LIZDA apsvers Ķīļa demisijas pieprasīšanu, IZM pārmetumus noraida

Šoreiz domstarpības par papildu valsts finansējumu sadarbības memorandā paredzēto reformu īstenošanai un pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nākamnedēļ tiksies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai runātu par sadarbības memoranda nepildīšanu. Pēc šīs sarunas arodbiedrība lems par tālāko rīcību, neizslēdzot arī ministra demisijas pieprasīšanu, vēstī LETA.

Kā aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, arodbiedrības padome vēlas uzklausīt ministra viedokli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apņemšanos nepieprasīt papildu valsts finansējumu sadarbības memorandā paredzēto reformu īstenošanai un pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam, ko apliecinot LIZDA rīcībā nonākusī Ķīļa parakstītā vēstule finanšu ministram Andrim Vilkam (V).

Grigorjevs norādīja, ka patlaban LIZDA vadība konsultējas ar arodorganizācijām un padomes sēdē pēc ministra viedokļa uzklausīšanas lems par atbilstošām izglītības un zinātnes darbinieku interešu aizstāvības aktivitātēm, neizslēdzot ministra demisijas pieprasīšanu. Paralēli LIZDA uzsākusi sarunas ar Ministru prezidenta biroju par LIZDA pārstāvju drīzu tikšanos ar premjerministru Valdi Dombrovski (V). “Esam problēmu jūrā – šobrīd nenotiek efektīvs sociālais dialogs par nozarei svarīgiem jautājumiem, ministrijas paspārnē veidoto darba grupu darbs nav rezultatīvs un trūkst informācijas, kā arī ministrija gausi veic likumdošanas izstrādi – esam uz to norādījuši jau iepriekš, bet Sadarbības memorandā iekļauto punktu klaju nepildīšanu mēs vairs nepieļausim,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Grigorjevs klāsta, ka, pērnā gada 4.jūlijā noslēdzot Sadarbības memorandu, ministrs apņēmies kopā izstrādāt pedagogu motivācijas programmu, kurai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā bija jāstājas spēkā no šī gada 1.janvāra, taču programmas izstrādes laiks pārlikts jau divas reizes, bet uz LIZDA priekšlikumiem atbildes no ministrijas nav. Tāpat no 1.janvāra bijis jānodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa no valsts budžeta.

“Papildu finansējuma nepieprasīšana no valsts budžeta 2013., 2014.-2016.gadam apdraud arī pāreju uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu, kā arī mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu. Līdz šim ir izstrādāts arī jauns Sadarbības memorands augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, par ko ministrijas darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, bet dokuments aizvien netiek virzīts uz parakstīšanu, nemaz nerunājot par tajā plānoto papildu finansējumu nozarei,” akcentē LIZDA.

Savukārt Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda uzsver, ka Ķīļa demisijas pieprasījumam nav pamata. Blačforda norādīja, ka sadarbības memoranda izpilde ir visu trīs to parakstījušo pušu – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), LIZDA – darbs un atbildība. Viņa akcentē, ka memoranda prioritātes – pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas – izstrāde notiek. “Vienošanās par programmas pasākumiem līdz šim nav panākta, jo programmas izstrādē IZM stingri turas pie memorandā iestrādātā pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes sasaistes principa, taču LIZDA joprojām akcentē tikai mehāniska atalgojuma paaugstināšanas aspektu. Sarunas turpinās, risinājuma rašanai ir laiks līdz jūnija sākumam, kad valdībā plānota jauno politikas iniciatīvu izskatīšana,” sacīja Blačforda.

Atklātā tikšanās notiks trešdien, 27.martā, plkst.13.30 Bruņinieku ielā 29/31, 2.stāva zālē.

Jau vēstīts, ka IZM par maldinošiem un nepamatoties nodēvējusi LIZDA izplatītos paziņojumus par finansējuma nepieprasīšanu Sadarbības memoranda izpildei, iepriekš pavēstīja Ķīla padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.

Viņa norāda, ka LIZDA minētajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) ir runa par budžeta bāzes izdevumiem, taču budžeta maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu veido bāzes izdevumi un valsts pamatbudžeta attīstības izdevumi, kur iekļautas jaunās politikas iniciatīvas. Blačforda akcentēja, ka ministrija kopā ar sociālajiem partneriem strādā pie pedagogu motivācijas programmas izstrādes, kuras īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir attīstības jeb jauno politikas iniciatīvu, nevis bāzes izdevumi. Jauno politikas iniciatīvu izdevumu pieprasījumus ministrijām jāiesniedz FM un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 3.jūnijam, ko ministrija arī plāno darīt.

Blačforda arī atgādina, ka pērn augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā – 6 505 393 latu, 2014.gadā -14 404 463 latu, 2015.gadā – 14 404 463 latu apjomā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz Sadarbības memorands.

Savukārt 2013.gada 5.martā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016.gadam par 501 900 latiem ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados. “Tādēļ nav pamata apgalvojumiem, ka ministrija nepieprasa finansējumu Sadarbības memoranda īstenošanai,” uzsver Blačforda.

Blačforda norādīja, ka arī ministra un LIZDA 27.marta tikšanās ir saskaņota un plānota jau februāra vidū un nav nekāds ārkārtas pasākums, kā to pasniedzot LIZDA.

Vēstulē, kuru Ķīlis nosūtījis finanšu ministram Andrim Vilkam, ir sacīts, ka IZM patlaban noris darbs pie pedagogu darba samaksas reformas īstenošanas gaitas analīzes, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas programmas, ņemot vērā valsts budžetā “Mērķdotācijas pašvaldībā” ieplānoto finansējumu pedagogu darba samaksai 2013./2014.mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem un 2014.-2016.gada bāzei.

Tiek norādīts arī, ka saistībā ar to, IZM piekrīt Ministru kabineta šā gada 5.marta sēdē “Mērķdotācijas pašvaldībām” noteiktajiem pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam, nepieprasa papildu finansējumu bāzei šim mērķim.

Ministrija gan izvērtēs nepieciešamību pēc papildu finansējuma. “Ja programmas īstenošanas sākšanai būs nepieciešams papildu finansējums, ministrija izvērtēs to atbilstību jauno politikas iniciatīvu nosacījumiem un nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra rīkojuma Nr.40 “Par likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2014.gadam” sagatavošanas grafiku” pielikuma 4.punktu iesniegs tos Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 2013.gada 3.jūnijam,” klāstīts vēstulē.

Tajā arī Ķīlis prasījis neiesniegt izskatīšanai šīs nedēļas valdības sēdē informatīvo ziņojumu par pedagogu darba samaksas reformu īstenošanu. Kā skaidroja Blačforda, informatīvo ziņojumu nebija nemaz paredzēts skatīt šonedēļ.