Ķīlis par to vērsīsies Ģenerālprokuratūrā
Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējums nav izmantojams, pavēstījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA “Deloitte Latvia” veiktā audita rezultāti, svētdien ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ķīlis sola, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, jo auditori, pārbaudot Jāņa Vētras vadītās Augstākās izglītības padomes (AIP) darbu, saskata tur arī varbūtējus krimināla rakstura pārkāpumus. Ķīlis un viņa Reformu partijas biedri Saeimā prasīšot izvērtēt Vētras darbību un līdz ar to arī Vētras turpmāku atbilstību amatam, vēsta “Nekā personīga”.
Pats Vētra savu viedokli nav mainījis un joprojām uzskata, ka augstskolu izvērtējums ir atzīstams par labu, turpmāk izmantojams un arī tiesībsargi neko nosodāmu tur neatradīs. Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai pats neplāno labprātīgi atkāpties, Vētra atbildēja: “Tāda iespēja vienmēr pastāv, protams. Bet pagaidām vismaz šo notikumu sakarībā es neredzu nevienu tādu argumentu, kāpēc man tas būtu jādara”, raksta LETA.
Ķīlis par audita rezultātiem informēs pirmdien, bet konfidenciālais dokuments jau nonācis “Nekā personīga” rīcībā.
Auditori secinājuši, ka projekta idejas tapšanā, vēlāk tā gatavošanā un pēc tam arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas, īpaši Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, informē raidījums. Nepilnības konstatētas arī augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā, kas vēl nebija apstiprināta, kad izvērtēšana jau bija sākusies. Vietējie un ārvalstu eksperti esot saņēmuši atšķirīgus vērtēšanas norādījumus.
Tāpat auditori vērsuši uzmanību uz būtiskiem interešu konfliktiem studiju vērtēšanā, kad konkrētas augstskolas vai studiju programmas vērtējuši eksperti, kas paši ir saistīti ar noteikto augstskolu. Dažiem ekspertiem neesot bijusi atbilstoša kvalifikācija vai darba pieredze, pārkāpumus un nepilnības uzskaita raidījums.
Kāds eksperts bijis kvalificēts vērtēt vēsturi un filozofiju, taču novērtējis arī reliģiju, informāciju un komunikācijas zinātnes, nekustamo īpašumu pārvaldību, metālapstrādi un vēl citas nozares. Kāds cits eksperts vērtējumu veicis tikai pēc dokumentiem, nevis apmeklējot augstskolas, kā tas bija jādara.
“Tas viss nozīmē to, ka mēs patiesībā īsti neko nevaram izmantot no tā izvērtējuma! Līdzība ir tāda, ka jūs rokat un visur ir! Kur vien parok, tur atrod kaut kādas problēmas, jautājumus, kļūdas, nepilnības un to skaits sāk augt un augt,” raidījumā uzsvēra ministrs.
Pirmdien, 18.februārī, plkst.12 notiks Ķīļa preses konference par audita rezultātiem. Auditi tika veikti, lai noskaidrotu rezultātu kvalitāti un pārliecinātos par iekšējo un ārējo normatīvo aktu ievērošanu AIP darbā.
Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
Ķīlis arī ir izteicies, ka pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ieguldītie līdzekļi – aptuveni viens miljons latu.
Komentāri (47)
Vineta Ungailo 17.02.2013. 22.30
to jau es pirms pusgada teicu, ka tas projekts bija pilnīgs sviests:
izlasot Ir rakstu, izskatās, ka tas ekspertu izvērtējums tāds izcili nenopietns bijis ar galveno domu, ka kaut kā jau tā ES fondu nauda jānotērē ir. un šādu izvērtējumu pirms nopietnas uzlabošanas nemaz publiski nevar laist.
ja katru programmu vērtē tikai 5 eksperti, no kuriem divi jau pēc definīcijas nav nopietni ņemami un nopietnu izvērtējumu nemaz nespēj veikt (students un darba devēju pārstāvis) un par trīs pārējo kvalitātēm nekas nav zināms, par ko vispār var būt runa. tāpēc jau rezultātā sanācis tāds absurds, ka par slēdzamām atzītas matemātikas skolotāju un elektronikas programmas – tas ir programmas, kas sagatavo tiešām vajadzīgus speciālistus, bet neskaitāmās ekonomistu, politologu, sabiedrisko attiecību programmas atzītas par gana labām.
0
Ligiña Doniña 17.02.2013. 21.40
Rivžai viss uz ģīmja uzrakstīts. Vētras šķībais smaids arī ko vērts. Bet skaļais “protams” ,pie jautājuma, “vai viņam pašam šķiet normāli, ka viņa lietu izskatīs ģenerālprokuratūra” liecina par īpaši augstu tiesiskuma un savu pienākumu izpratni. Pelēkais kardināls gan noteikti jāmeklē citur, iespējams Druvietes atvilknē. Bāc, kā prasās pēc dzelzs slotas un sūdaina koka!
3
Signija Aizpuriete > Ligiña Doniña 17.02.2013. 23.46
——–IvarsA Es krieviski nelasu, pārtulko latviski…
=============================================================================
Tā arī turpini – nelasīt un nedomāt, būs vieglāk pielāgoties sistēmai.
0
Signija Aizpuriete > Ligiña Doniña 17.02.2013. 22.22
——
Ha-ha-ha, ar lielgabalu pret bezatbildību un muļķību?! Laiks tā kā būtu beigt šokēties, lai šai valstī izveidoto sistēmu/iekārtu saprastu – apjēgtu tās būtību, funkcionēšanas likumsakarības, nenovēršamās sekas:
“Та система, которая сложилась, исключает на 100% приход на вершины власти, в систему управления людей с выдающимся умом, с высокими моральными качествами и так далее — начисто исключает. Тут ничего не поделаете. (..)
Есть закон адекватности: люди, которые приходят во власть, в различные учреждения, адекватны ситуации.”
Постсоветизм.лекция философа, логика, социального мыслителя, профессора МГУ Александра Зиновьева, прочитанной 16 сентября 2005 года.
http://www.polit.ru/article/2005/09/21/psizm/
0
Ligiña Doniña > Ligiña Doniña 17.02.2013. 22.25
Es krieviski nelasu, pārtulko latviski…
0
jmaklakovs 17.02.2013. 21.08
Šodien gan to nesmukumu – vesela lavīna. Ušakova e-pasts, Rīgas brīvosta, AIP. Varbūt patiešām beidzot, kaut kas sāk mainīties uz labo pusi, ja viss, par ko labi zinājām, bet par ko draudzīgi klusējām tiek celts gaismā?
6
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+11
-4
Atbildēt
+10
-1
Atbildēt
+9
0
Atbildēt
+10
0
Atbildēt
@dro > jmaklakovs 17.02.2013. 23.38
nomale. Darīšana vajadzīga, ne runāšana.
0
Signija Aizpuriete > jmaklakovs 17.02.2013. 21.21
——-
Pagaidi, tūliņ beigsies De Facto – vēl par pāris reālās demokrātijas ‘ne-labumiem’ uzzināsi!
“Atklātība – dzīves norma!” (Perestroikas laiku lozungs).
Baudiet demokrātiju, pilsonīši, baudiet droši!
0
dro > jmaklakovs 17.02.2013. 21.20
nomale. Žurnālistam sagraiza seju, galvenais policists ņirgājas, ka nav skaidrības vai viņam uzbrukts, vai pats sagriezies, pēc tam viņu iesloga psihiatriskā slimnīcā un iesūdz tiesā…V pārstāvis brīvostā uzvedas kā Kalvītis varas zenītā, Vilks izsaka šaubas, vai Vienotība gribēs noņemt Loginovu, bet nomalei liekas, ka viss mainās uz labo pusi?:)
0
jmaklakovs > jmaklakovs 17.02.2013. 21.33
Ino. Tie ir notikuši fakti. Par tiem var klusēt, lai nebojātu labsajūtu un valsts “tēlu”. Bet var arī runāt. Izvēlies!
Es savu izvēli esmu izdarījis – tas ir jāizceļ, jāizrunā un jāizmēž. Tā ir vienīgā iespēja kļūt labākiem.
0
dro > jmaklakovs 17.02.2013. 21.42
nomale. Kur bija žurnālisti, kad izdzenāja labākos LTV žurnālistus, kādēļ klusēja, kad Jākobsonu ievietoja psihuškā? NP komanda atklāja “notikušus faktus”, arī strādājot de facto, tādēl maz ticams, ka šoreiz kas mainīsies. Tiesiskā valstī būtu sākta izmeklēšana par randiņiem ar Krievijas spiegu un citām Ušakova darbībām, bet pie mums cīnās pret faktu atklājējiem. Tā ka pašam vien būs jāizvēlas:)
0
jmaklakovs > jmaklakovs 17.02.2013. 21.53
Ino. Tas viss ir tieši tas, par ko ir jārunā. Tas, ka toreiz nerunāja, nevar būt pamats tam, lai par to klusētu tagad.
Latvijā ir milzīga žurnālistikas problēma – žurnālists uzraksta kādu atmaskojošu rakstu un viss ar to arī beidzas. Ievelk ķeksīti un raksta par kaut ko citu. Par šīm lietām ir jārunā nepārtraukti. Dienu dienā. Kāmēr mahinatoriem nelaba dūša paliek.
0