Skaidrības par augstākās izglītības kvalitāti nav joprojām, taču izglītības ministrs Roberts Ķīlis gatavs atvērt vēl vienu politisko fronti – radikāli mainīt studiju finansēšanas modeli un faktiski ieviest jaunu nodokli augstskolu beidzējiem. Pasaulē un Eiropā nav viena «īstā» modeļa, ko kopēt, jo pārāk atšķiras valstu rocība un atbilde uz jautājumu, vai izglītība ir sabiedrisks labums vai tirgus prece
Kad sazinos ar Ņūkāslas Universitātes Austrālijā politikas zinātnes studentu Tomasu Rouzu, viņš priecīgi sveicina no saulainās Kostarikas. Strādājot tur pie maģistra darba. Brauciens ir dārgs, tāpēc Tomass priecājas, ka dzimis turīgā ģimenē, kas var segt lielāko daļu izmaksu. Šis gan ir izņēmums, jo par studijām Tomass maksās pats. Kādreiz, kad beigs mācības un sāks strādāt. Puisim ir vairāk nekā 14 tūkstošu dolāru (7000 latu) parāds par bakalaura studijām, ko būs jāsāk atmaksāt valstij, kad viņa ienākumi sasniegs noteiktu slieksni. «Neesmu pārāk noraizējies par to,» Tomass bezrūpīgi atzīst.
Austrālijas piemērs ir viens no tiem, uz ko raugās pašmāju izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija), kurš aicina radikāli mainīt augstākās izglītības finansēšanu Latvijā. Ministrs uzskata, ka pašreizējā sistēma nav taisnīga un nenodrošina izglītības pieejamību – lielākā daļa studentu maksā par mācībām, un budžeta vietu skaits nav pietiekams. Izglītības un zinātnes ministrs iesaka ieviest līdzīgu sistēmu kā Austrālijā vai Lielbritānijā, kur studenti mācās «uz parāda» un atmaksā valstij ieguldīto naudu tad, kad paši sāk pelnīt.
Tomēr Ķīļa priekšlikums nav politiski populārs. Premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) teiktais liecina, ka valdībā ledus nav sakustējies. «Ja mēs būtu Austrālija, es noteikti šādu modeli arī atbalstītu,» saka premjerministrs. Viņaprāt, šāda sistēma kaitēs Latvijas augstskolu konkurētspējai. «Jāpaskatās kartē, kur atrodas Austrālija un kas atrodas tai apkārt. Tur varbūt ir tieši pretēja tendence, ka daudzi studenti arī no Klusā okeāna valstīm, no Āzijas grib studēt Austrālijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.