam būtu izklājusi sarkanu celiņu vēl kādā 1936. gadā, kā to bija izdarījuši Spānijas “republikāņi”
0
Sandris Maziks > maija_ancite 19.05.2013. 13.14
lno
“Mums tie ideāli dramatiski atšķiras.”
Ļoti dramatiski. Es Staļinu, Aljendi, Čavessu un Asadu zārkā, baltās čībiņās redzēju. Ja kādam arī ļoti nepatīk Hitlera deguns, viņa loma Austrumeiropas atbrīvošanā no krievu fašistiskiem okupantiem un drausmīgākā genocīda cilvēces vēsturē “Baigā gada” pārtraukšanā, nav pārvērtējama.
Nebūtu viņš 1941. gada 22. jūnijā ielauzis absolūtā ļaunuma asaku, šodien Eiropā tautu nebūtu, būtu tikai trula, izbadējusies, zvēriska krievvalodīgu bidlu masa.
0
Sandris Maziks > maija_ancite 19.05.2013. 13.34
lno
Kas ir, spoguli nevari atļauties? Ieskaties veikalu skatlogos!!!
0
grislits > maija_ancite 19.05.2013. 13.13
ilmac, es neliktu vienādības zīmi starp Dzintaru un Lindermanu. Jo Dzintars atzīmē 15. maiju, kas ir:
– Latvijas valsts vēstures notikums;
– notikums, kas ir pilnībā normāls tā laika kontekstā;
– notikums, kura pozitīvā un negatīvā ietekme ir vērtējama, neviens viennozīmīgi nevar apgalvot, ka tas bija vairāk negatīvs kā pozitīvs notikums Latvijai attiecīgajā laika periodā.
Savukārt Lindermans, ja pieteiks līdzīgu pasākumu, tas noteikti būtu saistīts ar Latvijas valstij negatīvu notikumu – PSRS okupāciju, Pētera I iekarošanu vai vienalga ko tamlīdzīgu. Lindermans neatzīmētu Latvijas valsts politiskās norises, bet atzīmētu politiskās norises, kas vērstas pret Latvijas valsti. Lindermans svinēs citas valsts svētkus vai politiskās norises. Tā ir tā lielā atšķirība.
Dzintara svinētais 15. maijs nav pretvalstisks notikums, savukārt okupācijas, 9. maija un tamlīdziģu notikumu svinēšana būtībā ir pretvalstiska. UN TĀ IR MILZĪGA ATSĶIRĪBA.
Par to “stingro roku”. Jā, daudzi cilvēki nepadomā, ka nekur nav garantijas, ka tā “stingrā roka”, kas nāks, būs noteikti viņiem pa prātam vai darīs tā kā viņi domā. Nez kādēļ cilvēki iedomājas, ka vadonis, ja tāds nāks, tad darīs tā kā viņi ir iedomājušies. Bet var gadīties pavisam otrādi.
No otras puses – cilvēki ir noguruši no partiju kašķiem, no nespējas risināt ātri un operatīvi dažādus jautājumus, nespējas nodrošināt kaut vai to pašu politisko atbildību, nespējas aizstāvēt latviskas Latvijas intereses u.t.t. Un visu to pamatojot ar demokrātiju un to, ka demokrātijā visiem gandrīz viss ir pieļaujams un atļaujams.
Kamēr vairākums politiķu nesapratīs, ka demokrātija nav visatļautība vai kaut kas anarhijas veidīgs, un kamēr politiķi nesapratīs, ka pirmām kārtām ir jāaizstāv Latvijas intereses, nevis akli jāpiekrīt visam, ko Eiropa pasaka, un akli jāievieš visas Eiropas direktīvas, nemaz nepaanalizējot, kas Latvijai nav izdevīgi un kā to apiet likumīgi izmantojot direktīvu izņēmumus vai tulkojot direktīvu normas maksimāli šaurā nozīmē vai maksimāli Latvijai izdevīgā nozīmē, ka pirmām kārtām jāaizstāv Latvijas kapitāla intereses, pat ja tie cilvēki dažreiz ne visai ir patīkami, ka ir jāizbeidz turpināt Latvijas kolonizācija tirgojot uzturēšanās atļaujas, ka ir stipri jāierobežo zemes nonākšana ārvalstnieku īpašumā, tikmēr Saeimas reitingi būs zemi, politiķi būs neieredzēti, un VL elektorāts palielināsies.
0
dro > maija_ancite 19.05.2013. 13.21
articulus. Ar trakiem tikai ar labu:) Kas neatzīst Hitleru, tas ir Staļina atbalstītājs:):):)
0
runivs > maija_ancite 19.05.2013. 17.04
Robertam
Jūs esat mni pārpratis. Es nelieku vienlīdzības zīmi starp Jūsu minētajiem politiķiem.Es tikai norādīju, ka balstoties uz NA apvienības lsaņemto atļauju šo dienu atzīmēt ar automašīnu kolonnu, policistu apsardzi un karogiem, arī Lindermanis , lai atzīmētu Latvijas ” atbrīvošanu” , var vērsties domē un pieprasīt līdzīgu atļauju un policijas apsardzi. Piemēram, jauno autiņu demonstrēšanai, no kuriem skaļi skanēs bijusī PSRS (tagad Krievijas) himna.
Runājot par ES, mēs nevaram ne iztapt, ne arī neiztapt tās prasībām. Lai arī kā Jums nepatiktu, šis prasības (direktīvas, regulas utt.) gluži vienkārši ir jāpilda. Citādi Komisija var vērsties ES tiesā, un Latvijai būs jā,aksā lieli sodi. Dažkārt ierēdņi gan pārcenšas, to nevar noliegt.
Mana pārliecība- Latvijai ar nelielu ekonomisko potenciālu, vadoties no ģeopolitiskajiem apstākļiem, nav pagaidām citas iespējas kā vien ES.
0
dro > maija_ancite 19.05.2013. 12.59
articulis. Mums tie ideāli dramatiski atšķiras. Tu fano par Hitleru un Pinočetu, es par Havelu un Čaksti. Katram savs:)
0
dro > maija_ancite 19.05.2013. 12.37
ilmac . Principā piekrītu, bet reālpolitiķim vajadzētu saprast, ka viņa pēdējā laika aktivitātes vairāk kaitēs kā palielinās atbalstītāju skaitu. Es 15. maija apvērsumu vērtētu pozitīvi, ja pēc strādnieku – zemnieku frakcijas “nomierināšanas” Ulmanis būtu turējis solījumu un atjaunojis saeimas darbību.
0
runivs > maija_ancite 19.05.2013. 12.16
Dzintars no patriotiska Abrenes aizstāvja ir kļuvis par reālpolitiķi. Redzot, ka pēc šādas 15.maija svinēšanas ir zināms pieprasījums, veikli to prot izmantot. Tuvojas arī vēēšanas – kāpēc lieku reizi nepazīmēties?
Taču Raivim vajadzētu padomāt dažus gājienus uz priekšu. Kā jutīsimies, ja septembrī vai maijā šādu autiņu braukāšanu domē pieteiks Lindermanis un &?
Ulmanis bija laimīgs gadījums pag. g.s.30 gados- līdzīgs pieprasījums pēc autoritātra režīma bija daudzās Eiropas valstīs. Tikpat labi valsts apvērsuma rezultātā pie varas varēja nākt kāds savtīgs, mankārīgs un ļauns cilvēks.
Taču šodien bīstami ir tas, ka latviešiem, līdzīgi kā pašlaik Krievijā, patīk kāda glābēja ” stingrā roka”. Lai arī kā var nepatikt partijas un parlamentārisms, risks ar ” stingro roku” ir nesamērīgi liels.
0
ciparsone 19.05.2013. 03.25
Manuprāt, Ozoliņš centās pateikt, ka 30to gadu politkultūrai un un reģiona notikumiem ir tur arī jāpaliek – 30jos gados.
0
ligakalnina 19.05.2013. 07.38
Vāji izglītotiem un politiski infantīliem cilvēkkiem autoritārisms un pat totālitarisms vienmēr būs mentāli tuvāks un saprotamāks par demokrātiju, kuru viņi uztver kā “bardaku”, nevis sablansētu pašregulējušos sistēmu, tāpēc jau visas tās runas par “vienotību”, utt. ( dabiski, visiem jāapvienojas ap VL, tāpat kā tie, kopā ar caurkritušajiem tēvzemiešiem, apvienojušies ap Lembergu).
To jau arī svin – savus nerealizētos sapņus.
Un te VL atkal daudz tuvāka kādai Kremļa ER ar tās “vienotību” un “varas vertikāli”, kurai līdzīgas vērtības, nekā normālai Rietumu tipa partijai.
Un tiešām priecē, ka tik vien tur salasijās.
4
+7
-20
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+19
-6
Atbildēt
+17
-3
Atbildēt
@marmed > ligakalnina 19.05.2013. 09.47
Dzeri, tu pats sev neliecies smieklīgs ar savu svēto govi – Demokrātiju? Izskatās, ka esi vēl aizkavējies 90’os :) Paskaties ciks cilvēkus ir nogalinājis demokrāts Obama? Lukašenko pārspēj mierīgi…. Runājot par 15. maiju, nēesmu diktatūras fans un, lai arī kā negribētos atzīt, demokrātija ar visu savu bardaku ir labākā pārvaldes forma, bet runājot par Ulmani, viņa diktatūra ir vērtējama pozitīvi. Tāpēc mēdz, protams, būt normāli diktatori, bet ja gadās sūdīgs, tad nomainīt viņu var tika ar ieročiem un tas ir diktatūras mīnuss.
0
dzintarz > ligakalnina 20.05.2013. 12.56
dzeris49 Vāji izglītotiem un politiski infantīliem cilvēkkiem autoritārisms un pat totālitarisms vienmēr būs mentāli tuvāks..
============
Ai, džeri49, džeiri49…
0
ligakalnina > ligakalnina 19.05.2013. 09.59
Varu tikai atkārtot Čerčila visiem zināmo teicienu – demokrātija ir ļoti slikta, tai ir milzīgi daudz trūkumu, bet, no visām iespējamām sab. iekārtām tā ir vislabākā, kaut kā tā.
Vismaz, tā nodrošina atgriezenisko saiti( kas, reizēm, kļūst par iemeslu populismam,),regulāru varas nomaiņu, varas dalīšanu, privātīpašuma aizsardzību, ctb., tiesiskumu un noteiktu procedūru, ar to demokrātija atšķiras no jebkuras citas iekārtas.
Cita lieta, ka demokrātijas arī mēdz būt dažādas, demokrātijas rez. nabadzīgās valstīs, kā Latīnamerikā, pie varas bieži nonāk bezatbildīgi populisti, bet, tad tā iekārta, drīzāk, raksturojas nevis kā demokrātija, bet, kā ohlokrātija, demokrātija paredz, ka vēlētājs, tomēr, izglītots.
Politiķu bezatbildības piemērs ir Grieķija.
0
armn > ligakalnina 19.05.2013. 10.53
Džeri, piekrītu, demokrātija nav dāvana tā, darbojas tur, kur cilvēki tic savām un savu līdzcilvēku tiesībām. Ja cilvēks pats sevi neciena pietiekoši lai iestājos par savām un līdzcilvēku interesēm, tad viņš vai nu meklē vadoni kas atrisina dzīves izaicinājumus, vai ļauj nozagt varu korumpētiem politiķiem.
0