Lindermana partija vairs nav margināls dīvaiņu veidojums, bet gan pilntiesīgs radikāļu politiskais spēks
Šajās nedēļās raugoties uz mūsu publisko politiku, priekšvēlēšanu gaisotnē arvien vairāk kļūst sajūtams t.s. Alkibiāda efekts. Saskaņā ar sengrieķu nostāstiem Alkibiāds bija bagāts un populārs skaistulis ar politiskām ambīcijām, kuram, kā jau šādiem ļaudīm pieklājas, patika būt populāram un aprunātam. Tad nu viņš kādudien nocirta asti savam šķirnes sunim. Kad atēnieši viņam vaicāja, kādēļ Alkibiāds šādi rīkojās, viņš vaļsirdīgi atteica – tādēļ, lai visi runātu par mani un manu suni, nevis par kaut ko citu.
Šķiet, ka Alkibiāda komplekss arvien vairāk sāk mocīt arī Latvijas politiku, kur ik dienas jo biežāk parādās tēmas “par suņa asti”, kuras tiek aktualizētas vienīgi tādēļ, lai visiem būtu par ko parunāt. Nevienu īpaši neuztrauc fakts, ka valdošā koalīcija joprojām nevar vienoties par simtus miljardu apsaimniekojošo satiksmes ministru, ka mūsu Saeimas gudrās galvas un attiecīgās nozares ministrs ir gatavi bez mazākajām aizturēm “grūst cauri” gana dīvainus grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ka bravūrīgi pieteiktās “augstākās izglītības reformas” pašlaik realizējas tikai kā nebeidzams birokrātisks konflikts ar Augstākās izglītības padomi.
Tā vietā arvien vairāk ir gribētāju parunāties par kārtējo Alkibiāda suņa asti – proti, par jautājumu, vai partija “Par dzimto valodu” ir vai nav “Vienotības” un specdienestu projekts.
Ar attiecīgo paziņojumu nesen nāca klajā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), šādi atbildot uz “Par dzimto valodu” aicinājumu veidot kopīgu sarakstu uz pašvaldību vēlēšanām. Ieguvējas no šīs reakcijas, kā redzams, ir abas puses – gan Saskaņas centrs, kurš ir jau ilgāku laiku pieradis vainot nelaimēs tieši “Vienotību”, gan arī Lindermans, kuram izdevās panākt, lai par viņu runā – publicitāte šajos grūtajos laikos ir deficīts.
Turklāt runāšana par “specdienestiem” vispār ir ienesīgs pasākums. Jo vairāk kāds cenšas pierādīt, ka ar tiem nesadarbojas, jo lielāka aizdomu ēna pār viņu krīt, turklāt reizēm baumas par sadarbību ar specdienestiem piešķir ikkatram vīrieša cilvēkam tādas puskriminālas romantikas auru – un profesionālajam revolucionāram Lindermans tā noteikti neskādēs.
Ušakova reakcija uz “Zarja” piedāvājumu bija gana labi izrēķināta. Viņš tīri labi zina, ka mūsu pilsoņu galvas neatkarīgi no etniskās piederības ir atvērtas visiem vējiem, un ir pilnīgi iespējams, ka viņa tekstu dēļ kāda roka notrīsēs, pirms iemest urnā “Zarja” biļetenu. Taču vienu lietu šī reakcija parādīja samērā skaidri.
Proti, neatkarīgi no jūnija rezultāta, Lindermana partija vairs nav margināls dīvaiņu veidojums, bet gan pilntiesīgs radikāļu politiskais spēks, kurš pie noteiktas attīstības var kļūt par spēlētāju arī nacionālā līmeņa politikā.
Turklāt, raugoties ilgtermiņā, Lindermans noteikti nav tikai Ušakova problēma, bet var kļūt par tādu arī “labēji nacionālajiem”. Tādēļ mums visiem varbūt nenāktu par ļaunu jau savlaicīgi pavērot notikumu attīstību “slikto” flangā, vismaz potenciāla damage control nolūkos. Taču šajā nolūkā būtu jāatsakās no dažām ilūzijām par “Zarja”, kuras joprojām dominē latviskajā publiskajā telpā.
Pirmā ilūzija teic, ka pietiek tikai “Zarja” un Lindermanu gana spēcīgi lamāt un ienīst, lai viņš izzustu pats no sevis. Neizzudīs. Ja paraugāmies uz šā veidojuma attīstību laikā pēc divvalodības referenduma, redzam, ka līdzās patiešām gana ekstrēmistiskajiem Lindermanam un Osipovam ir izveidojies pietiekami konsolidēts rīcībspējīgu cilvēku kodols. Turklāt viņi pakāpeniski audzē sev atbalstu ar ideoloģisku programmu, kura kādai daļai krievvalodīgo vēlētāju ar laiku var šķist pievilcīgāka par Saskaņas centra konformismu. Jo īpaši tad, ja “Saskaņa” zaudēs varu Rīgā. Runas par etnokrātisko latviešu eliti, divdesmit gadu aparteīdu un aicinājumi uz “aktīvu cīņu” var daudziem likties saprotamāki, nekā apelēšana pie abstraktas, neesošas saskaņas. Protams, lai iekarotu sev vietu līdzās Saskaņas centram, ir jāstrādā ilgtermiņā, jo pašlaik reitingi nav spoži.
Taču arī “Visu Latvijai!” reitingi nebija neko spoži pirms gadiem četriem, taču šodien viņi faktiski jau ir monopolizējuši etnopolitisko dienaskārtību valdošajā koalīcijā. Nav daudz iemeslu, lai līdzīga paaudžu maiņa nenotiktu arī pretējā flangā. Galu galā pagātne abiem politiskajiem spēkiem ir visai līdzīga, turklāt virkne priekšrocību, kuras tolaik padarīja simpātiskus “Visu Latvijai!”, piemīt arī “Zarja”.
Abos gadījumos ir darīšana ar samērā jauniem ļaudīm, kuri šķiet “tīri” un varas kompromisu nesamaitāti; abi politiskie spēki jau iepriekš bija izcēlušies ar principiālām un savā elektorātā populārām iniciatīvām; abi spēki bija koķetējuši ar galēji radikālām idejām un aicinājuši uz “pēdējo kauju”. Protams, “Visu Latvijai!” kā lifts uz parlamentu kalpoja vecais, labais TB/LNNK, kurš atšķirībā no jauniešiem labi zināja, kā praksē darbojas vēlēšanu mehānisms. Vai “Zarja” šādu pašu lomu spēlēs PCTVL, ir grūti prognozēt – tur kapacitātes, šķiet, ir vēl krietni mazāk nekā TB/LNNK 2010.gadā. Nav vērts pilnībā atteikties no domas par sadarbību ar “Saskaņu”.
Lai gan šobrīd šāda alianse nešķiet ticama, aina pēc pašvaldību vēlēšanām var izrādīties pavisam cita. Galu galā, cik sen atpakaļ šo pašu “”Vienotības” projektu” Jānis Urbanovičs vēl dēvēja par “mūsu pašcieņas bruņiniekiem”.
Otrā ilūzija teic – lai Lindermanu un domubiedrus vajag iebiedēt ar policejiskām metodēm, lai viņi sēdētu mierīgi. Vispirms, tiesiskā valstī iespējas kādu spaidīt ar policejiskām metodēm ir visai ierobežotas; otrkārt, šis kontingents no šādiem centieniem tikai iegūs. Normāls, omulīgs latviešu politiķis, kurš nekad nav strādājis pagrīdes vai puspagrīdes apstākļos vai zem policijas uzraudzības, lāga nestādās priekšā, cik lielu lomu šādos pasākumos spēlē romantika un adrenalīns.
Apziņa, ka esi nesavtīgs revolucionārs, cīnītājs par “tautas lietu” apvienojumā ar īpašu cīņas biedru solidaritāti, var būt ļoti efektīvs mobilizācijas instruments, kurš spēj saliedēt cilvēkus krietni efektīvāk, nekā nauda un kopīga korupcija.
Vēl jo labāk tas strādā, ja valsts iestādes sadarbojas ar jums mocekļa tēla veidošanā. Ja pārlaižat acis Lindermana biogrāfijai, tad tieši šādu epizožu tur ir milzum daudz. Viņš lepojas ar savu radniecību ar kreiso eseri Jakovu Blumkinu, joprojām ir nacionālboļševiku partijas loceklis un vispār uztver politiku drīzāk kā morāli estētisku pasākumu, nevis kā garlaicīgu, birokrātisku interešu līdzsvarošanu. Jautājums vienīgi, cik daudz cilvēku ir gatavi tam sekot.
Skaidrs, ka visa šī “cīņas” glorifikācija ir nišas produkts un diez vai liksies saprātīga mūsdienu cilvēkam, kuram atšķirībā no Marksa proletārieša tomēr ir kaut kas, ko zaudēt. Taču arī “Zarja” ar laiku var adaptēt savu retoriku neatkarīgi no tā, vai pats Lindermans paliks partijas vadībā, vai atdos varu kādam praktiskākam cilvēkam.
Kaut kāda kustība šajā virzienā jau ir notikusi. Ja viss šis “Zarja” pasākums sākās kā mēģinājums aizsargāt krievu valodu tādā demokrātiskā stilā. Turpretī tagad tajā arvien vairāk skan agresīvs, īsteni nacionālboļševikistisks naids pret rietumiem, kā arī postpadomiska, pat neostaļiniska retorika.
Tas viss, protams, dikti patīk galēji reakcionāriem krievu vēlētājiem. Ilarions Gīrss radio slavē Staļinu; savus uzsaukumus partija ir pasākusi beigt ar slavenajiem Staļina (precīzāk, Molotova) vārdiem “Наше дело правое. Враг будет разбит. Победа будет за нами!” (“Mūsu lieta ir taisnīga. Ienaidnieks tiks sakauts. Uzvara būs mūsu!” – krievu val.) Tā, piedošanu, vairs nav nekāda Gandija nevardarbīgā pretošanās vai Martina Lutera Kinga pilsoņtiesību ideoloģija, kurus kā paraugus savulaik piesauca partijas darboņi. Tas ir kaut kas pavisam, pavisam cits. Ja šie ir Latvijas krievvalodīgo aizstāvji, tad man ir patiešām žēl šo Latvijas krievvalodīgo, kurus mēģina “aizstāvēt” ar nacionālboļševiku saukļiem “Сталин, Берия, Гулаг” – ne mazāk, kā ir žēl latviešu, kurus mēģina “aizstāvēt” ar Herberta Cukura glorifikāciju.
Kopumā raugoties, protams, pašā “Zarja” nav nekā tāda, kas liktu šodien krist izmisumā. Visās Eiropas Savienības valstīs ir galēji radikālas partijas, kuras ilgstoši balansē uz konstitūcijas robežām. Un, lai gan to darbība reizēm izlaužas no rāmjiem, tomēr lielākoties nepelna masu popularitāti. Pēdējā laikā gan arī Eiropā ir vērojams dažādu kreisu un labēju radikāļu elektorāta pieaugums, un ar šādu varbūtību ir jārēķinās arī Latvijā.
Diemžēl pašreizējā elite faktiski nav spējīga noformulēt nekādu reālistisku sabiedrības integrācijas stratēģiju un izlīdzas ar eksaltētu moralizēšanu un lozungu skandināšanu. Tādējādi tā neko šeit līdzēt nevarēs, un risinājumi būtu meklējami kur citur. Iespējams, pilsoniskajā sabiedrībā.
Autors ir politologs, LU docents
Komentāri (109)
buchamona 25.02.2013. 12.40
Sāksim ar to, ka SC un Lindermaņa partija ir viena un tā paša teātra lelles, kurām ik pa laikam tiek pamainītas lomas Kremļa politikā. Visu to zin, neko jaunu pateicis es neesmu.
Otra visiem zināma lieta ir – gan SC, gan Lindermaņa partija ir atjaunotās LR ienaidnieki. Nevis radikālu uzskatu paudēji, kurus varētu salīdzināt ar demokrātiskās pasaules radikālajiem spēkiem. SC un Lindermaņa partija ir Latvijas Republikas ienaidnieki un šādi ir pret viņiem arī jāizturas, un ja demokrātiskie spēki Latvijā pret viņiem šādi izturēsies, tad Latvijas valstij iekšpolitisku problēmu nebūs.
Tas, ka tiek mēģināts savilkt kopā Lindermaņa partiju ar NA? :) Tā ir pret Latvijas valsti vērsta, nelietīga pļāpāšana. Tad jau vispirms vajadzēja noformulēt, kas ir NA radikālisms, kur tas slēpjas, kā tas izpaužas? Varbūt kāds no kolēģiem komentētājiem var noformulēt – kas tas tāds ir – latviešu radikālisms? :)
12
kristaps_drone > buchamona 25.02.2013. 13.44
>kolopants
Nu cik ilgi var gvelzt vienu un to pašu, tas taču jau sen izrunāts un izskaidrots gadījums.
0
Sanšains > buchamona 25.02.2013. 12.58
riņķī apkārt –
Manis minētajos piemēros NA un “latviešu” radikālisms ir gandrīz vai identiski radikālismi.:)
0
janis17 > buchamona 25.02.2013. 20.56
Par tavu izvēli par labu lindermanam + ušakovam jau neviens nešaubās!
0
janis17 > buchamona 26.02.2013. 08.49
kolpant “un patriots Dzintars smaidot stāv blakus savas tiešākajam un niknākajam ienaidniekam…nu vienkārši idille”.
________________________________________________________________
Patiesība bija pilnīgi pretēja – tieši lindermans stāvēja blakus Dzintaram, savam tiešākajam un niknākajam ienaidniekam – šitā nodot krievvalodīgo intereses :) ai, ai, ai – tiešām Latvijas specdienestu aģents :)
0
janis17 > buchamona 25.02.2013. 13.06
RA, kas tie par latviešiem? “latvietis” rubiks un urbanovičs?
Tur daži ir Jurkāna partijas atliekas, varbūt toreiz bija kādas ilūzijas par “integrāciju”, taču šodien būtu jābūt skaidram – kas ir kas un kurš ir kurš!
Vai nu viņi izstājās un publiski nožēlo grēkus, vai iet līdz galam, tiek apsūdzēti valsts nodevībā un saņem pelnīto sodu par spiegošanu, valsts pamatu graušanu!
0
ligakalnina > buchamona 25.02.2013. 18.02
Radiāļi ir tikai Freimanis, kas tur vēl, kas spridzināja tos pieminekļus, NA nav nekādi radikāļi, parasti populisti un politbiznesmeņi, tāds “latviešu radikālisms”, manuprāt, dabā vispār nepastāv.
0
Sanšains > buchamona 25.02.2013. 12.48
riņķī apkārt:
Varbūt kāds no kolēģiem komentētājiem var noformulēt – kas tas tāds ir – latviešu radikālisms?
======================
Latviešu radikālisms ir vēlēšanās Latvijā pārņemt Rietumeiropas praksi, veidojot vienotu izglītības sistēmu valsts valodā.
Latviešu radikālisms ir uzdrīkstēšanās ar Latvijas masu medijiem runāt valsts valodā.
Latviešu radikālisms ir uzdrīkstēšanās pieprasīt, kā arī skeptiski izvērtēt argumentus par labu euro ieviešanai.
Latviešu radikālisms ir iedoma apšaubīt kolonizācijas laikā ieklīdušo žīdu tiesības uz kompensācijām par nacistu iznīcināto Latvijas žīdu mantu.
0
Egitazz > buchamona 25.02.2013. 13.23
un patriots Dzintars smaidot stāv blakus savas tiešākajam un niknākajam ienaidniekam…nu vienkārši idille.
0
Egitazz > buchamona 25.02.2013. 14.55
Ciniķis
par to i runa, ka gadījums ir sens, bet ļoti skaidrs.
jā, bija tie neveiklie skaidrojumi par ārštata korespondentu Lauku avīzē, kurus gan nejauši neapstiprināja pati Lauku avīze. gan tie skaidrojumi nekādīgi neizskaidro gan smaidus sejā, gan vienādus ģērbšanas stilus.
tāpēc i atliek vien mēģināties atspēlēties “nu sen jau viss izskaidrots”:)))
0
janis17 > buchamona 25.02.2013. 12.51
RA, piekrītu, jāatzīst, ka sc un lindermana partiju esam uzaudzējuši paši, laicīgi neravējot nezāles demokrātijas dārzā!
steidzīgi valstiskā mērogā un līmenī jāuzsāk diskusija par Hāgas un Ženēvas konvenciju pielietošanas iespējām Latvijā, jo šeit atrodas NAIDĪGI pret valsti noskaņotas personas, kas tika nelikumīgi ievestas okupācijas laikā!
0
buchamona > buchamona 25.02.2013. 12.51
Gribēju jau palabot savu komentu, bet nepaspēju, tagad jālabo ” publiski” sava kļūda :) Nevis latviešu radikālisms, jo SC sejā var sazīmēt arī saskaņas latviešu ievilktus vaibstu, bet gan konkrēti NA radikālisms. Kā tas izpaužas, pret ko tas vēršas, ar ko karo? Vai vēršanās pret politiskajiem spēkiem, kuri neatzīst LR okupācijas faktu un sekas, bet gluži otrādi – šīs okupācijas sekas ir pasludinājuši par savām pamatvērtībām Latvijā, vai tas ir radikālisms? :)
0
Vaira Tempele > buchamona 25.02.2013. 16.05
Nu ja jau skatamies veesturee, tad veel skaidraaks gadiijums notika 1939.gadaa Polijaa, kur taapat liidziigaas formaas teerpti draudzinji sarokojaas, buchojaas, iedzeera kopaa shnabsu, utt. Par tiem gadiijumiem ir 100 fotograafiju, filmu, dokumentu.
Kaa tad to izskaidrosi? Kaa vareeja Tavs elks un Dievs Staljins draudziigi teerzeet ar Ribentropu? Kaa Molotovs tik miilji tika uznjemts Brliinee?
0
Mikelis 25.02.2013. 12.19
Nekādi nepiekrītu autora uzskatiem par specdienestu neefiktivitāti. ASV un Rietumeiropas valstis pēdējā desmitgadē ir pierādījušas, ka arī tiesiskas valsts specdienesti var tikt galā ar teroristiem un ekstrēmistiem. Vajag tikai koncentrēt politisko gribu un pārņemt pozitīvo pieredzi :)))
No Satversemes viedokļa pilnīgi nevietā ir Ījāba kunga paralēles starp Zarja un Visu Latvijai. VL darbojas Latvijas likumu ietvaros. Tur nav Latgales separātisma centienu vai vēršanās pret Satversmes kodolu valsts valodas jautājumā.
2
Sanšains > Mikelis 26.02.2013. 08.54
nulle –
Interesanti, ka Jūs uztraucaties gan par “kodola meklējumiem”, gan par to, ka Satversme “saķēzīta” ar laulības definīciju. Droši vien Jums nepatīk arī, ka Satversmē tagad ierakstīts, ka valsts valoda ir latviešu valoda.
Ko Jums nozīmē tas senais, simtgadīgais papīrītis – pielūgsmes objektu? Dogma, ko ķeceri nedrīkst aizskart un mainīt?:) Vai tā nav pretruna ar Jūsu kultivēto ekstrēmo “pragmatisko nihilismu”?
P.S.
Labprāt noskatītos izrādi, kurā Jūs tiktu konfrontēts ar Egilu Levitu, lai Jums būtu iespēja viņam acīs pateikt, ka viņš ir “nacionālpajolis”.
0
ligakalnina > Mikelis 25.02.2013. 17.54
Ja cilvēki darbojas esošo likumu rāmjos, viņi nevar būt ekstrēmisti, kur nu vēl teroristi, tikai policejiskos režīmos par ekstrēmistiem sauc jebkuru opozīciju.
0
Sandris Maziks 25.02.2013. 11.29
“Galu galā pagātne abiem politiskajiem spēkiem ir visai līdzīga, turklāt virkne priekšrocību, kuras tolaik padarīja simpātiskus “Visu Latvijai!”, piemīt arī “Zarja”.”
Kur īJabs saskata līdzības? “Visu Latvijai” ir sociāldemokrātiska partija ar nacionālu ievirzi, “Zarja”, nelegālo imigrantu, šovinistu, galēji fašistisku reakcionāru banda, kuras likvidēšanai normālā valstī pat juristu un tiesas pakalpojumi netiktu izmantoti.
3
+9
-10
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
@janazakovica > Sandris Maziks 25.02.2013. 11.49
pecizak visu latvijai ir isti nacional socialisti..un nav ko tur kautreeties..
0
nefratete > Sandris Maziks 25.02.2013. 14.52
Khm. Ko tieši sociālistisku Jūs redzat VL! un TB/LNNK programmās? Manuprāt ekonomikas ziņā pietiekoši labējas, lai mute vaļā nevērtos tās saukt par sociālistiskām.
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 26.02.2013. 09.25
Unabomberz
Uz visu pārējo partiju fona, protams, sociāldemokrātiska. Sociāldemokrātija, tas nemaz nenozīmē visu atņemt un pārdalīt.
0