Jau agrāk sekmīgi izmantots ierocis
Militārie vēsturnieki zinās teikt, ka 20.februāris atzīmē sākumu no pasaulē lielākās kaujas, kas būtu notikusi laika posmā starp Leipcigas kauju 1813.gadā un Pirmo pasaules karu. Bet vai Latvijā mēs šodien saprotam šīs kaujas nozīmi?
1904.gada 8.februārī Japānas impērijas kara flote uzbruka Krievijas Tālo austrumu flotei Portartūrā, Mandžūrijā. Uzbrukums bija aizsegs japāņu desantam Korejas pussalā, kura drīz visa tika okupēta. Karš pieauga plašumā, līdz kamēr Mukdenas kaujā no 1905.gada 20.februāra līdz 10.martam piedalījās ap 600 000 bruņotu vīru.
Latviešiem Krievijas-Japānas karš bija zīmīgs dažādos līmeņos. Tajā piedalījās vairāki vēlākie Latvijas armijas ģenerāļi, to skaitā Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks Dāvids Sīmansons, otrais virspavēlnieks un vēlākais kara ministrs Jānis Balodis, kara ministrs un latviešu leģiona ģenerālinspektors Rūdolfs Bangerskis, Jānis Kurelis, Pēteris Radziņš, kā arī daudzi citi virsnieki un karavīri. Karā piedalījās vēlākais Latvijas ministru prezidents Hugo Celmiņš un otrais valsts prezidents Gustavs Zemgals.
Krievijas Baltijas flote devās 33 000 km ceļojumā no Baltijas jūras apkārt visai Āfrikai uz kara zonu, kur divu dienu kaujā tika iznīcināta, zaudējot pāri par 5000 kritušo (Japāna šai kaujā zaudēja tikai 116 kritušo).
Mukdenas kauja beidzās ar gandrīz 90 000 vīru zaudējumu Krievijas pusē un Krievijas spēku padzīšanu no Mandžūrijas. Neveiksmes Krievijas-Japānas karā bija zīmīgs dzinējs Piektā gada revolūcijai, jo tas pasliktināja Krievijas ekonomisko stāvokli, un zaudējumi vairoja neapmierinātību tautā.
Kārtējais stāsts par latviešu līdzdalību mūsu tautai svešos karos ir interesants, bet pamācošs ir tieši veids, kā šis karš tika finansēts.
Krievija cieta no lieliem budžeta deficītiem un kara darbībai saņēma 800 miljonu franču franku aizdevumu no Francijas. Ja mēs iedomājamies, ka te darbojās tradicionālā Krievijas-Francijas draudzība, tad mēs nezinām par komerciālo atašeju Krievijas impērijas sūtniecībā Francijā Artūru Rafaloviču. Viens no viņa darbiem bija veikt plašu franču preses, politiķu un ierēdņu piekukuļošanu, lai Francijas tautā radītu Krievijai labvēlīgu gaisotni.
Rafaloviča darbu turpināja pats vēstnieks Aleksandrs Izvolskis, kurš vairākus gadus pirms Pirmā pasaules kara izmantoja daļu no Francijas aizdevumiem Krievijai, lai ļoti sekmīgi piekukuļotu Francijas presi, un novirzīja Francijas sabiedrisko domu Krievijai par labu. Viņa palīdzība Francijas prezidenta Puankarē (Raymond Poincaré) ievēlēšanā 1913.gadā, izmantojot Krievijas zeltu, ir atsevišķa raksta vērta.
Krievijas „maigā vara” bija izšķirīga tālajā Francijā, bet kaimiņzemēs šī „maigā vara” pārāk bieži pārtop par ko nāvīgāku. Šodien mums jāsargājas gan no „maigās”, gan „nemaigās varas”.
Vai mēs to spējam? Pret vienu, šķiet, esam jau tikpat kā zaudējuši, bet kā būs ar otro?
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors, Austrālijā
Komentāri (36)
buchamona 20.02.2013. 10.46
Vakar nejauši netā izlasīju šādu ziņu :)
airBaltic mājaslapā teikts:
Visā Austrumeiropā 23. februārī svin Vīriešu dienu. Par godu šiem svētkiem mēs esam sagatavojuši dāvanu visiem – EUR 20 dāvanu kuponu lidojumiem martā un aprīlī uz: Barselonu, Bergenu, Berlīni, Billundu, Budapeštu, Diseldorfu, Hamburgu, Kauņu, Kišiņevu, Milānu, Minheni, Minsku, Olesunnu, Palangu, Romu, Sankt-Pēterburgu, Stambulu, Telavivu un Varšavu.
http://financenet.tvnet.lv/zinas/454417-airbaltic_piedava_svinet_krievijas_armijas_dienu_davina_atlaidi
Ja varam ar lepnumu runāt par latviešu karavīriem – virsniekiem Krievijas bruņoto spēku sastāvā japāņu kara laikā, 1. pasaules karā utt, jo tas bija laiks, kad vēl nebija nodibināta mūsu valsts, tad pilnīgs absurds ir šādi sevi identificēt ar CA, proti, ar armiju, kura okupēja mūsu valsti.
Manprāt tādi datumi, kā 23 februāris – vīriešu diena, man personīgi 8. marts – sieviešu diena :), ir tie datumi, kuros tiešām var sajust šos Krievijas ” maigās varas” apskāvienus, kam labprāt padodamies. Ir taču situācijas, kad ” nevaram” atteikt kolēģim kopīgi pirtī nosvinēt ” vīriešu dienu” :)
9
Signija Aizpuriete > buchamona 20.02.2013. 11.02
——-
Krievijā par latviešu ieguldījumu nacistiskās Vācijas sakāvē nav aizmirsuši, tā kā censties aizliegt ATCERES un UZSLAVAS pasākumus var tikai kāds “klīniskais auseklītis”.
Vislabākais līdzeklis pret Latvijas apmelotājiem, kas ‘biezā slānī’ publicējās gan IMHO Club (Кровавое «волшебство» Из истории латышских полицейских батальонов и «команды Арайса» Владимир Симиндей ), gan IRšos – ir savu zināšanu bagāžas papildināšana par notikušo 2. Pasaules kara laikā:
” Антигерманское Сопротивление в Латвии в 1941 – 1945 гг. ”
http://www.runivers.ru/doc/d2.php?SECTION_ID=6952&PORTAL_ID=6363
0
Signija Aizpuriete > buchamona 20.02.2013. 11.33
——
Vajag biežāk atgādināt visādiem tur ‘Korporācija Konsolidācija’ ne tikai par latviešu mākslinieku ( piem.,A.Dimitera), bet arī bij. ‘Latviešu SS brīvprātīgo leģiona’ karotāju ieguldījumu Padomju Latvijas jauncelsmē pēc 1945.g.9.maija:
“Mozuļu kaujas liecinieks”
(..) bet vēlāk darbā uz papīra kombinātu, kur viņš strādāja līdz 1946. gada rudenim. Tad viņu nogādāja uz Narvā dislocēto sarkanās armijas darba bataljonu, kur līdz demobilizācijai 1950. gadā viņš strādāja pirms leģiona iegūtajā profesijā par šoferi un autoatslēdznieku. Visus padomju gadus V. Eglītim līdzi vilkās leģionāra “traips” biogrāfijā. Ilgus gadus viņš strādāja rūpnīcā “Dzintars” dažādos atbildīgos amatos, bija racionalizators,…..”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=363364:mozuu-kaujas-liecinieks&catid=94&Itemid=422
0
Signija Aizpuriete > buchamona 20.02.2013. 11.35
——
Vajag biežāk atgādināt visādiem tur ‘Korporācija Konsolidācija’ ne tikai par latviešu mākslinieku ( piem.,A.Dimitera), bet arī bij. ‘Latviešu SS brīvprātīgo leģiona’ karotāju paveikto Padomju Latvijas jauncelsmē pēc 1945.g.9.maija:
“Mozuļu kaujas liecinieks”
(..) bet vēlāk darbā uz papīra kombinātu, kur viņš strādāja līdz 1946. gada rudenim. Tad viņu nogādāja uz Narvā dislocēto sarkanās armijas darba bataljonu, kur līdz demobilizācijai 1950. gadā viņš strādāja pirms leģiona iegūtajā profesijā par šoferi un autoatslēdznieku. Visus padomju gadus V. Eglītim līdzi vilkās leģionāra “traips” biogrāfijā. Ilgus gadus viņš strādāja rūpnīcā “Dzintars” dažādos atbildīgos amatos, bija racionalizators,…..”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=363364:mozuu-kaujas-liecinieks&catid=94&Itemid=422
0
kristrun > buchamona 20.02.2013. 12.55
23. februāris ne tikai neko neizsaka nevienai Eiropas tautai, bet ir arī viens no apkaunojošākajiem datumiem Krievijas armijas vēsturē. Cik man zināms, situācija tur esot bijusi tāda: Vācijai karš beidzies, puikas kravājās uz mājām, boļševiku bandas, sastāvošas no aizmugures žurkām, ieraudzījušas dzīvus vāciešus, sen aizbēgušas un, kāpēc Krievijas armija neņēma Petrogradu, to vēl tagad neviens militārais vēsturnieks nespējot izskaidrot.
0
kristrun > buchamona 20.02.2013. 13.14
Ja kādam interesē, Vellers un Burovskis “Graždanskaja istorija bezumnoj vojni”.
0
ilmisimo > buchamona 20.02.2013. 12.50
http://www.youtube.com/watch?v=WJ4JZisgUD0
0
ilmisimo > buchamona 20.02.2013. 12.41
airBaltic mājaslapā teikts:
Visā Austrumeiropā 23. februārī svin Vīriešu dienu…
___________________________________
ka nenoraujas no kāda vainaha:
http://www.youtube.com/watch?v=Lt6CCHlCL6s
0
Sandris Maziks > buchamona 20.02.2013. 11.09
edge_indran ——-
“Krievijā par latviešu ieguldījumu nacistiskās Vācijas sakāvē nav aizmirsuši”
Krievu fašistisko izdzimteņu ģenētiskā atmiņā vienmēr paliks viņu senču piepļūtītie kerzaviki un latviešu Leģionāri, varoņi.
0
janis17 > buchamona 20.02.2013. 17.30
RA, situācijas, kad ” nevaram” atteikt kolēģim kopīgi pirtī nosvinēt ” vīriešu dienu”
___________________________________________________________________
Vajadzētu spēt tomēr paskaidrot, ka nav pieņemama tās armijas dienas svinēšana, kas nošāva katrā latviešu ģimenē kādu, tāpat, kā es nekad nestāvu tās meldijas laikā, kura skanēja, kad mans vectēvs maršēja taigā uz koku ciršanu…
0
gliters 20.02.2013. 12.51
Labā ziņa ir tā, ka “maigās varas” lietošana pret Franciju tomēr nelīdzēja Krievijai gūt uzvaru pār Japānu.
4
dace_roze_lmt_lv > gliters 20.02.2013. 13.05
Tieši tā, Kuriļu salas un Dienvidu Sahalīna joprojām ir Krievijas sastāvdaļa, lai kā gaudotu japāņi. Jo Krievija ir uzvarētāja, bet Japāna ir zaudētāja.
Ar to arī japāņiem jāsamierinās. Kaut cienām viņu samurajus, arī prezidents Putins izauga ar japāņu džudo.
0
Sandris Maziks > gliters 20.02.2013. 18.02
Fikseris
“Krieviem labak butu bijis padoties ASV, butu Krievija shodien ka Japana, Vacija vai Dienvidkoreja”
Tūkstots gadu ilgo negatīvo selekciju nevar vienā rāvienā padarīt par nebijušu ne ASV, ne Šveices pārvalde. Tie 5%, kuriem izdevies saglabāt cilvēka seju, izglābsies arī bet citu palīdzības.
0
kristrun > gliters 20.02.2013. 13.58
Tev viss jūk vienā putrā. KRIEVIJA ar Japānu pēdējoreiz karoja 1904. gadā.
0
Nika > gliters 20.02.2013. 17.43
Ja Japana ir zaudetaja Krievijai, tad acimredzot ir labak but par zaudetaju. Nevar nemaz salidzinat, cik labi dzivo Japanu un kada meslu bedre visus shos gadus ir dzivojushi krievi. Krieviem labak butu bijis padoties ASV, butu Krievija shodien ka Japana, Vacija vai Dienvidkoreja.
0
dro 20.02.2013. 11.28
Krievija vēršas pret Somiju http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=373679:krievija-vras-pret-somiju&catid=78:eiropa&Itemid=101
Paranoja:)
4
+1
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > dro 20.02.2013. 11.37
——
Skotija vēlas izstāties no L-Britānijas, kas vērtējams kā “super-paranoja”:
” Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotija vairs nebūtu ES sastāvā ”
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/453543-neatkaribas_pasludinasanas_gadijuma_skotija_vairs_nebutu_es_sastava
0
Signija Aizpuriete > dro 20.02.2013. 11.56
——
“Cilvēku darbību nosaka viņu intereses” (K.Markss, filosofs)
Latvija pēc Kipras “uzsēdināšanas” uz globālo banksteru investīciju adatas atkal strauji kļūst par “otro Šveici”. Ko dara Latvijas varneši – ja ne kārtējo reizi paceļ rokas, plāta muti un sprauž vēlētāju ausīs barankas?
“Prieks, kur tu rodies”, jeb “kas slēpjas zem nāģeļu, rimšēvicu, godmaņu, zīļu u.c. kampēju bulšita”:
“Pirmajā pusgada (2012.g.) laikā Latvijā ienāca aptuveni 1,2 miljārdu dolāru investīciju veidā, bet kopumā nerezidentu ieguldījumi sastādīja 10 miljārdu dolaru (aptuveni 5,59 miljārdu latu), kas sastāda aptuveni pusi no visiem ieguldījumiem. Vairāk, nekā Šveicē – tur nerezidentu ieguldījumi sasniedz tikai 42% no kopējā apjoma. Tādējādi, sauklis no bankas reklāmas «Mēs esam tuvāk, nekā Šveice», pār kuru pēdējos gados Latvijā bija daudz smieklu, izrādījās par negaidīti taisnīgu.
No Krievijas arī notiek ieguldījumu aizplūdums, kas ir saistīts ar Krievijas Federācijas prezidenta, Vladimira Putina, politikas protestiem. Pēc Krievijas Federācijas Centrālā banka datiem, sākot no 2007. gada no valsts tika izvests aptuveni 350 miljārdu dolāru (195,6 miljārdu latu). Latvija vinnē savas teritorijas atrašanās vietas dēļ – atrodas blakus bijušiem PSRS valstim, piemēram, Krievijai vai Ukraīnai.
Jāatzīmē, ka vēl jūlijā Starptautisks valūtas fonds paziņoja: nerezidentu depozīti – tas ir īslaicīgas saistības (kā atpeldēja, tā un aizpeldēja), bet tālāk straujš naudas aizplūdums var likt zem draudiem kopējo 25 banku stabilitāti.”
http://www.real.lv/lv/news/14
0
mariterage > dro 20.02.2013. 13.58
>Ino
Tas raksts tiešām interesants, pagaidām nevaru īsti saprast kādi ir Krievijas mērķi radot šādu negatīvās informācijas vilni pret Somiju – vai vienkārši lai krieviem vēl dziļāk iepotētu ka viņi dzīvo ienaidnieku aplenkumā, vai arī pēc kāda laika tiks izteiktas kādas specifiskas prasības Somijai apmaiņā pret antikampaņas izbeigšanu.
Ja vēl Somijā būtu reāla diskusija par iestāšanos NATO, tad varētu uzskatīt ka šis ir preventīvs uzbrukums, lai nodemonstrētu kādi ir Krievijas dusmu ziediņi, lai bīstās no tā kādi varētu būt tās dusmu augļi. Bet līdz šim nekas tāds Somijā netika novērots, būtu labi ka ar šo tiktu panākts pretējs efekts (vēl jo vairāk, ja Somijai pievienojoties NATO, tai ļoti iespējams sekotu arī Zviedrija, tādejādi padarot Baltijas militāro aizsardzību daudz vieglāk organizējamu).
0
Sanšains > dro 20.02.2013. 11.46
lno –
Paldies!
Tai rakstā ir šādas rindas:
“Smagā artilērija [Krievijas medijos] koncentrēta uzbrukumiem cilvēktiesību situācijai Somijā – vispirmām kārtām apgalvojot, ka tiek diskriminēti krievi un viņu bērni. “Neskaitāmām” krievu mātēm Somijā esot “nolaupīti” bērni. Korim piebiedrojusies arī Baltkrievija, kas jaunākajā ziņojumā par cilvēktiesībām kritizē krievu apspiešanu Somijā.”
Kad naivie eiropieši beidzot mācīsies? Ielaid kādu populāciju tik lielā skaitā, lai tā sāk kļūt pašpietiekama, un problēmas neizbēgamas. It īpaši, ja darīšana ar krieviem – tur skaits pat var būt mazāks nekā citos gadījumos.
Un to der atcerēties arī tiem, kuri dažkārt mīlīgi dūdo par to, cik labi pie mums integrēšoties nēģeri, arābi, ķīnieši.
0