Mežaparkā Dziesmu svētkos vēlas aizliegt alkohola tirgošanu

Dziesmusvētki nav pikniks, bet tautas parādes brīdis, uzskata diriģents Sirmais

Aizliegt alkohola tirdzniecību Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā rosinājis svētku Mākslinieciskās padomes vadītājs Māris Sirmais, ziņo LETA.

Trešdien padome iepazinās ar Dziesmu un deju svētku tirdzniecības politiku. Pēc viedokļu apmaiņas tika secināts, ka alkohola tirdzniecība Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta laikā Mežaparka Lielajā estrādē nav pieļaujama, bet, beidzoties koncertam, tā tirgošanu varētu sākt.

“Manuprāt, Dziesmusvētki nav pikniks. Tādiem cilvēkiem, kuri nāk uz pikniku un piecgadē vienu reizi attopas, ka ir latvietis un viņam stils prasa pabūt šajā latviskajā vidē, īpaši tādiem ļoti stilīgiem, biznesīgiem cilvēkiem, manuprāt, nevajag nemaz nākt uz Dziesmusvētkiem. Ja arī viņi nāk, tad ir jārēķinās, ka tas ir tautas parādes brīdis,” sacīja Sirmais.

Kultūra ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) piekrita, ka jautājums par ēdināšanu un alus tirdzniecību ir jāizdiskutē, rosinot par to runāt oktobrī, kad pēc svētkiem notiks Dziesmu un deju svētkiem veltīta konference. Ministre skaidroja, ka šovasar svētkos būs dažādas inovācijas, proti, pilsētā būs izvietoti lielie ekrāni un Mežaparkā tiks izveidots velosipēdu stāvlaukums. Šādas jaunas idejas tiek īstenotas, lai redzētu, kā tās dzīvē darbojas, lai par to oktobrī tad varētu diskutēt, kas būtu par pamatu tam, lai Dziesmu un deju svētki uz Latvijas simtgadi būtu vēl labāki.

Uz to gan Sirmais minēja, ka jau iepriekšējos svētkos vienmēr notikušas diskusijas gan par ēdināšanu, gan arī alus tirdzniecību, līdz ar to tā nav tikai šā gada svētku aktualitāte. Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dagnija Baltiņa savukārt atgādināja, ka padome nav atbildīga tikai par vieniem svētkiem – padome ir atbildīga par procesa nodrošināšanu, tādēļ Baltiņa aicināja jautājumu par alus tirdzniecību iespēju robežās risināt jau šajos svētkos.

Sirmais minēja, ka koristu vidū valdošais viedoklis – “iedzers vienu aliņu un ies dziedāt uz skatuves” – ir nepieņemams, jo pat viena alus izdzeršana rada uzmanības traucējumus. Viņš atzina, ka var piekrist tam, ka alus tirdzniecība tiek sākta pēc noslēguma koncerta beigām, kad sākas kopīgā sadziedāšanās, jo tad sākas ballīte.

Sirmā ierosinājumam piekrita gan diriģents Romāns Vanags, gan Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR). Viņa pat minēja, ka svētku noslēguma koncerts ir pasākums, uz kuru cilvēki tik ļoti tiekušies nokļūt, ka viņiem tad arī vajadzētu būt saprašanai par to, ka svētku koncerts nav tas laiks, kad lietot alu. Viņasprāt, alus dzeršana var notikt pilsētas vidē pie lielajiem ekrāniem, kur varēs sekot līdzi koncerta norisei.

Diskusijas noslēgumā Baltiņa apliecināja, ka pievienojas tai padomes locekļu grupai, kas atzīst, ka nepieciešams ierobežot alkohola tirdzniecību svētku laikā, uzsverot, ka Dziesmu un deju svētki ir valstiski nozīmīgi svētki, kuros nav pieļaujami šādi gājieni.

Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas mākslas nodaļas vadītāja un Dziesmu un deju svētku projekta koordinatore Līga Ribicka stāstīja, ka svētku laikā tirdzniecība tiks organizēta Mežaparkā, Daugavas stadionā un Vērmanes dārzā. Ēdināšanas pakalpojumu nodrošinātājiem un suvenīru tirgotājiem, kā arī nelielo alus darītavu tirgotājiem tiks rīkots konkurss tirgošanas licenču iegūšanai, bet lielajiem alus tirgotājiem tiks rīkota izsole ar augšupejošu cenu.

Paredzēts, ka Mežaparkā ēdināšanas pakalpojumi tiks sniegti nošķirti no skatītājiem, lai netraucētu koncertu norisi.

Jau ziņots, ka XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks šovasar no 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku galvenais vēstījums ir “Gaisma līgo Latvijā”.

Svētku nedēļā notiks 62 pasākumi, no kuriem lielākā daļa būs bez maksas. Būtiskākie notikumi tiks rādīti gan tiešraidē, gan ierakstos Latvijas Televīzijā, internetā un uz lielajiem ekrāniem Esplanādē un Doma laukumā.