„Liepājas metalurgs” parādus atmaksājis diviem „izredzētajiem”
A/s “Liepājas metalurgs” akcionārs Kirovs Lipmans paudis apņēmību piesaistīt stratēģisku investoru “Liepājas metalurga” stāvokļa stabilizācijai un ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī personīgi iesaistīties uzņēmuma glābšanā, ziņo “Nozare.lv”.
Lai iesaistītos “Liepājas metalurga” glābšanā, piesaistot starptautisku investoru, no valdības nepieciešams auditora atzinums par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli un vadības nomaiņa, vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), finanšu ministram Andrim Vilkam (V), ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboltiņam norāda Lipmans.
Vēstulē atbildīgajām personām minēts, ka Lipmans ir iepazinies ar Finanšu ministrijas vēstuli, kurā norādīta informācija par šā gada 16.aprīļa Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, proti, par pieciem priekšnoteikumiem turpmāka atbalsta sniegšanai “Liepājas metalurgam”.
Tomēr, kā norāda Lipmans, viņa rīcībā joprojām nav objektīvas informācijas par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli. Iepriekšējie lūgumi iepazīstināt ar starptautiskās auditorkompānijas “Ernst&Young Baltic” veiktā “Liepājas metalurga” audita atzinumu nav sadzirdēti. Savukārt, neskatoties uz to, valdība prasa ieguldīt lielu naudu uzņēmumā, par kuru, pārkāpjot jebkurus labas pārvaldības principus, Lipmanam kā uzņēmuma akcionāram netiek sniegta informācija nedz no paša uzņēmuma, nedz arī no valdības puses, teikts Lipmana vēstulē.
Tomēr, lai iesaistītos uzņēmuma glābšanā, Lipmans vēstulē informējis, ka joprojām uztur spēkā iepriekš izvirzītos nosacījumus – lai gūtu objektīvu, precīzu un patiesu priekšstatu par pašreizējo finansiālo stāvokli uzņēmumā, no kura būtu iespējams saprast gan nepieciešamā finansējuma apjomu, kā arī iespējamos problēmjautājumu risinājumus, Lipmanam ir nepieciešams iepazīties ar starptautiskās auditorkompānijas “Ernst&Young Baltic” veiktā “Liepājas metalurga” audita atzinumu.
“Saistībā ar esošo iespēju uzņēmumam piesaistīt stratēģisku investoru, kas būtu gatavs veikt finanšu ieguldījumus, ir nepieciešams izpildīt sekojošus investora nosacījumus – esošie divi lielākie uzņēmuma akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals – pārdod visas savas “Liepājas metalurga” akcijas šim investoram, kā arī vienlaikus tiek nomainīta visa šī brīža uzņēmuma vadība ar pasaules līmeņa profesionāļu komandu, kurai ir ievērojama pieredze metalurģijas uzņēmumu vadībā un biznesā, ko nodrošinātu investors,” vēstulē raksta Lipmans.
Ja izpildītos minētie stratēģiskā investora izvirzītie nosacījumi, Lipmans no savas puses apņemas nodrošināt uzņēmumam iespēju iegādāties jau patlaban tā saimnieciskajai darbībai nepieciešamos metāllūžņus jebkurā apjomā, turklāt par iepirkuma cenu, kas būtu zemāka, nekā to tagad maksā uzņēmums.
“Man kategoriski nav pieņemama situācija, kad tā vietā, lai veiktu kārtējo pamatparāda un procentu maksājumu bankai “UniCredit S.p.A.”, “Liepājas metalurga” vadība dod rīkojumus veikt nezināmu parādu samaksu kādiem nezināmiem kreditoriem un vēršas pie valsts, lai tā maksā uzņēmuma vietā bankai,” vēstulē uzsver Lipmans, piebilstot, ka uzņēmumam ar tik ievērojamu kopējo ikgadējo apgrozījumu pašam ir finanšu līdzekļi, lai veiktu regulāros saistību maksājumus – ne tikai procentus, bet pilnā apmērā, ja vien patlaban jau nenotiek apzināta aktīvu izvešana un mākslīgu kreditoru izveidošana, gatavojot uzņēmumu kārtējām noplicināšanas shēmām.
Atbildīgajām personām nosūtītajā vēstulē Lipmans norāda, ka viņš neuzskata par iespējamu nekavējošu jebkādas naudas pārskaitījumu “Liepājas metalurgam”, iekams vismaz nav nomainīta uzņēmuma vadība, turklāt situācijā, kad divi lielākie akcionāri – Zaharjins un Segals – no savas puses, pamatojoties uz medijos izskanējušo informāciju, pat neapsver iespēju ieguldīt uzņēmumā savus privātos finanšu līdzekļus. Par pašreizējo akcionāru nevēlēšanos risināt izveidojušos situāciju liecina arī tas, ka uzņēmumā joprojām nav sasaukta nedz ārkārtas padomes, nedz valdes, nedz akcionāru sēde, tādēļ tūlīt ir nekavējoties jāmaina arī šī situācija brīvprātīgi/piespiedu kārtā, uzskata Lipmans.
Lipmans vēstulē norāda, ka no biznesa viedokļa ir nepieņemama situācija, kad uzņēmuma par saimnieciskās darbības lēmumiem atbildīgās personas – valdes locekļi – nespēj izskaidrot savu rīcību ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, tai pat laikā vienīgo glābiņu redzot tikai štatu samazināšanā un ik pārdienas – uzņēmuma darbības apturēšanā. Šāda vadība nav kompetenta savā rīcībā un nevairo darījumu partneru uzticību uzņēmumam kopumā, uzskata Lipmans.
“Uzskatu, ka uzņēmuma finanšu plūsmu var operatīvi sakārtot, veicot nepieciešamā apjoma metāllūžņu iepirkumus iekšējā tirgū. Ir iespējams panākt arī bankas “UniCredit S.p.A.” parāda restrukturizāciju. Uzskatu, ka ir iespējamas konstruktīvas, pragmatiskas “Liepājas metalurga” vienošanās Kreditoru klubā. Tāpat esmu gatavs iesaistīties naudas plūsmas plāna izstrādē ar noteikumu, ka tiek sniegta informācija par šā brīža finanšu situāciju “Liepājas metalurgā”. Arī pārējos valdības izvirzītos priekšnoteikumus uzskatu par izpildāmiem,” vēstulē norāda Lipmans.
“Liepājas metalurga” akcionārs uzskata, ka uzņēmuma visas vadības operatīva nomaiņa ir pirmais un nepieciešamākais solis šajā virzienā, kas ļaus, pirmkārt, padarīt caurspīdīgu un saprotamu uzņēmuma vadības pieņemto saimniecisko lēmumu ekonomisko pamatojumu un, otrkārt, dos iespēju izvērtēt uzņēmumu grupas struktūru kopumā pamatuzņēmuma izmaksu optimizācijas kontekstā.
A/s “Liepājas metalurgs” Kreditoru klubs ir ieinteresēts atrast veidus, kā uzņēmums varētu turpināt darbību, jo tikai tādā gadījumā kreditoriem ir cerības atgūt savus līdzekļus. Tāpēc rīt paredzēta “Liepājas metalurga” Kreditoru kluba sanāksme, kurā tiks meklēti tālākās darbības nodrošināšanas risinājumi, šodien žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Divi no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – Zaharjins un Segals – uz valdības un Kreditoru kluba pagājušajā nedēļā izvirzītajām piecām prasībām, tai skaitā prasību uzņēmumā ieguldīt 25 miljonus latu personisko līdzekļu, patlaban ir snieguši izvairīgu atbildi, ka tiek meklēts investors, bet no atbildes noprotams, ka viņi savus līdzekļus nav gatavi ieguldīt.
Uzņēmums parādus atmaksājis nenosauktiem investoriem
Uz bankrota sliekšņa esošais uzņēmums „Liepājas metalurgs” izvēlējies tikai divus kreditorus, kam atmaksāt savus parādus. Turklāt summas bijušas visai iespaidīgas, trešdienas vakarā ziņoja LTV raidījums „Panorāma”.
Pret šiem kreditoriem „Liepājas metalurgs” bijis labvēlīgāks, nekā arī pret valsti, kam, iespējams, vajadzēs atmaksāt savulaik uzņēmumam galvotā kredīta daļu. Zināms, ka 12.aprīlī „Liepājas metalurgs” kādam oficiālajā kreditoru klubā neietilpstošajam aizdevējam atdevis vairākus miljonus latu – aptuveni trīs miljonus latu.
Savukārt kopumā gada laikā saistības pret kādu citu kreditoru, kurš avansā par piegādāto produkciju iemaksājis apjomīgu summu, esot mazinājušās par 25 miljoniem latu.
Vienlaikus cits „Liepājas metalurga” kreditors – „Latvenergo” – jau veido uzkrājumus, lai nosegtu risku, kas rodas, ja metalurģijas uzņēmums par piegādāto enerģiju tomēr nenorēķinās.
Jau ziņots, ka „Liepājas metalurga” krīzes dēļ pamazām arī tiek atlaisti uzņēmuma strādnieki. Uzņēmuma vadība saka, ka meklē investoru un drīzumā varētu atklāt tā vārdu. Tomēr pagaidām meklējumi, vismaz publiski, ir beigušies bez sekmēm.
(papildināta ar Kirova Lipmana vēstuli)
Komentāri (44)
valdis 25.04.2013. 08.35
Cik ilgi darbosies valdes, kas neko nezin? Sastrēgumstundā visas amatpersonas neko nezināja, tagad Terentjevs atkal atļaujas pateikt, ka nezin par kredītu atmaksu. Kuram tad jāzin, ja ne valdes pr-tājam? Ja aizplūst tik liela nauda, vai tad tas nav pamats tiesībsargājošo iestāžu darbībai?
8
Una Grinberga > valdis 25.04.2013. 10.11
@Ino
Kādas pīlītes? Lipmans ir akcionārs un var arī iesniegt. Valsts ir akcionārs? Par to, kā strādā prokurotūra un tiesas, vaicā Bordāna kungam!
0
Una Grinberga > valdis 25.04.2013. 12.00
@Ino
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī nevis autoratīvā režīmā – katrai no varām ir savi pienākumi un atbildība. Valdība nedrīkst iejaukties prokurotūras un tiesu darbā! Jau tā valdībā ir par sabiedrības līdzekļiem veikusi auditu LM, lai gan tas būtu jafinansē no uzņēmuma paša līdzekļiem.
0
Una Grinberga > valdis 25.04.2013. 08.48
1) Cik es saprotu, tad Terentjevs ir tikai marionete (principā sekretārs ar paraksta tiesībām) – tā ir ļoti izplatīta prakse krievu uzņēmumos!
2) Tiesībsargājošās iestādes var iejaukties tikai pēc akcionāru iesnieguma! Valsts var tikai gaidīt, kad LM bankrotē un tad pieprasīt savu daļu.
0
andris902 > valdis 25.04.2013. 12.08
…lno…. “Valsts nav akcionārs, bet tai it kā būtu jāreaģē uz pilsoņu, šajā gadījumā Lipmaņa iesniegumiem.””
———————
…valsts var reaģēt uz pilsoņu iesniegumiem likumā noteiktajā kārtībā un…to arī dara:
2012.gada 10.septembrī IeM Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki uzsāka izmeklēšanu pēc Lipmana iesniegumu….notiek sasvstarpēji tiesas procesi starp akcionāriem…kā vēl iedomājies valsts iejaukšanos privāta uzņēmuma darbībā?…šobrīd valsts rīkojas atbilstoši likumam, neskatoties uz vienas vai otras puses sakariem un pazīšanos….
0
Una Grinberga > valdis 25.04.2013. 11.57
@aivarsk
Nekad neesmu balsojis par RP un visticamāk nebalsošu – es atšķirībā no dažiem neieslīgstu patmīlā ar savu partiju un tās līderiem!
0
janis17 > valdis 25.04.2013. 11.45
Nasing!
Par to, kā strādā prokurotūra un tiesas, vaicā Bordāna kungam!
_________________________________________________________
Dieviņ tētiņ – tādi Jūs esat mazizglītotie RP vēlētāji, ja nezinat, kura organizācija Latvijā ir kam pakļauta. Nu kaut kādu minimumu zināšanu jau vajadzētu apgūt.
0
dro > valdis 25.04.2013. 11.49
Nasing Spešal. Valsts ir akcionārs?
_____________________
Valsts nav akcionārs, bet tai it kā būtu jāreaģē uz pilsoņu, šajā gadījumā Lipmaņa iesniegumiem. Kā tu domā?:)
0
dro > valdis 25.04.2013. 08.53
Nasing Spešal. Nepūt pīlītes – cik iesniegumus Lipamanis uzrakstījis, vai tad viņš nav akcionārs?
0
Kristīne 25.04.2013. 09.44
LM lielo akcionāru darbības komentārus neprasa. Tāpat kā Lavents, Antonovs pirms bankrota līdzekļus aizplūdina uz ofšoriem.
0
putekliic 25.04.2013. 09.27
Galvotos kredītus valsts, tas ir mēs visi, kuri strādājam un maksājam nodokļus, dabūs atmaksāt. Pret šo galvojumu ir ieķīlāta kausējamā krāsns, kas bija noziegums no tā laika valdības puses piekrist šādai absolūti nelikvīdai ķīlai. Tā kā visticamāk atkal visi piķosim. “Valsts nozagšanas” seku kārtējais spilgtais piemērs.
2
garausiitis > putekliic 25.04.2013. 09.48
lno – varu nedaudz nomierināt , LM procesi notiek . Jautājums kā piespiest Zaharjinu šķirties no savām akcijām. Lipmans neko nedarīs, ja nebūs kontrolpakete.
0
dro > putekliic 25.04.2013. 09.39
andrejs_gr . Gluži manas domas. Pie esošās konjunktūras šī līdz bankrotam novestā uzņēmuma krāsni izdevīgi pārdot būs neiespējami. Liekas, ka šobrīd mierinājumam palikusi tikai cerība uz Lipmani.
0