Iekšlietu jomas vadītāji: jāuzlabo prevencija un atalgojums

Lēta iekšējā drošība valstij maksās ļoti dārgi, brīdina ģenerālprokurors

Policijas prioritātes ir preventīvo darbību pastiprināšana, saskarsmes kultūras uzlabošana un atalgojuma sistēmas izmaiņas. Tā šodien notikušajā sanāksmē, kurā vērtēti policijas 2012.gada darba rezultāti un iezīmēti nākotnes plāni, norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) un Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka valdības līmenī jāturpina mērķtiecīgs darbs problēmu novēršanai policijā, brīdinot, ka ”lēta iekšējā drošība valstij maksās ļoti dārgi”.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzinīgi novērtēja policijas vadības darbu, norādot, ka tiek risināti policijai aktuāli jautājumi un problēmas. Kozlovskis uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir darbs pie jaunas atalgojumu sistēmas ieviešanas policijā, ko plānots ieviest, sākot ar 2016.gadu.

”Šogad policistu atalgojums ir palielināts par 30 latiem, taču kopumā tas joprojām nesasniedz pat 2008.gada līmeni un ir nesamērīgi zems. Notiek darbs pie jaunas atalgojumu sistēmas ieviešanas, kas paredzēs policijas darbinieku atalgojuma piesaistīšanu viņu darba funkcijām, nevis amata nosaukumam,” teica Kozlovskis.

Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka neatbalstīs Labklājības ministrijas ieceri par jaunas izdienu pensiju sistēmas ieviešanu, kas paredz izdienas pensijas vecuma paaugstināšanu vidēji par astoņiem gadiem.

”Nekādā veidā nedrīkst pasliktināt policijas darbinieku atalgojuma apstākļus, uzliekot vēl papildu slogu,” teica Kozlovskis. ”Baumas vien, ka tas varētu tikt īstenots, var izsaukt potenciāli labu darbinieku aiziešanu. Izdienas pagarinājums tiek piedāvāts situācijā, kad jau tā ir bijis sociālo garantiju un atalgojuma samazinājums. Tas ir sasteigts projekts, ko noteikti neatbalstīsim.”

Ķuzis akcentēja pašreizējās atalgojumu sistēmas nepilnības policijā ar kārtībnieka piemēru, norādot, ka kārtībnieks, kurš dienestā būtu nostrādājis 20 gadus, saņemtu tikai par 9 latiem lielāku algu nekā kārtībnieks, kurš dienestā nostrādājis nepilnu gadu.

”Ir ļoti svarīgi turpināt darbu, lai izveidotu atalgojuma sistēmu, kurā policijas darbinieka alga izriet no viņa darba funkcijām, vērtējot darba pienākumus un bīstamību, bet vadības līmenī – atbildības līmeni,” sacīja Ķuzis.

VP priekšnieks norādīja, ka viena no aktuālākajām problēmām ir prevencijas darba un saskarsmes kultūras jautājums. Pēc Ķuža teiktā, jānovērš situācijas, kad policija atsakās veikt pārbaudes un izmeklēšanu, ja nav skaidri saskatāms noziedzīgs nodarījums.

”Uz sabiedrību vērsts un preventīvs policijas darbs sevi attaisno,” teica VP priekšnieks. ”Svarīgs ir arī saskarsmes kultūras jautājums no policistu puses, jo tā ir lieta, ko cilvēki sabiedriskās aptaujās norāda kā problēmu.”

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzrunā uzteica policijas vadības darbu un norādīja, ka noziedzības līmenis Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs, taču lielam optimismam pamata neesot. Pēc ģenerālprokurora teiktā, jāturpina darbs pie koncepcijas par valsts policijas attīstību un policijas darbinieku apmācības sistēmas uzlabošanas.

”Visu ižšķir kadri, nevis statistika,” uzsvēra Kalnmeiers. ”Kamēr nebūs cilvēku, kas strādā pareizajā virzienā, vezums no vietas nekustēsies. Valdībai jāsaprot, ka lēta iekšējā drošība valstij maksās ļoti dārgi. Nepieciešami uzlabojumi gan atalgojumu sistēmā, gan darba kvalitātē.”

Kalnmeiers norādīja uz problēmām sadarbībā starp prokuratūru un policiju Latvijas reģionos. ”Ir reģioni, kur faktiski nav sadarbības starp reģionālajām prokuratūrām un policiju. Var teikt, ka ir izveidojies negatīvs kontakts, komunikācija notiek tikai sarakstes ceļā, kas neveicina produktīvu darbu. Tajos reģionos, kur ir laba sadarbība, darbs vairāk vai mazāk iet uz priekšu,” sacīja Kalnmeiers.

Sanāksmē tika uzsvērts, ka viens no darba virzieniem, kam līdz šim pievērsta pārāk maza uzmanība, ir kibernoziegumu apkarošana. Gan Kozlovskis, gan Ķuzis norādīja, ka nepieciešams attīstīt tehnoloģisko bāzi, kas policijai sniegtu iespējas efektīvāk darboties kibernoziegumu apkarošanā.