Kipras valdība ievieš “ārkārtas stāvokļa” noteikumus

28

Komentāri (28)

Ieva Priedenfelde 22.03.2013. 18.51

Mēs īsti neapzināmies, ka paši esam ļoti tuvu Kipras scenārijam. Iedomājieties – Putins aizdod naudu Latvijai! Lai tā nebūtu, nekavējoties jāuzliek depozītiem 24% ienākuma nodoklis un jāpārtrauc tirgot uzturēšanās atļaujas. It īpaši ņemot vērā, ka Dombrovskis savu NĪ projektu jau ir pārdevis.

0
-2
Atbildēt

0

austrisv 22.03.2013. 13.18

Izskatās gan, ka kiprieši tagad ir sprukās, jo Krievija nedod, bet ES negrib!!!
Tā nu ir, ja dod visiem “komu ņe ļeņ”! Ko nu?
ar tukšu vēderu, jau ilgi nepavilksi arī super jaukā klimatā!

+5
-1
Atbildēt

1

    kreëstliv > austrisv 22.03.2013. 14.36

    Un galvenais atcerēties, ka Latvijas biznesa modelis pašreiz tāds pats kā Kiprai, ka viss, ko sakiet attiekties arī uz Latviju noteiktos apstākļos.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 22.03.2013. 11.28

Kiprā tauta un valdība ir vienota.
Kurš var viņiem liegt darīt ko viņi vēlas? Kurš? Tā ir sala ar kalniem un pludmali Vidusjūrā, kurai nospļauties uz to, ko jūs te fantazējat. Smieklīgi, ka rietumu nespēj to saprast. Bet tāpat tas bija Islandes gadījumā. Beigās jau būs spiesti saprast. Jo vēlāk sapratīs, jo dārgāk maksās paši par krīzi savās mājās.
———————————–
Lūk Merkeles attieksme.
————————-
#Merkel has encouraging words for #Cyprus: “It must realise its current business model is dead”, but she wants it to stay in the #EU
—————————-
Lūk Kipras attieksme.
——————————
sav ‏@savvaschristo 44m
@LukeReuters she might want us to stay but we don’t want to ,let’s get out now of this German union.
https://twitter.com/LukeReuters/status/315017529816932352

0
-3
Atbildēt

4

    Andis > dzerkaleliva 22.03.2013. 11.30

    “Ja vācieši nedod mums naudu lai varam turpināt pa vecam, ejam prom, aizcērtot durvis”. OK.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > dzerkaleliva 22.03.2013. 11.47

    Draudi Kiprai un mūsu varnešu paustais, ka Kiprai tūlīt cauri un, ka tā viņiem vajag, liecina, ka šie cilvēki nesaprot – Kipra nobalsoja pret EURO grupas palīdzību un atsakās no tās. Vienīgais pareizais ceļš visām krīzes skartajām valstīm. Vienīgais veids, kā uzvarēt krīzi un neiznīcināta valsti, tautu.
    ———————————————
    1989.-1991.gadā PSRS arī pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr viņi saprata, ka Baltija saka, nē paldies. NO!
    http://news.bbcimg.co.uk/media/images/66542000/jpg/_66542382_66541124.jpg

    Protams, ka šodienas Vilkiem, Ilmāriem, Repšēm un Dombrovskiem tas ir, kas pilnīgi nesaprotami. Būtībā jebkura šī palīdzība ir okupācija. Jo vairāk tauta mīl brīvību, jo vairāk tā kalnos un kopienās, jo skaidrāka tās attieksme vienalga pret kādas krāsas un mērķu vadītu okupāciju. Tas ir kalnu likumi pret vagarismu.

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    Andis > dzerkaleliva 22.03.2013. 13.32

    “kalnu likumi”: paldies par jautrību :)
    Tālākam uzjautrinājumam pietrūkst dzejas un stāstiņu par to, kā negantā Eiropa bezgala viltīgi un ar iepriekšēju ļaunu domu Kipru šajā cilpā iemānīja, lai gūtu milzīgu peļņu no tā, ka Kipra novesta līdz nabadzībai. Gaidu: nav šaubu, ka ir kāda teorija arī par šo sadzejota.

    P.S. Ja Kipra pateiktu, ka savilks jostu un turpmāk iztiks bez palīdzības (viņi jau kādu laiku tiek mākslīgi elpināti par visas Eiropas naudu) – tas tiešām būtu respektējami. Pagaidām tas no viņiem nav dzirdēts.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > dzerkaleliva 22.03.2013. 13.46

    Un domāju, ka arī nedzirdēs, jo ar viņiem auklējas jau pārāk ilgi un kā izskatās, turpinās auklēt arī uz priekšu.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

austrisv 22.03.2013. 10.33

“76,7 miljardi ASV dolāru nākuši tieši no šīs mazās salu valsts.

Tomēr šajā Kipras bankrota lietā galvenais zaudētājs jebkurā gadījumā nebūs vis Eiropa, bet gan Krievija, ir pārliecināts Dmitrijs Belousovs no Makroekonomiskās analīzes centra. “Krīzes apstākļos nauda vienmēr bēg uz attīstītiem tirgiem, nevis uz tiem, kas vēl tikai attīstās,” saka eksperts.”

Tas mazliet nomierina, ka krievu nerezidentu nauda plūstu pastiprināti uz Latviju, jo šoreiz tie var zaudēt atkal, jo pie varas vairs nav Godmanis, kurš glāba nerezidentu naudu uz mūsu valsts nodokļu maksātāju reķina.
Tomēr cik atceros, tad tā nerezidentu nauda tomēr Latvija sbankās ir daudz, ja pareizi atceros, tad rakstīts bij, ka ap 10 miljardi Ls vai EUR un tas nebūt nav maz, ja Latvijas kopprodukts ir ap 14 mijardiem Ls.

+7
0
Atbildēt

3

    Andis > austrisv 22.03.2013. 11.25

    Patiesībā Latvija varētu nodrošināties ar kādu iebaidīšanas manevru – piem. kāds politiķis varētu skaļi deklarēt, ka, atšķirībā no Kipras, banku krīzes gadījumā Latvijā gan nosmeltu kārtīgu procentu no ārpusES banku depozītiem. Pēc tam, protams, sāktos trādirīdis, ka tā nevar, ka dažiem tiek bojāts bizness, ka likumi to neļauj utml. Bet brīdinājuma šāviens būtu un dažs labs Krievijā padomātu 2x, pirms te likt naudu.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    cheszz > austrisv 22.03.2013. 13.56

    Nerezidentu noguldījumi veido aptuveni pusi no banku sektora noguldījumiem. Pagājušā gada septembra beigās to kopapjoms bija ap 6 miljardiem latu. Finanšu sektora nerezidentu biznesa apkalpošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama ~1.7% apmērā no iekšzemes kopprodukta saskaņā ar KPMG 2011. gadā veikto pētījumu. Saasinoties banku sistēmas problēmām Dienvideiropā, noguldījumu ieplūde tieši no Kipras novērojama kopš 2011. gada vidus. Avots: http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/pazinojumi_masu_informacijas_l/2012/2012-11-22_banku_nerezidentu_biznes/
    ….
    Kiprioti prasa- Kur ir solidaritāte. Bet kur bija viņu solidaritāte, kad sēdēja pie bagātīgi klātiem galdiem, kurus apmaksāja citi? Vai tad viņi dalījās? Nemaz nav žēl- nāksies vien slaistiem savilkt jostas un, kā laikam Gatis teica, ar nolaistu asti vilkties atpakaļ pie starpt. aizdevējiem.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > austrisv 22.03.2013. 18.43

    Ne jau kipriotam bija bagāti klāti galdi, ne bauram trekni gadi.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 22.03.2013. 10.06

Tad jau labi, tad jau varam sagaidīt šādus virsrakstus –
Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā samazinās, apvienotus ar šādiem grafikiem, skats pēdējos mēnešus. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/Latviesu/prese/2013/12_03_2013.gif līdz 2008.gada bedrei jau vēl ir kāds gabaliņš kur krist, gan jau Strautiņš nopamatos. A, tā kā tekošā konta deficīts tiek segts ar ārvalstu investīcijām, kuras pēc krīzes tikai no austrumiem, tad, nu tad nezinu, tad, gan jau ES un SVF glābs, kā nekā būsim euro zonā. Ierubīsim kādu nodoklīti nerezidentiem, kuri, taču te to naudu būs saveduši vēl, gaidot kādu ekspropirāciju, nevis ar steigu izrāvuši ārā. Tā kā viss ir čikeniekā un iet pēc plāna, ak cienījamā kundze. Vai arī sargi sevi pats un Dievs tevi sargās.

0
-12
Atbildēt

0

jmaklakovs 22.03.2013. 10.06

Turklāt Krievija var pazaudēt Kipru kā vienu no lielākajiem „tranzīta investoriem”, raksta portāls „Newsru.com”. Pēc statistikas datiem, no Krievijā investētajiem ārvalstu miljardiem aptuveni 21% jeb 76,7 miljardi ASV dolāru nākuši tieši no šīs mazās salu valsts.
——–
Zagļi, kuri aizfīrējuši sazagto uz ofšoru un pēc tam jau kā tīru ved atpakaļ tagad lepni tiek saukti par „tranzīta investoriem”:) Nav jau brīnums, ka galvenais Kremļa „tranzīta investors” tā satraucies.

+17
0
Atbildēt

0

grislits 22.03.2013. 09.33

Un dēļ iespējamās Kipras/Krievijas krīzes var stipri palielināties pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām, kā arī palielināties nerezidentu naudas pieplūdums.

NA vajadzētu atkārtoti tagad bīdīt likumprojektu par uzturēšanās atļauju tirgošanas piegriešanu, kā arī strauji ir jādomā kā tikt galā ar nerezidentu lielā naudas daudzuma radītiem riskiem.

Tas nekas, ka Dombrovskis, Vilks un FKTK stāsta, ka pašlaik nekādi riski neesot, jo naudas faktiskie apjomi pret IKP un Latvijas ekonomiku neesot lieli (it īpaši salīdzinot ar Kipru) un kapitāla pietiekamības rādītāji esot labi.

Pašreiz varbūt tiešām riski ir minimāli, bet kad riski vairs nebūs minimāli, tad kaut ko darīt būs stipri par vēlu, tādēļ jādara ir tagad.

Tā lielā nerezidentu nauda nes sev līdz vairāk riskus nekā ekonomisko labumu. Labums no tās Latvijai ir ļoti maziņš, it īpaši ņemot vērā, ka tā nauda galīgi neieplūst vietējā kredīttirgū, bet aizplūst kaut kur tālāk uz citām ārzemēm. Te faktiski no tās lielās naudas labums ir varbūt kaut kādas kapeikas komisijās.

+19
0
Atbildēt

8

    Andis > grislits 22.03.2013. 11.17

    “Pašreiz varbūt tiešām riski ir minimāli, bet kad riski vairs nebūs minimāli, tad kaut ko darīt būs stipri par vēlu, tādēļ jādara ir tagad.”

    100% piekrītu, jo caur lielu naudu nāk arī politiskā ietekme. Tā kā pašlaik Kiprā, kur viņi ir bezpalīdzīgi – nevar pat uzlikt 10% ārkārtas maksu uz depozītiem un tā vietā drīzāk paši sev pēdējo ādu noplēsīs.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > grislits 22.03.2013. 18.21

    Valstij un pilsoņiem labuma nav vispār, labums ir atsevišķiem darboņiem un interešu grupām, kuru interesēs strādā Vilks un Dombrovskis. Būtu arī īstais laiks depozītiem uzlikt 24% iin.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Vineta Ungailo > grislits 22.03.2013. 23.07

    nav taču tie nerezidenti galīgi stulbi, lai pēc tam, kad viena ES/eirozonas valsts viņu naudu ir ekspropriējusi, ar steigu mestos iekšā citā ES valstī, lai tur ar viņu naudu izdara to pašu. ja pasaule pilna ar ofšoriem, kur nekāda nacionalizācija nedraud. tagad drīzāk jādomā, kas notiks ar tām Latvijas bankām, no kurām nerezidenti pēc šī Kipras precedenta sāks raut naudu laukā.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 23.03.2013. 10.31

    angry, tā nu nav. Investīcijas skatās un vērtē ne tikai, kur ir izdevīgi, bet arī, kur ir droši un tad izvērtē drošības/ienesīguma attiecību un izlemj, kur doties.

    Nedroša nav eiro zona vai ES, bet tikai atsevišķi tirgi to sastāvā. Un visā Eiropā nav risks, ka kaut ko atņems, tikai dažās problemātiskās ekonomikās, tādēļ no ES nauda prom nemuks, tā tikai pārvietosies uz drošākām vietām. Kas vairāk baidīsies, tie pārvietos uz Lielbritāniju vai Vāciju, bet maskās par to, ar sliktāku iensīgumu/lielākiem nodokļiem, bet tie, kas vairāk riskēs, pārvietosies, piemēram uz Latviju, jo makroekonomiski Latvija tagad ir diezgan stabila un investoru uzticība ir diezgan liela (to pierāda valsts obligāciju likmes pagājuša gada beigās veiktajā emisijā).

    Ārpus Eiropas, t.sk., ārpus Eiropas ofšoros daudz kur nebūt nav drošāk par kaut kādu Kipru, it īpaši, ja tie ofšori ir pilnībā atkarīgi no tāda veida ekonomikas kā Kipra. Tai pašā ES ir pietiekami daudz ofšoru un ofšorveidīgu zonu ar labiem nosacījumiem nerezidentiem – Luksemburga, Nīderlande, atsevišķas Lielbritānijas salas (Gērnsija piemēram) u.t.t.

    Tā kā no šīs Kipras krīzes ES vai eiro pārāk lieli draudi nav.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta Ungailo > grislits 23.03.2013. 23.45

    es jau nesaku, ka investoriem visa Eiropa tagad kļūs nedroša. bet tas, ko ES tagad ir signalizējusi ir tas – lielām, bet nestabilām valstīm (Grieķija, Itālija) sniedzam palīdzību, tostarp ESM mehānisma ietvaros, kamēr mazajām (Kiprai) nepalīdzam, bet nacionalizējam depozītus. kurā kategorijā investors ievietos Latviju, nav grūti uzminēt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 24.03.2013. 10.48

    Vispār jau nenacionalizē. Piedāvājums bija – ja gribat savu īpašumu saglabāt (savādāk var sanākt, ka vispār ar nulli rokā paliksiet – neveiksmīgs bizness, ne tur ieguldījāt), tad 10% no depozītiem apmainām pret vērtspapīriem.

    Bet par Latviju teicu – risks lielāks kā UK vai Vācijā, bet ieguvumi lielāki. Un katrs investors sver riskus pret ieguvumiem un izvēlas, ur ieguldīt vai glabāt naudiņu. Un Latvija nebūt makroekonomiski slikti neizskatās, neviena nauda dēļ Kipras nekur no šejienes nemuks, un drīzāk vēl šis tas pieplūdīs klāt.

    Un vispār – jūs savā sākotnēja komentārā runājāt nevis par Latviju, bet par to, ka nauda muks no visas Eiropas, jo citur esot pilns ar ofšoriem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta Ungailo > grislits 25.03.2013. 20.41

    what did i say

    Euro Weakens to 4-Month Low on Cypriot Fallout; Yen Rise
    /bloomberg/ By John Detrixhe & Emma Charlton – Mar 25, 2013 7:32 PM GMT+0200.

    The euro fell to a four-month low versus the dollar after a European leader said the Cyprus bailout may be a precedent, spurring doubts about the safety of other bond holdings and deposits.

    The 17-nation currency fell against all 16 of its most- traded peers as Dutch Finance Minister Jeroen Dijsselbloem said Europe is “going down the bail-in track.” The bailout accord will see Cyprus Popular Bank Plc wound down, wiping out bondholders, and will impose losses on some depositors at Bank of Cyprus Plc. (BOCY) The yen erased losses before central bank Governor Haruhiko Kuroda speaks to lawmakers tomorrow.

    The euro dropped 0.7 percent against the dollar last week, the most since the period ended March 1, and tumbled 1.5 percent versus the yen as officials discussed a rescue of Cyprus’s banking system and data suggested the economy in the region that shares the currency is worsening.
    .
    Dijsselbloem’s “comments are to blame for the risk-off atmosphere that is gripping the street,” said Douglas Borthwick, a managing director and head of foreign exchange at Chapdelaine & Co. in New York. “That hasn’t done much for market anxiety.”

    The euro weakened 1.1 percent to $1.2851 as of 1:29 p.m. in New York, touching the least since Nov. 22. Europe’s shared currency dropped 1.8 percent to 120.50 yen. Japan’s currency rallied 0.7 percent to 93.77 per dollar.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta Ungailo > grislits 26.03.2013. 09.23

    what did i say 2:

    http://www.bloomberg.com/news/2013-03-25/saving-cyprus-means-nobody-safe-as-europe-breaks-more-taboos.html

    Cash Strapped
    “The Cyprus crisis has opened up some precedents that will make investors more worried about how future euro zone crises will evolve,” said Steven Englander, head of Group of 10 currency strategy at Citigroup Inc. in New York.

    Europe’s crisis fighters are spreading the net wider as taxpayers across northern Europe balk at the cost of rescuing their cash-strapped neighbors. That shows there may be few taboos left, said Charles Goodhart, emeritus professor at the London School of Economics.

    “They will swear black and blue that Cyprus is a unique case but so was Greece,” he said in a telephone interview. “You can talk about the inviolability of insured deposits but the problem now is would anyone believe you.”

    The first use of capital controls by a euro-area member may also pose a challenge to countries such as Malta, Luxembourg and Estonia whose banks also boast large foreign deposits, said Jacques Cailloux and Dimitris Drakopoulos, economists at Nomura International Plc.

    “Fearing a similar fate as those with deposits in Cyprus, there is a serious risk that these depositors decide to reduce their exposure, putting other countries under stress,” they said in a report to clients.

    0
    0
    Atbildēt

    0

grislits 22.03.2013. 09.20

Šo rakstu, it īpaši zemāk citēto rindkopu, ieteiktu ļoti uzmanīgi izlasīt korporācijai konsolidācijai un citiem līdzīgu viedokļu līdzņaudētājiem.

“Tomēr šajā Kipras bankrota lietā galvenais zaudētājs jebkurā gadījumā nebūs vis Eiropa, bet gan Krievija, ir pārliecināts Dmitrijs Belousovs no Makroekonomiskās analīzes centra. “Krīzes apstākļos nauda vienmēr bēg uz attīstītiem tirgiem, nevis uz tiem, kas vēl tikai attīstās,” saka eksperts.”

+8
-1
Atbildēt

1

    Ieva Priedenfelde > grislits 22.03.2013. 18.16

    Kāds krievs kaut ko pateica un tā tev kļuva par augstāko patiesību. Protams krieva acīm Krievijai tā būs katastrofa, jo tā ir krievu nauda, kas tiks zaudēta, bet kas maksās kompensācijas? Eiropas nodokļu maksātāji un laimīgie eirozonas nodokļu maksātāji.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam