Nākamajā ES budžetā Latvijai paredzēts trešais dāsnākais finansējums uz vienu iedzīvotāju
Stāsts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam vēl nav galā – februārī vienošanos pēc garām sarunām panāca Eiropadome, taču par to vēl būs jābalso Eiropas Parlamentam, kas savu akceptu var arī nesniegt. Tikmēr dalībvalstīs analizē, cik veiksmīga bijusi savu interešu aizstāvība un kas pašreizējā daudzgadu budžeta versijā iegūts, kas – zaudēts.
Latvijā amatpersonas uzsvērušas, ka jaunā versija ir mums ievērojami izdevīgāka nekā Eiropas Komisijas sākotnējais priekšlikums, sarunu rezultātā uzlabojums panākts gan kohēzijas politikai (tie ir pieejamie ES fondu līdzekļi), gan tiešmaksājumiem, gan naudai lauku attīstībai. Uz iebildēm, ka naudas palielinājums nav pietiekami apjomīgs vai straujš – attiecībā uz tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem apnicis būt pēdējā vietā ES -, politiķi atgādina: šī ir pirmā reize vēsturē, kad ES daudzgadu budžets tiek samazināts, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.
Sarunas par ES budžetu neapšaubāmi ir sarežģītas un izriet no vēsturiskās situācijas – līdzās aprēķiniem un skaitliskiem argumentiem rezultātu ietekmē politika, starpvalstu attiecības un sviras, ko katra valsts gatava izmantot sev labvēlīgāku nosacījumu panākšanai. Rezultāts gan ir gluži konkrēts – reālas naudas summas, kas valstīm pieejamas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.