Krievijas eksperti satraukti: valstij Kipras dēļ draud recesija
Kipras valdība ieviesīs vairāk nekā desmit ekonomikas „ārkārtas stāvokļa” ierobežojumus, kas attiecas uz finansēm. To paredz valdības sagatavotais un parlamenta balsojumam piektdien iesniegtais likumprojekts, vēsta grieķu avīze „Vima”.
Likumprojekts dod tiesības Kipras Centrālajai bankai un finanšu ministram ieviest jebkurus ierobežojumus, tai skaitā arī tādus, kas attiecas uz kapitāla plūsmu, bet nepieciešamības gadījumā dodot pilnvaras īstenot sabiedriskās kārtības un drošības pasākumus.
Dokumentā teikts arī par „ļoti kritisko situāciju”, kad noguldījumu aizplūšana no valsts draud ar Kipras finanšu sistēmas destabilizāciju un apdraud pašu kredītiestāžu pastāvēšanu.
Likumprojekts paredz arī skaidras naudas izņemšanas ierobežojumus, aizliegumu pirms termiņa pārtraukt noguldījumu līgumus, paredz obligātu ātro kredītu restrukturizāciju, aizliegumu vai ierobežojumus jaunu kontu atvēršanai, aizliegumu vai ierobežojumus ar bezskaidras naudas norēķiniem, ierobežojumus debeta, kredīta un priekšapmaksas karšu lietošanā, ierobežojumus starpbanku norēķiniem un norēķiniem ar valsts iestādēm, kā arī kapitāla kustības, maksājumu un naudas pārvedumu ierobežojumus, vēsta Krievijas aģentūra „RIA Novosti”.
Kipras politiķi ceturtdien pieņēmuši lēmumu pavisam atteikties no banku noguldījumu nodokļa. Patlaban Kiprai, lai rastu alternatīvu risinājumu, kur ņemt aptuveni sešus miljardus eiro, lai glābtu finanšu sistēmu no bankrota, palikušas vien trīs dienas. Pretējā gadījumā jau pirmdien, 25.martā, Eiropas Centrālā banka pārtrauks finansēt Kipras bankas.
Piektdien Kipras parlaments sāks apspriest jauno „glābšanas plānu”, kas paredz sadalīt otro lielāko valsts banku, gluži kā savulaik Latvijas „Parex” banku, kā arī nosaka ierobežojumus finanšu transakcijām un paredz izveidot „solidaritātes” investīciju fondu. Šis plāns steidzami nodots parlamentam, pat nesaskaņojot ar Eiropas Savienību – Brisele informāciju no Kipras saņemot ar grūtībām, vēsta „The Wall Street Journal”.
Kipras krīze Krieviju novedīs recesijā
Kipras finanšu krīze var Krieviju novest recesijā, turklāt tas varot notikt jau šogad, ja salas valstiņa piedzīvos bankrotu. Tā secinājuši Krievijas ekonomikas analītiķi, kas savus secinājumus pamato ar to, ka Krievijas ekonomikas pieaugums faktiski apstājies jau kopš 2012.gada sākuma.
Vāji iekšējie ekonomiskās izaugsmes rādītāji tad, kad sāk iedarboties jebkurš ārējo apstākļu pasliktinājums, līdzinās caurvēja ietekmei uz vāju organismu, raksta avīze „Vedomosti”.
Krievijas mediji satraukti raksta, ka Kipras krīze var novest pie vispārējas neuzticēšanās bankām. Krievijas „Attīstības centra” eksperts Valērijs Mironovs raksta, ka Krievijas bankas aktīvi kreditējas ārvalstīs, taču šis „kanāls” tagad var tikt slēgts. Tā kā pērn Krievijas ekonomikas pieaugumu gandrīz pilnībā nodrošināja patēriņa pieaugums, tai skaitā arī iedzīvotāju kredīti, ja tagad tiks krasi samazināta vai pat apturēta kreditēšana, valsts ekonomikā radīs lielu kritienu jau šogad.
Turklāt Krievija var pazaudēt Kipru kā vienu no lielākajiem „tranzīta investoriem”, raksta portāls „Newsru.com”. Pēc statistikas datiem, no Krievijā investētajiem ārvalstu miljardiem aptuveni 21% jeb 76,7 miljardi ASV dolāru nākuši tieši no šīs mazās salu valsts.
Tomēr šajā Kipras bankrota lietā galvenais zaudētājs jebkurā gadījumā nebūs vis Eiropa, bet gan Krievija, ir pārliecināts Dmitrijs Belousovs no Makroekonomiskās analīzes centra. “Krīzes apstākļos nauda vienmēr bēg uz attīstītiem tirgiem, nevis uz tiem, kas vēl tikai attīstās,” saka eksperts.
Komentāri (28)
grislits 22.03.2013. 09.33
Un dēļ iespējamās Kipras/Krievijas krīzes var stipri palielināties pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām, kā arī palielināties nerezidentu naudas pieplūdums.
NA vajadzētu atkārtoti tagad bīdīt likumprojektu par uzturēšanās atļauju tirgošanas piegriešanu, kā arī strauji ir jādomā kā tikt galā ar nerezidentu lielā naudas daudzuma radītiem riskiem.
Tas nekas, ka Dombrovskis, Vilks un FKTK stāsta, ka pašlaik nekādi riski neesot, jo naudas faktiskie apjomi pret IKP un Latvijas ekonomiku neesot lieli (it īpaši salīdzinot ar Kipru) un kapitāla pietiekamības rādītāji esot labi.
Pašreiz varbūt tiešām riski ir minimāli, bet kad riski vairs nebūs minimāli, tad kaut ko darīt būs stipri par vēlu, tādēļ jādara ir tagad.
Tā lielā nerezidentu nauda nes sev līdz vairāk riskus nekā ekonomisko labumu. Labums no tās Latvijai ir ļoti maziņš, it īpaši ņemot vērā, ka tā nauda galīgi neieplūst vietējā kredīttirgū, bet aizplūst kaut kur tālāk uz citām ārzemēm. Te faktiski no tās lielās naudas labums ir varbūt kaut kādas kapeikas komisijās.
8
Ieva Priedenfelde > grislits 22.03.2013. 18.21
Valstij un pilsoņiem labuma nav vispār, labums ir atsevišķiem darboņiem un interešu grupām, kuru interesēs strādā Vilks un Dombrovskis. Būtu arī īstais laiks depozītiem uzlikt 24% iin.
0
Vineta Ungailo > grislits 22.03.2013. 23.07
nav taču tie nerezidenti galīgi stulbi, lai pēc tam, kad viena ES/eirozonas valsts viņu naudu ir ekspropriējusi, ar steigu mestos iekšā citā ES valstī, lai tur ar viņu naudu izdara to pašu. ja pasaule pilna ar ofšoriem, kur nekāda nacionalizācija nedraud. tagad drīzāk jādomā, kas notiks ar tām Latvijas bankām, no kurām nerezidenti pēc šī Kipras precedenta sāks raut naudu laukā.
0
grislits > grislits 24.03.2013. 10.48
Vispār jau nenacionalizē. Piedāvājums bija – ja gribat savu īpašumu saglabāt (savādāk var sanākt, ka vispār ar nulli rokā paliksiet – neveiksmīgs bizness, ne tur ieguldījāt), tad 10% no depozītiem apmainām pret vērtspapīriem.
Bet par Latviju teicu – risks lielāks kā UK vai Vācijā, bet ieguvumi lielāki. Un katrs investors sver riskus pret ieguvumiem un izvēlas, ur ieguldīt vai glabāt naudiņu. Un Latvija nebūt makroekonomiski slikti neizskatās, neviena nauda dēļ Kipras nekur no šejienes nemuks, un drīzāk vēl šis tas pieplūdīs klāt.
Un vispār – jūs savā sākotnēja komentārā runājāt nevis par Latviju, bet par to, ka nauda muks no visas Eiropas, jo citur esot pilns ar ofšoriem.
0
Vineta Ungailo > grislits 25.03.2013. 20.41
what did i say
Euro Weakens to 4-Month Low on Cypriot Fallout; Yen Rise
/bloomberg/ By John Detrixhe & Emma Charlton – Mar 25, 2013 7:32 PM GMT+0200.
The euro fell to a four-month low versus the dollar after a European leader said the Cyprus bailout may be a precedent, spurring doubts about the safety of other bond holdings and deposits.
The 17-nation currency fell against all 16 of its most- traded peers as Dutch Finance Minister Jeroen Dijsselbloem said Europe is “going down the bail-in track.” The bailout accord will see Cyprus Popular Bank Plc wound down, wiping out bondholders, and will impose losses on some depositors at Bank of Cyprus Plc. (BOCY) The yen erased losses before central bank Governor Haruhiko Kuroda speaks to lawmakers tomorrow.
The euro dropped 0.7 percent against the dollar last week, the most since the period ended March 1, and tumbled 1.5 percent versus the yen as officials discussed a rescue of Cyprus’s banking system and data suggested the economy in the region that shares the currency is worsening.
.
Dijsselbloem’s “comments are to blame for the risk-off atmosphere that is gripping the street,” said Douglas Borthwick, a managing director and head of foreign exchange at Chapdelaine & Co. in New York. “That hasn’t done much for market anxiety.”
The euro weakened 1.1 percent to $1.2851 as of 1:29 p.m. in New York, touching the least since Nov. 22. Europe’s shared currency dropped 1.8 percent to 120.50 yen. Japan’s currency rallied 0.7 percent to 93.77 per dollar.
0
Vineta Ungailo > grislits 23.03.2013. 23.45
es jau nesaku, ka investoriem visa Eiropa tagad kļūs nedroša. bet tas, ko ES tagad ir signalizējusi ir tas – lielām, bet nestabilām valstīm (Grieķija, Itālija) sniedzam palīdzību, tostarp ESM mehānisma ietvaros, kamēr mazajām (Kiprai) nepalīdzam, bet nacionalizējam depozītus. kurā kategorijā investors ievietos Latviju, nav grūti uzminēt.
0
Vineta Ungailo > grislits 26.03.2013. 09.23
what did i say 2:
http://www.bloomberg.com/news/2013-03-25/saving-cyprus-means-nobody-safe-as-europe-breaks-more-taboos.html
Cash Strapped
“The Cyprus crisis has opened up some precedents that will make investors more worried about how future euro zone crises will evolve,” said Steven Englander, head of Group of 10 currency strategy at Citigroup Inc. in New York.
Europe’s crisis fighters are spreading the net wider as taxpayers across northern Europe balk at the cost of rescuing their cash-strapped neighbors. That shows there may be few taboos left, said Charles Goodhart, emeritus professor at the London School of Economics.
“They will swear black and blue that Cyprus is a unique case but so was Greece,” he said in a telephone interview. “You can talk about the inviolability of insured deposits but the problem now is would anyone believe you.”
The first use of capital controls by a euro-area member may also pose a challenge to countries such as Malta, Luxembourg and Estonia whose banks also boast large foreign deposits, said Jacques Cailloux and Dimitris Drakopoulos, economists at Nomura International Plc.
“Fearing a similar fate as those with deposits in Cyprus, there is a serious risk that these depositors decide to reduce their exposure, putting other countries under stress,” they said in a report to clients.
0
grislits > grislits 23.03.2013. 10.31
angry, tā nu nav. Investīcijas skatās un vērtē ne tikai, kur ir izdevīgi, bet arī, kur ir droši un tad izvērtē drošības/ienesīguma attiecību un izlemj, kur doties.
Nedroša nav eiro zona vai ES, bet tikai atsevišķi tirgi to sastāvā. Un visā Eiropā nav risks, ka kaut ko atņems, tikai dažās problemātiskās ekonomikās, tādēļ no ES nauda prom nemuks, tā tikai pārvietosies uz drošākām vietām. Kas vairāk baidīsies, tie pārvietos uz Lielbritāniju vai Vāciju, bet maskās par to, ar sliktāku iensīgumu/lielākiem nodokļiem, bet tie, kas vairāk riskēs, pārvietosies, piemēram uz Latviju, jo makroekonomiski Latvija tagad ir diezgan stabila un investoru uzticība ir diezgan liela (to pierāda valsts obligāciju likmes pagājuša gada beigās veiktajā emisijā).
Ārpus Eiropas, t.sk., ārpus Eiropas ofšoros daudz kur nebūt nav drošāk par kaut kādu Kipru, it īpaši, ja tie ofšori ir pilnībā atkarīgi no tāda veida ekonomikas kā Kipra. Tai pašā ES ir pietiekami daudz ofšoru un ofšorveidīgu zonu ar labiem nosacījumiem nerezidentiem – Luksemburga, Nīderlande, atsevišķas Lielbritānijas salas (Gērnsija piemēram) u.t.t.
Tā kā no šīs Kipras krīzes ES vai eiro pārāk lieli draudi nav.
0
Andis > grislits 22.03.2013. 11.17
“Pašreiz varbūt tiešām riski ir minimāli, bet kad riski vairs nebūs minimāli, tad kaut ko darīt būs stipri par vēlu, tādēļ jādara ir tagad.”
100% piekrītu, jo caur lielu naudu nāk arī politiskā ietekme. Tā kā pašlaik Kiprā, kur viņi ir bezpalīdzīgi – nevar pat uzlikt 10% ārkārtas maksu uz depozītiem un tā vietā drīzāk paši sev pēdējo ādu noplēsīs.
0
jmaklakovs 22.03.2013. 10.06
Turklāt Krievija var pazaudēt Kipru kā vienu no lielākajiem „tranzīta investoriem”, raksta portāls „Newsru.com”. Pēc statistikas datiem, no Krievijā investētajiem ārvalstu miljardiem aptuveni 21% jeb 76,7 miljardi ASV dolāru nākuši tieši no šīs mazās salu valsts.
——–
Zagļi, kuri aizfīrējuši sazagto uz ofšoru un pēc tam jau kā tīru ved atpakaļ tagad lepni tiek saukti par „tranzīta investoriem”:) Nav jau brīnums, ka galvenais Kremļa „tranzīta investors” tā satraucies.
0
grislits 22.03.2013. 09.20
Šo rakstu, it īpaši zemāk citēto rindkopu, ieteiktu ļoti uzmanīgi izlasīt korporācijai konsolidācijai un citiem līdzīgu viedokļu līdzņaudētājiem.
“Tomēr šajā Kipras bankrota lietā galvenais zaudētājs jebkurā gadījumā nebūs vis Eiropa, bet gan Krievija, ir pārliecināts Dmitrijs Belousovs no Makroekonomiskās analīzes centra. “Krīzes apstākļos nauda vienmēr bēg uz attīstītiem tirgiem, nevis uz tiem, kas vēl tikai attīstās,” saka eksperts.”
1
0
-2
Atbildēt
@Ieva Priedenfelde > grislits 22.03.2013. 18.16
Kāds krievs kaut ko pateica un tā tev kļuva par augstāko patiesību. Protams krieva acīm Krievijai tā būs katastrofa, jo tā ir krievu nauda, kas tiks zaudēta, bet kas maksās kompensācijas? Eiropas nodokļu maksātāji un laimīgie eirozonas nodokļu maksātāji.
0