Medijs zaudē tiesā: pavērsiens personas foto publiskošanā

Eksperti: Latvijas tiesām jāpārņem Eiropas prakse, izskatot lietas par personu foto publicēšanu presē bez atļaujas

Spriedums, ko februāra beigās pieņēmis Augstākās tiesas Senāts par personas attēla publicēšanu žurnālā “Kas Jauns”, uzskatāms par pietiekami nozīmīgu pavērsienu Latvijas tiesu praksē un tam „šādā virzienā vajadzētu turpināties”. Proti, tiesām līdzīgos gadījumos rūpīgi jāvērtē konteksts, kādā tapuši personas fotoattēli, kas tiek publicēti presē, ir.lv teic Administratīvās tiesas tiesnese, LU Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska. Viņai piekrīt arī citi juristi, norādot, ka šādos gadījumos svarīgi par pamatu ņemt tieši ECT principus.

AT Senāts 28.februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta Satversmes tiesas (ST) tiesneša palīdzes un deputāta Alekseja Loskutova („Vienotība”) meitas krustmātes Allas Spales prasība par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu par žurnālā „Kas Jauns” pirms vairākiem gadiem publicētajām fotogrāfijām. Vienā fotogrāfijā no deputāta meitas kristībām bija redzama viņa ar krustbērnu.

Tiesa par labu Spalei no SIA „Izdevniecība Rīgas Viļņi” piedzina tūkstoš latu morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī tiesāšanās izdevumus 281 lata apmērā, vēsta LETA.

Lieta tika izskatīta slēgtā sēdē. AT pārstāve Baiba Kataja ir.lv informēja, ka pirmās instances tiesa 2009.gadā noraidīja Spales prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 9000 latu apmērā, taču Rīgas apgabaltiesa 2011.gadā Spales prasību daļēji apmierināja, piedzenot 1000 latu kompensāciju un tiesāšanās izdevumus no SIA „Izdevniecība Rīgas Viļņi”. AT Senāts spriedumu atstāja negrozītu.

LU lektore Anita Kovaļevska ir.lv teica, ka spriedums uzskatāms par pietiekami nozīmīgu pavērsienu Latvijas tiesu praksē. Tiesām līdzīgos gadījumos ir rūpīgi jāvērtē konteksts, kādā tapuši personas fotoattēli, kas vēlāk bez personas atļaujas publicēti presē. Pēc Kovaļevskas teiktā, AT Senāts balstījies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi, vērtējot līdzīgus gadījumus un tiesu pieņemtos lēmumus.

„Sabiedriskos pasākumos un jautājumos, kas uzskatāmi par sabiedriski nozīmīgiem, personas foto publicēšana būtu pieļaujama,” teica Kovaļevska. „Taču šoreiz Senāts neuzskatīja, ka foto publicēšana ir sabiedriski nozīmīga. Tā drīzāk apmierināja sabiedrības ziņkārību un to varēja traktēt kā iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Kristību vieta bija organizēta tā, ka tajā bija vieta tikai radiem un paziņām, bet nebija paredzēta svešu personu klātbūtne.”

Tiesu prakse par personas foto publicēšanu presē bez personas atļaujas Latvijā vēl līdz galam nav izveidojusies, tāpēc AT lēmums, par pamatu ņemot tieši ECT principus, ir svarīgs solis tās veidošanā, ir.lv teica Eiropas tiesību biroja zvērināta advokāte Inese Nikuļceva. Viņa Spalei šajā lietā sniedza juridisko palīdzību. „Latvijas tiesu praksē ir bijuši dažādi spriedumi par fotogrāfiju publicēšanu. Ir bijuši gadījumi, kad tiesa sekojusi ECT judikatūrai, taču biežāk nostājusies preses izdevuma pusē.”

Eiropas tiesību birojs, atsaucoties uz tiesas lēmumu, informē, ka strīdīgā fotogrāfija uzņemta plašākai sabiedrībai nepieejamā pasākumā, prasītāja nav publiska persona un publicētais prasītājas attēls nav saistīts ar kādu politisku vai citādi sabiedriski nozīmīgu diskusiju, tāpēc iejaukšanās prasītājas privātajā dzīvē šajā gadījumā nav attaisnojama. 

Arī LU Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs Artūrs Kučs atzina, ka šajā gadījumā pozitīvi vērtējama AT balstīšanās ECT principiem, kas strikti nodala personas privāto un publisko dzīvi.

„Paši principi, uz ko balstījās Augstākā tiesa, nav nekas jauns, tie jau sen ir nosprausti Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, kas nodala to, vai persona ir privāta, vai publiska, kā arī vērtē, cik konkrētajā gadījumā publicētā informācija [fotoattēls] sabiedrībai ir nozīmīga,” teica Kučs.

Savukārt prasības iesniedzēja Spale iepriekš aģentūrai LETA teikusi, ka par izskatāmo lietu nevēlas publicitāti. Viņa arī atgādināja, ka lietā ir skartas maza bērna intereses. Bērna privātā dzīve tiek īpaši stingri aizsargāta, tādēļ šis gadījums nav tāds, kurā ziņas par bērna privāto dzīvi būtu pieļaujams izpaust.

Izdevniecības “Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja Aija Simsone “Nozare.lv” pirmdien teikusi, ka vēl nav iepazinusies ar tiesas spriedumu, bet otrdien Simsone neatbildēja uz ir.lv zvanu.

Latvijas tiesu praksē iepriekš bijuši vairāki precedenti, kad personas tiesājušās par foto publicēšanu bez atļaujas. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija saistīts ar uzņēmēja Jāņa Nagļa dzīvesbiedres Kristīnes Dupates prasību pret žurnāla “Privātā Dzīve” (PDz) izdevēju par prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē, 2004.gadā žurnālā publicējot viņas fotogrāfijas. Tajās Dupate redzama, iznākot pa Dzemdību nama durvīm pēc otrā bērniņa piedzimšanas. Dupates prasība pēc vairākkārtējām lēmuma pārsūdzēšanām noraidīta, taču Dupate iesniegusi prasību ECT.