Izskatās, ka Latvijas skolēniem vasaras brīvdienu laiks nekļūs īsāks. Tomēr Latvijas skolēniem arī nav pašas garākās brīvdienas Eiropā.
Izglītības un zinātnes ministrs pirms kāda laika solīja jau no nākamā mācību gada saīsināt vasaras brīvlaiku, samazinot un sadalot skolēnu mācību slodzi gada laikā citos pasākumos. Pēc IZM teiktā, viens no gadu ilgušās diskusijas rezultātiem ir ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) atbalstu šogad paredzētais svešvalodas centralizētais eksāmens, kas notiks martā, bet nākamgad martā notiks jau divi eksāmeni, Ir.lv informē ministra preses sekretāre Inita Blačforda.
Diskusijās ar pedagogiem esot gūts atbalsts ministrijas pieejai, pārskatot mācību procesa organizāciju, izvērtējot gan mācību saturu, gan eksaminācijas organizāciju, gan mācību procesa saikni ar interešu izglītību, papildu atbalstu skolēniem (t.sk., pagarinātās dienas nodarbībām), skolēnu mācību un mājas darbu slodzi u.tml. Citiem vārdiem, runa ir par mācību gada efektivitāti, norāda Blačforda.
Lai notiktu izmaiņas mācību gada ilgumā, nepieciešamas izmaiņas likumos – Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, bet līdztekus tam nepieciešams arī papildfinansējums citādu aktivitāšu atbalstam un īstenošanai, t.sk. pašvaldību finansējuma palielināšana skolu uzturēšanai, pat izmantojot cita veida mācību darba organizācijas formas, veidus, metodes, informē Blačforda.
Gan Reformu rīcības plāns, gan ministrijas jau padarītie darbi liecina, ka reformu darba grupas un ministrija strādā pie pakāpenisku pārmaiņu īstenošanas mācību gada organizācijā, visnotaļ vispārīgi atbild IZM.
Komentāri (45)
enjoy 11.02.2013. 08.41
Neskaitīju, bet radās iespaids- jo bagātāka valsts, jo bērni vairāk un ilgāk mācās. Ja vēl pierēķina, ka turīgās valstīs bērniem patīk iet uz skolu, jo tur ir interesanti, tad arī var saprast, kā veidojās veiksmīga sabiedrība.
2
enjoy > enjoy 11.02.2013. 10.15
Es jau arī saku, ka labam paidagogam ir milzīga nozīme bērna dzīvē un pat valsts izaugsmes ķīla. Jāsaka , ka vardarbīgās pedagoģijas, kas tik populāra bija padomju skolās, kļūst mazāk, bet tomēr joprojām ir pietiekoši daudz skolotāju, kuriem patīk pazemot bērnus.
0
Egitazz > enjoy 11.02.2013. 09.49
manējais arī iet uz skolu ar prieku. Droši vien tas nav atkarīgs no turīguma, bet no skolas, pirmās skolotāja un vecāku nostājas, kas skolu neuztver kā sodu un nebaida bērnu ar to.
0
brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 10.49
saule_laime—- Jā, tā ir sistēmas kļūda, jo pieejamo faktu daudzums mūsdienās pieaug milzīgā ātrumā. Mācot pašus faktus, nevis metodes, kā strādāt ar tiem, nekāda slodzes, dienu skaita nepietiks. Tāda izglītības sistēma pati sevi beigu beigās noraks faktu gūzmā.
2
enjoy > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 11.27
No vienas puses fakti arī ir vajadzīgi, bet no otras puses- vai tiešām bērnam no galvas jāzina, piemēram, katras virsotnes augstums vai jūras dziļums? Es domāju, ka skolēnam ir jābūt precīzi informētam par savas valsts parametriem, bet par citām vietām viņam ir jāizprot konteksts un jābūt atlases parametriem- kādi kalni uzskatāmi par augstiem, bet kādi ir vidēji augsti, kuras jūras vai okeāni ir ļoti dziļi, bet kuras tādas peļķes vien ir. manuprāt, vairāk uzsvars jāliek uz faktu grupēšanu, analīzi un sintēzi.
0
Egitazz > brigita_damme_rtk_lv 11.02.2013. 13.13
varbūt i nav jāzina augstums. Bet otrā grāvī arī negribās iekrist, lai nebūtu kā ASV bērniem, kuriem ļoti švaka izpratne par ģeogrāfiju.
kaut kādam vidusceļam jābūt. Kā teica viens psihologs, dzejolīšu mācīšana no galvas ja nenozīmē, ka viņš tos atcerēsies, bet tas ir ļoti labs vingrinājums smadzenēm un atmiņai. Varbūt ar to augstumu iemācīšanu tāpat, trenē atmiņu
0
Lāsma Pudule 11.02.2013. 09.18
Es atbalstu RĶ, daudz gan pretojas tam, bet es uzskatu ka brīvlaikam bērniem jābūt no jūnija beigām līdz 1 sept (2 mēn= 2 vecēku atvaļinājumiem), + jāpārdomā ziemas/pavasara brīvdienas (es ieteiktu pavasara brīvdienu nedēļu pieskaņot lieldienām, un rudens brīvdienas 18.nov nedēļai, jo esošie laiki ir briesmīgi, gan pavasarī, gan rudenī šīs brīvdienas ir laikapstākļu lutinātas….). Pārāk garas brīvdienas, veākiem, kuriem nav lauku, pieejamu vecvecāku, rada tikai problēmas. Bērniem vajag samazināt slodzi ikdienā (vecāki ar ie pārslodzēm ir vainīgi) + pēc iespējas jāpalielina sporta stundu skaits (es ietektu 2h klases nodarbības (esošās sporta nodarbības) +4h sporta spēles pēc stundām (obligāti katram bērnam izvēloties tās pēc spējām/intereses) )
8
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Egitazz > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.41
armis22
tad jau sanāks katrai skolai stipri individuāli. mūsu skolai sporta zālē gaisma tāpat deg līdz 19.00 katru vakaru, kaut kādi pulciņi notiek.
Vai nu tad jāapvienojas skolām, kuras ir blakus, lai uz dažādiem pulciņiem savāktos pietiekams skolnieku skaits.
0
Egitazz > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.19
armis22
ideja par dažādām sporta nodarbībām ir laba, bet grūti tehniski realizējama. Tad uzreiz vajag 2-3 vairāk skolotāju, lai būtu iespēja izvēlēties dažādus sporta veidus plus telpu ierobežojums – uz samērā lielu skolu ir tikai 1 sporta zāle.. jau tagad nav retums, kad sportā zālē vienlaikus ir 2 klases. vēl tur “izvietot” dažas grupiņas praktiski nereāli.
0
Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 09.58
Bet tas tieši iet kopā ar ideju samazināt izmaksas. Turklāt man liekas ka šobrīd daudzās skolās ir 4stundas sporta, to palielinot vel par 2, jā ir pieaugums, bet tas ir interešu izglītības pieaugums un sporta stundu reālais samazinājums (no 4 uz 2). Paskatieties kas ir tagad, daudzi ņem ārstu zīmes, basto sporta nodarbības, bet ja viņiem piedāvātu izvēlēties tieši to sporta veidu, kurš viņiem patīk… tādu skaits samazināsies. Vai Jūs domājat, ka sporta nodarbību sk. ir par mazu??
Palielinot mācību garumu par 1 mēnesi no esošajiem 8 (3mēn vasarā +2ned, pavasara/rudens + aptuveni 2ned ziemassvētku) uz 9 mēn, teorētiski par 10% palielinam mācību laiku, teorētiski, ja mācību viela paliek esošā, stundu sk. ar var par 10% nedēļa samazināt, teorētiski.
Praktiski es domāju ka tā nebūs. Bet praktiski, es uzskatu, ka būtu stingri jāmodernizē dabaszinātņu kursi, lai padarītu tos pievilcīgākus skolēniem. Liekas muļķīgi, ka fiziku un ķīmiju māca kā 70 gados, bet dzībojam 201X gados… Sākotnēji jāmāca kā pasaule uzvedas, un formulas ir tikai pasaules sastāvdaļa un uzvedības formulējums….
Praktiski, būtu jau labi ja no 8 uz 7 h dienā samazinātos bērnu noslogojums…
0
Egitazz > Lāsma Pudule 11.02.2013. 09.42
kā nu kuram vecākam. Mums ir izdevīgi, ka visa vasara ir brīvdienas, jo vecvecāki dzīvo laukos. Tāpēc no tā it kā mācību procesa atvieglojuma nekā nav, jo bērns tāpat sēž skolā līdz 18.00
Idille, ka 2 vasaras mēneši ir 2 vecāku atvaļinājumi, protams ir skaisti. Tikai nezinu tādus privātuzņēmumus, kuros dod atvaļinājumu uzreiz 1 mēnesi, pie tam vasarā. Citi uzņēmuma darbinieki, kuriem nav bērnu, arī gribēs vasarā iet atvaļinājumā. Pie tam ja uzņēmumā vairāki darbinieki ar bērniem, tāpat nesanāks visiem.
tad jārisina jautājums ar pieejamām vasaras nometnēm par saprātīgām cenām.
par sportu varētu piekrist. BEt tad neiet kopā ar ideju samazināt mācību laiku ar mērķi samazināt slodzi, jo stundu skaits pieaugs. Pie tam vairāk būs jāmaksā sporta skolotājiem.
0
Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.19
Piekrītu, kaut kādas normas vajag, bet šobrīd esošās, smieklīgi, ka piem, otrgadniekiem jāpilda tās pašas normas :D. Mazām trauslām meitenēm, tās pašas kas mazliet būdīgajām… Tāpēc es arī ierosinu 2+4. 2h vispārīga fiziskā izglītība +4h “interešu”. Kur sem šīs nodarbības es slēpju arī dažādību “vasaras”/”ziemas” sezonā. Jāmāca arī vispārējo fkultūru bet ne tādā līmenī kaes protu pārlekt pār buku, man sanāk labāk kā tev, a tu nebiji tajā vienā stundā, tāpēc esi “atpalicis” no dzīves.
0
Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.22
Par telpām, ne velti es teicu 2+4, 2 h mācību laikā, 4 pēc mācībām. Ja vel padomā ka katrai no vecuma grupām mācību beigas mēdz būt dažādas, domāju ka varētu tik pat labi sakomplektēt ka esošajā situācijā. +ja vecāki atbalsta, varētu piem, bērnu baseina apmeklējumu 2h nedēļā (dokumentāli pierādāmu), atdzīt pat 2h no sporta nodarbībām… līdzīgi piem, ja bērns iet uz kādu no pulciņiem ar fizisko ievirzi (džudo utml.)
0
Lāsma Pudule > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.53
diemžēl, nav nekas ideāls arī manā modelī, nebūt ne visas skolas varēs nodrošināt 4h ārpus skolas nodarbību, bet arī tur var meklēt risinājumus. Cik es esmu dzirdējis, jau šobrīd ir sk kur fiziskā audzināšana ir 4h nedēļā un ir skolas kur tikai 2h nedēļā….
0
enjoy > Lāsma Pudule 11.02.2013. 10.00
Piekrītu par sportu, bet ir viens “bet”- skolotāji. Mūsu sporta skolotājiem ir talants iedzīt riebumu pret sportu maziem kustīgiem bērneļiem jau pirmajā pusgadā , kam ir tendence saglabāties pieaugušo vecumā.
Bērni ļoti labprāt nodarbojās dažādās sporta sekcijās pat pusprofesionālā līmenī, bet skolas sporta nodarbības neapmeklē un samierinās ar atzīmi 4. Skolotāji sūdzas, ka pusaudži, īpaši meitenes, visu laiku ir atbrīvotas no sporta, bet paši neredz savu stundu kvalitāti, kuras ir garlaicīgas, bez aizrautības un azarta.
Manuprāt, ir nopietni jāpārskata nodarbību saturs- vai tiešām mums svarīgi bērniem spiest izpildīt visādas dīvainas normas, piemēram, bumbiņas mešanā? Vai arī svarīgāk ir iemācīt bērnam kustību prieku? Par kādām sporta nodarbībām mēs paši esam gatavi maksāt naudu? Neesmu nevienu sastapusi, kurš vēlētos mest bumbiņu vai pildbumbu un maksāt par to naudu. Parasti tomēr pieaugušie apmeklē sporta spēles, baseinu, trenažieru zāli, dažādus fitnesa veidus. Varbūt arī bērniem un jo īpaši pusaudžiem piedāvāt, piemēram, kādu deju fitnesu (laba aerobā slodze) nevis rāpšanos pa striķi vai lēkšanu pār zirgu?
0