SAB iniciējis prezidenta neizsludinātos Zinātniskās darbības likumgrozījumus

SAB tā esot centies aizstāvēt zinātniekus no krievu spiegiem

Saeimas pieņemtie, bet Valsts prezidenta neizsludinātie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas drošības iestādēm dotu tiesības pārtraukt zinātniskus pētījumus, ja tajos tiktu saskatīti draudi nacionālajai drošībai, tapuši pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iniciatīvas. Tas ir satraucies par privāto institūtu pētījumiem militārās tehnikas un drošības jomā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

SAB atzīst, ka bijis iniciators strīdīgajiem labojumiem un taisnojas, ka tādējādi cenšoties aizsargāt mūsu zinātniekus pret krievu spiegiem. Tie esot kontaktējušies ar mūsu zinātniekiem un vēlējušies iegūt svarīgu informāciju.

Birojs skaidrojis, ka šādi rīkoties viņus pamudinājušas senas Krievijas spiega Sergeja Jakovļeva aktivitātes Latvijā. Viņš, uzdodoties par Portugāles pilsoni, esot kontaktējies ar Latvijas zinātniekiem, lai iegūtu informāciju par pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā. Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta darbonis Jakovļevs vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbus Krievijas labā. Simms jau sen atklāts un pašlaik izcieš cietumsodu, raksta LETA.

Saeimas izglītības komisijas deputātiem SAB pārstāvis gan nekādu Jakovļevu netika pieminējis, bet runājis par kādu aktuālu pētījumu. “Mums ir zināmi tādi gadījumi, kad personu dibinātie zinātniskie institūti veic pētījumus, kuru finansētājs ir ārpus ES un NATO esošas organizācijas, tas skar militāro tehniku un drošības jomu. Un mēs, kā valsts nacionālās drošības iestāde neredzam iespējas saviem līdzekļiem iegūt pietiekamu informāciju par to, kas notiek šajos institūtos,” komisijā tika izteicies SAB pārstāvis Uldis Miķelsons.

Par grozījumiem komisijā skepsi paudusi vien Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone, kura apšaubījusi, vai tiešām SAB šobrīd kāds liedz iejaukties privāta zinātniska institūta darbībā, ja ir aizdomas, ka tā darbība neatbilst nacionālajām drošības interesēm. Uz to SAB pārstāvis taisnojies, ka birojam neesot nepieciešamo pilnvaru. “Zinātniskie institūti strādā saskaņā ar zinātniskās darbības likumu. Ja tiek radīta šī institucionālā saite, tādā gadījumā tas dod iespējas jau kaut kādā veidā ietekmēt nacionālās drošības apdraudošus pētījumus,” tika izteicies Miķelsons.

Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) taisnojas, ka likums bijis atvērts pilnīgi citu mērķu dēļ, lai sakārtotu zinātnieku mantiskās tiesības uz izgudrojumiem, bet uz trešo lasījumu pēkšņi uzradušies šādi specdienesta ierosinājumi, ko iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija. Paļaujoties uz SAB kompetenci un tiesībām neatklāt savu informāciju, komisijas deputāti priekšlikumu atbalstījuši un bez debatēm likumu pieņēma arī Saeima.

Matemātikas profesors Andris Ambainis ir satraukts par šo labojumu Zinātniskās darbības likumā. Viņš šādas specdienesta pilnvaras sauc par bīstamām: “Varbūt šobrīd uzticamies SAB vadībai. Bet vadība mainās, cilvēki, kas tur strādā mainās. Tā ir ļoti slidena taka. Teiksim, ka mēs nodefinējam, ka eiro ieviešana ir Latvijas nacionālajās interesēs, vai mēs varam interpretēt, ka pētījums, kas eiro ieviešanā atrod trūkumus, ir nacionālās drošības apdraudējums?”

“Šāda redakcija ir visupirms jau pretrunā Satversmei noteiktajiem principiem par akadēmisko brīvību un runas brīvību, gan diskreditē Latvijas zinātnes vārdu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,” piebildis vēstures doktors Kaspars Zellis.

Valsts prezidents nolēmis izmantot savas pilnvaras un strīdīgo likumu pēc Saskaņas centra deputātu lūguma neizsludināja, jo valsts drošības vārdā specdienests varot kā padomdevējs piedalīties Zinātnes padomes sēdēs vai panākt, ka sliktos zinātniskos institūtus izslēdz no reģistra, tomēr piespiest zinātniekus pārtraukt pētījumus SAB neesot tiesīgs.