Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā fotomākslinieka Māra Maskalāna izstāde • IR.lv

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā fotomākslinieka Māra Maskalāna izstāde

34
Attēlā kinooperators un fotomākslinieks Māris Maskalāns (no kreisās) s2009.gadā aņemot Lielo Kristapu par operatora darbu filmā "Par dzimtenīti", kas arī stāsta par Nagļu pagastu. Foto - Ieva Čika, Leta

Māris Maskalāns vairākus gadus ir devies speciālās ekspedīcijās, lai dokumentētu Nagļu iedzīvotājus

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no šodienas līdz 26.maijam būs skatāma fotomākslinieka Māra Maskalāna personālizstāde “Nagļi LV-4631”, raksta aģentūra LETA . 

2008.gadā kopā ar režisori Lailu Pakalniņu filmējot dokumentālo filmu “Par dzimtenīti”, fotomākslinieks Maskalāns iepazina Nagļu ciematu un tā iedzīvotājus. Šis Latgales pagasts tālu no lielpilsētas greznības, burzmas un kņadas apbūra viņu ar savu pašpietiekamo un nesamāksloto esības būtību. Tā radās ideja izveidot melnbaltu fotogrāfiju sēriju. Maskalāns vairāku gadu garumā ir devies speciālās ekspedīcijās, lai dokumentētu Nagļu iedzīvotājus – no veciem vīriem un sievām līdz pusaudžiem un bērniem. Projektā izmantota analogā fotokamera, attēlu attīstīšanu veica pats autors, kopējot melnbaltās fotogrāfijas tradicionālajā veidā – pašrocīgi uz sudraba želatīna papīra. Šis darbietilpīgais un sarežģītais process ir vērtība pati par sevi un garantē darbu saglabātību vismaz simts gadus iepretim modernajām tehnoloģijām, kuru ilglaicīgums nav pārbaudīts. 

Šo darbu dēļ ir tapusi unikāla viena ciemata iedzīvotāju portretu kolekcija – kultūrvēsturiski antropoloģisks pētījums, paliekama vizuālā dokumentācija par Latvijas lauku identitāti 21.gadsimta sākumā. Portretu galerija izstādē tiks papildināta ar Nagļu ciema attēliem un filmu “Par dzimtenīti”. 

No skaitliski plašā arhīva izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atlasītas 60 labākās fotogrāfijas, kas kalpo kā piemineklis vienkāršiem lauku ļaudīm, tai it kā neredzamajai, bet īstajai Latvijas daļai, kurai nepievērš uzmanību aktuālie mediji ar apstrādātiem portretiem uz glancēto žurnālu vākiem. Šo attēlu patiesais spēks pilnībā atklājas tikai aplūkojot visu kolekciju kā vienotu kopumu. 

Maskalāns melnbaltās fotogrāfijas pamatus apguvis kā autodidakts, lasot grāmatas un eksperimentējot savā fotolaboratorijā. 1993.gadā viņš iestājās Latvijas Kultūras akadēmijas filmas operatoru kursā, jo viens no mācību priekšmetiem studiju laikā bija fotogrāfija. 1997.gadā viņš pabeidza Kultūras akadēmiju un kopš tā laika strādā Vides filmu studijā kā operators un režisors, fotografēšanu saglabājot kā hobiju. 2001.gadā Maskalāns saņēmis Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu kā labākais operators 2000.gada sezonā. Viņš ir bijis autors un operators daudzām godalgotām dokumentālajām filmām, tajā skaitā “Jumta likums”, “Leiputrija” un “Par dzimtenīti”.

Izstāde kā notikums ir iekļauta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja īpašajā “Muzeju nakts” programmā, kuras šā gada tēma ir “Mežs”. “Muzeja nakts”, kas notiks 18.maijā pasākuma devīze Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam ir “Latgale ciemojas Rīgā”, tāpēc izstādē kā īpašie viesi ar priekšnesumiem uzstāsies arī Nagļu ciemata Tautas nama pašdarbības kolektīvi. 

Vairāk informācijas www.lnmm.lv

Komentāri (34)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu