Gaisma IR uzvarējusi
Lieldienas – Lielā diena – olas – šūpoles – augšāmcelšanās. Šis laiks, kad ziema ir (parasti) aizgājusi, bet vasara nav vēl klāt, ir saistīts ar atdzimšanu un auglību. Tas, kas miris, ir augšāmcēlies. Gaisma svin uzvaru pār tumsu.
Agrāk mēs svinējām Lieldienas pavasara saulgriežos, kad diena un nakts ir vienādā garumā, bet šodien tie ir, laikam, vienīgie latviešu svētki, kuri ir tieši saistīti ar mēness kustību. Datums izriet no ebreju Pesaha, kurš tad noteica kristiešu Lieldienas. Pirmā svētdiena pēc „pirmā pilnmēness” pēc „pavasara saulgriežiem”. Pēdiņas lietotas tāpēc, ka netiek ņemts vērā nedz īstais pilnmēness, nedz īstie pavasara saulgrieži, bet tikai minējumi to datumiem, balstoties uz aprēķiniem pirms daudziem gadsimtiem.
Saprazdami, ka senie aprēķini var arī kļūdīties, mums nebūtu šonedēļ jāpievērš sevišķa uzmanība nedz zinātniskiem rakstiem, nedz ekonomiskām prognozēm, bet būtu tikai jāsaprot, ka „šūpošanās” un olas vedīs uz tautas atdzimšanu. Tā ir cerību zīme – gaismas un dzīvības uzvara pār tumsu un izmiršanu.
Mūsu demogrāfija ir mūsu nākotne. 2011.gada tautas skaitīšana rādīja, ka Latvijā bija tikai 1 284 194 latviešu. Tas ir zemākais latviešu skaits kopš pirmās tautas skaitīšanas 1920.gadā. Toreiz bija tikai 1 161 404 latvieši Latvijā. Lielākais skaits saskaitīts 1935.gadā – 1 472 612.
Tādi mēs esam – it kā gribētu izdzīvot, it kā ne. Ko varam darīt, lai „iešūpojamies”? Beigu beigās tā ir dziļi personīga izvēle, un gan rājieni no „morāles sargiem”, gan „māmiņu algas” no valsts to tikai minimāli ietekmēs.
Mēs tiecamies pēc gaismas, bet mums pašiem arī jāveic sava daļa, lai radītu šo gaismu. Lieldienas nav tikai pasīva svētku svinēšana, bet tā prasa aktīvu līdzdalību, jo atdzimšanas jēga ir tālāka dzīve paaudžu paaudzēs. Ripināsim olas, šūposim šūpoles. Priecāsimies, jo gaisma IR uzvarējusi. Bet arī piestrādāsim, lai latviešu gaisma neizzustu.
Un tieši šīs gaismas neizzušanā mēs katrs esam svarīgs. Mēs katrs varam savā veidā palīdzēt nest latvisku gaismu. Runāsim latviski, kad vien var. Un palīdzēsim citiem, nelatviešiem, runāt latviski. Neatstumsim cilvēkus, kuri varētu kļūt par daļu no mūsu gaismas.
Lieldienas ir cerības un daudzsološs skats uz nākotni. Kā teica Edgars Liepiņš: „Pasmaidi, sirds gaiša kļūs!”
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors, Austrālija
Komentāri (34)
Laimīgā :) 30.03.2013. 10.21
Man jau patīk šie reliģiskie disputi. Ieliksim šādu tādu interesantu info –
1) Katoļu baznīca ir atzinusi evolūciju, paziņojot, ka tas nav pretrunā Svētajiem Rakstiem. Līdz ar to disputs par evolūciju jāpārceļ citā līmenī, kaismīgiem kristiešiem vs ateistiem te nav par ko runāt;
2) Zinātne daudz ko nespēj atzīt. Fatimā notikušo redzēja tūkstošiem cilvēku, tai skaitā nopietni zinātnieki. Par šādiem gadījumiem loģiskie un neticīgie zinātnieki klusē, jo nav spējīgi izskaidrot. Tas tikai pierāda, ka ar zinātnisko domāšanu var veidot cilvēces tehnoloģisko (utt.) progresu, bet ne izprast pasauli kopumā. Tāpēc katram ir tiesības ticēt, kam viņš grib, bet redz, starpība ir tajā, ka daļai ļaužu Kristus sniedz patiešām lielu spēku dzīvē, ko nevar teikt par ticētājiem marsiešiem. Bet, ja tu Kristus vārdā dari grēkus, kā to darīja krustneši,tad tas ir uz tavas sirdsapziņas. Nevainojiet Dievu un ticību, vainojiet kalpus, tāpat nevainojiet valsti, bet gan tās pārstāvjus.
Priecīgas Lieldienas!
0
Elina 29.03.2013. 14.42
Kristus nāve ir neapstrīdama. Par to liecina visuzticamākais pirmā gadsimta vēstures avots – evanģēliji. Un tā ir saskaņā ar veco derību, kur jau 700 gadus pirms šī notikuma tas tika pravietots. Ja kāds vēlas apstrīdēt evanģēlija autentiskumu, tad jāapstrīd arī praktiski gandrīz visu vēsturnieku viedoklis.
Kristus augšāmcelšanās ir pārdabiska un tā ir VIENĪGAIS iemesls tam, ka ticīgie neizklīda, bet bija gatavi šīs patiesības dēļ mirt. Tai ir bijis daudz aculiecinieku un viņu liecības ir pierakstītas. Kristus parādījās publiski – gan saviem mācekļiem, gan vairākiem simtiem vienlaicīgi. (Salīdzinājumam – Muhameds savu atklāsmi saņēma viens pats alā). Ja Kristus būtu palicis miris, tad visi būtu izklīduši un kristietības vispār nebūtu – tādēļ, ka neviens to negaidīja. Neviens no viņa mācekļiem nesaprata, ka šeit piepildās pravietojums.
Kristietība ir vienīgā ticība, kas iztur vēstures, loģikas un reālās dzīves kritiku. Šīs ir mērauklas, ko nespēj izturēt islāms, ateisms vai citas reliģijas.
Nekur citur nepastāv pamatota cilvēka taisnošana. Kristietībā ir reāls vēstures notikums, kur tika ar asinīm samaksāts par visiem to grēkiem, kas tic, ka Kristus ir Dievs.
7
Rita Lazda > Elina 30.03.2013. 19.21
Tādas detaļas nu gan man galīgi nevajadzēja zināt…
0
Rita Lazda > Elina 29.03.2013. 20.39
Emm, tev nu gan ir nepareizā interese… ehh, kas tagad par datumu – nav tā kā par agru?
Jēzus gan man liekas, ka bija apgraizīts – tā prakse tak ir visiem semītiem – nav svarīgi, vai runā/runāja ebreju, aramiešu, ēģiptiešu vai arābu valodās…
0
Rita Lazda > Elina 29.03.2013. 16.46
Tad jau neiesaku olas Lieldienās gatavot, jo var tak gadīties, ka piedzimst cālis… tas tak ir galvenais pavasara simbols, kur daba mostas. Ola ir arī Saules simbols(arī ķīniešiem), jo olas dzeltenums apbrīnojamā kārtā ir ne tikai apaļš, bet arī dzeltens un olu ritināšana un šūpoļu šūpošanās ir tieši tās sakarības, ar kurām sasaista dabas procesus un kuras visprecīzāk spēja attēlot dabas norises cilvēkiem kuriem nebija datoru un citu modernu palīglīdzekļu.
Vēstures izpratnei, tāpat kā jebkura cilvēka viedoklim ir jābalstās uz dažādiem avotiem, kuru saturs gala rezultātā papildina viens otru. Nevar iedomāties kristīgās Eiropas apgaismības laikmetu bez seno grieķu mantojuma. Pavisam cits jautājums ir oriģinālā teksta interpretēšana un nemainības nodrošināšana – un ticīgiem cilvēkiem šie jēdzieni apbrīnojamā kārtā tiek putroti un tiek vienādoti. Jēzus augšāmcelšanās ir pasaka, jo ~2 miljardu cilvēku zināšanas par šo “notikumu” nāk tikai no viena avota – Bībeles(arī 10000000 lemingiem ir taisnība?). Diemžēl, šai pasakai nav nekādu citu pamatojumu – arī pravietotu ne Vecajā Derībā ne ebreju rakstos. Kas attiecas uz Jauno Derību… diezgan lieli gabali evanģēlijos ir copy-paste, bet tev to vajadzēja zināt – un tie ir rakstīti labu laiku pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās notikuma. Par to, ka evaņģēliji tika sarakstīti, par to nekādu šaubu, bet apgalvot, ka evaņģēliji – arī tulkoti ir autentiski ir dažādu jēdzienu putrošana(īpaši tulkošanas procesā) un tā ir milzīga kristietības problēma un no tās arī nav pasargāti musulmaņi, kuriem Korāns ir jālasa arābu valodā, kas pa pēdējiem 1000+ gadiem ir tā izmainījusies, ka rodas dažādas interpretācijas, ko autors ir domājis…
Vecajā Derībā gan nekas no Jēzus nav pravietots – tur ir pravietota ebreju nākotne un apsolītā zeme(kas neattiecas uz visu zemeslodi), papildus tur ir aprakstīta ebreju tautas vēsture – vairākkārtēja izdzīšana no Izraēlas(pēdējā bija tieši Romas laikā), atgriešanās un Temļa atjaunošana. Un papildus izsecinātas sakarības un ko vajag darīt lai saglabātu ebreju nāciju. Romieši ir pie vainas tam, ka ebreji sāka gaidīt nākamo mesiju, kas atbilstu dažādiem parametriem, jo pirmais – Tempļa nopostīšana notika 70 gadus pirms Kristus dzimšanas. Jēzus neatbilst šiem parametriem, kur viens no galvenajiem ir Tempļa atjaunošana, tāpēc praktiskajiem ebrejiem(kur apsolītais Templis?) viņa mācība nav bijusi saistoša.
0
ilmisimo > Elina 30.03.2013. 13.05
..kā jūs jājat mani neinteresē..
___________________________
Nevaidzētu dikti sacerēties.
Baumas par to,ka lama nekrofils – tās baumas ir mazliet pārspīlētas.
0
Rita Lazda > Elina 29.03.2013. 23.07
Nu tad iztiksim bez divdomībām – ko un kā jūs jājat mani neinteresē.
0
ilmisimo > Elina 29.03.2013. 20.08
..ēzus neatbilst šiem parametriem,..
____________________________
a ā!
savu collštoku parādīsi?
0
ilmisimo > Elina 29.03.2013. 22.25
..whateva Emm, tev nu gan ir nepareizā interese…..
___________________
Vai varbūt- Jums pašam mazliet ee… “‘sajāta” fantāzija?
0
juhans 29.03.2013. 11.13
Jā, vai nav savādi – mēness kultu parasti saista ar medniekiem vācējiem t.i. ar nomadiem, kamēr zemkopjiem pirmā vietā ir saule.
5
+1
-6
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@Rita Lazda > juhans 29.03.2013. 14.05
Vispār šīs nu gan ir absolūtās mulķības – nezinu avotu no kurienes ir radies šis apgalvojums, bet reālā situācija ir pilnīgi pretēja: mēness kulti ir izplatīti tieši zemkopju sabiedrībās – īpaši nozīmīgi tie ir tajās siltajās zemēs, kur Saules gaisma bija pārbagātībā un pēc tās atrašanās vietas bija ļoti grūti noteikt gadalaikus un tāpēc Mēness kopā ar zvaigznēm(kā Oriona aušanas vieta no rīta) derēja lai noteiktu kad sākas sējas laiks un kad raža jāuzspēj novākt, ja uznāk musonu lietavas. Un iesaku painteresēties – Latviešu seņčiem un senajiem eiropiešiem nekad nav bijis ekskluzīvs Saules kults, bet gan duālais(vai pat trejādais) kults.
Zemkopība ar lopkopību ir nesaraujami saistīta – lai pielektu, ka apstrādājot zemi var iegūt labību, vispirms ir jāpieradina mājlopi, kurus sākumā uztur tikai gaļai un pienam vai medībām, kā palīgu un nastu nesēju – neviena no zemkopju sabiedrībām nepastāvēja bez lopiem – sākumā bija mednieki, tad lopkopji un tad zemkopji(tie kas meklē saknes un tās apstrādā nenodarbojas ar zemkopību) ar kuriem nāca būvju celšana un astroloģija – debesu novērošana no viena punkta.
Tie nomadi kas tik tiešām nodarbojās tikai ar vākšanu, tiem diez vai bija laika celt celtnes. Sibīrijas un Ameriku mednieku tautām vairāk ir izplatīta Zemes un garu pielūgsme, jo tie viņus baro, nevis Saule vai Mēness… Saules un Mēness kulti arī Amerikā ir izplatīti tieši ar senajām zemkopju sabiedrībām.
Pretēji izplatītam viedoklim, ka arābi ir nomadi un laupītāji – viņi tādi ir kļuvuši tikai nesenajā vēsturē, kad Muhameds parādīja ceļu, bet viņu seņči kādreiz nodarbojās ar zemkopību – īpaši tur kur tagad iegūst naftu. Arī kanānieši apdzīvoja auglīgās zemes Tuvajos austrumos un tāpat nodarbojās ar zemkopību.
Kas attiecas uz kristietības kultu, tad tā ir universāla Romas reliģija, kurā tika sakausētas ebreju un eiropas reliģijas, tāpēc stāstu ap Lieldienu laikiem ir izcili daudz – īpaši seno grieķu mitoloģijā. Arī visi pārējie datumi pastāvēja pirms kristietības, vienkārši kristieši atšķirībā no senajiem kanāniešiem kristianizēja senos dievus, nevis padarīja tos par dēmoniem, kā tas notika ar seno Bālu. Arī atdzimšanas tēma ir sena kā pati daba un latvieši ir draudzīga tauta – pēc savu Lieldienu nosvinēšanas var arī pasvinēt kristiešu un arī pareizticīgo svētkus… :D
0
Rita Lazda > juhans 29.03.2013. 20.34
ļoti interesanta klasifikācija=”‘kūšal mjaso i gowjāģinu”
—————
Tā ir vienīgā, kas palīdzēja saglabāt jebkādas tradīcijas un arī iemesls, kāpēc kristiešiem dažādās vietās ir savādākas tradīcijas… ;)
0
ilmisimo > juhans 29.03.2013. 20.02
Tie nomadi kas tik tiešām nodarbojās tikai ar vākšanu, tiem diez vai bija laika celt celtnes
______________________ Tik vienkārši ar vis laikam nebūs:
…cranes, ducks and geese. “The first year, we went through 15,000 pieces of animal bone, all of them wild. It was pretty clear we were dealing with a hunter-gatherer site,” Peters says. ….
Read more: http://www.smithsonianmag.com/history-archaeology/gobekli-tepe.html#ixzz2Ox9UbCCm
Follow us: @SmithsonianMag on Twitter
http://www.smithsonianmag.com/history-archaeology/gobekli-tepe.html?c=y&page=3#
0
Rita Lazda > juhans 29.03.2013. 20.33
Un kur tur ir rakstīts, ka viņiem bija mēness dievība?
0
ilmisimo > juhans 29.03.2013. 20.06
… var arī pasvinēt kristiešu un arī pareizticīgo svētkus..
___________________________
ļoti interesanta klasifikācija=”‘kūšal mjaso i gowjāģinu”
0