Ķīlis gala lēmumu par AIP studiju programmām nodod valdības rokās

Nākamnedēļ valdībai būs jālemj par to tālāku izmantošanu

Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par risinājumiem saistībā ar Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” datu tālāku izmantošanu akreditācijas procesā, pirmdien sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Valdība šo jautājumu skatīs 26.februāra sēdē, ziņo LETA.

Tiks piedāvāti trīs varianti. Pirmais – akreditācijas procesa turpināšana, izmantojot projekta rezultātus, otrais – akreditācijas procesa turpināšana, daļēji izmantojot projekta rezultātus, bet trešais – akreditācijas procesa turpināšana, neizmantojot projekta rezultātus. “Katram no šiem variantiem ir savi riski,” sacīja Ķīlis.

Auditorkompānijas “Deloitte” auditori secinājuši, ka, pamatojoties uz AIP īstenotā projekta gūtajiem datiem un rezultātiem, varētu būt pamats lēmuma par akreditāciju apstrīdēšanai.

Auditori norāda uz problēmām ekspertu atlasē, piemēram, veikta elektroniskās saskaņošanas procedūra un apstiprināti vairāki eksperti, bet normatīvie akti neparedz elektronisku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to šie eksperti uzskatāmi par neapstiprinātiem un to veiktie atzinumi ir apstrīdami. Tāpat daļa ekspertu netika izvēlēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām, tādējādi bija gadījumi, kad eksperti vērtēja studiju programmas neatbilstoši savai kompetencei un kvalifikācijai.

Pretrunā ar metodoloģiju AIP apstiprinātā kārtība neparedz augstākās izglītības iestādēm iespējas paust viedokli, sniegt komentārus un piedalīties ekspertu sagatavotā ziņojuma saskaņošanas procesā, kā arī piedalīties projekta Vadības komitejas sēdē, kurā tiek apstiprināts ekspertu ziņojums. Bijuši vairāki precedenti par augstākās izglītības iestāžu komentāru un precizējumu neuzklausīšanu. Konstatēts arī gadījums, kad darba līgums ar ekspertu noslēgts un vērtēšana veikta pirms eksperta apstiprināšanas.

Auditori uzsver, ka, pieņemot akreditācijas lēmumu, būtu nepieciešams veikt ļoti kritisku projekta rezultātu izvērtēšanu, pārliecinoties par ekspertu novērtējumu atbilstību patiesajai situācijai augstākās izglītības iestādē.

Izglītības un zinātnes ministra Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs teica, ka, meklējot risinājumus tālākajai rīcībai, ministrs, pirmkārt, sola rūpēties par studentu un augstskolu interesēm, lai nekompetentais AIP studiju programmu izvērtējums un paredzamā studiju virzienu akreditācijas kavēšanās netraucētu normālam studiju procesam.

Auditora analīze gan ir attiecināma uz izlases kārtā veiktajām projekta dokumentu un informācijas pārbaudēm, un pastāv augsts risks, ka projekta dokumentācija, iespējams, satur papildu trūkumus, neatbilstības un pazīmes par pārkāpumiem, kas nav ietverti ziņojumā.

Auditors norāda, ka projekta uzraudzības un vadības mehānismā trūkumu dēļ konstatētas normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes, par ko paredzēta juridiskā atbildība – disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība, kriminālatbildība. Tāpat konstatēti ar projekta īstenošanu saistošo dokumentu, īpaši metodoloģijas un projekta iesnieguma, noteikumu nekonsekvence un piemērošanas pārkāpumu gadījumi. Vērtējot auditoram pieejamos projekta materiālus kopsakarā ar projektā īstenotajām darbībām, auditori secinājuši, ka projekta laikā netika nodrošināta pietiekami stingra iekšējā un ārējā kontrole, kas ietvertu atbilstošu uzraudzību un pārbaudes, kā arī pienākumu nošķiršanu.

Ziņojumā arī norādīts, ka AIP un Valsts izglītības un attīstības aģentūra (VIAA) ir pilnībā atbildīgas par vienošanās paredzēto saistību savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi projekta īstenošanas gaitā. Tādējādi izriet, ka AIP atbild par jebkādām projekta īstenošanas gaitā pieļautajām neatbilstībām un pārkāpumiem neatkarīgi no tā, ka šāda neatbilstība vai pārkāpums ir radies projekta īstenošanā iesaistītā partnera rīcības rezultātā. Savukārt VIAA saskaņā ar normatīvajiem aktiem projektā veica regulāras pārbaudes. Auditora ieskatā, projekta uzraudzība un kontrole no atbildīgās institūcijas – VIAA – puses netika īstenota pietiekamā apmērā un kvalitātē, kā to nosaka spēkā esošie normatīvie akti.

Jau ziņots, ka, pamatojoties uz projekta rezultātiem, bija iecerēts veikt studiju virzienu akreditāciju. To, ka Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA “Deloitte Latvia” veiktā audita rezultāti, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ķīlis solīja, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, jo auditori, pārbaudot Jāņa Vētras vadītās AIP darbu, saskata tur arī varbūtējus krimināla rakstura pārkāpumus. Ķīlis un viņa Reformu partijas biedri Saeimā prasīšot izvērtēt Vētras darbību un līdz ar to arī Vētras turpmāku atbilstību amatam.