Putnis lūdz atzīt par prettiesisku arī Beltes iecelšanu LTV vadītāja amatā

 

Bijušais “Sabiedrības par atklātību Delna” vadītājs Roberts Putnis Administratīvajā rajona tiesā ir apstrīdējis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu Latvijas Televīzijas (LTV) konkursā par valdes priekšsēdētāju iecelt Ivaru Belti, papildus lūdzot tiesai uzlikt par pienākumu NEPLP atjaunot viņa dalību konkursā.

Kā ziņots, par LTV valdes priekšsēdētāju 7.martā tika iecelts Belte, savukārt par valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos iecelts Māris Skujiņš un par valdes locekli programmas attīstības jautājumos – Sergejs Ņesterovs, raksta LETA.

Putnis šo prasību tiesai nosūtījis pagājušās nedēļas sākumā. Kā redzams viņa prasības pieteikumā, viņš lūdzis atzīt konkursa rezultātus par prettiesiskiem tikai daļā, kas attiecas uz Beltes amatu.

Par galvenajiem procesuālajiem pārkāpumiem konkursā Putnis ir nosaucis patvaļīgo atlases kritēriju noteikšanu, nevienlīdzīgu attieksmi līdzvērtīgos tiesiskos apstākļos pret konkursa dalībniekiem, tas ir, NEPLP nebija ievērojusi procesuālās vienlīdzības principu pret viņu, patvaļīgi un bez lietišķa pamata nelīdzvērtīgi piemērojot dažādiem kandidātiem tiesiski līdzvērtīgus kandidātu atlases kritērijus.

Putnis atsaucas uz NEPLP šaubām par pieteicēja iesniegto augstāko izglītību apliecinošo dokumentu atbilstību atbildētājas konkursa atlases kritērijiem. Tāpat Putnis pieteikumā norādījis, ka LTV valdes iecelšana kopumā un uz attiecīgā atklātā konkursa rīkošanu atsevišķi “nešaubīgi un nepārprotami” ir vērtējama kā valsts pārvades funkcija, un NEPLP nedrīkstēja savu publisko tiesību gribas veidošanas procesu deleģēt privātpersonai: personāla atlases uzņēmumam “Fontes”.

“”Fontes” iesaiste NEPLP publisko funkciju izpildē faktiski bija daudz plašāka par konkursa nolikumā formāli paredzēto un iepriekš sabiedrībai publiskoto kārtību,” pieteikumā uzsvēris Putnis. Papildus viņš pieteikumā ir apšaubījis Beltes atbilstību amatam, tiesai norādot, ka Belte neatbilst “noteiktajam labas reputācijas kritērijam”. Putnis atsaucas uz portālā “www.kompromat.lv” publiskoto informāciju par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) dotajām tiešajām norādēm “Pirmā Baltijas kanāla” redakcijai par vēlamo medija saturu, kas arī ir tikušas īstenotas. Lai arī šādas rīcības izmeklēšana ir NEPLP kompetencē, taču tā nav veikusi nekādas darbības, tiesai skaidrojis Putnis.

Kā ziņots, Putnis patlaban Administratīvajā apgabaltiesā ir pārsūdzējis arī lēmumu, ar kuru atteikts atjaunot stāvokli pirms viņa kandidatūras noraidīšanas strīdā ar NEPLP par konkursa procedūru, kādā tā meklēja jaunos LTV valdes locekļus. Apgabaltiesa to gan līdz 7.maijam atstājusi bez virzības. Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, šāds lēmums pieņemts, jo sūdzības iesniedzējs nebija samaksājis noteikto drošības naudu.

Putnis skaidroja, ka jēga šajā lietā ir tīri tiesiskas dabas jautājums, un tagad viņš vēlas pārbaudīt, kādu lēmumu pieņems apgabaltiesā. Rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Ilze Cercene iepriekš norādīja, ka tiesa nekonstatēja pamatu šī noregulējuma piemērošanai, jo nesaskatīja objektīvus kritērijus lēmuma pirmsšķietamajam prettiesiskumam. Pēc Putņa domām, tas nav bijis pietiekams arguments.

Administratīvā rajona tiesa marta vidū Putņa pieteikumu pagaidu noregulējumam – atjaunot stāvokli pirms viņa kandidatūras noraidīšanas – neapmierināja. Par šo lēmumu Putnis iesniedza blakus sūdzību.

Lieta tiesā tika ierosināta februāra beigās. Putnis ir lūdzis tiesai izdot sev labvēlīgu aktu, lai varētu piedalīties šajā konkursā. Savukārt līdz ar pagaidu noregulējuma piemērošanu Putnis lūdzis atjaunot tādu stāvokli, kāds ir bijis pirms NEPLP rīcības veikšanas – tātad pirms viņa kandidatūras noraidīšanas.